Kas notiek Latvijā?

1. Situācija vispārējais apskats

Kamēr pasaules finanšu tirgos un ekonomikā pēdējos 20-30 gadus tika aktīvi „pūsts” globāls „burbulis”, Latvija tautsaimniecībā pēdējos 5 gadus ir notikusi alkatīga kreditēšana un negausīga aizņemšanās, pūšot pašiem savu burbuli.

Viens būtiskākajiem iemesliem šādai nenodrošinātai kreditēšanai ir Latvijā esošais tiesiskais regulējums, kurš ir izveidojies vēsturiski un faktiski neparedz tiesisku iespēju parādniekam dzēst savas parādsaistības citādi kā vien tās nomaksājot, bet tā kā procentu maksājumi neapstājas, tad šīs parādsaistības faktiski ir mūžīgas.

Piemēram , kredīts ir 100 000 LVL. Nevar veikt maksājumus. Kopā ar līgumsodiem un procentiem summa pieaug līdz 150 000 LVL. Tiek vērsta piedziņa uz dzīvokli. Dzīvoklis tiek novērtēts par 60 000 LVL un tiek rīkota izsole. 1.izsole - pircēju nav; 2.izsole 75% no pirmās izsoles sākumcenas - pircēja nav, 3.izsole - 60% no izsoles sākumcenas - banka patur dzīvokli par 36 000. Atlikusī parāda summa 114 000 LVL - joprojām lielāka kā parāda pamatsumma un turpina pieaugt.

Parādu nomaksāt nevari? Nu ko, apsveicu - tu esi modernais vergs - strādāsi līdz mūža galam bankas labā. Nav šaubu, ka bankas, analizējot situāciju Latvijā pirms kredītu ekspansijas uzsākšanas augstāk minēto ir apzinājušās un ņēmušas vērā.

Bankai ir vienalga, ka ķīla ir acīmredzami mazāk vērtīgāka nekā izsniegtais kredīts, jo, lai kas arī notiktu ar ķīlu, paliek parādnieks, galvinieks, viņu ģimenes locekļi, kuru darba augļi tiks izlietoti banku procentu maksāšanai.

Šobrīd tā īsti vairs nav svarīgi, kurš pie tā ir vainīgs – zviedru banka, kas aizdod 120% kredītu uz 80 gadiem vai arī latvju bāliņš, kurš par šo naudu nopērk dzīvokli kartona mājā. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka pasaules finanšu tirgi atrodas sistēmiskā krīzē, kurai var sekot dažādas politiskas un ekonomiskas kataklizmas.

Šobrīd slikti ir visiem un visur gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan patērētājam, gan bankām. Brīdi, kad slikti ir visiem, katrs mēģina glābt savu ādu uz cita rēķina. Pašlaik Latvijā notiekošais liecina, ka starptautiskais kapitāls mēģina glābt savu ādu uz Latvijas tautas un valsts rēķina (sk., piemēram, rakstu DB 09.01.2009 Kredītu garantēšanai var būt nepieciešams miljards). Starptautiskais kapitāls, kuru Latvijā pārstāv bankas un dažādi fondi šobrīd aktīvi mēģina pārkreditēt savus izsniegtos aizdevumu.

Vienkārši sakot, Latvijas pieprasītā finanšu palīdzība 7,5 miljardu EUR apmērā aizies šo banku saistību dzēšana, tas nozīmē, ka Jānis vairs nebūs parādā tikai bankai, bet Jānis būs parādā arī Latvijas valstij, kura savukārt būs parādā starptautiskajam kapitālam.

Ko tas nozīmē? Konkrētajai bankai tas nozīmē likviditātes problēmu risinājumu, starptautiskajam kapitālam tas nozīmē papildus garantijas jau izsniegtajiem kredītiem un peļņas iespējas nākotnei. Jānim tas nozīmē klaušas mūža garumā. Latvijas valstij tas nozīmē suverenitātes galu.

2. Kas notiks?

Ja nekas nemainīsies globālā mērogā un turpināsies tāda pati agonējoša situācija kā šobrīd, tad Latvija tiks apturēta savā ekonomiskajā attīstībā, kā rezultātā sāksies masveida emigrācija – spējīgākie aizbrauks, pārēji paliks un eksistēs.

Iemesls tam ir vienkāršs, esošie parādi neļauj attīstīties uzņēmumiem un laupa cerību parastam kredītņēmējam šo parādu jebkad atmaksāt. Šādā gadījumā risinājumu katram atsevišķi nav daudz – vai nu emigrēt, vai arī visu atlikušo mūžu iejusties partizāna lomā, slēpjoties no tiesu izpildītājiem, vai arī eksistēt, lai maksātu procentus.

Ņemot vērā, ka banka ir apzināti kreditējusi vairāk nekā maksā ķīla, būtu tikai taisnīgi atdot bankai ķīlu un ļaut katram uzsākt no „baltas lapas”. Šāda iespēja dotu CERĪBU bez kuras nekāda attīstība nav iespējama.

3. Ko darīt?

Šobrīd ir visu Latvijas parādniekus var nosacīti iedalīt divās daļās: 1) Tas ir bizness; 2) tās ir mājsaimniecības. Katra parādnieka situācija ir krasi atšķirīga.

3.1. Biznesam

Biznesam finansējums ir nepieciešams un parasti saņemtie kredīti ir izlietoti attīstībai – iekārtu iegādei, telpu izbūvei u.tml. Ir radīts vērtīgs aktīvs, kurš dod jaunas darba vietas un stiprina Latvijas tautsaimniecību. Šajā gadījumā ir nepieciešams šo aktīvu saglabāt un lietderīgi izmantot.

Problēma ir tajā, ka bankas pusceļā maina spēles noteikumus, liedzot biznesa plānos saskaņoto papildu finansējumu un pasliktinot esošo kredītsaistību noteikumus. Biznesam šajā situācijā neatliek nekas cits kā vien bankrotēt. Jaunajā Maksātnespējas likumā paredzētais aizsardzības mehānisms – tiesiskās aizsardzības process, šobrīd acīmredzami nestrādā.

Ir redzams, ka to - būt vai nebūt šim procesam, nosaka bankas, jo no nodrošinātu kreditoru lēmuma ir ļoti daudz kas atkarīgs. Tāpat esošais procesa ilgums – viens gads ir pārāk mazs, lai uzņēmums atgūtos un spētu uzņemt apgriezienus. Tātad:

Pirmkārt ir nepieciešams panākt, ka lai tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanā nodrošinātajiem kreditoriem būtu pēc iespējas mazāka ietekme.

• Otrkārt, tiesiskās aizsardzības procesa laikā tiek apturētu kredīta maksājumi
• Treškārt, ir nepieciešams pagarināt šī procesa ilgumu vismaz līdz trīs gadiem.
• Tas ļautu biznesa iegūt laiku un atvieglotu esošo naudas plūsmu, ļaujot nodrošināt un sakārtot produkcijas izlaidi, nostiprināties tirgū un kļūt konkurētspējīgākiem ārējos tirgos.

3.2. Mājsaimniecībām

Mājsaimniecība parasti ir ņēmusi patēriņa un hipotekāros kredītos. Par šiem kredītiem ir iegādātas luksusa preces, dzīvokļi kartona mājās, zeme burkānu laukā, privātmāja būvlaukumā. Šiem aktīviem nav nekādas vērtības, tie nenes peļņu un faktiski ir uzskatāmi par pasīviem.

Mājsaimniecībai šai pasīvi nav nepieciešami, jo tie tikai rada slogu uz ģimenes budžetu pretī dodot apšaubāmu komfortu un „turīga” cilvēka statusu.

Tāpēc mājsaimniecībai jeb katram kredīta ņēmējam fiziskai personai būtu jādod iespēja bankrotēt. Tas ir, atdot šos nevajadzīgos pasīvus bankai, dzēst visas kredīta saistības un sākt visu no jauna. Tātad:

• Pirmkārt, fiziskas personas maksātnespējas procesam ir jābūt vienkāršam un galīgam – ar ķīlas atdošanu saistības dzēšas;
• Otrkārt, šim procesam ir jābūt ātram un lētam (ne ilgāk kā trīs mēneši un valsts nodevas ne vairāk kā 300 LVL apmērā);
• Savukārt tām mājsaimniecībām, kuras kredītu ir ņēmušas vienīgā mājokļa iegādē un kurš atbilst tās ienākumiem, bet ir nonākusi īslaicīgās grūtības, būtu nepieciešams piemērot aizliegumu bankām pasliktināt esošo situāciju

Tas, protams, ir maza daļa no tā ko vēl vajag darīt, bet arī 1000 jūdžu garš ceļš sākas ar vienu soli.