Kredītņemēju blogs

Maksātnespēja

Labdien viesiem!

Varbūt kāds var paskaidrot par jauno maksātnespējas likumu.

Ja ir patēriņa kredīti un dzīvoju pie vecākiem, tad varēs pārdot jebkādu mantu, jo nekā prātīga nav. Jo pirms tam bija atrunāts, ka, ja nav mantas sastādīs aktu par mantas neesību, bet jaunaj’a redakcijā pie fiziskās personas bankrota procedūras apraksta neko tādu neatrodu?

maksātnespēja

a mantas nebūs, tad administratoram ir jāsastāda akts par mantas neesamību un jūsu bankrota procedūra (mantas pārdošanas procedūra) beigsies ātrāk.

Bet lasot jauno maksātnespējas likumu par ko deputāti nobalsoja šodien neko tādu neatrodu.

Ja man ir patēriņa kredīti un mantas nekā jau prātīga nav, tad ko tad?

Pārdomas

Labdien!
2007. gadā tika nopirkts 3istabu dzīvoklis kredītā par summu 110 000.00 EUR (77 308.40 Ls pēc tā brīža kursa), ar pievienoto likmi 0.8 %, ar “labvelības periodu” pusgads, kura laikā tika maksāti procenti, kuri bija lielāki par pamatsummu, kad beidzās šis skaistais periods, mēs bankai mēnesi maksājām 730.00 EUR, kuri nedaudz mainījās, atkarībā no eiribora.
Tad pienāca 2008. gada septembris, vīrs zaudēja darbu, novembrī banka ” nāca mums pretī”, tika noslēgta jauna vienošanās, kurā pievienotā likme tiek paaugstināta uz 1.7%, saprotot, ko tas mums nozīmē, mēs tam visam piekritām, jo gribējām saglabāt dzīvokli, un, kā bankā mums teica :”vienīgais, ko mēs varam jums piedāvāt” , jo, kā jau visi līgumi pie mums tiek slēgti “abpusēji vienojoties”.Bet, tad sekoja vēl dziļāka ekonomiskā krīze, arī mana alga tika samazināta, un bankai 300.00 Ls vietā varējām samaksāt 50.00 Ls.Tagad visam šim ārprātam ir pienācis loģisks iznākums, mūsu dzīvoklis ir nonācis līdz izsolei.Ne jau fakts, ka dzīvoklis tiks izsolīts mani šokēja, zinot mūsu maksāšanas iespējas tas ir tikai pareizi no bankas puses, bet izsoles sākuma cena 12 000.00 Ls.Kaut kāds murgs!!!Protams kāds teiks, bet paši taču pirkāt dzīvokli 70.gados celtā mājā par tādu naudu, banka taču 110 000.00EUR iepriekšējam īpašniekam pārskaitīja!Jā, jā, jā, taču tagad tie ir 12 000.00Ls.Pirms pirkšanas arī mūsu dzīvokli vērtēja,tikai tad dzīvokļa vērtība bija “nadaudz” savādāka, par vērtēšanu mēs maksājām 72.00 Ls.No likuma puses viss ir pareizi, esam mēs “ļaunprātīgi nemaksātāji”, bet man tomēr ir daži jautājumi, un sāpīgi secinājumi radušies!Tajā nekustamo īpašumu cenu burbuļa laikā, es neticu, ka banku kredītu analītiķi ar savām gudrajām galvām, nenojauta, ar ko tas viss beigsies!Bet zinot, ka zaudētāji tā vai tā viņi nepaliks turpināja dot kredītu pa labi un pa kreisi!No mums netika prasītas nekādas VID izziņas, pietika tikai ar konta izdrukām!!!Mūs jau tas apmierināja, jo beidzot tikām pie sava dzīvokļa, un bijām “zelta klienti” ha,ha,ha.Labi pelnījām, bijām “zirgā”, dzīve saplānota 20 gadus uz priekšu.Tagad mūsu statuss ” zelta klienti” ir nomainīts uz “parādnieki”, tuvojas izsole, bet banka rokas mazgā nevainībā.Negribu teikt, ka mēs esam nevainīgi, tomēr šķiet, ka šinī situācijā tādi kā mēs ir 50 % upuri, un 50 % vainīgi.Jo bankām taču ir tik daudz visādi analītiķi un vēl visādi -tiķi, bet…viņi taču ir lojāli savām darba vietām, un strādā viņu labā.Bet bankas jau no tā visa ir ļoti labi nopelnījušas.Procentos tika samaksāta vājprātīga nauda, bija taču tā saucamais “labvēlības periods”, tikai tagad rodas jautājums, kam labvēlīgs?
Daudzi tagad saka, paši vainīgi, domāt līdzi vajadzēja!Jā, es tam visam piekrītu, bet tanī brīdī viss bija droši! Bankas kā tādi” zirnekļi” mūs,” mušas” ievilka savos tīklos.
“Burbuļa” laikā pelnīja visi no tādiem “muļķiem” kā mēs:valsts-ar savām “valsts nodevām”, kuru lielums bija atkarīgs no īpašuma cenas, bet tās jau kā mēs zinām bija “kosmosā”, vērtētāji, notāri, un, protams, mākleri, kuriem bija savi cilvēki bankās, kuri saņēma bankā algu, un saņēma savu daļu no māklera par vēl vienu veiksmīgi noslēgtu darījumu (arī mēs savam māklerim samaksājām 4 000.00Ls, jo mums taču nekur nebija jāiet, mums viss pa blatu…)hipotekārie līgumi “pa blatam” tika “cepti” vienas nakts laikā, savukārt bankas darbiniekam varēja sanākt pakāpšanās pa karjeras kāpnēm, jo viņš taču ar savu darbu vairo bankas ienākumus!
Es te nesaukšu nevienu uzvārdā, tās ir tikai manas pārdomas,un tāpat jau nekas nemainīsies, izsoles priekšvakarā tādas drūmas domas.Sapratusi esmu vienu, tas, kuram ir nauda, pasūta mūziku, kā arī savas jau tā lielās finanses palielina uz tādu vientiešu, kā mēs, rēķina.Viss šis “burbulis” ļoti daudziem bija ļoti izdevīgs!!!
Zinu tikai vienu, mūsu ģimene, esam pieci cilvēki, tikko būs iespējams, brauksim prom no šīs valsts, jo šeit nekas netiek darīts parastās tautas labā, šeit pie varas tiek tikai cilvēki, kuri dara visu, lai palielinātu savus labumus.Nevienā valstī nav tik ” gudri” deputāti, ka viņi var vadīt dažādas ministrijas, tas ir tas pats, ka zemnieks var lemt gan par aizsardzības jautājumiem, gan par veselības iestādēm, tas taču gandrīz viens un tas pats, vai pie govs pakaļas, vai durt vēnā, vai zināt, kurš tanks labāks! SUPER!!!

sia Regnus liegt parakstīt vienošanos uz 6 mēnešiem par 10 lvl

Sveiki!
esmu parāda bigbank…taa kaa ir praktiski maksaatnespeeja un paraadu nevaru nomaksaat vinji manu lietu ir nodevushi sia Regnus kas man liek parakstiit kkādu vienošanos ar viņiem uz pusgadu par 10 lvl menesi ja nē mani uzreiz liks uz tiesu…tas ir likumīgi un vai man vispār ir kkas jāparaksta ar viņiem ?

VIENOŠANĀS PAR PARĀDA DZĒŠANU

1. PUŠU REKVIZĪTI Datums: 2010. gada __.______________

Kreditors: AS Baltijas Izaugsmes Grupa
Reģ. Nr.: 40003291179
Adrese: Brīvības iela 151, Rīga, LV-1012
Norēķinu konts: LV86HABA0001403033351
Tālrunis: 67788807
Fakss: 67116010
e-pasts: inkaso@bigbank.lv
Pilnvarotais pārstāvis: Ojārs Ozerinskis (firmas „Regnus” direktors)

Parādnieks: Vārds:

Uzvārds:

Personas kods:
Dokumenta veids, numurs:
Faktiskā adrese: Novads:

Pilsēta, pagasts:

Iela:

Māja, dzīvoklis:

Pasta indekss:

Deklarētā adrese: Novads:

Pilsēta, pagasts:

Iela:

Māja, dzīvoklis:

Pasta indekss:

Tālrunis: Тālr. (1):
Тālr. (2):
e-pasts:
Citi dati:

2. PARĀDS
2.1. Starp Parādnieku un Kreditoru noslēgts aizdevuma līgums nr. _____________ (turpmāk tekstā – Līgums), uz kura pamata Parādniekam izmaksāta aizdevuma summa.
2.2. Parādu veido Līgumā paredzētie maksājumi un, Parādniekam nepildot maksājumu saistības, saskaņā ar Līgumu aprēķinātais līgumsods par izskatīšanu un izdevumiem, kas saistīti ar parāda piedziņu (ieskaitot izmaksas par parādu piedziņas pakalpojumiem utt.) (turpmāk tekstā – Parāds).
3. PARĀDA DZĒŠANAS NOTEIKUMI
3.1. Parādnieks izsaka vēlmi atmaksāt Parādu un apliecina savu spēju to darīt, bet Kreditors piekrīt parāda dzēšanai ar šādiem noteikumiem: 10,- LVL mēnesī (turpmāk tekstā – Parāda atmaksa) 6 mēnešu laikā, pirmā maksājuma datums – 2010. gada __._________ , ikmēneša maksājuma datums ir __. mēneša diena.
3.2. Ne vairāk kā viena mēneša laikā no apakšpunktā 3.1. paredzētā Parāda atmaksas termiņa beigām Parādnieks apņemas:
• atmaksāt Kreditoram līdz tam brīdim uzkrāto un neatmaksāto Parāda atlikumu un turpināt pildīt Līguma noteikumus, tostarp ievērot maksājumu grafiku,
vai
• noslēgt jaunu vienošanos ar Kreditoru par līgumsaistību izpildi ilgākā laika periodā.

3.3. Parāda atlikumu, kuru saskaņā ar apakšpunktu 3.2. Parādnieks atmaksā Kreditoram, veido Līgumā paredzētās saistības, kas netika savlaicīgi izpildītas ne līdz šīs vienošanās noslēgšanas brīdim, ne arī Parāda atmaksai paredzētajā periodā, un kas nebija iekļautas veiktajos Parāda maksājumos. Parādniekam ir tiesības pieprasīt Kreditoram sniegt informāciju, kas nepieciešama Parāda atlikuma precizēšanai, lai izvairītos no iespējamām papildu izmaksām nepareizas summas pārskaitījuma gadījumā.
3.4. Parādniekam laicīgi veicot Parāda maksājumus, Kreditors Parāda atmaksas periodā neaprēķina līgumsodu, un visi maksājumi, kas tiek veikti šīs vienošanās laikā dzēš kavētos ikmēnešu maksājumus, nevis līgumsodu, kā arī Kreditors nemēģina personīgi vai ar pārstāvja starpniecību piedzīt Parāda atlikumu.
3.5. Parāda atmaksas periodā Parādnieks var vērsties pie Kreditora ar lūgumu veikt saistību refinansējumu. Piesakoties saistību refinansēšanai, Parādniekam jāpierāda sava maksātspēja un ienākumu līmenis, kā arī iespējamo līdzekļu esamība.
4. PIENĀKUMI
4.1. Parādniekam ir zināms, ka, lai izvairītos no papildu izdevumiem (līgumsods un ar Parāda piedziņu saistītie izdevumi), rodoties maksātspējas grūtībām, viņam/viņai pašam/pašai pirms maksājuma kavējuma jāsazinās ar Kreditoru, lai vienotos par tālāko rīcības plānu.
4.2. Parādniekam nekavējoties jāinformē Kreditors par savu kontaktdatu maiņu, kā arī par viņam/viņai zināmo galvotāja kontaktdatu iespējamo maiņu. Parādnieks paziņo par kontaktdatu maiņu, zvanot uz tālruni 8338 vai sūtot e-pastu uz adresi info@bigbank.lv.
5. VIENOŠANĀS NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANAS SEKAS
Ja Parādnieks pārkāpj apakšpunktā 3.1. minētos noteikumus par Parāda atmaksu, iepriekš nevēršoties pie Kreditora ar apakšpunktā 3.5. minēto iesniegumu vai Kreditoram nesniedzot iesnieguma izskatīšanai nepieciešamos dokumentus vai datus, Kreditoram ir tiesības turpināt Parāda piedziņu parastajā kārtībā.
6. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI
6.1. Šī vienošanās ir neatņemama Līguma sastāvdaļa. Jautājumus, kas nav atrunāti šajā vienošanās dokumentā, Puses risina saskaņā ar Līgumu.
6.2. Vienošanās sagatavota divos eksemplāros, un katra Puse saņem vienu no tiem.

Parādnieks: Kreditora pārstāvis:

Vārds Uzvārds: Vārds Uzvārds:

Paraksts: Paraksts:

Paradu piedzina arzemes

Jautajums pavisam vienkarsh ar cik labiem rezultatiem Latvijas zverinatais tiesu izpilditajs spej piedzit paradu 3500 latu apmera no personas kas dzivo UK??
Cik daudz laika vins bus spiests pateret tadai procedurai…
Un vai spes ar labiem rezultatiem iekaset tos 30_50% no darba algas Uk?
Kadi piedzinas izdevumi vinjam radisies un vai vinsh vispar gribes tadu naudas summu piedzit kautkur eiropa?

kurš to izdomāja???

Vienu vakaru sēdēju, domāju un izdomāju, ko vajadzētu LAKrAi izdarīt - vajadzētu iztaisīt tā, lai nekustamā īpašuma nodokli un apdrošināšanu maksā kredītiestāde. tas būtu vienkārši, pareizi un izdevīgi.
re ko var izdomāt, ja ilgi ir jauka vasara….

Labais komentārs par piedzinēju firmām

Rakstam “Parādu piedzinējs: Parādi būs jāatdod!”
komentētāja Dina ir pielikusi lielisku komentāru:

Atnāca Reinis Kučers, parunāja tukšu un neko nepateica.

Nepateica, ka Lindorf un citi “gudrinieki”, ir tieši tādi paši SIA kā visi pārējie šajā valstī nodibinātie komercuzņēmumi, tāpēc neviens tiem nevar aizliegt pelnīt to naudu, ko kāds labprātīgi vēlas tiem maksāt, tomēr nevienam SIA nav tiesības kādu citu nosodīt, tukši moralizēt un vēl jo mazāk, nekaunīgi līst citu personu privātajā telpā un uzbāzties ar saviem pakalpojumiem.

Vai Reinim Kučeram patiktu, ja viņam regulāri uz mājām zvanītu frizieri un kurpnieki, svēdienu rītos “likumīgi” informējot par to, ka cilvēkiem vajadzīgs kopt frizūru un apavus? Vai Reinim patiktu, ja viņa mammai ik dienas zvanītu uzbāzīgi intīmpreču pārdevēji, lūdzot pateikt, ka ņemot vērā sedošu darbu, Reinim noderētu anālais stimulātors?

Dārgais Reini Kučer, viss pieminētais ir tieši tāds pats bizness kā tavējais, tādēļ šādu komercpraksi tev un taviem tuviniekiem vajadzētu uztvert kā pilnīgi normālu.

Ar šo es aicinu visus, kas kaut ko pērk, pārdod vai piedāvā, masveidā un regulāri, visos iespējamajos veidos vajāt pardpiedziņas kompāniju organizātorus un to radiniekus, uzmācoties ar savām precēm un pakalpojumiem. Varat zvanīt uz Reiņa Kučera vecāku mājām, sievas darba vietu utt., Jūtieties brīvi, jo Reinim tas ir normāli..

Aicinām uz atbalsta akciju!

Nākamo pirmdien, 26. jūlijā, Saeimā notiks atkārtotais balsojums par Maksātnespējas likumu. Tā kā šis likums ir būtisks ikvienam Latvijas iedzīvotājām, Latvijas Kredītņēmēju apvienība aicina gan apvienības biedrus, gan ikvienu no jums piedalīties atbalsta akcijā pirmdien, 26. jūlijā, plkst. 12:30 pie Saeimas ēkas!
„Uzskatām, ka maksātnespējas likums ir jāievieš nekavējoties, lai cilvēkiem sarunās ar bankām būtu līdzvērtīgs juridisks instruments. Tādā gadījumā arī bankas visdrīzāk nāks pretī kredītņēmējam, restrukturizējot kredītus saprātīgi, kā tas ir citās Eiropas valstīs, piemēram, Anglijā,” uzsverot šī likuma nepieciešamību, izteicās LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko. „Atkārtoti vēlamies uzsvērt, ka daudziem cilvēkiem maksātnespējas process šobrīd ir pēdējā cerība, lai varētu palikt dzīvot savā tēvzemē, turklāt tā ir visu mūsu cerība – jo katrs legāli saņemts un iztērēts lats, katrs nodokļos samaksāts lats cels ikkatra Latvijas iedzīvotāja labklājību un Latvijas ekonomikas uzplaukumu kopumā.”

Kā labāk rīkoties?

Labdien visiem!
Mana situācija jau kādu laiciņu ir apmēram šāda - laikā, kad strādāju stabilā valsts darbā, ar regulāriem, pietiekamiem ienākumiem, paņēmu kredītu 35 000 Ls dzīvokļa iegādei. Lielķeza skāra arī mani, paliku bez darba. Iesniedzu bankai bezdarbnieka statusa iegūšanas papīru un turpināju maksāt ikmēneša kredītu, kas sastādīja 185Ls/mēn. Mans bezdarba periods nu jau ir vairāk kā gadu, bezdarbnieka pabalsts ir beidzies. Neskatoties uz to, turpināju maksāt no iekrājumiem. Kad vienu mēnesi nevarēju samaksāt (maijā), banka uzaicināja mani, lai piedāvātu noslēgt vienošanos par izmaiņām līgumā, ka mana parāda summa tiek izdalīta uz trīs vasaras mēnešiem, pēc tam ieejot atpakaļ vecā grafika sliedēs. Protams, abas puses cer uz izmaiņām manā bezdarbnieka statusā,vasarā nav tik lieli komunālie maksājumi (tā banka) un vēl citas lietas, kas tika minētas no bankas puses, lai šo vienošanos noslēgtu. (Lieki piebilst, ka neesmu banku operāciju un % speciālists). Izmaiņu rezultātā,(kas man izmaksāja 40Ls!!) mana atmaksājamā summa pieauga par ~80Ls/mēn.!! Nekas manā bezdarba situācijā nemainījās, jauno maksājumu pilnā apmērā veikt nevarēju, iemaksāju cik varēju - jūnijā 60Ls, jūlijā 30Ls.
Aizvakar atkal banka mani aicināja, lai apspriestu kārtējo vienošanos.. Par kaut kādiem mistiskiem 22% no atmaksājamās summas, kas ir 35Ls/mēn. Labi, tas man šobrīd būtu ok, bet arī.. es nezinu kā būs pēc mēneša vai diviem. Vēl viens bet.. neatmaksātā summa visu laiku skaitīšoties klāt pie pamatsummas. Tagad visu “pārmaiņu” rezultātā, bankai vēl joprojām esmu parādā 34 471.92 Ls, neskatoties uz to, ka kredītu maksāju jau no 2007.gada maija.
Esmu galīgi apjukusi.. Kā man labāk rīkoties? Kas notiek, ja es nepiekrītu šim jaunajam variantam, bet turpinu veikt iemaksas cik varu? Kādas sankcijas? Kad var sākties tiesu darbi?
Vēl viena nianse - dzīvoklis Zemesgrāmatā ir reģistrēts uz manas mammas vārda (tīra formalitāte, mammai ir savs dzīvoklis), kredīts ņemts uz mana vārda un ieķīlāts ir šis te dzīvoklis. Vai mana mamma ir kaut kā līdzatbildīga, ja sākas tiesu darbi? Vai viņai var atņemt arī to dzīvokli, kurā viņa dzīvo? Mamma ir saņēmusi bankas vēstuli par to, ka “aizņēmējs nepilda savas saistības” un , ka tas “var ietekmēt Jūsu kredītvēsturi”??!!? Vai tiešām uz ķīlas devēju attiecas manis kā aizņēmēja nepildītās saistības??

Lūk tāda situācija un tik daudz neskaidru jautājumu… Būšu priecīga, ja kāds zinās padomu!
Paldies jau iepriekš!

Vispirms bezstrīdus kārtība tad parastā tiesa?

Labdien, gribēju uzzināt, vai, ja prasītājs vienreiz jau ir iesniedzis tiesā prasību par piedziņu bezstrīdus kārtībā un tā ir apmierināta, viņš pēc tam var vēlreiz sniegt prasību par tām pašām saistībām tikai šoreiz parastā kārtībā?
Respektīvi, ja uz bezstrīdus kārtībā pieņemtā lēmuma pamata ir vērsta piedziņa tikai un vienīgi pret ieķīlāto īpašumu, kura pārdošanas rezultātā atgūts 30% no aizdevuma, vai aizdevējs var vēlreiz sniegt prasību, lai vērstu piedziņu arī uz atbildētāja naudas līdzekļiem un citu mantu? Vai arī var izmantot tikai vienu no šiem abiem veidiem?