Nekustamā īpašuma novērtējums piespiedu atsavināšanas gadījumā

Šī gada martā ir stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, saskaņā ar kuriem nekustamā īpašuma vērtību piespiedu atsavināšanas gadījumā - izsolei - nosaka vērtētājs.
Konkrētajā situācijā ir iegādāta zeme pirms apruveni 2 gadiem par 100 000 LVL, ir bijis arī atbilstošs vērtējums. Šobrīd, kad zeme tiek atsavināta piespiedu kārtā, tās vērtējums ir noteikts 12 000 LVL, kas ir pat zemāks kā zemes kadastra vērtība. Tātad principā šajā situācijā zemes vērtība ir kritusies āptuveni 10 reizes un kredītņēmējam būtībā paliek gandrīz pilna šaistību summa, turklāt nav vairs arī nekāda īpašuma.
Varbūt ir kāda pieredze šādas situācijas risināšanā?

Kredītņēmēju iesniegumi tiesā

2009. gada 05. februārī iR stājušās spēkā izmaiņas Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļas b.punktā. Minētais panta par Valsts nodevu paredz prasījumiem, kas ir līdz 1000 latiem — 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem. Tas norāda uz to, ka Valstī tiek pieņemti likumi, lai kredītņēmējs nevarētu iesniegt prasījumu tiesā. Arī prasījumos kas neizriet no mantiskā novērtējuma LVL 20,00 vietā būs jāmaksā LVL 50,00. To paredz Civilprocesa likuma 34. panta 4.daļa, kurā teikts, ka par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 50 latu;

No minētā izriet. Ja kredīta ņēmējs griezies pie kreditora pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 60. pantu lūdzot kredītiestādi pārjaunotu līgumu un apstiprināt tādu grafiku pēc kura viņš varētu maksāt kredīta pamatsummu un pielīgtos procentus, bet kredītiestāde neakceptē šo strīdu maksātnespējas procesā, tiek liegta iespēja krdītņēmējam iesniegt prasību tiesā, jo nepietiek līdzekļi. Tiesas iestāde izpaliek un kredīta ņēmēja liktenis ir nolemts verdzībai - kredīts, procenti, pielīgtie soda procenti, nenomaksātā valsts un pašnaldības nodeva par nekustamo īpašumu u.t.t.
Domāju, ka Tautai ir jāpaceļ galva un jārīkojas lūdzot Tieslietu ministriju, Saeimu, Prezidentu atbildēt kādas intereses šaja valstī pārstāv pati Valsts.