-
Risinājumi
Labdien, visiem, kas apmeklē šo mājas lapu. Lasot dažādus blogus, secināju, ka cilvēki ir nonākuši strupceļā un neredz risinājumus kā iziet no esošās situācijas. Pats esmu nonācis līdzīgā situācijā, tāpēc pēdējos mēnešus esmu daudz pavadījis banku kabinetos, runājot un diskutējot ar bankas pārstāvjiem par iespējamajiem risinājumiem. No šīm sarunām uzzināju, ka vairākas bankas šobrīd strādā pie modeļa, kur grūtībās nonākušajam kredītņēmējam tiks piedāvāts pārdot savu dzīvokli bankai par cenu, kas visdrīzākais būs mazāka nekā kredīta atlikums. Par starpību starp kredīta atlikumu un pirkuma cenu tiks sastādīts maksājuma grafiks, kuru tad kredītņēmējam vajadzēs turpināt maksāt. Labums no šīs shēmas ir tāds, ka maksājums bankai jūtami samazināsies, cilvēks varēs turpināt dzīvot šajā īpašumā un pēc trīs gadiem kredītņēmējam būs tiesības īpašumu atpirkt atpakaļ.
Pieļauju, ka visiem, kas lasīs manis rakstīto radīsies daudzums jautājumu par dažādām šī modeļa niansēm. Diemžēl es nespēšu uz šiem jautājumiem atbildēt, jo šis konkrētais modelis praksē vel nedarbojas un katrai bankai ir nedaudz atšķirīgs redzējums kā tas realizēsies dzīvē. Pats uzskatu, ka man personīgi šis modelis palīdzētu pārdzīvot esošo krīzi un ļautu turpināt pildīt uzņemtās saistības pret banku. Tomēr mani bažīgu dara fakts, ka banka, kurā ir mans personīgais kredīts pie šī modeļa aktīvi nestrādā tai laikā, kad citas bankas ir jau veltījušas vairākus mēnešus aktīva darba. Ar šo rakstu vēlos uzsvērt, ka no jebkuras bezizejas ir iespējams atras izeju. Gribētu aicināt cilvēkus, kuriem manis izklāstītais modelis liekas pievilcīgs, runājiet ar saviem kredītspeciālistiem un piedāvājiet viņiem šādu risinājumu. Iespējams, ka šobrīd viņi šo ideju noraidīs, tomēr ar laiku viņu viedoklim vajadzētu mainīties.11 responses to “Risinājumi”
-
Juris Stikāns marts 20th, 2009 12:13
Saprotams, ka bankām ir jārod risinājums, jo masveida īpašumu atsavināšana automātiski novedīs bankas līdz maksātnespējai, jo reti kurā kredītā īpašuma vērtība nosedz summu, kas ir aizņemta bankā. Domāju, ka vairumā gadījumu šobrīd īpašuma vērtība ir 30% no kredīta summas. Bet vai nevienam nerodas jautājums, ka visa atbildība tiek novelta uz kredītņēmējiem, kas 2007. gadā pirka 60-tajos gados celtās bloku mājas pa 2000 EUR m2? Ja valdība, piemēram, divus gadus ātrāk, būtu realizējusi pretinflācijas politiku, tad tagad nebūt tik lielas problēmas, lai gan 90% tautas uzskata, ka problēmas ir īstermiņa un ātri pārejošas…
-
Pilsonis marts 20th, 2009 18:20
Es neuzskatu, ka problēmas ir īstermiņa, jo joprojām valdība neko lietas labā nedara un risinājumus situācijas uzlabošanai nepiedāvā. Iedzīvotāji maksātspējīgāki nekļūst, jo bezdarbs palielinās, algas tiek samazinātas, bet instrumentu tā novēršanai nav, izskatās, ka tagad esam tikai sākuma stadijā. Tas nozīmē, ka viss vēl ilgi ies uz leju un apgalvotjums, ka nākamgad ekonomika sāks atveseļoties, ir pilnīgs blefs.
Un, kā jau Juris rakstīja, šis modelis ir vērsts tikai uz to, ka atkal par visu atbildība jāuzņemas tikai kredītņēmējam, un valdība un bankas atkal teiks: “Paši vainīgi, nevajadzēja neapdomīgi ņemt.”
Vakar biju savā bankā (visu mīļotā Aizkrauklene) un man tika piedāvāts atlikt maksājumu vispār uz pusgadu, pēc tam sadalīt maksājumu, kas, protams, palielinātu procentu likmi līdz 2 procentiem atkarībā no termiņa, uz kuru maksājums tiek atlikts. Protams, arī es nevēlos palikt bez dzīvokļa, kurā ir ne mazums laika, nervu un naudas ieguldīts, bet, ja pēc šī pusgada man atkal būs jāiet bankai lūgties pārskatīt grafiku, jo finansiāli nevaru ar jauno procentu likmi sadzīvot, kas automātiski atkal nozīmēs likmes augšanu. Un banka tikai vārīsies, un es pēc laika tāpat varēšu kartona kastītē zem Dienvidu tilta iet dzīvot.
Man liekas, ka to kantori domāt piespiestu tikai masveida akcija, ja visi hipotekārā kredīta ņēmēji paņemtu un aizietu nolikt dzīvokļu atslēdziņas klerkiem uz galda,kā saka, dariet, ko gribat, bet mēs vairs ne santīma nemaksāsim. Varbūt tad tie idiņi vairs tik iedomīgi neskatīsies. -
Aldis marts 20th, 2009 19:27
Pilsonim laba ideja, man ar tāda doma virmoja, visiem kopīgi vienkārši sākt un nemaksāt.
-
Juris Stikāns marts 20th, 2009 23:38
Diezgan skarbi skan, un, noteikti, daudziem liksies, ka šeit runā pilsoņi, kas nemāk uzņemties atbildību par savām saistībām, bet fakts ir tāds: kredīta nemaksāšana un šo līdzekļu tērēšana patēriņā, ir valsts ekonomikas stimulēšana…
-
lasitajs marts 21st, 2009 16:42
šodienas Neatkarigas pielikuma Mes ir raksts par kreditnemejiem. Tur tiek apsaktits ari sis piedavajums. Es uzskatu, ka janem vera tas, ka banka pec 3 gadiem var ari nepiedavat atpirkt dzīvokli, bet pardot to kadam citam. Tad sanaks, ka es bankai esmu parada naudu, ko maksasu pietiekami ilgu laiku, bet banka vel nopelnis kadam citam pardodot dzivokli un protams izsniedzot kreditu tā iegādei. un apburtais loks saksies no gala:)Man tas neskiet taisnigs risinajums.
-
Pilsonis marts 21st, 2009 20:58
Pat to jau stāsts. Bankas pēc 3 gadiem pietiekamo piesardzīgi izsniegs kredītus, tā kā nav zvanīts, vai to kredītu dabūs. Un ja dabūs, tad ar kādu procentu likmi, uz cik ilgu laiku, kādi vēl akmeņi līgumā slēpsies? Man liekas, ka, ja ekonomika neies uz augšu, bankas joprojām piedāvās atlikt vēl uz 3 gadiem, kad ekonomika sāks atveseļoties, tad uzliks tādus noteikumus, kas liks matiem sākt skruļļoties un kādam izdevīgāk pārdos (par tirgus cenu uz to brīdi, ka tā būs cēlusies), pie tam nabaga kredītņēmējs vēl parādā paliks to starpību, par kuru līgums noslēgts bija.
-
Jurģis marts 25th, 2009 11:07
Kad uzņēmās saistības nekur nebija rakstīts vai brīdināts par šādu rezultātu. Par to tad arī jāatbild gan bankai, gan valstij. Visu uz sevīm kredītņēmējam nevajadzētu ņemt.
-
Pilsonis marts 25th, 2009 13:30
Galu galā esam maksājuši par kredīta izskatīšanu un izsniegšanu ne mazās summas, līdz ar to mums bija tiesības par naudu pretī saņemt kvalitatīvu pakalpojumus, tas jaut tā kā būtu patērētāja tiesību pārkāpums. Līdz ar to jautājums, priekš kam bankām tie kredītrisku analītiķi bija vajadzīgi, kas nespēj prognozēt ekonomiku un saskatīt riskus. Galu galā, ne jau man jāpārzin ekonomikas nianses.
Protams, ikvienam bērnam bija skaidrs, kāpēc notika tā, bet tomēr… -
Aldis marts 25th, 2009 18:27
Domāju, ka pati situācija izveidojusies tikai tādēļ, ka bija uzmetēji - cilvēki kuri ļaunprātīģi nepildija savas saistības.
-
Alojāls marts 27th, 2009 19:22
Mīļie cilvēki, par komēs te spriežam?Latvija ir dziļā ddddddd.Un visus mūs var glābt tikai Starptautiskā valdība.Jo vietēie jau sevi izrādijuši viša plaukumā…..Ir skaidrs kā sī māfija savu ir izdarijusi.Mums atliek vēlēšanu dienā nevis iet vēlēšanu iecirkņos ar mērki nosprausto ar šiem bandītiem ,bet iet ar lozungiem: “Jā ES neņems mūs savā pārvaldē ar starptautisko valdību,pēc 10 gadiem no Latvijas paliks Milda vien.Mēs izmirsim…
-
Diāna Rasa aprīlis 3rd, 2009 11:40
Manuprāt labāka izeja būtu šāda.
Lai aizsargātu kredītņēmēju intereses, vajadzētu Satversmes tiesā apstrīdēt 10.09.1998. likuma “Hipotekāro ķīlu zīmju likums” 20.pantu, kas nosaka Ja nekustamā īpašuma tirgus vērtība samazinās no aizņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ, bankai, pamatojoties uz attiecīgo ierakstu aizdevuma līgumā, ir tiesības pieprasīt pirms termiņa atmaksāt to aizdevuma daļu, kurai nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.
Šis pants būtu jāizslēdz vai vismaz jāmaina pamatojoties uz šā paša likuma 14. un 15.pantu, nosakot, ka ja nekustamā īpašuma tirgus vērtība samazinās no aizņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ, bankai, pamatojoties uz šā likuma 15.pantu, ir tiesības pieprasīt nekustamā īpašuma vērtētājam atmaksāt aizņēmēja vietā to aizdevuma daļu, kurai nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.
Leave a reply
-
