33 responses to “Par likumu neatbilstību Satversmei”

1. 

   kampējs aprīlis 3rd, 2009 12:26

   Nu vērstu tagad piedziņu uz visiem vērtētājiem, atņemtu viņiem fotoaparātus, 5-gadīgus datorus, printerus u.c. kancelejas piederumus, ok dažu labu pabrauktu auto - un kas no tā mainītos???

2. 

   Taa luuk aprīlis 3rd, 2009 13:17

   Mainītos tas, ka piedziņa nevērstos pret kredītņēmēju, bet gan vērtētāju, kam ir jāatbild par savu profesionālo rīcību!

3. 

   kampējs aprīlis 3rd, 2009 13:49

   tad jau Bankām, lai atsvērtu zaudējumus normālajiem klientiem, pievienotā procentu likme būtu jāpaceļ līdz +10 vai +15, un varētu gadīties, ka kāds atkal būs neapmierināts.

4. 

   kampējs aprīlis 3rd, 2009 13:56

   … un vērtētāji savos vērtējumos arī atbild par savu rīcību - palasi pieņēmumus kas vērējumā - īpašuma realizācijas laiks 3 - 6 mēneši no vērtēšanas brīža, “vērtējums ietver faktus un stāvokli un novērtēšanas brīdi” un tam līdzīgi. Vērtētājs jau neprognozē īmašumu cenu izmaiņas nākotnē, šis riks diemžēl gulstas uz kredītņēmēju.

5. 

   Taa luuk aprīlis 3rd, 2009 14:06

   Risks gulstas uz abām pusēm.Kredītņēmējam un Bankai. Valstīs, kas aizsargā savus iedzīvotājus, kredītņēmējs atbild ķīlas ietvaros.Mūsu muļķu zemē, šāda norma vēl nav.Tomēr izskatās, ka būs!;)

6. 

   Pilsonis aprīlis 3rd, 2009 14:52

   Tā lūk, kas tev liek domāt, ka būs? Vakar to projektu noraidīja valsts galvaskausa vairākums.

7. 

   kampējs aprīlis 3rd, 2009 15:13

   Bet kāda tad ir ideja - ja ieķīlāto īpašumu vērtība strauji nokrīt, tad par nenodrošināto daļu visi varēs neatmaksāt, vai kā?

8. 

   Taa luuk aprīlis 3rd, 2009 15:35

   to: pilsonis
   Bus tad, kad bus jaizskiras.Socialie nemieri vai kreditnemeju aizsargajoshi normativie akti!Atrak protams nebus!
   To, kas saksies, kad apgriezis visu par 20-30% tagad, vēl par 20% vēlāk un vēl kādus 20% nākamgad, nevarēs nosaukt nekā citādi kā sociālie nemieri!

9. 

   Diāna Rasa aprīlis 4th, 2009 09:53

   Būtu tikai objektīvi, ja NĪ vērtētāju civiltiesiskā atbildība būtu obligāti jāapdrošina. Tieši šis 20.pants nostādīja kredītņēmēju visneizdevīgākajā stāvoklī, kas nosaka: neesi vainīgs, bet maksā.

10. 

    Pilsonis aprīlis 4th, 2009 21:23

    Kuram Satversmes pantam šis likums neatbilst vai kāds ir cits pamats, lai to apstrīdētu Satversmes tiesā?
    Kas attiecas uz vērtētājiem, nedomāju gan, ka tur kaut kas sanāktu, jo pareizi jau te teica - notiek atbilstoši tirgus tendencēm. Un ne jau pēc 2 gadiem. Tad jau varētu tos vērtētājus pa tiesām tagad vazāt.
    Un tā jau patiesība gan bija, kur arī paši kredītņēmēji bija vainīgi, jo lielākā daļa tomēr gribēja lielākus vērtējumus, lai varētu vēl plazminiekus pirkt, vai dzīvokli pieremontēt, vai kaut vai no brālēna aizņemto naudu par 1. iemaksu atdot. Un tos ūberkrutos vērtējumus vismaz 2006., 2007. gadā dabūt nevarēja (pēc pieredzes varu teikt). Bija man labi gali Balstā, tik un tā tādu, kā vēlējos, nedabūju. Tagad varu teikt - paldies Dievam, būtu vēl lielākos s..os.

11. 

    Pilsonis aprīlis 4th, 2009 21:26

    Neesmu jurists, bet domāju, ka caur Satversmes Tiesu te neko nedabūs cauri. Ir JĀPIESPIEŽ valdošos pieņemt normālu maksātnespējas likumu.

12. 

    Diāna Rasa aprīlis 5th, 2009 17:01

    SATVERSME
    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

    Bankas 2001.gadā pasūtīja saiemai šādu likuma redakciju un tad sākās kreditēšanas bums. Nav šaubu, ka šajā likumā ir pārkāpts vienlīdzības princips.

13. 

    Diāna Rasa aprīlis 7th, 2009 10:18

    Runa ir ir par nepilnībām normatīvajos aktos.
    Izsniedzot aizdevumus klientiem netiek sniegta informācija par iespējamām sekām, kādas iestāsies klientam nonākot materiālās grūtībās, netiek piedāvāta ar aizdevumu saistīto risku apdrošināšana. Parasti strīdu risināšana tiek noteikta šķīrējtiesā.
    Izsniegtie hipotekārie kredīti, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kuros arī klients ir ieguldījis ar savu līdzekļus, pie esošajiem nosacījumiem nes zaudējumus tikai klientam. Bieži vien īpašums piespiedu ceļā tiek pārdots izsolē par vērtību, kas nesedz nodrošinātā kreditora prasījumu, un klients arī pēc īpašuma pārdošanas paliek debitora(parādnieka) statusā, neskatoties uz to, ka pirms hipotekārā kredīta izsniegšanas ir veikts īpašuma novērtējums, kredītiestāde ir rūpīgi izanalizējusi kredīta pieteikumu un pievienotos dokumentus. Ņemot vēra, ka tieši kredītiestāde ir tā, kas nosaka iesniedzamās informācijas apjomu un pieņem lēmumu par hipotekārā kredīta piešķiršanu, uzskatu, ka bankai un vērtētājiem ir jāuzņemas līdzatbildība par iespējamiem zaudējumiem un, nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas gadījumā, bankai nebūtu turpmāko prasījuma tiesību pret klientu.

14. 

    Pilsonis aprīlis 7th, 2009 13:13

    Labrīt Latvija!!! He-he.
    Diāna, piedod, es Tev piekrītu, bet, kā jau vienreiz izteicos, arī paši esam vainīgi, ka turpinām raustīties no bankām, turpinot maksāt pēc īpašuma atsavināšanas, baidoties par kredītvēsturi, kas jau tāpat ir sabojāta, ja ir kavēti maksājumi. Starp citu, pazīstu dažus cilvēkus, kuri ir palikuši parādā n-tajām bankām, tiem tik sūta vēstules, izpildītājus, liek parādnieku sarakstos, bet šiem pofig, īpašumus noraksta bērniem vai mātēm un dzīvo, cepures kuldami. Paši esam vainīgi, ka esam tik kūtri un neejam ar sūdu dakšām pie Saeimas pieprasīt savas tiesības.
    Uzskatu, ka nav jēgas oficiāli strādāt un visu nopelnīto tāpat atdot bankām. Uzskatu, ka nav vērts šajā valstī maksāt nodokļus, jo tie mums tik un tā atpakaļ nenāk, bet aiziet tiem taukmūļiem saeimā, valdībā, ministrijās, bankās, bet par pašiem iedzīvotājiem neviens joprojām nedomā (piemērs - 2. aprīļa balsojums).

15. 

    Diāna Rasa aprīlis 8th, 2009 19:31

    Ne visiem ir tik stipri nervi.
    Domāju, ka Satversmes tiesai būtu diezgan grūti noraidīt prasību par 10.09.1998. likuma “Hipotekāro ķīlu zīmju likums” 20.panta neatbilstību Satversmei.

16. 

    Pilsonis aprīlis 9th, 2009 08:47

    Nu, tad kurš uzņemsies iesniegt un kāpēc tas vēl nav izdarīts, ja tik drošs pasākums ir?

17. 

    Diāna Rasa aprīlis 9th, 2009 11:52

    Ir vajadzīgs tiesas spriedums, kurā ir atsauce uz šo likuma pantu.
    Konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesai var iesniegt ikviens, kurš uzskata, ka ar kādu likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņa pamattiesības, piemēram, tiesības uz dzīvību, uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā. Cilvēka pamattiesības ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā.
    Sagatavojot un iesniedzot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā ir jāņem vērā, ka šī sūdzība ir galējais cilvēka pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vērsties Satversmes tiesā, cilvēkam savas aizskartās tiesības ir jāmēģina aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja cilvēks uzskata, ka valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde vai amatpersona ar rīcību vai pieņemto lēmumu ir aizskārusi viņa tiesības, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā institūcijā vai augstākai amatpersonai. Ja arī tās lēmums neapmierina, var vērsties rajona (pilsētas) tiesā, savukārt rajona (pilsētas) tiesas spriedumu apelācijas kārtībā var tālāk pārsūdzēt apgabaltiesā. Apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā. Ja arī Senāta spriedums neapmierina, bet visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi nu ir izsmelti, turklāt persona uzskata, ka problēmas pamatā ir piemērotā normatīvā akta neatbilstība Satversmei, cilvēks var vērsties Satversmes tiesā.
    Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt citu tiesu – rajona (pilsētas), apgabaltiesas, kā arī Augstākās tiesas spriedumus un citus nolēmumus. Satversmes tiesa nelemj par to, vai konkrētā civillieta, krimināllieta vai administratīvā lieta minētajās tiesās izskatīta pareizi. Tas ir, vai ir ticis piemērots nepieciešamais likums, vai spriežot tiesu ir ievērota procesuālā kārtība. Satversmes tiesa, atšķirībā no citām tiesām, ir “tiesību tiesa”. Tas nozīmē, ka lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa pārbauda, vai likums (arī Latvijas parakstītais vai noslēgtais starptautiskais līgums, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldības saistošie noteikumi, tas ir, akti, kas satur tiesību normas) nav pretrunā ar Satversmē noteiktajām cilvēka pamattiesībām. Piemēram, Augstākās tiesas Senāts izskatījis lietu un savu spriedumu ir pamatojis ar tādu likuma normu, kuru kāda no lietā iesaistītajām pusēm uzskata par antikonstitucionālu, tas ir, tādu, kas aizskar viņas pamattiesības. Šādā gadījumā cilvēks var vērsties Satversmes tiesā nevis ar lūgumu pārskatīt Augstākās tiesas Senāta spriedumu, bet gan ar lūgumu pārbaudīt, vai minētā likuma norma nav pretrunā ar kādu no Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Ja Satversmes tiesa atzīs, ka likuma norma neatbilst Satversmei, šī norma zaudēs spēku. Savukārt persona varēs vērsties attiecīgajā tiesā, lai lieta tiktu izskatīta no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, proti, tāpēc, ka iepriekš piemērotā norma ir atcelta.

18. 

    Diāna Rasa aprīlis 9th, 2009 11:55

    Lai atsaucas tie Aizkraukles vai citu banku klienti, kuriem tika nosūtīts pieprasījums veikt atkārtotu NĪ vērtējumu un dot papildus nodrošinājumu.

19. 

    Diāna Rasa aprīlis 15th, 2009 08:45

    šīs izmaiņas ir tik pat svarīgas kā izmaiņas Maksātnespējas likumā, ja ne vēl svarīgākas.

20. 

    Reinis Berzins aprīlis 15th, 2009 11:27

    Būtu labi, ja Diāna pastāstītu sīkāk savu koncpepciju par minētā likuma neatbilstību Satversmei.
    Cik es saprototu, tad ķīlas zīme ir bankas emitēts vērtspapīrs, kura emisija parasti notiek ar ieķīlātā objekta īpašnieka piekrišanu kā alternatīvs naudas piesaistes veids. Respektīvi, tas kas jau ir ieķīlāts tiek pārdots tālāk kā vērtpapīri ar daudz mazāku nominālu nekā visa ieķīlātā objekta vērtība, tādejādi ļaujot to iegādāties plašākam investoru lokam.
    Mimētā norma, manuprāt, ir paredzēta ķilas zīmju pircēju aizsardzībai. Ja kāda no bankām to izmanto, lai ar to pamatotu prasību pēc papildus nodrošināšanas, tad viņi nepareizi tulko likumu, nevis likums ir slikts.

21. 

    Diāna Rasa aprīlis 15th, 2009 15:56

    10.09.1998. likuma “Hipotekāro ķīlu zīmju likums” normas attiecas tikai uz tādiem hipotekāriem aizdevumiem, kuri šajā likumā noteiktajā kārtībā var būt par segumu apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm.
    14.pants. Hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk reģistrētiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem nedrīkst pārsniegt 75 % no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuras sastāvā ne mazāk kā puse ir tādas ēkas vērtība, kurā ne mazāk kā puse lietderīgās kopplatības ir izmantojama dzīvošanai, vai 60 % no cita veida nekustamā īpašuma tirgus vērtības.
    (28.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)
    15.pants. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
    17.pants. (1) Hipotekārā aizdevuma līgumā iekļaujami vismaz šādi aizņēmēja (ieķīlātāja) pienākumi:
    1) (izslēgts ar 05.07.2001. likumu);
    2) nodrošināt ieķīlātā īpašuma, ēku un būvju vai to daļu nepārtrauktu un pietiekamu apdrošinājumu visā ķīlas līguma darbības laikā vai atlīdzināt bankas izdevumus par īpašuma apdrošināšanu;
    3) neņemt no ieķīlātā īpašuma nomniekiem (īrniekiem) nomas vai īres maksu ilgāk par vienu gadu uz priekšu.
    (2) (Izslēgta ar 05.07.2001. likumu.)
    (3) Līgumā nosakāms, kādai aizņēmēja (ieķīlātāja) rīcībai, kas samazina vai var samazināt ieķīlātā īpašuma vērtību, ir nepieciešama bankas iepriekšēja rakstveida piekrišana.
    (4) Banka var vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un prasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:
    1) aizņēmējs nokavējis kādu no aizdevuma atmaksāšanas termiņiem vai nepilda citus šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus;
    2) aizņēmēja (ieķīlātāja) darbības vai bezdarbības rezultātā ir būtiski samazinājusies ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība un aizdevumam kopā ar agrāk zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)
    20.pants. Ja nekustamā īpašuma tirgus vērtība samazinās no aizņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ, bankai, pamatojoties uz attiecīgo ierakstu aizdevuma līgumā, ir tiesības pieprasīt pirms termiņa atmaksāt to aizdevuma daļu, kurai nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.
    (05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2001.)

22. 

    Diāna Rasa aprīlis 15th, 2009 16:10

    Kā redzams šajā likumā ir noteiktas prasības Hipotekārā aidevuma līgumiem, kā arī atrunāta pušu atbildība. Likuma 17.panta 4.daļas 2.apakšpunkts nosaka aizņēmēja atbildību, ja tā darbības vai bezdarbības rezultātā ir būtiski samazinājusies ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība un aizdevumam kopā ar agrāk zemesgrāmatā ierakstītiem parādiem nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma.
    Nav šaubas par to, ka aizņēmējam jāatbild, ja vainīgs pie tirgus vērtības samazināšanās.
    Savukārt 20.pants visu atbildību par nekustamā īpašuma tirgus vērtības samazināšanos neatkarīgu apstākļu dēļ arī uzveļ aizņēmējam, kas nav taisnīgi, šajā gadījumā arī tiek pārkāts tiesiskās paļāvības princips.
    Pirms hipotekārā kredīta izsniegšanas ir veikts īpašuma novērtējums atbilstoši šā likuma 15.panta prasībām, kredītiestāde ir rūpīgi izanalizējusi kredīta pieteikumu un pievienotos dokumentus. Ņemot vēra, ka tieši kredītiestāde ir tā, kas nosaka iesniedzamās informācijas apjomu un pieņem lēmumu par hipotekārā kredīta piešķiršanu, uzskatu, ka bankai un vērtētājiem ir jāuzņemas līdzatbildība par iespējamiem zaudējumiem un, nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas gadījumā, bankai nebūtu turpmāko prasījuma tiesību pret klientu.

23. 

    Reinis Berzins aprīlis 15th, 2009 22:20

    Diāna, un ko mēs iegūsim, ja šo normu atceltu? Ja Jūsu domājat, ka tādā veidā parādnieks iegūtu tiesisku pamatu, lai panāktu, ka banka neturpina piedziņu arī pēc īpašuma pārdošanas, tad Jūs maldaties. Diemžēl.
    Ķīla ir tikai saistību pastiprinājums nevis pamats un, nemainot civiltiesību pamatprincipu, ka saistības ir jāpilda vai nereformējot maksātnespējas institūtu, parādnieku no saistībām neatbrīvosi.

24. 

    Diāna Rasa aprīlis 16th, 2009 10:24

    Atceļot šo normu, tiks dalīta atbildība par starpību starp īpašuma pārdošanas vērtību un atdodamo aizdevuma summu starp aizņēmēju, aizdevēju un vērtētāju, līdz ar to ir lielāka garantija, ka kredītiestādes rūpīgāk izvērtēs izsniedzamos kredītus un būs pamatots kāpēc šajā procesā ir iesaistīti vērtētāji. Bez tam tas būs nosacījums, lai nerastos jauns NĪ burbulis.

25. 

    Diāna Rasa aprīlis 16th, 2009 11:48

    Bez tam vajadzētu izvērtēt, vai šī norma likumā netika ietverta apzināti, zinot, ka tiek “pūsts NĪ burbulis” ar iepriekšēju mērķi padarīt kredītņēmējus par banku vergiem. saņemot hipotekāro kredītu, aizņēmējam nav brīva izvēle, kur ieguldīt aizdoto naudu, līdz ar to arī aizdevējam un vērtētājam ir noteikta loma šajā darījumā. Šajā gadījumā NĪ vērtētājiem un bankām par noteikošos nav nekādas atbildības, bet aizņēmējiem jāuzņemas visa atbildība neatkarīgi vainīgs vai nevainīgs.
    Bez tam tagadējais Dombrovska padomnieks atkal ir SEB darbinieks, kas,protams, pārstāv bankas intereses.

26. 

    Beatrise aprīlis 20th, 2009 10:54

    Es principā atbalstu šādu soli, jo tas varētu paglābt daudzus kredītņēmējus un tam varētu sekot arī izmaiņas citos likumos, tai skaitā Civillikumā, kas noteiktu, ka hipotekārā aizņēmēja atbildība beidzas ar ķīlu.

27. 

    nepacietīgais aprīlis 20th, 2009 22:34

    Nu, Diāna, kad sāksi rīkoties?

28. 

    Beatrise aprīlis 21st, 2009 09:00

    Es saprotu, ka Diāna gaidīja, ka pieteiksies banku klienti, kam atņem īpašumus un viņi pēc tam vēl paliek parādā bankai. Vai ir kāds pieteicies?
    Es vispār lielāku uzsvaru liktu uz Civillikumu.

29. 

    Diāna Rasa aprīlis 22nd, 2009 11:46

    Man nav iebildumu sākt rīkoties jau tagad, diemžēl manai klientei tāds tiesiskais stāvoklis, lai varētu sniegt pieteikumu Satversmes tiesā būs pēc pāris gadiem.
    Ja ir kāds, kas jau ir izgājis visas tiesu instances, varu viņa vārdā sagatavot pieteikumu Satversmes tiesai.

30. 

    Pilsonis aprīlis 23rd, 2009 11:23

    Domāju, ka man nav ilgi atlicis. Vēl jau klusums no bankas, bet šķiet, ka drīz ies vaļā.

31. 

    Diāna Rasa aprīlis 24th, 2009 08:12

    Labprāt palīdzēšu.

32. 

    Diāna Rasa maijs 8th, 2009 19:09

    Nevaru piekrist Kredītņēmēju apvienības piedāvātajam variantam par privātpersonu maksātnespēju, jo šajā gadījumā saskaņā ar Civillikuma 204.pantu, kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu parādnieku, bērnu mantu pārvalda otrs no vecākiem vai šim nolūkam iecelts aizbildnis. Dzīvokli pērkot, aizņēmēji ir abi vecāki, tas nozīmē, ka abiem arī jākļūst maksātnespējīgiem un abi automātiski zaudē spēju pārvaldīt arī bērnu mantu.
    Manuprāt labāks risinājums būtu ar likumu noteikt, ka hipotekārā kreditora prasījums ar ķīlas atdošanu izbeidzas.

33. 

    sanita februāris 4th, 2010 18:54

    Diana,vai ir iespeejams pie Jums pierakstiities uz konsultaaciju???Ja jaa,tad luudzu atsuutat man uz e pastu berkje@inbox.lv savas koordinaates.Jau ieprieks pateicos!!!