40 responses to “Kas notiks ar Rutu?”

1. 

   vienkarsi Marija marts 31st, 2009 12:34

   Ārprāts! Kāpēc pa televizoru nestāsta par tiem, kurus jau taisas izlikt? Kādas ir viņas izredzes uz labu zinakumu? Kas var palīdzēt? Uz tādām kā viņa taču mūsu valsts balstas.

2. 

   Lasitajs marts 31st, 2009 13:13

   Marija, mūsu valsts balstās uz tīs lieliem vaļiem - banku, banku un banku.

3. 

   Juris Stikāns marts 31st, 2009 13:36

   Bet ziniet, cik ir tādu, par kuriem publiski nav zināms…ļoti daudz. Tāpēc es varu tikai nobrīnīties par latviešu pasivitāti…brīdī, kad mūsu nākotni daži GUDRI prāti noliek zem jautājuma zīmes… Mums laiam visiem būtu jāaiziet uz rokoperu “Lāčplēsis”, lai saprastu, kas mēs esam ( citēts Zatlers ), bet kurš ir KANGARS?

4. 

   Lasitajs marts 31st, 2009 14:07

   Īstenībā tiešām žēl tantuka, jo visu jau it kā darīja pareizi.
   Ceru, ka LAKRA mūs informēs par lietu virzību.

5. 

   vienasaule marts 31st, 2009 15:32

   Nu tā stāsta morāle tāda nedaudz dīvaina, lai neteiktu vairāk.
   Kāpēc pie stāsta morāles netiek piebilsts, ka nevajag piekopt strausa politiku un gaidīt, kad “uzsūksies”, bet skriet uz banku un runāt par maksājumu atlikšanu?

6. 

   Pilsonis marts 31st, 2009 16:23

   Pirmkārt, vai var izskatīt lietu, atbildētāju pat neuzaicinot.
   Otrkārt, izskatās, ka mūsu valsts pamazām sāk uzprasīties uz otru 13. janvāri. Un, kā zināms, arī Vecrīgā ir ne vienas vien bankas ofiss vai filiāle. Lai tik turpina tādā garā, drīz tautas pacietībai gals pienāks. Man jau ir galā, bet es diemžēl neko vairāk par čupas likšanu kredītiestādēm izdarīt nevaru. To arī darīšu, ja sāks pret mani vērsties. Un ceru, ka pārējie tāpat. Tikai rīkojoties varam kaut ko panākt. Kā redzam, Dombrovskis, uz ko tauta tā cerēja (jau sākumā zināju, ka nepamatoti), no Godmaņa atšķiras tikai ar lielāku matu skaitu uz galvas un viņš turpinās lobēt bankas tāpat kā to darīja Godmanis, Kalvītis un visi pārējie. Neviens mūsu labā neko nedarīs. Taču saprotiet beidzot to.
   Tantei tiešām ieteiktu pacelt to gadījumu mediju (Nekā personīga, piemēram) līmenī, lai visādi melngaiļ un feiferveidīgie beidz dirst, ka bankas nāk pretī labticīgiem kredītņēmējiem un tie tukšpauri ministri beidz tām stulbībām ticēt.

7. 

   redaktors marts 31st, 2009 17:44

   Viena saule
   Rutas nedienas sākās pagājušajā gadā. Tad bankas diemžēl vēl nebija tik “atsaucīgas un pretimnākošas”, kā tagad sola būt.
   Ruta nepiekopa strausa politiku, viņa informēja banku par radušos situācija. Diemžēl viņa to nedarīja rakstveidā, jo tāpat kā lielākā daļa cilvēku, kas apvienībā vēršas pēc palīdzības, viņa nezināja un viņai neviens nepateica, ka tā jādara. Rutai līdzīgas problēmas gada nogalē sākās arī viņas kaimiņienei. Gada nogalē jau bija skaidrs, ka tādu gadījumu kļūs ar vien vairāk un ka visus uz tiesu neaizsūtīs, tāpēc Rutas kaimiņienei tika piedāvātas kredītbrīvdienas.
   Ik dienu apvienībā vēršas cilvēki ar līdzīgiem stāstiem.
   Liela daļa no viņiem šāda veida nepatikšanās ir nonākusi pirmo reizi, tāpēc nezina kā rīkoties un ko darīt. No bankas viņiem bailes, kredītmenedžerim neuzticas, darba nav, zināšanu, kā sev vēl vairāk nekaitēt arī nav. Diemžēl arī likuma, kas aizstāvētu tos, kam vairs nav ko maksāt bankai,arī nav.
   LAKRA juristi tad nu skaidro šiem cilvēkiem par to, kas viņu kredītlīgumos rakstīts, kādas ir viņu knapās tiesības un brangie pienākumi. Pirms pāris nedēļām konstatējām, ka Rīgas pašvaldibas sociālo dienestu darbinieki dod LAKRA kontaktus kā vietu, kur var vērsties pēc palīdzības.
   Var jau teikt, ka paši cilvēki parakstīja šavus kredītlīgumus un neviens viņiem nespieda to darīt. Diemžēl šie cilvēki - kredītņēmēji, kuriem ir problēmas - nedzīvo uz vientuļas salas. Ja viņiem iet slikti, tas iespaido visu sabiedrību. Gluži kā jaukais zīmējums ko exfinansu ministrs Slakteris “Kas notiek Latvijā” februārī rādīja - ja krīt viens domino kauliņš, tam seko citi. Krīt kredītņēmējs, krīt viņa galvotājs, krīt paša galvotāja kredīts un arī galvotāja kredīta galvotājs uttt. un uz ielām sāk kļūt arvien nedrošāk, jo izmisums un bezspēcība pieaug proporcionāli kritošajiem kauliņiem.

   Palasiet http://www.kreditnemeji.lv sadala Presei publicēto informāciju. Jau janvārī LAKRA brīdināja gan premjeru, gan citas atbildīgās amatpersonas par briestošo sociālo katastrofu. Palasiet sadaļu Mūsu darbi. Tur ir saraksts ar visiem deputatiem, visām iestādēm un bankām ar kurām LAKRA ir runājusi, lai mēģinātu rast kompromisus un risinājumu. Neviens nevar teikt, ka nezināja, kas notiek. Bet cik ir izdarīts, lai kļūtu kaut par kapeiku vieglāk?

   Par Morāli.
   Morāle ir tik pat jocīga, kā dzīve. Lielākā daļa cilvēku visu darīja pareizi un tāpēc, lai būtu labāk. Tagad izrādās, kā nē?

8. 

   Baltā lapsa no Ziemeļiem marts 31st, 2009 19:03

   Balsoju par pirmo variantu no morālēm. Pats biznesa attīstībai ieķīlaju mantu, jo visi tie “atbalsti” bez “otkatiem” nevar dabūt. Baidos, ka drīz bankrotēšu. Turēšos, kāmēr nebūs viena minimālā alga administratoram…
   p.s. ceru, ka turēšos līdz šimmomentam

9. 

   redaktors aprīlis 2nd, 2009 08:39

   Tverijons: Bankas neizliek hipotekāro kredītu ņēmējus no dzīvokļa. Leta. 1.aprilis;)

   Bankas nav izlikušas, neizliek un neizliks no dzīvokļa hipotekārā kredīta ņēmējus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē apgalvoja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

   Sacelto ažiotāžu ap kredītu ņēmēju aizsardzību Tverijons nosauca par “populismu, aiz kura stāv nekustamo īpašumu spekulantu intereses”.

   Tā kā šī ziņa publicēta 1.aprīlī, vai iespējams ka Teodors Tverijons vienkšarši joko?

10. 

    Pilsonis aprīlis 2nd, 2009 13:35

    Es ar’ šito lasīju un varētu ieteikt tam deģenerātam tumsā pa Vecrīgu nestaigāt, citādi kādu nokaitinātu kredītņēmēju satiks un par invalīdu paliks.

11. 

    Pilsonis aprīlis 2nd, 2009 13:38

    No otras puses, var jau saprast, naudu viņam tās bankas labu maksā, un ja šis sāktu vervelēt, ka kredītņēmēji jāaizstāv un ka bankas ir sliktas dara to, ko patiesībā dara, pats paliktu uz ielas.

12. 

    Janis aprīlis 2nd, 2009 14:29

    Man liekas ka šis portāls apvieno spekulantus, diletantus, avantūristus un vienkārši neveiksminiekus. Morāle nr 3 - tie šodien “lido ārā pirmie”. Nevar saprast pie kuras kategorijas pieder Ruta:
    - kredīta maksājums 500 LVL/mēn, bet joprojām dzīvo vecā būdā. Ar tādu maksājumu varēja dzīvot jaunā mājā. Kur palika nauda?
    - iesēj graudus un nenovāc pat sauju - lietojot pesticīdus tas nav iespējams, ar bio metodēm tas ir normāli, kāpēc tas te jāpiemin.
    - kā var salauzt traktoru, ka to nevar sataisīt. Belis iet 50 un vairāk gadus, ja laicīgi veic apkopes un kap. remontus (parasti to dara ziemā)
    -Ar ko nodarbojas znots ar meitu, dzīvo uz ķošķas pensijas?

    PS. stāsts izskatās izdomāts, lai mākslīgi kurinātu emocijas, pārāk maz konkrētu faktu.

13. 

    Andris Zālītis aprīlis 2nd, 2009 15:34

    Jānim. Rutas tante - tā pat, kā viņas stāsts ir īstāka par īstu. Pagājušo nedēļu viņa tika arī filmēta TV un viņas video stāsts tuvākajā laikā būs redzams arī LAKRA mājas lapā.Un šadu Rutas tanšu stāstus mēs dzirdam pa vairākiem katru dienu.

    Spriežot pēc Tevis rakstītā - Tu atšķirībā no cilvēkiem, kas šeit pulcējas - esi pragmatisks profesionālis ar lielu pieredzi, kuru veiksme nepamet pat visgrūtākajos laikos. Un protams esi Latvijas patriots, kurš pilnīgi skaidri zina kas jādara un kā jābūt lietām.

    Būtu jauki, ja Tu nopublicētu arī savu uzvārdu un telefonu, jo šādi cilvēki mūsdienās ir retums.

    Daudzi grūtībās nonākušie tad varētu pie Tevis griezties - gan pēc palīdzības, gan padoma, un tas būtu patiešām labi un noderīgi.

14. 

    Janis aprīlis 3rd, 2009 09:22

    Andrim. Nu nevajag pārspīlēt. Man vienkārši nav saprotams kāpēc jūs paši šī portāla veidotāji degradējat tā ideju ar šādiem rakstiem. Ko tad jūs gribat īsti panāk, piemēram, šajā situācijā? Kurā brīdī Rutas gadījumā ir vainojama banka, un kādas izmaiņas likumā Rutai palīdzētu iziet no situācijas?
    Ja pirmspensijas vecuma sievietei jāuztur 6 cilvēki, (t.sk. 2 darba spējīgi), graudu raža mistiski pazūd, tiek ieguldīts 2000 ls melleņu stādos no kā ienākumi būs pēc 4 gadiem, traktors mistiski nobrūk, piešķirtais kredīts pēc rakstā sniegtās info nav izmantots paredzētajam mērķim, tas ir ļoti rupjš kredīta līguma pārkāpums. Kopumā pārāk daudz neveiksmīgas sakritības un mīklaini skaidrojumi, un šādā situācija bankrots būtu paredzams jebkādos globālajos ekonomiskajos apstākļos, pie jebkādas banku politikas.
    Esmu pārliecināts, ka banka turpinātu nākt pretī Rutai dodot pamatsummas vai pat % brīvdienas, ja viņa un viņas ģimene piedāvātu konkrētu rīcības plānu, kas bankai dotu cerību, ka maksātspēja pārskatāmā nākotnē varētu atjaunoties. Ja ar banku tiek komunicēts tādā stilā kā šis raksts tad te risinājums nav – lieta viennozīmīgi jāatdod uz piedziņu. Diemžēl bankas pie labākās gribas nesaprot tādas frāzes kā „melnā strīpa”, „brukuši tilti” „nesēžu rokas klēpī salicis” un sanāk bezjēdzīga laika vilkšana garumā.

15. 

    Andris Zālītis aprīlis 3rd, 2009 09:35

    - par Rutas tantes simniecisko darbību es tiešām neņemos spriest, gan jau ar to viņa pati tiks galā, jo tomēr - gan biznesplānus ir rakstījusi, gan līgumus slēgusi- tātad zināma izpratne par saimnieciskajām norisēm viņai ir.

    Mūsu(apvienības) uzdevums bija dot viņai cerību - un ieteikt, kā rīkoties šajā krīzes situācijā.

    Un cik zinu viņai tas līdzēja - sarunas ar banku ir atsākušās, tiek stādīti jauni atmaksas grafiki un notiek sarunas par kredītbrīvdienām.

16. 

    kas ar mani aprīlis 4th, 2009 19:33

    Kas Jānim liek domāt, ka viņai ir seži uzturamie? Viņai ir 7 cilvēku ģimene. No tiem 5 ir pilngadīgi. Tie kas ir pensijas vecumā, saņem pensiju+strādā saimniecībā. Pārējie strādā. Kredīts tika izsniegts balstoties uz pierādāmiem ienākumiem.
    Iespējams Jāni, ka esi tipisks pilsētnieks, kas nesaprot lauku dzīves specifiku un to, ka ja somēnes ir jāsēj, tad ir jāsēj - brūk vai plīst un sēklas jāpēk, traktors vajadzīgs, benzīns arī par kaut kādu naudu jālej. Un to nevar atlikt, jo ja to neizdarīs, tad nekas neizaugs.
    Pilsetā var nokavēt kabeļtelevīzijas apmaksas termiņu un sliktakais, kas notiks, paris vajarus CSI neredzēsi. Laukos ir cita dzīves specifika. Palasi Straumēnus, tur viss precīzi aprakstīts. Daba dikte dzīves ritmu un nosaka, cikos cilvēkam jālien no gultas laukā, kad jāpļauj un to, vai būs raža. Civēks ir tikai izpildītājs:)
    Par graudiem - pajautā citiem zemniekiem, kā viņiem pagāšvasar ar graudiem bija.
    Par kredīta izlietojumu - tā kā tu neesi redzējis Rutas kredītlīgumu, tad nevajag spriest par to, kas tur rakstīts.
    Par mellenēm - diemžēl mellenes tiešām dod ražu pēc četriem gadiem.
    Par banku - redaktors jau rakstija, ka pagajušajā gadā bankas nemaz tik izplatīti nedāļāja kredītbrīvdienas. Tagad, ka redz, ka nav kam tos īpašumus izpārdod, tad arī atrod par ko vienoties. Es nedomaju, ka te tiek vainota banka. Manuprāt, tiek atspoguļota situācija, kurā nonācis cilvēks, kas neņema kredītu luxus auto iegadei, bet gan lai dzīvot cilvēkam cienīgāk. Es nevaru pārmest to, ka cilvēkam gribās pārlīmēt tapetes vai saremontet jumtu un klona gridu nomainit uz kaut ko glaunaku. Es arī gribu dzīvot labāk.
    Laikam jau stāsts ir vienkārši par tipisku cilvēku, kas netika galā ar problēmām. Neviens nepamācija, pieredzes nebija.
    Un vēl, šis stāsts parāda, ka, pretēji, tam ko pa TV megina iegalvot, ir cilvēki, kurus tomēr izliek. Cerams gan, ka Rutai izdosies par kaut ko vienoties ar banku un stastam bus labas beigas.
    Jani, nesodi cilvēku. Mēs neviens nezinam, kurā brīdī man, tev, vai Andrim būs melna svītra. Un ja tāda tev saksies, tad tici man, tev pašam tā neliksies ne mistiska, ne nesaprotama.
    Lai veicas!

17. 

    Pilsonis aprīlis 4th, 2009 21:13

    Te redzams, ka tam Jānim viss ir rokās iekritis, vai nu bagāts tētiņš, vai mājoklis mantojumā saņemts, vai PSRS produkts, kuram piešķīra tajos laikos dzīvokli par to, ka vietējā lauktehnikā ar ziliņu pālī braukāja. Diemžēl paēdušais izsalkušo nekad nesapratīs.
    Ikvienam cilvēkam gribas dzīvot labāk, to nevar pārmest. Protams, es arī uzskatu, ka dažas lietas Ruta varēja darīt savādāk, bet nevienam nav tiesību viņu nosodīt, līdz galam nezinot situāciju, iemeslus utt. Bet tas diemžēl ir latvieša garā.

18. 

    pati vainiga aprīlis 6th, 2009 09:29

    7 cilveki un visi kopaa nespeej nopelniit tos 500ls?????
    ok, ruta mosh zemniece un stulba (atvainojos par stereotipiem) bet kaa ir ap tiem berniem, bernu viriem /sievaam, kas uz muteres sviedriem gulj remontetaa istabaa un nekadu atravu nedod
    un 500ls???
    mums ar viru bankaa kredits 78000tukst ls un 440ls menesii maksaajam… kaut kas neštīmē…. remonts par 100000ls????????????

19. 

    kāpēc noklusē? aprīlis 6th, 2009 16:19

    kur patiesībā šī naudas summa tika ieguldīta?

20. 

    kāpēc noklusē? aprīlis 6th, 2009 16:50

    Uzrakstot tikai vienpersonisku skatījumu un neiedziļinoties, sanāk, ka bankas vainīgas un atbildīgas par katra slepenizplānotajiem plāniem. Kāpēc Ruta bankai atklāti nevarēja pateikt, ka naudu ieguldīs MULBERRY Group - EAPC, Prosperity fondos? Vai banka kredītu izsniegtu šadiem mērķiem?

21. 

    kas ar mani aprīlis 7th, 2009 08:03

    Es brīnos, kur rodas tie visi pārgudreļi, kas neredzot ne cilvēku, ne vina dokumentus, ne māju, izsaka spriedumus pilnigi par visu. Lai Jums pašiem vienmēr viss noritetu gludi!!!!!
    Un vēl, kas liek domāt, ka vinai ir 100 000 liels kredits. varbut vinai trīsreiz mazaks kredits un uz krietni isaku laiku. Domājiet līdzi, kad rakstiet.

22. 

    kāpēc noklusē? aprīlis 7th, 2009 08:35

    kas ar mani. Neviens jau nesaka, ka kredīts ir 100 000, bet pārs desmiti tūkstošu gan ir, bet tā summa arī priekš šiem cilvēkiem ir milzīgi liela nauda. Ieguldot šo summu norādītajiem mērķiem sieviete būtu vinnētāja, bet šajā gadījumā lietas virzība bija pavisam citāda.
    Pilnīgi piekrītu Jāņa komentāriem, kurš raksta: Man vienkārši nav saprotams kāpēc jūs paši šī portāla veidotāji degradējat tā ideju ar šādiem rakstiem. Ko tad jūs gribat īsti panāk, piemēram, šajā situācijā? Kurā brīdī Rutas gadījumā ir vainojama banka, un kādas izmaiņas likumā Rutai palīdzētu iziet no situācijas?

23. 

    kas ar mani aprīlis 7th, 2009 10:52

    Es tiešām nesaprotu,kā tiek degredēta portala ideja.
    Šeit ir publicetas vairāku kredinemeju pieredzes (paskaties autorus) un Ruta ir viena no pieredzēm, kādu cilvēks guvis.

    Pat ja runa būtu par tādu, kurš paņēmis 7 kreditus un 4 kreditkartes, lai aizbrauktu uz Madonnas koncertu Londonā, tā vienalga būtu kreditnemeja pieredze, jo kāda banka vinam sos kreditus izsniedza.
    Un ja vienam cilvekam bija iespeja sagrābies n-tos kreditus, kurus vins nekad nespes atmaksat, tā ir pieredze, ko daudzi mūsu valsts iedzivotaji guvusi. Un putra, kas šeit būs jaizstrebj.
    Protams, var visus kreditnemejus saukt par lūzeriem, kas nez ko no sevis bija iedomājušies. Sauciet, ja kādam no tā paliek vieglāk.

    Es tā prātoju - kādreiz krīze būs beigusies, dzivokli bus letaki un tiem, kas sodien kreditnemejus sauc par muļķiem, arī sāks likties izdevīgi beidzot kaut ko nopirk. Un tad viens aplis būs noslēdzies un sāksies jauns cikls, kurā nākamie 200 000 cilvēku, sildot sevi ar domu, ka viņi taču ir sagaidijuši īsto brīdi un nav trakojuši tad, kad citi pirka pa vajprāta cenām, kļūs par laimīgajiem dzīvokļu un māju īpašniekiem un kreditņēmējiem. Un arī viņiem būs pieredze.

24. 

    To kas ar mani aprīlis 7th, 2009 12:02

    Runa jau nav par Rutu, bet kā tiek pasniegta informācija - rakstā vajadzētu pilnīgāku informāciju un faktus un mazāk emocijas par to kāpēc šāda situācija ir izveidojusies un kā tā tiek risināta, lai lasītājs no malas varētu objektīvi spriest, kur ir tā robeža, kad kredītņēmējs pats ir vainīgs pie savām likstām un kur sākas netaisnīgā rīcība no banku puses, nepilnības likumdošanā utt., par ko jūsu apvienība tik dedzīgi iestājas. Savādāk rodas sajūta, ka visiem maksājumu kavētājiem bankām ir jānāk pretī, jāatliek maksājumi utt., ja kredītņēmējs saka, ka nevar maksāt, bet neizskaidro situāciju un nepiedāvā rīcības plānu.
    Visos laikos uzņēmumi ir bankrotējuši, ja nemāk vadīt savu biznesu, prognozēt naudas plūsmu, iestājas riski no malas utt.
    Ja ir problēmas, bankas vispirms grib redzēt, ka klients pats izprot savu situāciju un kā redz risinājumu. Diemžēl joprojām valda stereotips, ka ir informācija ko bankai var teikt un ko nevar - diemžēl bankai ir jāstāsta viss par esošo situāciju un iespējamiem risinājumiem, jo katrā konkrētā gadījumā ir jāizvērtē kur ir pretimnākšanas robeža. Zinu to, ka kredītspeciālisti darbā ar parādniekiem šobrīd ir noguruši no tukšiem solījumiem, apzinātiem meliem utt. un nekas cits neatliek kā dot galējo termiņu parāda samaksai. Tāpēc, jo precīzāka un pārliecinošāka informācija par savu situāciju savlaicīgi tiek sniegta, jo lielāka iespēja, ka banka nāks pretī ar maksājumu atlikšanu.

25. 

    kas ar mani aprīlis 7th, 2009 12:18

    Es savukārt zinu, ka arī kredītspeciālisti ir izmantojuši pietiekami īpatnējas metodes, lai izspiestu cilvēku parakstu uz, piemēram, papildvienošanās. Ieteikuši paņemt īstermina aizdevumu kādā mazajā kantorītī un pēc mēneša zvanijuši cilvēkam un teikuši, ka lauzīs līgumu, jo vins ir parkapis noteikumus.

    Protams visticamāk Ruta nav ne balta, ne pūkaina, un neviens jau to neapgalvo. Bet vina ir viens no pirmajiem stāstiem, kas ir nonācis Latvijas publiskajā telpā par to, ka LIEK GAN CILVĒKUS UZ IELAS, pretēji tam, ko saka daži citi.
    Un tādu kā viņa, ja paskatās tiesu izpilditaju majas lapā publiceto izsoļu sarakstu, ir padsmit vienā dienā.

    Man arī šķiet, ka mūsu polemika par to, kas degredē un kas nedegredē kreditnemeju ideju, šeit ir bezjedziga un tikai traucē parejiem lasitajiem.

    Ceresim, ka redaktors mūs pagodinās ar Rutas stasta turpinajumu un tad gan jau būs atkal par ko padiskutēt.

26. 

    kāpēc noklusē? aprīlis 7th, 2009 20:22

    kas ar mani. Portāla ideja tiek degradēta ar to, ka lasot stāsta morāli, tiek izteikti neadekvāti apgalvojumi : Nesaimniekojiet Latvijā! Lūdzu, savām rokām un sviedriem necentieties radīt pievienoto vērtību ar ko lepotos valsts….
    Jā, sieviete ir zemniece, bet tas nenozīmē, ka viņa kredītu ieguldīja saimniecības attīstībai, ja tā būtu kā rakstīts stāstā varēu ko iebilst, bet šeit ir noklusēts ļoti būtisks fakts un stāsta morāle ir pavisam cita. Proti, par velti ir tikai siers peļu slazdā un …. tikai otrajai pelei
    Neredzu nekādu likumsakarību saistībā ar saimniekošanu un aklas naudas ieguldīšanu «Mulberry Group», kas ziedoti Gromulam un Šestakovam, gaidot vieglu peļņu.
    Ja godīgi, sāk pieriebties, jo dzird tikai skandinot par banku atbildību, bet bankas jau uzticējās cilvēku labajiem nodomiem par cilvēka vēlmi attīstīt savu saimniecību, biznesu… banka nebūt nebūtu pretimnākoša ja pašos pirmsākumos kliente būtu skaidri definējusi, ka naudu ieguldīs mistiskā kompānijā, kas sola mistiski augstus peļņas %.

27. 

    kas ar mani aprīlis 7th, 2009 21:39

    «Mulberry Group»? Kas liek domāt, ka viņa naudu ir tur ieguldijusi? Vai pazīsti Rutu personīgi?
    Vai redaktors lūdzu varētu mūs informēt, kā Ruta ir tērējusi naudu?

    Par morāli - man domāt, ka tā ir ironijas ssmagais metāls. Visu laiku taču tika skandināts - dzīvojiet šeit, esiet Latvijas lepnums, atgriezieties mājās un nebrauciet prom..
    Man patīk morāle. Rosina uz domām, kas tik nepareiz ir darīts.

28. 

    Pilsonis aprīlis 8th, 2009 17:34

    “Kāpēc noklusē?” izskatās ir baņķieris. Kaut ko stulbāku par “bankas uzticējās cilvēku labajiem nodomiem…” man gan grūtāk iedomāties. :D Ja esat tik bezvainīgas, kāpēc jau laicīgi neieviesāt kredītreģistru, kā to apdrošinātāji izdarīja, kāpēc paši ieteicāt rakstīt neīstus ienākumus, jo tad būšot labāka likme, kāpēc pirms krīze sākās (2007. gada beigās), paši palaidāt baumas, lai pēc iespējas vairāk paņem hipotekāros, jo ar 2008. tas būs stipti grūtāk? Un galu galā kāpēc izmantojāt to, ka šeit ir nepilnīga likumdošana, kas neaizsargā cilvēku finansiālu problēmu gadījumā, kāpēc metāt pakaļ līgumus, uz kuriem paskatoties, ārvalstu speciālistiem mati stāvus ceļas un kurus savās valstīs jūs pat neatļautos parādīt, izmantojot, ka vienkāršiem iedzīvotājiem nav pieredzes šādu kredītu ņemšanā un jau pieminēto valdošās varas korumpētību un idiotisko likumdošanu? Nu, atbildi, gudreli, kāpēc par esošo situāciju jāatbild ir tikai kredītņēmējam, kāpēc bankas neizvērtēja riskus, par ko, starp citu, kredītņēmēji maksāja kā par kvalitatīvu pakalpojumu?

29. 

    gudrelis aprīlis 9th, 2009 11:31

    Pilsonim.
    Man liekas Tu nonāc pretrunā ar saviem apgalvojumiem:

    „Kāpēc noklusē” visticamāk nav baņķieris, jo bankas nevienam tā pat neuzticas, bet gan ar līgumu vienojās, ka kredīts jāizmanto konkrētam mērķim, kas bieži ir saistīts ar nodrošinājumu un tā vērtības uzlabošanu.

    Kāpēc pie mums ir drastiski līguma noteikumi – tos diemžēl ir radījuši paši kredītņēmēji, jo salīdzinot ar citām civilizētām valstīm, mums ir pavisam cita uzņēmēju un kredītņēmēju kultūra un pārāk liels spekulantu/juristu-shēmotāju/NI darboņu utt. īpatsvars, kuri bankām bieži sniedza daļēju un nepareizu informāciju, lai tikai dabūtu kredītu, lai refinansētos, bīdītu savus jocīgos projektus utt. Banku juristiem bija jātiek līdz visām shēmām, un nekur citur par tām nevarēja uzzināt kā no saviem klientiem, un visbiežāk kad sū…atklājās. Pieredzi nācās uzkrāt pamazām. Ņemot vērā stingros līguma noteikumus, tāpat pēc kredītiem bija liels pieprasījums, tad kāpēc risku mazināšanas un noguldītāju aizsargāšanas nolūkā tos neiekļaut? Normāla biznesa prakse. Jā diemžēl no tā daļēji cieš godprātīgie aizņēmēji, bet tā jau ir visās sfērās.
    Pasaki kurā jomā Tu Pilsoni darbojies, gan jau man ar būs ko piebilst?

    Šī paša iemesla dēļ nācās ieviest kredītreģistru, un tas notika brīdī, kad bija skaidrs, ka negodprātīgo kredītņēmēju īpatsvars ir pārāk liels. Jā, piekrītu, tas tika izdarīts novēloti, bet tos sūdus jau savārīja paši kredītņēmēji, kas kā skolnieki ir jākontrolē. Paši tak apzināti slēpa informāciju un ņēma kredītus ko nespēs atmaksāt, prasīja vērtētājiem lai uzkoriģē lielāku vērtību, normāla bija prakse, ka attīstītājs slēdz 2 būvniecības līgumus 1 bankai, 2. reālais, tikai summa par 80% zemāka utt. Tas viss veidoja spirāli, un tas bija pazināti. Tava frāze „vienkāršiem iedzīvotājiem nav pieredzes šādu kredītu ņemšanā un jau pieminēto valdošās varas korumpētību un idiotisko likumdošanu” ir smieklīga.

    Nu nav tā, ka par visu atbild tikai kredītņēmēji – tā pat ar visiem drastiskajiem līgumiem, bankām zaudēto kredītu apjoms šodien ar katru dienu pieaug, kam pretī jāveido uzkrājumi – nav zinām kā tas beigsies un kādi būs finansiālie rādītāji tuvākajā nākotnē.

    Bankas izvērtēja riskus, vairāk vai mazāk, kā nu kura, un pārsvarā gadījumu, ja kredīts tika atteikts paskaidrojot iemeslus, kredītņēmējs tāpat gāja uz citu -„labo” banku, kas kredītu tomēr deva.

    Par baumām – nu pasaki konkrēti kas ko palaida, pēc Tava teiktā sanāk, ka visu banku vadītāji vienā dienā apspriedās un nolēma, ka jālaiž baumas, citādi Tavi fakti par baumām izklausās pēc jaunām baumām.

    Jā piekrītu, godprātīgie kredītņēmējiem sanāk ciest, bet mūsu valstī īpatnība ir tā, ka
    spekulantu un shēmotāju īpatsvars ir pārāk liels, tāpēc esam kur esam.

    PS. Kā iet Rutai?

30. 

    kāpēc noklusē? aprīlis 9th, 2009 13:08

    kas ar mani. Personīgi nē, bet Latvija ir ļoti, loti maza, to, ka sieviete paspēja atbrīvoties no naudas līdzekļiem par labu piramīdai pēdēja etapā, varu droši apgalvot un man tapāt ka tev, gribas, lai redaktors mūs informē, kā Ruta ir tērējusi naudu, citādi,lasot emocionālo rakstu, nezinātājam no malas atkal liels naids uz bankām, kas zemnieci izģērbj.

    Pilsonis. Kredītu reģistrs nav vienas dienas darbs. Atgādinu, ka kopš 2003.gada Latvijā tika veidots parādnieku reģistrs un nu jaunajā Kredītu reģistrā ir iekļauta arī esošā informācija. Proti, tos, kas līguma maksājumus kavējuši ilgāk par 60 dienām un šo maksājumu summa ir vismaz 100 latu iekļauj šajos sarakstos.
    Drastiskie līguma nosacījumi - klientu nopelns un parakstot līguma noteikumus, neviens klientam pistoli pie deniņiem neturēja, bet šoreiz runa nav par to. Bankas visos gadījumos nevar izkontrolēt, kur aizņemtie naudas līdzekļi tiek ieguldīti, tas paliek uz klienta godaprāta.

31. 

    kāpēc noklusē? aprīlis 9th, 2009 13:09

    Gudrelis. Šoreiz banka acīmredzot uzticējās, slēdzot līgumu, ka kredīts tiks izmantots norādītajiem mērķiem. Nezinu vai banka līdzatbildīga pie tā, ka Ruta šos kredīta līdzekļus ieguldīja ne z/s saimniecības attīstībā, bet gan piramīdā?

    Vilciens ir aizgājis, bet šoreiz Ruta savu sāpi līdz galam Latvijas Kredītņēmēju apvienības birojā neizraudāja, jo pietrūka spēka pateikt taisnību un lūgt palīdzību naudas atgūšanā no Šestakova un Gromula kantora…ticība un cerība mirt pēdējā. Tikai šādas konsultācijas Latvijas Kredītņēmēju apvienības birojam būtu bijis nozīmīgāk sniegt klientiem pirms “biznesa” plāniem, nevis pēc to realizācijas.
    Radošas Jums idejas.

32. 

    Pilsonis aprīlis 9th, 2009 15:42

    Nu, nestāstiet, ka nav iespējams pārbaudīt, kur izlietota nauda. Tā starpība starp vērtējumu un dzīvokļa cenu nemaz tik liela nebija, kad pats interesējos par dzīvokļa pirkšanu, paneļmājās vērtējums labajos laikos parasti pat zemāks bija, nekā reālā cena. Ja dod kredītu remontam, ir ļoti elementāri naudu izsniegt pakāpeniski (Swedbank tā arī darīja laikam), tobiš ir vecā dzīvokļa bildes, ir čeki par būvmateriāliem, ir remontētā dzīvokļa bildes un, galu galā, var arī reāli apskatīties, kas ir darīts. Bez tam, spekulācijas ar NĪ nesākās tikai 2007./2008. gadā, kad kredītreģistru ieviesa un ne jau dēļ negodīgiem kredītņēmējiem jūs to darījāt, bet tāpēc kā Kalvīša valdība lika. Ja viņi to nebūtu likuši veidot, iespējams, vēl tagad tāds nebūtu. Šo bāzi varējāt veidot jau 2004., kad pat man, kam toreiz no ekonomikas, NĪ u.tml. vispār nekādas nojēgas nebija, bija zināms, ka ir spekulanti, kas sapērkas īpašumus un zinot, ka cenas celsies, ņēma n-tajās bankās kredītus.
    Kas attiecas uz noguldītājiem, pats labi zini, ka ne jau no viņu naudas kredīti tika izsniegti, bet no mātes kompāniju naudas un sindicētajiem kredītiem. Tā ka noguldītāju intereses te vari nepiesaukt. Kas attiecas uz apzināto slēpšanu, jā, slēpām, jo, ja neslēptu, būtu procenti tādi, ka maz neliktos, pie tam slēpām pēc banku darbinieku ieteikumiem. Protams, to tagad nevar pierādīt, un tam nav nozīmes, bet esi tik labs, lūdzams, un nestāsti, ka tu to nezināji, ka kredītmenedžeru algas bija atkarīgas no kredītu apjoma un viņiem galvenais bija pēc iespējas vairāk kredītu ar lielākām komisijas maksām, pofig par ienākumiem, citām saistībām u.tml.
    Par smieklīgo frāzi - es nerunāju par spekulantiem, bet tiešām par vienkāršiem cilvēkiem (arī mani), kuriem bija apnicis īrēt pie saimnieka, toreiz bija normāli ienākumi, kaut arī neoficiāli, kas pirka vienīgo dzīvokli, un kuriem bija pārliecība, ka ES tās lietas ir sakārtotas un līgumi visiem vienādi, un kuriem bija pārliecība, ka ja kas notiks, dzīvokli varēs puslīdz pieklājīgi pārdot, sliktākā gadījumā zaudējot varbūt kādus 2-3 tūkstošus. Un, izsniedzot kredītus, arī varējāt noskaidrot, vai konkrētam ņēmējam ir arī citi īpašumi.
    Darbojos mājsaimniecības un degunurbināšanas nozarēs, jo darbu jau pusgadu nevaru atrast. Droši vari teikt, ko vēlies.
    Un vēlreiz pasaki, ar ko atbild banka? Ar uzkrājumiem, par kuriem tāpat spiedīsiet citus norēķināties. Bez tam, tie ir uzkrājumi vai grāmatvedība, kā labāk tīk, bet reāli tā pati bankas nauda, kas paliek bankai, un apgrozīt tāpat nav kur, jo kreditēšana ir apstājusies.
    Par to, kurš baumas palaida, nevaru pateikt, tad jau tās nebūtu baumas, zinu, ka bijušai kolēģei bankā kredītspeciālists 2007. gada rudenī teica, lai ņem tagad, 2008.ajā kredītus piegriezīs. Es jau nesaku, ka direktori to darīja, bet kredītspeciālisti gan, jo kam tad šādas baumas ir izdevīgas?

33. 

    Reinis Berzins aprīlis 21st, 2009 14:38

    Eh, kāda karsta diskusija, žēl, ka nokavēju sākumu. Tiek cilāts mūžīgais jautājums: “Kas ir vainīgs?” Jums tas ir patiešām svarīgi? Mani gan vairāk uztrauc, ko darīt?
    Nu bet labi, lai saprastu , kurš ir vainīgs ir jāuzdot cits jautājums, kam tas (kreditēšanas bums) bija izdevīgs?
    Banku bizness ir vienkāršs aizņemies uz gadu par 1% un aizdod uz 30 gadiem par 2%. Un šī procenta arī dzīvo :)))
    Tātad gudri runājot banku peļņa ir proporcionāla tās “apgrozījumam”, jo vairāk izsniedz, jo vairāk nopelni. Laikā, kad kredītamenedžeriem alga (bonusi) bija atkarīga no izsniegto kredītu skaita, laikā , kad bankas sacentās, kura sniegs labākos noteikumus - nevienam nedz menedžerim, nedz bankas akcionāram neinterisēja kredīta drošums, bet interesēja tikai to apjoms.
    Iemesli tam ir divi: 1) Subjektīvais - banku akcionāru alkatība; 2) objektīvais kredīta nodrošinājumam nav nozīmes ilgtermiņā,jo ķīla Latvijā ir pats parādnieks.
    Starp citu senajā Romē viens vergs bija vesels kaptitāls.
    Mūsdienu modernajā pasaulā principi nav mainījušies, ir mainījušās tikai metodes.
    Diemžēl, lielākā daļa cilvēku dzīvo maldu pasaulē un svēti tic humānismam un progresam kā lineāram un pozitīvām procesam. Faktiski 20 gadsimts ir bijis cilvēces vēsturē vismežonīgākais un asiņainākais posms, ja skatās pēc absolūtiem skaitļiem kā bojāgājušie, nebadzība, bērnu mirstība, karu skaits utt.
    Kāds būs 21.gadsimts? Ja Jāņa viedoklis gūs pārsvaru vairumā sabiedrības, tad nākamais pasaules karš būs starp parādniekiem un kreditoriem.

34. 

    gudrelis aprīlis 22nd, 2009 13:32

    Reini, vienkārša ir atbilde uz Tavu jautājumu kam bija izdevīgs kreditēšanas bums. Daudziem, protams, bet vai tikai gadījumā, pirmkārt, ne katram otrajam jebkuras profesijas pārstāvim, avīžu lasītājam, kuram bija kaut kādi pierādāmi ienākumi un kuram pirmajam galvā dzima ideja- a kāpēc ja daudzi kolēģi pelna uz NĪ cenu pieauguma rēķina, kāpēc man to nepamēģināt, rezervējot dzīvokli vai nopērkot da jebkuru Nī, peļņa būs garantēta. Ui cik daudzi nožēloja, ka to nepamēģināja laicīgi, bet tikai kādā 2005. vai 06. gadā. Tas kurš jau bija kaut ko ar peļņu pārdevis, tas jau skaitījās NĪ tirgus eksperts, un nu jau varēja saviem darba kolēģiem gudri pastāstīt, ka NI cenas tikai pieaugs, jo tās kā saprotams nav atkarīgas ne tik daudz no pieprasījuma ko rada darba algu pieaugums, būvniecības izmaksu kāpums utt, bet no pieprasījuma ko rada kredītu pieejamība un brīvāki kreditēšanas nosacījumi. Diemžēl šis bizness kā jau jebkura piramīda balstījās uz piramīdas apakšējiem pienācējiem - kamēr ir gala pircēji, kas ņem mūža kredītus, tikmēr tie, kas ir piramīdas vidū varēja shēmot un vārīties. Galvenais bija laicīgi izstāties.

    A ko bankām atlika darīt, ja ir šitāds pieprasījums pēc viņu preces. Nav arī tā, ka bankām neinteresēja drošums -normālās bankās kur tika piedomāts pie porfeļa kvalitātes kredītu speciālistiem diezgan nopietni nācās pacīnīties ar analītiķiem un kredītkomitejas locekļiem, lai dabūtu cauri visādus pļavu, graustu rekonstrukcijas u.c. projektus, kurus pārdot būs iespējams, tikai ja pircējiem pēc 2-3 gadiem (kad projekts būs pabeigs) bankas atkal dāsni piešķirs mūža kredītus. Ja kredītņēmējs deva arī personīgo galvojumu, tas jau liecināja ka ir pārliecināts par savu biznesu un saprot ko dara. Nu jā, bija arī atsevišķas bankas, kas reklamēja, ka viņu piem. kredītu biznesam priekšrocība ir tā, ka nav vajadzīga ķīla.

    Un kas attiecas uz romiešiem, cilvēces evolūciju cauri gadsimtiem utt. arī viens pamatlikums ir palicis nemainīgs - ja tu aizņemies 100 latus, tad tev ir jāatdod 100 lati, nu labi par %, soda%, banku līgumiem ir droši vien cits bezgalīgais stāsts.

    Laikam jau īstā taisnība un objektīva situācijas izvērtēšana nav iespējama un pareizi jau Tu saki, kāda atombumba varētu ļaut aizmirst abu pušu raizes, un to jau vēsture pierāda.

35. 

    Reinis Berzins aprīlis 23rd, 2009 09:32

    Protams, ka spekulants “vienkāršais” ir ielicis nozīmīgu artavu burbuļa pūšanā. Tikai ir liekulīgi apgalvot, ka nabaga bankas bija spiestas (!!!) šo pieprasījumu apmierināt.
    Mūsdienu ekonomiskā sistēma ir balstīta uz naudas deficītu, kura pamatā ir procents. Tāpēc pēc naudas vienmēr būs milzīgs pieprasījums.
    Tāpats var piekrist, ka vienmēr vēsturē ir bijis jāatdod 100 lati, ja tu 100 esi aizņēmies. Bet, ja tu aizņemies 100, bet tev ir jāatdod 250, kā tas ir tipveida hipotekārā līguma gadījumā. Tad tas ir tikai pagājušo 50 gadu izgudrojums.
    Brīžiem liekas pat pārsteidzoši, cik cilvēkiem ir īsa atmiņa. Padzīvo trīs gadus lieputrijā un 15 kapitālismā un liekas, ka tā ir bijis mūžīgi.

36. 

    Pilsonim aprīlis 23rd, 2009 16:49

    Enjoy!!!

    http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=24137861

37. 

    Mr.Robert Mike marts 3rd, 2010 15:48

    Do you need a loan contact robert.lenders1@gmail.com for more info

38. 

    Mrs Tina Washington. marts 3rd, 2010 15:57

    Labdien!

    Mrs Tina Washington, piedāvā peldošas aizdevuma shēmu ir 3% procentu likme? Vai jums ir nepieciešams ātri kredītu? Vai jums ir parāds vēlaties skaidrs? Vai jūs finansiāli leju un jums ir nepieciešams izveidot uzņēmumu? Vai banka kļuva jums paredz, kā rezultātā jūsu sliktu kredītu? Uztraukties ne vairāk kā finanšu pakalpojumu izaugsme ir gatavs sniegt jums aizdevuma ar zemu procentu rate.If Jūs interesē mūsu kredītu piedāvājums un vēlaties pieteikties aizdevumam, sazinieties ar mums jau šodien pa e-pastu: tina.loanfirms22009@live.com ar šo informāciju ir sniegts turpmāk.

    Aizņēmēji DATA FORMA

    Pilnu vārdu ………
    VALSTS ……….
    VALSTS …….
    DZIMUMU ……..
    Marital Status ………
    NEXT OF KIN ………
    MĒNEŠA IENĀKUMI …….
    Tālruņa numurs ……..
    MOBILE PHONE NUMBER :……..
    Summu, kas nepieciešama AS AIZDEVUMA ……..
    Aizdevumu ………
    AGE ……
    PROFESIJAS ……..

    E-pasts: tina.loanfirms22009@live.com
    Laipni saņemt atpakaļ, jo mēs gaidīt Jūsu drīzu atbildi uz šo vēstuli.
    Mrs Tina Washington.

39. 

    kate moore jūnijs 8th, 2010 00:39

    Jums ir nepieciešams kredīts? ja ir interese nokļūt atpakaļ uz mani caur e-pastu, lai iegūtu vairāk informācijas.
    E-pasts: km.motgagemanagement.office @ googlemail.com

40. 

    Peter Leo septembris 8th, 2010 03:05

    Labdien.

    Vai jūs vēlaties aizdevums no viena no uzticamu un uzticama kompānija pasaulē? ja jā, tad kontakts pie Green Finance Company. jo mēs piedāvājam kredītu visām meklētāju kategorijām tas būtu uzņēmumi vai personas izmantošanu.

    Mēs dodam no aizdevuma ir 2% procentu likmi, mūsu minimālais piedāvājums ir $ 60000, mēs varam arī izmaksāt jūsu aizdevumu jūs jebkurā valūtā pēc jūsu izvēles. Mēs varam piedāvāt steidzami aizdevumu jebkurā brīdī, lai jūsu vajadzībām. Jūs varat sazināties ar mums: peterloanhome@aol.com

    Informāciju, kas vajadzīga
    Pilns vārds un uzvārds:
    Tālrunis:
    Kontakti:
    Dzimums:
    Vecums:
    Statuss:
    Valsts:
    Summu, kas nepieciešama, aizdevumu:
    Aizdevuma ilgums:
    Lai Loan:
    Nodarbošanās:
    Ikmēneša ienākumi:
    Saistība ar ģimeni:
    * Uzturēšanās Adrese pēdējos divos gados:
    * Photo ID ar pierādījumiem. (Ļoti obligāts):
    Emailus: peterloanhome@aol.com

    Tiklīdz šāda informācija ir saņemta turpinās ar aizdevumu process.

    Uz veidlapu
    Peter Leo