Kredītņēmēja viedoklis un epizodes iz dzīves

Esmu pretojies PSRS laikos komunistiem un tagad redzu, ka mūsu valsti atkal pārvalda politbirojs. Kas ir darīts šais 18 gados? Ņemti kredīti un iepludināti valstī it kā attīstībai? NEKĀ!!!! Es uzskatu, ka tā bija valsts izzagšana. Nemaz nav vajadzīga okupācija, paši latvieši savu valsti pazudināja.Reālie valsts pārvaldītāji ir akcionāri un padomnieki, nevis valdība. Pašlaik valsts ir tik ļoti izpumpēta, ka tuvākajos 7-10 gados attīstību varam negaidīt. Lai Latvija attīstītos, tad (tautas) kalpiem ir jāiemācās atšķir nodokļu maksātāja naudu no savas privātās, bet to tik drīzi nesagaidīsiet.

Diemžēl šobrīd realitāte ir tāda, ka no valsts ik dienu izbrauc simtiem cilvēku. Nesen sazvanījos ar draugiem Skotijā un uzzināju, ka latvieši uz turieni pašlaik plūst bariem.

Gaišreģis FIKS 1958. gadā pareģoja šo shēmu – Latviju atgūs brīvību, bet ekonomikas attīstība sāksies tikai pēc 25 gadiem, jo latvieši paši izzags savu valsti. Nu lūk…18 gadi pagājuši, Eiropas Savienība mums sola attīstību aptuveni pēc 7 gadiem. Tātad 18+7=25.

Turpinājumā dažas epizodes no dzīves, kas būtu smieklīgas, ja nebūtu tik skumjas.

1. epizode

„Inservis Group”. Pirmajā stāvā pie 4. kabīnes klientam liek aizpildīt anketu, lai it kā izskatītu procentu  vai pamatsummas samazināšanu. Cilvēks aizpilda anketu un gaida. Paiet mēnesis!!! Klients dodas uz „Inservis Group”  un jautā, kas notiek ar anketām un procentiem. Bet tur neviens neko nezina. Kleints dodas uz 307. kabinetu, kur viņam paziņo, ka tāda anketas aizpildīšana jau sen ir atcelta. Šķiet, ka bankās strādājošie domā, ka viņi dzīvo uz Mēness un bezdarbs un citas sabiedrības negācijas viņus nevar skart, tāpēc arī pret saviem klientiem var izturēties tā, kā konkrētajā brīdī uzskata par vajadzīgu.

2. epizode

Divas sievietes satikās darba biržā. Viena piegāja un iekrāmēja otrai tā kārtīgi pa seju. Nesapratu, par ko, līdz sākās vārdu apmaiņa. Izrādās, ka viena strādājusi bankā un esot bijusi baigi lecīgā par parādu piedziņu, bet te … pati palikusi bez darba. Un satikās divas (draudzenes).

Vai banku darbinieki, bieži izturoties pret saviem problēmās nonākušajiem klientiem lecīgi, augstprātīgi vai rupji, neiedomājas, ka viņiem jau šajā pašā valstī vien būs jādzīvo?