Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Realitātes šovs „Mans bankrots”. 3.sērija „80 tūkstoši 27 dienās”
Kārtējo sēriju šovam „Mans bankrots” izvēlējos rakstīt tieši par „Parex banku”. Ko tur liegties, ne ar vienu citu no maniem kreditoriem man nav izveidojušās tik sirsnīgas un ciešas attiecības.
Par „Parex banku” vēlos rakstīt ne tikai manu personīgo izjūtu vadīts, bet arī divu citu ļoti būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka „Parex banka” šobrīd ir valsts banka un, ja valsts banka var atļauties pret saviem klientiem izturēties maigi sakot nesaprotami, tad acīmredzot arī valsts tā var.
Otrkārt, tā kā interese par maksātnespēju arvien pieaug, tad gribu informēt potenciālos maksātnespējīgos par sankcijām ar kādām ir jārēķinās, ja kreditoru pulkā ir arī „Parex banka”.
Fakti
- 2008. gada 1.oktobrī AS „Parex banka” lauza manu kredītlīgumu, pieprasot atmaksāt kredītsummu 400000 Ls apmērā līdz jau minētajam 1. oktobrim.
- 2008. gada 6. oktobrī Ogres rajona tiesa saņēma AS „Parex banka” iesniegumu, kurā banka lūdza tiesu neierosināt manu maksātnespējas procesu, jo pēc viņu domām mans maksātnespējas cēlonis ir bijusi manis paša rupja neuzmanība.
- 2008. gada 7.oktobrī plkst 14.00 bija paredzēta tiesas sēdē, kurā tiktu lemts par mana maksātnespējas procesa uzsākšanu vai noraidīšanu. Tiesa nolēma atlikt tiesas sēdi līdz 27. oktobrim, lai dotu termiņu administratoram izvērtēt AS „Parex banka” iesniegtos materiālus un dot savu atzinumu.
- 2008. gada 27. oktobrī plkst. 14.00 administrators deva savu slēdzienu, kurā noraidīja AS „Parex bankas” sniegto informāciju par manu rupjo neuzmanību un atzina, ka mans maksātnespējas process ir uzsākams.
Pēc tiesas sēdes, likuma noteiktajā kārtībā pieprasot AS „Parex bankai” informāciju par manām parādsaistībām, izrādījās, ka mana kredīta nokavējuma procenti ir ne vien aprēķināti par laikposmu no 1. - 7. oktobrim, bet arī no 7. līdz 27. oktobrim.
Līdz ar to mans 400 000 lielais parāds bija transformējies par 480 000 lielu parādu. Gan kā jurists, gan vienkārši kā pilsonis es uzskatu, ka banka ir rīkojusies nelikumīgi. Pirmkārt, sešas dienas pēc līguma laušanas „Parex banka” iesniedza tiesai maldinošu informāciju par to, ka ar rupju neuzmanību esmu novedis sevi līdz maksātnespējai. Otrkārt, banka ir aprēķinājusi nokavējuma procentus par tām 20 dienām, kuras pašas bankas iniciatīvas dēļ, biju spiests gaidīt līdz brīdim, kamēr tiesnesis mani pasludinās par maksātnespējīgu.
Skaidrības labad ir jāatzīmē, ka kredītiestāde drīkst aprēķināt nokavējuma procentus tikai līdz brīdim, kamēr tiek pasludināta maksātnespējas procesa uzsākšana. Manā gadījumā tam būtu bijis jānotiek 7. oktobrī.Jāatzīmē arī, ka neviens cits kreditors tiesā ar līdzīgām prasībām nevērsās un nemēģināja mani apvainot rupjā neuzmanībā vai citos grēkos. „Parex bankas” gājiens, novilcinot tiesas sēdi, man izmaksāja vienu piektdaļu no visas parāda summas, un patiesībā ir teju vai paraugs tam, kā ir jāpelna nauda - nepilni trīs tūkstoši dienā par neko. Ja banka būtu radusi iespēju novilcināt tiesas sēdi uz mēnesi, tad soda procenti tuvotos 90 000, bet piecos mēnešos soda nauda jau būtu pārsniegusi manu parādsummu.
Zīmīgi, ka mūsu likumu vectētiņš „Civillikums” jau ievadā saka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Savukārt visnotaļ cienījamais tiesību zinātņu eksperts K. Torgāns savos Civillikuma komentāros visai skaidri norādījis, ka soda procenti kalpo kā pamudinājuma, nevis kā iedzīvošanās veids.
Pēc manas pieredzes var secināt, ka personām, kuras iet uz maksātnespēju, ir izdevīgāk bankām neziņot par vēlmi uzsākt maksātnespējas procesu. Starp citu, likums arī neuzliek par pienākumu cilvēkam ziņot saviem kreditoriem par lietas ierosināšanu. Visizdevīgāk ir kreditorus likuma noteiktajā kārtībā informēt tikai pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas - respektīvi pēc tiesas lēmuma. Tikai tā bankas nespēs jūs aplaimot ar milzīgiem līgumsodiem un mēģinājumiem iedzīvoties novilcinot procesa uzsākšanu.
Personīgi man neatliek nekas cits kā tiesāties par šo nesamērīgo un nepamatoto sodu, ko „Parex banka” man ir uzrēķinājusi. Es neatzīstu un neatzīšu šo parādu, jo tas nav radies ne manas nolaidības, ne rupjas paviršības ne citu personisko vai profesionālo trūkumu rezultātā. Es uzskatu, ka „Parex banka” vienkārši mēģina nopelnīt naudu, tādejādi rīkojoties nekorekti gan pret mani, gan arī pret maniem pārējiem kreditoriem.
Lirika
Es vēl ar vien esmu Latvijas patriots - mīlu šo zemi, kad skan himna, ar lepnumu ceļos kājās, no visas sirds fanoju par Latvijas hokejistiem, sekoju līdzi Latvijas dziedātāju panākumiem starptautiskos konkursos un draugiem ārzemēs sūtu „Laimas” šokolādi. Un …no visas sirds pārdzīvoju, ja redzu, ka valstī notiek nejēdzības, no kurām valsts nespēj pasargāt savus iedzīvotājus.
Un vēl.. veselu mēnesi dzīvoju pārdomās par valsts amatpersonu izteikumiem LTV raidījumā „Kas notiek Latvijā?”
Pirmkārt, par „Latvijas Bankas” prezidenta Ilmāra Rimšēvica izteikumiem attiecībā uz ārvalstu finanšu iestādēm. Man ir skumji, ka viņš kā „Latvijas Bankas” prezidents vairāk domā par citu valstu pensionāriem, bet aizmirst par savas valsts iedzīvotajiem, par savu kā amatpersonas pienākumu pret valsti un par savu pilsonisko pienākumu un atbildību.
Otrkārt, daudz domāju par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieka Jāņa Brazovska izteikumiem. TV tiešraidē viņš skatītājiem un klātesošajiem pauda, ka tie, kas savus kredītmaksājumus nevar veikt, nāksies no labi iekārtotā dzīvokļa pāriet uz sociālo māju. Es atkārtošos un vēlreiz paudīšu to, ko LAKRA jau par šo cinisko izteikumi ir teikusi - šis kungs nav informēts ne par patieso cilvēku skaitu, kas ir nonākuši problēmsituācijās, ne par to, cik daudz sociālo dzīvokļu šobrīd ir pieejami. Tāpat viņš apgalvoja, ka parādi atlaisti netiks. Un šeit es gribētu teikt: „Pag, pag!” Valstī ir likums, kas paredz cilvēkam legālu iespēju dzēst savus parādus un sākt jaunu skaistu dzīvi. Tāpēc, Jāni, nevajag maldināt tautu. Iespēja parādu dzēšanai ir!
7 responses to “Realitātes šovs „Mans bankrots”. 3.sērija „80 tūkstoši 27 dienās””
-
Pilsonis marts 17th, 2009 21:33
Tas, ka Brazovskis ir, maigi izsakoties, pilnīgs teļš (atvainojos viņa mātei, kurai bija tas kauns un negods viņu laist šajā saulē), arī man kļuva skaidrs pēc šī raidījuma.
Kas attiecas uz Rimševicu, pēc viņa izteikumiem rodas iespaids, ka viņam kāda no skandināvu bankām ir “devusi padomu”, ko teikt medijiem, par to attiecīgi pasakot paldies Krišjāņa pilnvaru veidā.
Es no ekonomikas neko daudz nesaprotu, bet pat es zinu, ka banku galvenais peļņas avots ir procenti no kredītiem, un, ja bankas neturpinās kreditēt, tad arī no peļņas tās var atvadīties, līdz ar to viņas var klapēt savus kantorīšus ciet. Un nav, ko draudēt ar to, ka tās aizies prom no Latvijas, jo, pirmkārt, neaizies, bet apdomīgāk un pēc taisnīgākiem noteikumiem kredītus izsniegs, kā savā dzimtenē Zviedrijā, zinot, ka arī pašiem būs jāuzņemas atbildība, otrkārt, ja arī aizietu, arī liela ļaunuma nebūs, pareizāk, ļaunuma vispār nekāda, jo atbrīvosies vieta citiem investoriem - bankām, kuri līdz šim ir gribējuši ienākt mūsu valstī, bet nav to darījuši pārsātinātā tirgus dēļ, un šie investori būs gatavi strādāt un gūt peļņu arī godīgi spēlējot.
Un, ja nemainīs šo maksātnespējas likumu, varu teikt, ka pēc 3 mēnešiem, kad man beigsies bezdarbnieka pabalsts, varēšu savus īpašumus atdod ūtrupei, kas tos pārdos par sviestmaizi izsolē un visu mūžu mēģinās piedzīt no manis un galvotāja naudu. Bet galvotājs jau savus īpašumus uz brāļa vārda ir pārrakstījis, no manis vairs nav, ko paņemt. Un 2 cilvēki no ekonomikas jau būs izsvītroti. Mēs vairs oficiāli nestrādāsim, nodokļus nemaksāsim, dzīvosim uz mātes vārda reģistrētos auto vai īpašumos, par nopelnīto naudu vairs neuzturēsim šo korumpēto valsti, kuriem zviedru pensionāri ir svarīgāki, nekā savējie. Un to starpību nemaksāsim, pat ja nauda būs, cik uziet. Par kredītu nemaksāšanu, paldies Dievam, mūsdienās cietumā nevienu neliek. Un aicinu arī citus sekot manam piemēram - jau laicīgi citus īpašumus pārrakstīt uz kāda uzticama, ar bankām nesaistītu cilvēku vārda, jo zaudēt jau tāpat vairs nebūs ko.
Un tad valsts varēs naudu prasīt no tiem pašiem zviedru tantukiem, un tad varbūt sāks domāt, ka ne jau tikai uz Swedbank, SEB, Nordea, AB, Parex utt. Latvija turas. Uzskatu, ja valsts nerupējas par saviem iedzīvotājiem, tiem nav jārūpējas arī par valsti. -
Juris Stikāns marts 18th, 2009 10:27
Arī es pilnībā piekrītu PILSONIM, jo, lai cik jocīgi tas neizklausās, tad kredīta nemaksāšana ir atbalsts latvijas ekonomikai, jo nauda, ko mēs tērējam, kredītu nomaksai, nenes atpakaļ līdzekļus nodokļu veidā, bet ls, ko mēs tērējam patēriņā ( pārtika, transports, izklaide, u.c. ) dod savu artavu nodokļu veidā.
Kā arī, šodien, skatoties 900 sekundēs interviju ar premjeru rodas secinājums, ka intervētājiem ir pateitks, kādus jautājumus drīkst, kādus nedrīkst uzdot, jo, ja premjers saka, ka, apcērpjot budžetu, kā to prasa starptautiskie aizdevēji, mēs atgriežamies pie 2006. gada budžeta, bet loģisks būtu jautājums: “Cik 2006. gadā ls tika maksāti kredītos, cik patēriņā ( atdeve nodokļos valsts budžetam ) , cik tas tiek darīts 2009. gadā?”. Esmu pārliecināts, ka attiecība ir stpri mainījusies par labu kredītiem. Tāpēc tā ir kārtējā cilvēku mānīšana.
Rezumējot, vienīgā izeja ir ar demokrātijas pamatprincipu ( tautai ir spēks ) mēs varam ietekmēt valsts politiku un ierēdņus, lai tiktu mainīts maksātnespējas likums un mums būtu iespēja sākt no sākuma, pretējā gadījumā…pēdējais, kas atstāj Latviju, izslēdz gaismu lidostā… -
Aldis marts 18th, 2009 20:15
pilnīģi piekrītu, ja katrs kredītņēmējs(2 300 000 (SVF)) tērētu ~ 500 lvl mēnesī tepat latvijā, tad apgrozībā būtu diezgan apaļa summa…
-
Juris Stikāns marts 19th, 2009 09:59
Pie kam standarta situācija Latvijā ir 1000 ls ģimenes budžets, 500 ls - kredīts par 240 m2 māju. Šeit vēl ir runa par to, ka šājā ģimenē ir trīs cilvēki - bērns un divi algoti 25 gadus jauni darbinieki, kuri vēl nav nopelnījuši būt par īpašniekiem dzīvoklim, nemaz nerunājot par māju ( lai gan var uzbūvēt 100 m2 māju ). Tas viss ir novedis pie tā, kas latvijā notiek un kāmēr nauda ies kredītu % nevis ekonomikā, tikmēr gals krīzei nav par vēl saredzams…
-
Pilsonis marts 20th, 2009 17:52
Nu, tad beidzam te pārgudri spriedelēt un darām kaut ko lietas labā beidzot, jo, kā redzams, priekšlikumu iesniegšana neko nav devusi, vajag kādu zārku pie Brīvības ielas mājas nolikt. Priekšlikumus, kungi!
-
Jānis Āboliņš marts 20th, 2009 22:27
Nodokļu grāmatiņas pie Saeimas ēkas!
-
Juris Stikāns marts 20th, 2009 23:32
Katrā ziņa, ir jāparāda, ka demokrātijas pamatprincips ir, ka spēks ir tautā… tāpēc rīkojamies!!!
Leave a reply
