Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Ko mums aizdeva ? Naudu vai tās pirktspēju ?
Ir 2006. gads. Hipotekārā kreditēšana sit augstu vilni. Ir kredītu piedāvājumu pārpilnība. Cenas ceļas ne pa mēnešiem vai nedēļām bet pa dienām! Bankas pārspējot viena otru paziņo par peļņu rekordiem. Valsts „spiež gāzi grīdā”!
Un tagad padomāsim atkal pēc taisnības un loģikas - ko cilvēkiem aizdeva? Padomāsim par to, atceroties, ka lielākā daļa nav nekādi ekonomikas ģēniji un neviena banka neprasīja apliecināt ekonomikas doktora grādu pirms aizdevuma izsniegšanas.
Ko tad cilvēkiem aizdeva? Naudu? Vai varbūt tomēr to pirktspēju, ko nauda toreiz pārstāvēja? Vai kāds ņēma kredītu, lai noliktu šo naudu seifā? Nedomāju. Kam vajadzīga pati nauda - nevienam! Vajadzīga ir tikai naudas pārstāvētā vērtība konkrētā brīdī, jeb pirktspēja! Tātad, pēc pavisam vienkāršas loģikas - cilvēki aizņēmās un viņiem aizdeva pirktspēju! Taču šobrīd bankas prasa atdot nevis ekvivalentu pirktspēju, bet gan aizdoto naudas apjomu pašu kā vērtību. Tātad, atkal pēc pavisam vienkāršas loģikas, šobrīd mums prasa atdot lielāku pirktspēju nekā tika aizdota toreiz + procentus !
Aizdomājieties! Vai tagadējai situācijai pēc loģikas nevar likt vienādības zīmi ar šādu absurdu:
Uz brīdi iedomāsimies, ka naudas pirktspēja nav mainījusies, nekustamo īpašumu cenas nav kritušas, taču bankas mums paziņo: „Mēs Jums izsniedzām 15 miljardus, bet tagad Jūs atdosiet 45 miljardus + procentus” !
Vai nesaskatāt līdzību šādai darbībai ar tām darbībām, ko 90-tajos gados veica puiši ādas jakās un skūtām galvām „uzliekot uz skaitītāja”, tikai ar lielāku izdomu un fantāziju?
Jā, tieši tā notiek patieso vērtību pārsūknēšana, jeb nozagšana visā pasaulē! Padomāsim vēl līdzībās. Kā no nekā iegūt kaut ko? Kā panākt, lai viltotu vērtību varētu samainīt pret īsto vai, vienkāršāk sakot, kā izkrāpt \ nozagt patiesās vērtības? Pareizi - vajag izkropļot vērtību mēru (naudu) tā, lai visi pierastu pie jaunā izkropļotā attēla (naudas apjoma) un pielāgotos tam. Gandrīz vai kā hipnoze uz ielas ar mērķi apkrāpt. Vienlaicīgi vajag iestāstīt, ka nauda pati ir vērtība, ka nauda pati taisa naudu! Tad, kādā jaukā dienā, vajag atgriezt atpakaļ īsto vērtības mēra izskatu (pieejamo naudas apjomu) un pieprasīt, lai tiktu atdots aizdotais (izkropļotais) šī vērtības mēra apjoms! Lūk, cik vienkārši - pasaules vēstures lielākā krāpniecība.
Pasaulei ir jāmainās! Seklajiem, ie-propogandētajiem uzskatiem par naudu kā vērtību ir jāaiziet! Atdot var prasīt tikai to, kas aizdots - tātad, tikai ekvivalentu pirktspēju! Bez tam, atdot var prasīt tikai tādā laika periodā, kā iepriekš atrunāts, jo laiks pats par sevi ir resurss un līdz ar to arī viena no patiesajām vērtībām, kas ātrāka aizdevuma atprasīšanas gadījumā āri tiek nozagta!
Šo lietu kārtību ir jāsaprot visai sabiedrībai!
Nobeigumā nedaudz humora. Jā kāds vēlas apgalvot un pieprasīt, ka mums tomēr aizdeva pašu naudu, un tā ari ir jāatdod, tad kāpēc gan mēs katrs nevarētu uz gaumīgi noformētām lapiņām uzrakstīt 10 000 Ls un citus nominālus un nomaksāt daļu no saviem parādiem, piemēram to daļu, par cik ir samazinājusies mūsu nekustamo īpašumu vērtība, apgalvojot, ka tāpat kā aizdotā nauda nebija patiesais vērtības mērs, tā arī šī tāda nav, tātad tās ir viena otras vērtas! Īstenībā, būtu ļoti jauki un sabiedrības izglītošanai noderīgi rīkot šādas akcijas, pievēršot mēdiju uzmanību. Piemēram, cilvēku grupa varētu aiziet šādā veidā uz kādu banku ar šādiem „naudas” koferīšiem un pamēģināt šādā veidā norēķināties par saviem parādiem. Nevajadzētu taupīt fantāziju dizainam. Domāju, ka mūsu ministri ir sen pelnījuši būt uz šādām naudas zīmēm. Vietā būtu arī liels sarkans uzraksts „NE - PATIESAIS VĒRTĪBAS MĒRS”, lai kādam nerodas aizdomas par īstā lata viltošanas mēģinājumu. Tāpat, uz katras naudaszīmes, manuprāt, iederētos paraksts - „Nasing Spešal”, lai atspoguļotu tos faktorus, kas radījuši nepieciešamību pēc šādas ar vērtību nenodrošinātas „naudas” :). Uz paredzamo atbildi, ka tikai centrālajai bankai ir tiesības drukāt (radīt) naudu, var atbildēt, ka tā ir izrādījusies nespējīga uzturēt naudu kā patieso vērtības mēru! Šādas akcijas būtu ļoti vērtīgas, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību un liktu tai aizdomāties par tai ieaudzinātajiem stereotipiem par naudu.
12 responses to “Ko mums aizdeva ? Naudu vai tās pirktspēju ?”
-
valdis februāris 17th, 2009 12:07
Aizdeva tomēr naudu. Ja uzskata, ka aizdeva pirktspēju, to pielīdzinot piem naftas vai zelta cenām, kuras, pieņemsim, ir augušas, var sanākt atdot vel vairāk.. Un ja NĪ cenas pēkšņi sāk augt, baidos, ka autors šo domu ātri aizmirsīs, un atcerēsies, ka aizņēmies tomēr naudu …
-
valdis februāris 17th, 2009 12:14
Ja kas, inflācija pagaidām pozitīva, un pēc autora algoritma jāatdod ir vairāk un nevis mazāk …
-
Ja Valdis pārstāv kādu banku , tad tuvākajā laikā viņam var iestāties 6. Viņš runā kā mašīna .
-
valdis februāris 17th, 2009 16:24
banku es nepārstāvu, v.n.k. autors ir nedaudz sapinies savos spriedelējumos, tiešām nepieciešama elementāra ek. izglītība, pirms dot kredītu. Ja inflācija >0, nauda paliek nevērtīģāka, tad naudas pirktspēja krītas, -> atdot vajag vairāk… elementāri.
Tikai bankas strādā ar naudu, nevis ar kkādu mistisku pirktspēju.. -
Zigmars februāris 18th, 2009 09:25
Aizdeva naudu, bet mēs to samainījām pret tā brīža pirktspēju.
-
Pamēģiniet paskatīties brīvāk no stereotipiem, kas attiecas uz nekustamiem īpašumiem, tad aizdevumu tur deva konkrētam mērķim, cilvēks neizvēlējās kam to naudu iztērēt !
Uztveriet banku kā investoru šājā nekustamajā īpašumā! Investoram jānes līdzatbildība zaudējumu gadijumā. -
aizdeva jums naudu, nevis pirktspēju! tad jau ja tu bankā noguldi depozītu uz gadu, bet pēc gada atnā un tev pasaka, ziniet varam atdot jums nevis naudu, bet gan putraimos par iepriekšējā gada cenām! sviests. bankas diemžēl arī bij pārgalvīgas un neņēma vērā iespējamos riskus. bet pirms aizņemties svešu naudu vienmēr jāpadomā, kā to atdosiet! ne velti tāds teiciens - parāds nav brālis!!!! nevajadzēja aizņemties nenormāli lielas summas, paši vainīgi, nevienam nav jāmaksā par lohu kļūdām. es neaizņēmos milzīgas summas un netaisos maksāt par tiem, kas bija nolēmuši pašikot vai arī nedomāja ar galvu. gribat kādu vainīgo - pskatieties spogulī!
-
Raimonds februāris 20th, 2009 16:48
Es tikai nesaprotu vienu - Pieņemsim, ka nauda ir tā saucamā vērtība. Bankai kasē kopā bija teiksim 10 lati, kurus viņa aizdeva uz procentiem. Tagad aiņēmējs atnāk atdot 10 latus, bet no kurienes, lai viņš ņem to vienu latu, kas ir procents? Banka ko, sanāk, ka drukā ne tikai naudu priekš aizdošanas, bet vēl arī to daļu naudas, kurai ir jābūt procentam, kas tiks atdots?
Man sanāk, ka Banka - pirmkārt, var paņemt naudu un tā brīvi uzdrukāt - cik vajag un otrkārt, tas procents taču tiek maksāts pirmais. Tas nozīmē, ka ja atdod procentu, tad šā vai tā grozi kā gribi, bet parādu vairs nesanāk atdot, jo nav vairs desmi latu ir deviņi no kuriem viens ir atdots bankai, nu un pēc tam arī otrs, tad trešais un tā kamēr esi pliks un nabags. Neesmu baņķieris ekonomists, bet liekas ka domāju pareizi. Vai tā ir? -
valdis februāris 20th, 2009 22:48
Nav tā. Tad jau nebūtu iespējamas tādas lietas kā paplašinātā atražošana u.t.t. Bez tam komercbankas nedrukā naudu, ja kas.
Un vispār “gudrās” filmas vajadzēja skatīties pirms aizņēmāties naudu, un ne tagad, kad to jāatdod. Kad ņēmāt, nevienam nebija šaubu, ka tā nemaz nav nauda, ka v.n.k. uzdrukāti papīrīši u.t.t.
Protams, var strīdēties, vai pareizi uzbūvēta banku sistēma u.t.t., bet tas nevar būt par pamatu visādam spekulācijām kurus mēģina ģenerēt atsevišķi subjekti. -
Zigmars februāris 21st, 2009 10:02
Pie pašreizējās pasaules monetārās sistēmas nav iespējams atdot visiem visus parādus.
-
Vaaldis marts 11th, 2009 04:08
Bankas aiznemas 10 Latus, bet aizdo - virtuālos 80, kuru vinai nekad nav bijis, vai vēl labāk paņem īso aizņēmumu uz 3 gadiem, bet tad aizdo 8 reiz vairak uz 25 gadiem, bet tad visa tauta maksā tās parādus 600 mlj , vē 1 mlrd tad 2. mlrd , jo paši baņķieri negodīgi sagrābušies mantu, īpašumus , kuri uz cutiem īpašniekiem noformēti, bet “savus” 200 miljonus noliek uz 18% un tad visi viņiem samet lai šie tos varetu izņemt ar visiem procentiem no bankas ( kas būtībā bankrotējusi ), kura visu valsti un tautu iesūc bankrota jūgā un nabadzībā. Lūk pie kā noved mantkārība baņķierus un māklerus un visu pasauli, tāpēc tagad ir skaidrs visiem būs stingra uzraudzība un regulēšana, nevis kā līdz šim viss gandrīz pašplūsmā, tikai uz reputāciju un godaprātu, kuru izrādijās nemaz nebija. Bankas ja būtu valstu pārziņā un naudas pārvaldība un kredītu lietas, šīs krīzes un smago seku nemaz nebūtu, jo baņkieri nesaņemtu 100 iem miljonu algas , piemaksas un prēmijas, bet gan godīgu finansistu algu, neradot sev un citiem galvas sāpes un nepatikšanas. Tā būtu pareizāk. Jo bankieriem naudas nav un nebija, tikai augļoja uz noguldītā pie viņa 1 Lata uz tā rēķina 8 un vairāk reizes lielākus vekseļus un tā bez gala, sev ņemot “labus augļus” procentu veidā. Nu tā visa krāpšana būs izbeigta. Nav uzticības vairs …
-
Diāna Rasa marts 11th, 2009 10:24
Ja aizņemas naudu un var tērēt kā pats vēlas, tad, protams, nav šaubu, ka pats vainīgs, ka tērēji un nevari atdot, bet gadījumā, kad aizdod ar nosacījumu, ka naudu var izmantot konkrētam pirkumam, aizdevējam izvērtējot pirkuma tirgus vērtību, paņemot naudu par pieteikuma izskatīšanu, nodrošinot aizdevumu ar šo pirkumu, tad aizdevējam arī jāuzņemas līdzatbildība un prasīt vairāk kā šis pirkums maksā ir nepareizi.
Leave a reply
-
