8 responses to “Par monetāro ekonomiku”

1. 

   Juris Stikāns marts 25th, 2009 10:41

   Es gan nevaru komentēt Jūsu nosauktos materiālus, bet viens ir skaidrs, ka pasaules monitārā sistēma, ekonomika ir balstīta uz parādu, bet ar kredītiem ir viena interesanta lieta, ja naudu neaizdod tālāk, tad sākās smaga recesija kā tas šobrīd ir pasaulē un arī Latvijā. Tas nozīmē, lai pasaules ekonomika turpinātu savu attīstību ir:
   - vai nu jāatrod, kur atkal aizdot;
   - jāsabrucina šī kredītu pirāmīda, bet parādus tā vienkārši nenoraksta, kas liek domāt, ka tam ir nepieciešams 3.p.k. bet cerams, ka tā nenotiks…

2. 

   Jurģis marts 25th, 2009 10:49

   Esat pareizi sapratuši - ekonomika balstīta uz parādu. Kā komentējat to ka ASV var “iepludināt” ekonomikā USD neierobežotā daudzumā, tas pats SVF patiesībā lielā mērā arī ir ASV instruments tikai slēptāks un tādējādi ar šo nevērtīgo virtuālo naudu padara vairākas valstis vergu lomās? Reāli jau tai naudai ko mums aizdod tiem 7,5 miljardiem (kas tiek radīti runāsis reāli no gaisa) nav vērtības, tikai ar laiku mēs ar savu darbu šai naudai jeb parādam piešķirsim vērtību.

3. 

   Juris Stikāns marts 25th, 2009 11:21

   Kā šorīt premjers teica, ka “mēs esam ar SVF vienojušies, ka aizdotā nauda ir jāiepludina BANKU SEKTORA STABILIZĒŠANAI, bet bankas var stabilizēt tikai vienā viedā, radot apstākļus aizdot tālāk, kā tas bija vairākus gadu atpakaļ ASV, kad ar likuma maiņu radīja iespēju bankām aizdot tiem, kas pirms tam tika klaficēti kā nedroši atdevēji, bet kā jau es teicu, ja banka nevar aizdot tālāk, tad sākas nepatikšanas…komēs labi redzam uz savas ādas!

4. 

   Jurģis marts 25th, 2009 11:35

   SVF ir banku sektors, tad protams ka atļauts finansēt šai nozarē. Bet dīvaini ka kāds vēl apsver valdības līmenī ka tas būtu efektīvi jo ASV ir iepludināts banku sektorā bet nauda netiek tālāk aizdota. To jau atzīst Obama. Un nav jau tā ka bankām trūktu līdzekļu, nerunāsim par izlecēju Parexu, bet nu sakarīgām bankām. Naudas pietiek, tak visi uz adatas ir uzsēdināti, kāpēc lai trūktu līdzekļi?

5. 

   Pilsonis marts 25th, 2009 13:36

   Jurģi, kura banka Latvijā ir, kā tu izteicies, sakarīga??? Un kos šis jēdznies, tavā izpratnē, nozīmē?

6. 

   Jurģis marts 25th, 2009 14:38

   Sakarīga ir tāda kas neriskē ar visu. Parex tā darīja un zaudēja.

7. 

   Lieta aprīlis 2nd, 2009 12:33

   Neesmu šīs organizācijas dalībnieks, kaut gan atbalstu tās nostādnes.
   Esmu skatījies “Money as a debt” un varu teikt, ka liela daļa ir muļķības.
   Pirmkārt, aprakstītais princips ir spēkā tikai norēķinu kontiem. t.i. jaunu naudu var radīt tikai no naudas, ka atrodas norēķinu kontos un arī tad ir obligātās rezervēšanas daļa (10-20%).
   Krīzes cēlonis tiešām ir neapdomīgi izsniegtos kredītos. Neviens taču ar varu nespieda piedalīties nekustamo īpašumu piramīdā. 100 un 1 reizi internetā saprātīgi cilvēki brīdināja, ka burbulis plīsīs, bet ja ir aitas, būs arī cirpēji.
   Piedodiet, ka sanāca uzbraukt. Katrā ziņā vēlu veiksīgi izkulties no šiem m…m.

8. 

   Rā. maijs 13th, 2009 14:24

   Aizņēmums ir tikai instruments kuru izmanto kars pēc sava ieskata, vienalga kā to nosauks. Man ir zināms gadījums, ka laika periodā no 2007. gada līdz 2008. gadam viena Latvijas pilsone bankās aizņēmās vairāk kā 18 000 LVL, t.i. no septiņpadsmit kredītiestādēm tostarp bankas aizdeva patēriņa kredītu neinteresējoties vai pilsone varēs to atdot. Rēķinit paši, ja klienta ienākums ir LVL450,00 pēc nodokļu nomaksas, bet kredītiestādei ik mēmesi ir jāatdot LVL 840,00. Par ko domāja kredītiestāde? Protams personai būs jāatdot parāds “varbūt” ja tā nepierādiš, ka saistības izpildīt nevar un lūgs saskaņā ar Civillikuma 1836. pantu šīs saistības atcelt vai pārskatīt.