Vācam parakstus

Tikko portālā delfi.lv izlasīju kaut kāda Didža Kalniņa rakstu “Ko darīt ar kredītņēmēju un banku problēmām?” Spriežot pēc raksta, var izdarīt secinājumu, ka minētais Kalniņa kumgs acīmredzot ir kādas bankas, kura jūt savu svilstošo sēžamvietu, darbonis. Nedomāju arī, ka šis viņa minētais viedais risinājums ir pietiekami labs, jo patiesībā tas jau tikai palīdz bankai vairot savu peļņu, jo procentu maksājums ir tīrā bankas pieļņa, ko maksāt nāksies tam pašam jau tā finansiālās grūtībās nonākušajam kredīņēmējam. Un cerēt, ka krīze beigsies pēc 3 gadiem, jo, redzies, lielā depresija arī ilga nepilnus 4 gadus, arī ir naivums vispārākajā pakāpē, īpaši jau ņemot vērā to, ka vērā ņemamu ideju, kā pārvarēt šo globālo sērgu, joprojām nav.
Bet lai kas augstāk minētais kungs ar latvisko pseidonīmu un viņa mērķi, publicējot tādu murgojumu, arī nebūtu, vienu ideju, manuprāt, viņš izteica apspriežamu un vērā ņemamu - vākt parakstus, lai rosinātu referendumu par likuma izmaiņām. Tikai nevis Kredītiestāžu, bet gan maksātnespējas likumā, ko iesniegusi LAKRA. Domāju, ka nebūtu problēmu tad šo projektu “izsist”. Jo bezdarbnieku, arī tādu, kam ir kredītsaistības, kļūst arvien vairāk, viņiem ir radi, draugi, kuri jūt līdzi.
Un te nu būtu jautājums LAKRA - cik reāli ar parakstu palīdzību būtu panākt, lai šī ideja īstenotos dzīvē? Ja ir iespēja, tad kad sāksies parakstu vākšana?

Par monetāro ekonomiku

Kā šīs organizācijas dalībnieki vērtē tādus materiālus kā “Money as a debt”, “Zeitgeist”, “Zeitgeist 2 Addendum”, The Venus Proejct, utt.?
Vai piekrīt ka patreizējā monetārā ekonomika ir nostādīta tā, ka ja nav parāda nav arī naudas un līdz ar to es šeit saskatu problēmu šai uzsaukumā “Latvija bez parādiem”.

Paldies un gaidīšu kādu komentāru.

Swedbank līgums

Vēlējos savam hipotekārā kredīta līgumam Swedbankā mainīt procentu likmes no fiksētās uz mainīgo, taču banka man piedāvā parakstīt līguma grozījumus. Banka piedāvā standarta līgumu OK, protams banka papildus nodrošinās un man jāuzņemas papildus riski, bet ir viens nu galīgi nepieņemams punkts, proti man jāgarantē ka galvinieks visu līguma darbības laiku pārskaita savus ienākumus Swedbankā un tālāk vēl jautrāk, ja es to nespēju nodrošināt tad man jāmaksā 5% līgumsods no atlikušā parāda summas. Piebildīšu, ka 1.mana kredītvēsture ir nevainojama - 6 gadu laikā nav bijis neviens maksājuma kavējums. 2. Apķīlātais īpašums arī uz šodienu ir divreiz vērtīgāks par aizdevuma summu. Vai kāds var padalīties pieredzē par šādu situāciju swedbankā?

Iespēju pamest Latviju pavisam apsver 63,9% jauniešu. Delfi. 23.03.2009.

Lasīt vairāk

Risinājumi

Labdien, visiem, kas apmeklē šo mājas lapu. Lasot dažādus blogus, secināju, ka cilvēki ir nonākuši strupceļā un neredz risinājumus kā iziet no esošās situācijas. Pats esmu nonācis līdzīgā situācijā, tāpēc pēdējos mēnešus esmu daudz pavadījis banku kabinetos, runājot un diskutējot ar bankas pārstāvjiem par iespējamajiem risinājumiem. No šīm sarunām uzzināju, ka vairākas bankas šobrīd strādā pie modeļa, kur grūtībās nonākušajam kredītņēmējam tiks piedāvāts pārdot savu dzīvokli bankai par cenu, kas visdrīzākais būs mazāka nekā kredīta atlikums. Par starpību starp kredīta atlikumu un pirkuma cenu tiks sastādīts maksājuma grafiks, kuru tad kredītņēmējam vajadzēs turpināt maksāt. Labums no šīs shēmas ir tāds, ka maksājums bankai jūtami samazināsies, cilvēks varēs turpināt dzīvot šajā īpašumā un pēc trīs gadiem kredītņēmējam būs tiesības īpašumu atpirkt atpakaļ.
Pieļauju, ka visiem, kas lasīs manis rakstīto radīsies daudzums jautājumu par dažādām šī modeļa niansēm. Diemžēl es nespēšu uz šiem jautājumiem atbildēt, jo šis konkrētais modelis praksē vel nedarbojas un katrai bankai ir nedaudz atšķirīgs redzējums kā tas realizēsies dzīvē. Pats uzskatu, ka man personīgi šis modelis palīdzētu pārdzīvot esošo krīzi un ļautu turpināt pildīt uzņemtās saistības pret banku. Tomēr mani bažīgu dara fakts, ka banka, kurā ir mans personīgais kredīts pie šī modeļa aktīvi nestrādā tai laikā, kad citas bankas ir jau veltījušas vairākus mēnešus aktīva darba. Ar šo rakstu vēlos uzsvērt, ka no jebkuras bezizejas ir iespējams atras izeju. Gribētu aicināt cilvēkus, kuriem manis izklāstītais modelis liekas pievilcīgs, runājiet ar saviem kredītspeciālistiem un piedāvājiet viņiem šādu risinājumu. Iespējams, ka šobrīd viņi šo ideju noraidīs, tomēr ar laiku viņu viedoklim vajadzētu mainīties.

Kredītņēmēja viedoklis par vienpusējo “force majore”

Šodien Delfos lasu, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) aicina Latvijā izsludināt ārkārtas situāciju finanšu jomā, kas ļautu samazināt visus iespējamos sociālos pabalstus, neievērojot tiesiskās paļāvības principu. „Valdībai steidzami vajadzētu izsludināt ārkārtas situāciju finansiālajā situācijā, un tad varētu arī neievērot tiesiskās paļāvības principu,” sacīja Barča. Lasīt vairāk

Aināra Gorenko kunga godīgums

Varat jau nodzēst - ielikšu atkal, kamēr Gorenko neatdos parādu:

Būtu ļoti jauki ja cienījamais Kredītnēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs - AINĀRS GORENKO pildītu paša dotos solījumus, vienošanās un norunas un pēc 2 mēnešu “muļķa laišanas”, ATDOTU parādu 100 LVL (viens simts latu) ,piezvanot celtu telefona klausuli,un ar to pierādītu ka IR GODĪGS UZŅĒMĒJS, nevis parasts “uzmetējs”, kurš savas problēmas risina uz citu cilvēku rēķina.
PS. Vai Aināram vajag norādi KAM parāds jāatdod?

Trūcīgā statusu piešķirs arī cilvēkiem ar parādiem. Delfi. 18.03.2009.

Tā uzsver, ka, nosakot cilvēkam trūcīgā statusu, pašvaldības varēs izvērtēt cilvēka kredītsaistības un noteikt labvēlīgākus nosacījumus trūcīgā statusa piešķiršanai. Līdz šim cilvēku vai ģimeni nevarēja atzīt par trūcīgu, ja tai ir parādsaistības. LM skaidro, ka noteikumi par ģimeni vai atsevišķi dzīvojošu cilvēku par trūcīgu papildināti ar norādi, ka par parādsaistībām nav uzskatāmi studiju un studējošo kredīti, kredīti mājokļa pielāgošanai invalīdiem, kā arī parāds par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem.