Aizdevums vai investīcija?

Vai esat aizdomājušies ar ko aizdevums pēc savas būtības atšķiras no investīcijas? Un kāpēc šie divi jēdzieni pastāv kā divi atsevišķi, ja tas pēc būtības ir viens un tas pats?

Abos gadījumos nauda vai citi līdzekļi no viena subjekta tiek nodota kādam citam ar mērķi gūt peļņu ilgākā vai īsākā laika periodā. Atšķirība ir tikai tā, ka investīcijas neveiksmes gadījumā zaudējumus cieš abi, gan investors, gan investīcijas piesaistītājs. Turpretim, aizdevuma gadījumā visi zaudējumi tiek uzlikti tikai uz aizņēmēja pleciem.

Abos gadījumos aizņēmējs, jeb investīcijas piesaistītājs, pauž savu apņemšanos atgriezt aizņemtos līdzekļus ar peļņu. Aizdevuma gadījumā gan tiek prasīts vairāk - proti, lai aizņēmējs garantē, jeb galvo par aizdevuma atmaksu. Tātad, pēc būtības aizdevuma gadījumā investors noņem no sevis atbildību. Varētu teikt - cenšas nostādīt sevi ārpus kopējās situācijas konteksta. Rodas jautājums - vai mēs varam paredzēt nākotni? Nē! Tad kā gan kāds vispār par kaut ko var galvot un vēl jo vairāk - kā kāds var šādu galvojumu pieņemt? Vai tas nav apbrīnojami naivi, jo īpaši no galvojuma ņēmēja puses?

Tātad, vai pēc loģikas aizdevumam nav jābūt tai pašai investīcijai, kurā var gūt gan peļņu, gan zaudējumus? Vai tomēr nav tā, ka izsniedzot aizdevumu kādam konkrētam mērķim, piemēram, nekustamā īpašuma iegādei, aizdevējs investē vismaz divās lietās, proti - paša īpašuma nākotnes vērtībā un paša aizņēmēja nākotnes perspektīvā - viņa darba augļos?

Piemēram, daudzi investori cieta zaudējumus, jo bija investējuši „Lehman Brothers” un citos vērtspapīros. Tā bija investīcija, kuru nācās norakstīt. Nu ko, tā gadās.

Un kas notiek ar investīcijām nekustamā īpašumā kā arī citos objektos, kam arī krītas vērtība vispārējās situācijas rezultātā? Kaut vai tajos pašos aizņēmēja darba augļos. Vai šīs investīcijas nav daļēji norakstāmas? Kāpēc, ne? Ar ko šī investīcija pēc būtības sliktāka vai labāka? Ak jā, kredītiestādēm jāaizstāv savu noguldītāju intereses - tāpēc!  Cik bieži gan pēdējā laikā dzirdams šis skaidrojums! Bet pagaidiet, vai šie noguldītāji paši nav nekas cits kā investori, kuriem arī jābūt gataviem gan gūt peļņu, gan ciest zaudējumus? Nu protams - tas nav pieļaujams! Tad taču zudīšot uzticība visai finansu sistēmai kopumā!

Jā, tā arī būs! Bet kāpēc gan censties saglabāt uzticību sistēmai, kas pati ir „izgāzusies”? Vai tas nav pretēji jebkurai loģikai? Vai tiešām kāds reāli domājošs cilvēks, kas ir sapratis, ka mūsdienu finansu sistēma ir balstīta uz parādsaistībām, vēl joprojām uzskata, ka šai sistēmai palīdzēs jaunas parādsaistības? Cik ilgi mēs mākslīgi varēsim atlikt šīs sistēmas loģiskās beigas un galvenais - kā vārdā?

Līdzatbildība

Bet tagad atkal atcerēsimies, ka pasaulē viss ir savstarpēji saistīts un savstarpēji mijiedarbojās un mēģināsim paskatīties globālāk.

Kad kredītiestādes investēja uz aizdevumu, jeb investīciju rēķina pārmērīgi strauji augošajā ekonomikā un patēriņā, tai skaitā arī nekustamajos īpašumos, tās būtībā investēja pašu radītajā sistēmā! Tātad - pašu darba nākotnes augļos! Tātad, kam jāuzņemas vismaz līdzatbildība par šo neveiksmīgo un pārvērtēto investīciju? Atbilde ir it kā acīmredzama, taču kredītiestādes un tiesībsargājošās institūcijas diemžēl to nespēj un nevēlas ieraudzīt!

Saprotiet pareizi, investori kā tādi un vērtības mērs (nauda) tādā vai citādā formā būs nepieciešami un pastāvēs vienmēr un tā tam arī ir jābūt. Taču galvenais atslēgas vārds šeit ir līdzatbildība par savām darbībām, šajā gadījumā par investīcijām. Vai ekonomika būtu uzcepusies? Vai būtu bijusi vispār iespējama šāda bezatbildīga kreditēšana, ja investori būtu vienmēr spiesti rēķināties ar to, ka viņi ir līdzatbildīgi un var arī zaudēt visu?

Parēķiniet!

Nobeigumā neliels ieteikums katrai personai, kurai „investors” nolemj pasliktināt „investīcijas” atmaksas noteikumus. Sarēķiniet cik būs „investora” peļņas starpība par visu atlikušo „investīcijas” atmaksas laiku, salīdzinot esošos noteikumus ar jaunajiem. Tāpat arī tā tīri intereses pēc katrs varētu sarēķināt kādu peļņu Jūsu „investors” jau ir guvis no Jūsu maksātajiem procentiem.  Būtu arī interesanti uzzināt cik gadījumos Jūsu līdz šim atmaksātās pamatsummas daļu un atmaksāto procentu kopsumma ir ļoti tuva Jūsu īpašuma patreizējai tirgus vērtībai vai varbūt pat jau pārsniedz to? Ja vēlaties izdarīt ko labu un noderīgu- publiskojiet šos datus! Sabiedrībai ir tiesības zināt un aizdomāties!