parādi

Saņēmu brīdinājumu par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu-14 dienu laikā jānosūta atbilde.Vai pietiek ,ka atķeksēju,ka nepiekrītu un sūtu atpakaļ-vai obligāti ir jāiesniedz tie paskaidrojumi.

maksatnespeja

Sveiki!

Shobriig ir pieejami neskaitaami raksti un internetu burtisku paarpludina informaacija par privaatpersonu maksaatnespeejas procesu.

Visur ir pieejama informaacija, ko dariit galvotaajam, ja krediitnjeemeejs uzsaak maksaatnespeejas procesu.

Bet mans jautaajums ir otraadaak es esmu galvotaajs hipotekaarajam krediitam. Turklaat otrais galvotaajs, jo mees esam divi galvotaaji teeva hipotekaarajam krediitam.
Ja benkrotee krediitnjeemeejs ir skaidrs, ka visas saistiibas paariet galvotaajam, kam taas jaasedz.
Tachu, kas notiek, ja bankrotee galvotaajs???
Vai tas kaut kaa ietekmee krediitnjeemeeju un vina iipashumu? krediitnjeemeejs maksaa laikaa, nav paraadu ir alga tajaa pashaa bankaa tur probleemu nav.

palsies

Parāds paralēli 3 ātrā kredīta servisos.

Pirms ~5 mēn. nonācu situācijā, kad biju spiest izmantot ātrā kredīta iespējas. Aizņēmos no smscredit.lv 300 ls uz 30 dienām. Pēc mēneša mans finansiālais stāvoklis neparedzami sabruka līdz dramatiskai situācijai. Biju spiest aizņemties naudu no viasms.lv ,aizņēmos 150 ls. Ikdienas gaitas turpināja likt sarežģījumus. Aizņemos vēl 150 ls no sohocredit.lv
Šobrīd mans smscredit.lv parāds ir sasniedzis ~700 ls
viasms.lv parāds ~300 ls
sohocredit.lv ~300 ls
Tātad ~1300 ls +

Esmu saņēmis jau reālus brīdinājumus no viasms un sohocredit par lietas nodošanu tiesā.
Esmu bezizejas situācijā un neredzu finansiālu risinājumu šīm problēma, kuras ar katru dienu kļūst arvien nopietnākas.

Ja man būtu bijusi iespēja atmaksāt parādus, es to būtu izdarījis un pavisam godīgi.

Varbūt kāds var sniegt komentārus par situāciju. Varbūt kaut ko ieteikt.
Jo nezinu, kur meklēt palīdzību. Esmu finansiāli un emocionāli sagrauts un šobrīd vienīgā izeja, ko redzu ir atņemt sev dzīvību. Un tas nav joks vai tipisks tīņu paņēmiens, kā pievērst sev uzmanību.

Katrā ziņā, ja tas viss reāli nonāks līdz tiesai, kas arī noteikti notiks pavisam drīz, es būšu pilnībā sagrauts un neredzēšu iespēju turpināt cīnīties. Esmu ļoti jauns un man vēl nekas nepieder. Tikai iesākts savs bizness, kurš vel nav paspējis pat oficiāli sevi pieteikt. Man nav ko zaudēt, kā tikai pazaudēt iespēju turpināt iesākto dzīvi šajā materiālajā pasaulē, kas ir cietums.

Edijs (22)

???

Kāds būtu LAKRA komentārs par ieceri noteikt, ka maksātnespējas laikā jāturpina maksāt parādi par komunālajiem pakalpojumiem?
(http://www.delfi.lv/news/national/politics/virza-izskatisanai-izmainas-likumos-lai-motivetu-cinities-pret-paradiem.d?id=42342392)

video

http://www.tautasforums.lv/?p=5340#more-5340

Lūdzu Jūsu komentārus.

parāds

Labdien!Radusies tāda situācija, bija par dzīvokli iekrājies parāds(neapmaksāti rēķini) pārvaldnieks iesniedza tiesā prasību par parāda atgūšanu,tiesa piesprieda mēnesī maksāt 75 latus, dzīvoklis ir noformēts uz vīra vārda līdz ar to tiesā atbildētājs bija vīrs, kuram arī piesprieda atmaksāt parādu, bet tākā mans vīrs ir bezdarbnieks-invalīds parādu maksāju, es no savas algas, taču man pašai darbā grāmatvede atvelk 50% no maniem ienākumiem, jo bija arī nenomaksāti līdz galam kredīti, kuri pēc tiesas tika nodoti tiesu izpildītājam par parādu atgūšanu( tiesas spriedums). Vai nav kāda iespēja, lai to 75latus par dzīvokli atskaita no manas algas, lai tie ietilpst manos 50%, ko atvelk no manas darba algas.

Visiem, kas čīkst, ka nevar dabūt darbu

Tad nu tā - visiem bļāvējiem, kas saka, ka gadiem nevarot darbu atrast. Izlasiet šito, beidziet čīkstēt par ļaunajām bankām un valdību un sāciet kaut ko paši darīt.

http://www.financenet.lv/zinas/420924-jaunietis_bez_pieredzes_tiek_pie_darba_dazas_dienas

Ka rikoties

Mans stasts par atrajiem kreditiem.Nav viens,ne divi,bet vairaki.Dazus atmaksaju pec vienosanas,bez kadiem soda %.Ar kuriem nevareju neko sarunat,uzkrajusi soda % nu nodod piedzinai.BEIDZOT ari es esmu tikusi Paus Konsults rokas.
Cilvecigi paskaidroju,ka nevaru pirmo iemaksu tik lielu
maksat,jo maksaju citiem pec grafika.Vini man zinoja,ka
credits24 mana summa 300 ls varot uzaugt lidz 1000 ls,tas redz esot sevisks kredits.Un tos ,ko maksaju pa tieso kreditu
firmam pec grafika,vairs ari nevaresu maksat.Ka man rikoties,vai nemaksat vairs nevienam,vai maksat visiem pa
5-10 ls.Vai krat naudu tiesu darbiem.

Vienreiz jau tass viss ir bijis!

Mēs esam vareni!
Esam aizvadījuši kārtējos valsts svētkus, noklausījušies svētku uzrunas, par to, cik pie varas esošie ir vareni, cik daudz viņi ir paveikuši valsts labā. Viņi savās runās pauda tādu patriotismu, ko nekādā veidā nav iespējams savienot ar pašu veiktajiem darbiem. Piemēram, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltītas izstādes „Latvijas sajūta” atklāšanā teica: „Divdesmit divos atjaunotās Latvijas brīvvalsts gados ir paveikts daudz, tomēr daudz vēl ir jāpaveic.”
Tā kā paveiktā uzskaitījums premjera runā nesekoja, tad nekas cits neatlika, kā pašam to uzmeklēt, lai saprastu, ar ko tad mūsu varenie lepojās.
Ieskatījos LR Centrālajā statistikas pārvaldes mājaslapā, lai izprastu, vai tiešām mums ir, ar ko lepoties, jo, kā zināms, vislielākie meli ir statistika un, iespējams, statistiski krīze ir beigusies un ir sākusies izaugsme. Šajā mājaslapā atradu atbildes uz daudziem saviem jautājumiem. Vai zinājāt, ka Latvijā ir 786 140 darba ņēmēji, no kuriem 723 279 saņem darba samaksu un no tiem 26,9% jeb 194 826 saņem minimālo algu vai mazāk?
30 741 strādājošo par savu darbu saņem ne vairāk par 50 latiem mēnesī,
42 428 strādājošo saņem no 50 līdz 100 latiem mēnesī,
121 657 strādājošo saņem no 100 līdz 200 latiem mēnesī,
laikā, kad Iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam (latos) ir 174,40 lati mēnesī. Vai tas nozīmē, ka pie mums ir legalizēta verdzība?
Tomēr vidējie statistikas rādītāji nav nemaz tik bēdīgi, jo 6,3% no visiem strādājšajiem saņem vairāk kā 1000 latus mēnesī, un vidējā alga valstī ir 500 lati mēnesī. Pat Latgalē vidējā alga ir 347 lati mēnesī.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā pēc tautas skaitīšanas rezultātiem ir 1 032 500.
Pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju skaits 2011.gada beigās ir 605 tūkstoši cilvēku.
Vidējā vecuma pensija ir 178.18 lati mēnesī.
Vidējā invaliditātes pensija ir 119.84 lati mēnesī.
Vidējā pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā ir 93.62 lati mēnesī.
Vidējā izdienas pensija ir 195.29 lati mēnesī.
Neatradu datus par lielākajām un mazākajām, bet pieļauju, ka ir līdzīgi kā ar vidējo algu.
Tālāk ieskatījos uzņēmuma reģistra mājas lapā, kur redzams, ka ik mēnesi aptuveni 100 iedzīvotāji piesaka savu fiziskās personas maksātnespēju. Ja 2010. gadā juridiskās personas maksātnespēju pieteica vidēji 200 juridiskās personas (darba devēji) mēnsī un šie skaitļi pēdējos gados samazinājies līdz 70, bet fizisko personu pieteikto maksātnespējas procesu skaits pieaug. Tikai 2012. gadā no Uzņēmumu reģistra ir izslēgti 97 411 uzņēmumi, aktīvi ir 207 033 uzņēmumi.
Ieskatījos zvērinātu tiesu izpildītāju mājas lapā, kur atskaitē par 2011.gadu redzams, ka 2011. gadā ir bijušas 610 974 piedziņas lietas, no kurām tikai 1 080 darba algas piedziņas lietas un 47 536 izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.
2011.gadā tiesu izpildītāju lietvedībā ir bijušās 1 683 izpildu lietas par izlikšanu bez citas dzīves vietas ierādīšanas. Šajā atskaitē nav identificēti dati par ieguvēju ievešanu valdījumā, kur parādnieks tiek izlikts no dzīvojamām telpām bez tiesas sprieduma par izlikšanu.
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā likvidētas vairāk nekā 250 mācību iestādes. Pie tam daudzas bijušo skolu ēkas stāv neapsaimniekotas. Salīdzinājumam varam pieminēt, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no 334 jaunceltnēm trešdaļa ir skolas, tālāk seko slimnīcas, sanatorijas (Ķemeri), atpūtas nami.
Nav tā, ka meklēju tikai negatīvo, bet ņemot vērā, ka valstī svarīgākie ir tās iedzīvotāji, tad valsti ar šādiem rādītājiem, nevar dēvēt par veiksmīgi pārvaldītu.
Mums nav jāizdomā divritenis no jauna, jo mūsu valsts jau vienreiz to visu ir izgājusi. Viens no svarīgākajiem valdības sasniegumiem laika periodā no 1922. līdz 1937.gadam bija agrārā reforma, kura tika realizēta ātri un apņēmīgi. Latvijas laukos tajā laikā dzīvoja 60 % iedzīvotāju, no kuriem vismaz 60% bija bezzemnieki. Agrārās reformas galvenais uzsvars bija valsts zemes fonda radīšana, kurā nonāca visa muižniekiem un lielsaimniekiem atvasinātā zeme, no kuras 52% palika valsts īpašumā, jo tā laika Latvijas valsts valdība uzskatīja, ka nacionālai valstij ir jāpieder lielākajai daļai zemes, tai skaitā, meži, ezeri un lauksaimniecībā neizmantojamā zeme. Atsavināto zemi par simbolisku samaksu sadalīja aptuveni 145 tūkstošiem bezzemniekiem un sīkzemniekiem, kuriem vajadzēja apsolīt, ka paši izmantos piešķirto zemi. Brīvības cīņu dalībnieki maksāja pusi no noteiktās cenas, bet kara invalīdi zemes gabalus saņēma bez maksas. Šo reformu rezultātā jau 30. gadu sākumā valsts sevi apgādāja ar lauksaimniecības produktiem. Ja pirmās brīvvalsts laikā 228 592 bēgļu atgriezās dzimtenē, tad pēdējos gados brīvību atguvušo Latviju ir pametis krietni lielāks iedzīvotāju skaits, kas devušies piespiedu trimdā uz citām ES valstīm. Ulmaņlaikos notika arī dzelzceļa attīstība, tika izbūvētas jaunas dzelzceļa līnijas (Rīga-Rūjiena, Rīga-Ērgļi), kas šobrīd jau ir slēgta. 1938.gadā 13.1% no valsts budžeta tika izlietots veselībai un labklājībai, laikā, kad Eiropā vidēji valsts izlietoja 9.3%.
1929.-1932.gads pasaules ekonomiskās krīzes laiks bija lielākā saimnieciskā katastrofa miera laikā. Galvenā problēma, kas skāra Latvijas valsti, līdzīgi kā šodien, bija parādu nasta, jo 1930.gadā (vēl pirms Latviju skāra ekonomiskā krīze) lauksaimnieki finanšu iestādēm bija parādā 277,3 miljonu latu. Daudzas saimniecības nonāca ūtrupē. Atšķirībā no šodienas valdības, tā laika valdība, lai stabilizētu stāvokli valstī, pieņēma likumus un atvieglojumus par labu zemniekiem. Piemēram, lai nodokļu slogs neapgrūtinātu lauksaimniecību, 1929.gadā visi lauksaimnieki tika atbrīvoti no valsts ieņēmuma nodokļa. Krīzi Latvija pārvarēja bez milzīgiem satracinājumiem un 1934.gadā jau sākās izeja no krīzes, kur būtiska loma bija K.Ulmaņa pieņemtajiem lēmumiem:
1) Valdība apturēja lauksaimnieku nekustamās mantas izūtrupēšanu;
2) 1935.gadā pieņēma likumu par Valts zemes bankas aizdevumu dzēšanu, kas palīdzēja 15 tūkstošiem saimniecību izkļūt no parādiem. Aizdevumiem samazināja procentus un pagarināja kredīta atmaksas laiku.
3) Likums par lauku būvniecību garantēja lētus būvmateriālus;
4) Pieņēma likumu par tautas izglītību, kas lika jauniešus audzināt ’’personiskā un sabiedriskā krietnībā, darba un tēvzemes mīlestībā un tautas un šķiru saprašanās garā’’

Ar šo es neaicinu meklēt otru Ulmani, bet aicinu valdību nebūt savas valsts kapračiem un pamācīties pašiem no savas valsts pieredzes un neuzticēties viltus ekspertiem, kuru padomi nes mūsu valstij tikai nelaimes.

Latvijas patriots Edgars Pauls

Jānim Āboliņam

Labdien!
Vai jums vēl nav beidzies maksātnespējas process?? Cik vēl laika paliek?
p.s. ehhh, drīz izvairīšos no banku šantāžas un arī sākšu maksātnespēju … Veiksmi !