Starptautisko finanšu institūciju un Skandināvijas valstu valdību piešķirtā aizdevuma izlietojums

Jebkura ekonomiskā sistēma vai tā būtu valsts, valstu savienība vai pasaules ekonomika savā attīstībā ir cikliska. Straujas izaugsmes periodus nomaina lielāki vai mazāki kritumi, kuriem seko ātrāka vai lēnāka atveseļošanās. Šo kāpumu un kritumu straujums un stāvums lielā mērā ir atkarīgs no valsts vai valstu grupu īstenotās ekonomiskās politikas. Šobrīd izskatās, ka lielākā daļa pasaules valstu īstenotā ekonomiskā politika ir bijusi maldīga un nepareiza. Ir pieļauts milzum daudz kļūdu par kurām akadēmiķi visticamāk rakstīs grāmatas vēl vairākus gadu desmitus.
Latvijas īstenotā ekonomiskā politika pēdējos gados ir bijusi pretēja jebkādai ekonomiskai loģikai. Laikā, kad bija jāveido rezerves, visi līdzekļi tika notriekti izraisot ekonomikas sabrukumu. Šai vietējai krīzei ir visai attāls sakars ar pasaules finanšu krīzi. Ja nu vienīgi pēdējā to vēl vairāk padziļina. Šobrīd, kad Latvija un tās ekonomika strauji krīt bezdibenī, būtu lieki tērēt laiku meklējot grēkāžus un vainīgos. Daudz svarīgāk ir saprast, kādas ir Latvijas ekonomikas perspektīvas tuvākajiem 2-3 gadiem un ko mēs varam darīt, lai glābtu esošo situāciju.

Ikdienu avīžu virsrakstus rotā paziņojumi par arvien jaunu uzņēmumu bankrotu, strauji aug bezdarbnieku rindas, budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir mazāki, krītas patēriņš, pieaug noziedzība un sociālā spriedze. Ekonomiskā situācija Latvijā pasliktinās ar katru dienu. Vienīgā Latvijas cerība, par kuru runā visi sākot ar valdību un beidzot ar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ir starptautisko finanšu institūciju un Skandināvijas valdību piešķirtais aizdevums 7,5 miljardu eiro apmērā. Var droši apgalvot, ka no šī piešķirtā aizdevuma veiksmīga vai neveiksmīga izlietojuma būs lielā mērā atkarīga Latvijas nākotne. Kā šo naudu izlietot tā, lai Latvija spētu izkļūt no šīs šķietamās bezizejas situācijas?

Jebkuras valsts iekšzemes kopproduktu veidojošie elementi ir:

IKP = C + I + G + (EXP-IMP), kur

C – privātais patēriņš
I – investīcijas
G – valdības izdevumi
EXP-IMP – tīrais eksports

Īsumā aplūkojot šo vienkāršo formulu, jāsecina, ka pirmo elementu – privāto patēriņu (C) kā instrumentu kopprodukta palielināšanai var aizmirst, jo tērēt var vienīgi tad, ja ir ko tērēt vai kāds naudu var aizdot. Naudas mums vairs nav un arī aizdot neviens negrasās. Arī valdība ar savu lēmumu palielināt pievienotās vērtības nodokli, privāto patēriņu tikai vēl vairāk samazinās. Līdzīga situācija ir ar investīcijām (I). Investīcijas uzlabo uzņēmumu produktivitāti, veicina konkurētspēju, rada jaunas darba vietas. Jebkuras investīcijas vai tās būtu jaunas ražotnes izveide, jaunu darba galdu iegāde vai ražošanas optimizācija, rada pozitīvu efektu, kas nākotnē sniegtu valstij atdevi trīskāršā apmērā. Diemžēl šobrīd uzņēmējiem ir praktiski neiespējams saņemt aizdevumu jaunu investīciju veikšanai.

Tūlītēju ekonomikas sildīšanas efektu rada valdības izdevumi (G). Katrs iztērētais valdības lats nokļūstot apritē rada pozitīvu efektu, jo ierēdņiem ir nauda par ko nopirkt pārtiku, uzņēmējiem, kas šo pārtiku ražo ir iespēja samaksāt darba algu saviem darbiniekiem, kuri savukārt iegādājas citu uzņēmumu produktus un pakalpojumus. Tomēr šis efekts ir īstermiņa un nesniegs papildus pievienoto vērtību nākotnē. Valdības izdevumi, kas nav speciāli iezīmēti kādu noteiktu nozaru uzņēmumu atbalstam un aiziet kopējā katlā, izšķīdīs tā arī neradot gaidīto efektu. Izņēmums, protams, ir valdības līdzfinansējums Eiropas Savienības projektiem, kas lielākajā daļā gadījumu rada pozitīvu efektu.

Pēdējais iekšzemes kopprodukta veidojošais elements ir tīrais eksports (EXP-IMP). Pēdējā laikā ir novērojama pozitīva tendence un tirdzniecības bilances saldo uzlabošanās, tomēr ir pāragri priecāties, jo šis uzlabojums ir galvenokārt pateicoties importa straujākam samazinājumam, nevis eksporta pieaugumam. Nenoliedzami, sabrūkot iekšējam tirgum, uzņēmēji ir spiesti meklēt jaunus noieta tirgus un eksporta rādītājiem tuvākā nākotnē vajadzētu uzlaboties. Tomēr jāsaprot arī, ka neviens mūs ar atplestām rokām negaida un pats par sevi nekas neuzlabosies. Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, valdībai būtu nepieciešams sniegt šiem uzņēmumiem tūlītēju atbalstu. Vilcināšanās un neizlēmība var izmaksāt pārāk dārgi.

Saprotot, ka vienīgā iespēja kā uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju, ir atbalstot vietējos uzņēmumus, loģiski būtu, ja lielākā daļa saņemtā aizdevuma tiktu izlietota tieši šim mērķim. Diemžēl izvērtējot valsts atbildīgo amatpersonu izteikumus par to, kā tiks izlietoti starptautisko institūciju piešķirtie, bet vēl nesaņemtie aizdevumi, perspektīvas šķiet pavisam bēdīgas.

Kā liecina Finanšu ministrijas mājas lapā publicētā informācija, aptuveni trešā daļa jeb 2,7 miljardi eiro ir paredzēts budžeta finansiālā deficīta segšanai tuvākiem 3 gadiem. Valsts parādsaistību pārfinansēšanai ir paredzēts tērēt 1,6 miljardus eiro (21%). Aptuveni 570 miljoni eiro (8%) ir paredzēti procentu maksājumiem par saņemtajiem aizdevumiem. Kopā šie izdevumi sastāda aptuveni 65% no kopējā piešķirtā aizdevuma.

Ja šo izdevumu posteņi faktiski nav apspriežami, jo to aizkavēšana vai nemaksāšana radītu milzīgu sociālo spriedzi un de-facto valsts bankrotu, tad par atlikušo 35% piešķirtā aizdevuma izlietojumu valdība var lemt.

Pirms aizdevuma saņemšanas valsts atbildīgās amatpersonas nemitīgi uzsvēra, ka saņemtais aizdevums tiks izlietots tautsaimniecības un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem, eksportspējīgo uzņēmumu atbalstam u.t.t. Lielākā daļa uzņēmēju cerēja, ka šis aizdevums patiesi nonāks līdz tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Šobrīd finanšu ministrs masu mēdijos ir vairākkārt uzsvēris, ka nauda uzņēmējiem tomēr netiks dalīta. Tas faktiski nozīmē, ka tiks īstenotas tikai budžetā paredzētās programmas un ieceres, bet tiešs atbalsts uzņēmējiem netiks sniegts. Galvenais arguments šādai rīcībai ir apgalvojums, ka atbalsts noteiktu nozaru uzņēmumiem radītu neveselīgu konkurenci uzņēmumu un nozaru starpā. Šis apgalvojums nekādā veidā  neiztur kritiku, jo to uzņēmumu skaits, kuri Latvijā spēj ražot eksportspējīgus produktu un nodrošināt iedzīvotājus ar darba vietām ir mērāms vien dažos tūkstošos. Ja ministrs to vēlētos, ministrijas ierēdņi ar katru no uzņēmējiem varētu satikties klātienē, lai saprastu viņu vēlmes un vajadzības un identificētu prioritārās jomas.

Tā vietā, lai tiktos ar uzņēmējiem un pārrunātu viņu problēmas, finanšu ministrs ir nācis klajā ar paziņojumu, ka aptuveni 2,7 miljardi eiro varētu tikt izlietoti finanšu sektora stabilizācijai. Šī nauda visticamāk tiktu izmantota uzkrājumu veidošanai ‘’sliktajiem kredītiem’’, kas faktiski nozīmētu, ka visa atlikusī piešķirtā aizdevuma daļa 2,7 miljardu eiro (jeb 35%) apmērā tiktu izmantota nevis Latvijas ekonomikas glābšanai, bet gan banku zaudējumu segšanai. Ja tiks pieļauta šāda situācija, Latviju sagaida ļoti tumša nākotne, par kuru pat negribas iedomāties. Šādā gadījumā Latvijas ekonomiskā attīstība tiks pilnībā apturēta, iedzīvotāji masveidā pametīs valsti, noziedzība kļūs par ikdienas normu.

Alternatīva mistiskam finanšu sektora atbalstam un Zviedru banku zaudējumu segšanai, būtu reāls atbalsts uzņēmējiem. Pieņemot, ka Latvijā tomēr vēl atrastos 2 700 eksportspējīgu uzņēmumu, kuri ražo cilvēkiem vajadzīgas preces un spēj pārdot tās aiz Latvijas robežām, katram no šiem uzņēmumiem varētu piešķirt 1 000 000 eiro aizdevumu uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Šī nauda radītu momentānu grūdienu šo uzņēmumu attīstībā un sniegtu pirmos rezultātus jau nākamā gada sākumā. Arguments, ka šī nauda tiktu izsaimniekota līdzīgi kā G-24 kredīti ir nevietā, jo tie nedaudzie uzņēmēji, kas šo neatkarības gadu laikā ir iemācījušies ražot konkurētspējīgus produktus un izsisties aiz Latvijas robežām ir tiešām Latvijas patrioti, kuriem rūp savas valsts nākotne, jo pretējā gadījumā viņi jau sen būtu pametuši šo investīcijām nepievilcīgo valsti.

Ir vienreiz jābeidz maldināt iedzīvoji un uzņēmēji apgalvojot, ka tiem būs iespēja saņemt daļu starptautiskā aizdevuma. Ir skaidri un atklāti jāpasaka, ka visa piešķirtā, bet vēl nesaņemtā nauda jau ir iezīmēta un sadalīta. Diemžēl uzņēmumiem, kam tā ir visvairāk nepieciešama un kas vienīgie nākotnē varētu maksāt nodokļus šai valstij, vieta šai saņēmēju sarakstā nav atradusies.

Ja notiks visļaunākais un visa saņemtā nauda tiks tomēr iztērēta budžeta caurumu aizlāpīšanai un banku zaudējumu segšanai, Latvija jau šī gada beigās būs faktiski bankrotējusi. Iekšzemes kopprodukta kritums un budžeta deficīts pārsniegs 10%. Piešķirtā nauda iespējams vēl pietiks, lai izmaksātu ierēdņiem, skolotājiem un policistiem algas, bet tās arī būs beigas. Protams, mums piešķirs vēl papildus līdzekļus gan ASV gan Eiropas Komisija, lai tikai uzturētu šo valsti pie dzīvības un nepieļautu politisko katastrofu un ģeopolitiskās izmaiņas, tomēr Latvija kā suverēna valsts jau sen būs beigusi pastāvēt. Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kļuvis par moderno vergu un strādās vien tādēļ, lai nomaksātu banku un Latvijas valsts paņemtā aizdevuma procentu maksājumus.