Ne-banku kreditēšana

21.05.2009.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs rīkoja apaļā galda diskusiju uz kuru bija aicinātas vadošās finanšu sektora un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas. Diskusijas tēma bija par pašreizējo situāciju kreditēšanas jomā no patērētāju aizsardzības aspekta. Organizācijas, kas bija aicinātas piedalīties diskusijā, bija Latvijas Komercbanku asociācija, komercbankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī ne – banku kreditētāji.
Es pārstāvu ne-banku kreditēšanas uzņēmumu un vēlētos sniegt savu viedokli pēc šīs tikšanās:
1) Šobrīd tirgū pastāv divas grupas: Komercbankas, kam ir pieeja Latvijas Bankas kredītu reģistram un parādu piedziņas firmu datu bāzēm un otra ir ne-bankas, kas kreditē privātpersonas un uzņēmumus izmantojot citu parādu piedziņas firmu pakalpojumus (datu bāzes).
2) Latvijas Komercbankas ir ierobežojušas kreditēšanu, bet ne-bankas turpina veikt kreditēšanu, kam šobrīd ir liels pieprasījums.
3) Palielinoties ne-banku izsniegto kredītu daudzumam, tiek apdraudēta Latvijas komercbanku izsniegto hipotekāro un patēriņa kredītu drošība (palielinās kredīta ņēmēja parādsaistības un samazinās maksātspēja, jo kredīta ņēmēji neziņo par savām reālajām saistībām un ne-bankas to nevar noskaidrot). Ņemot vērā šos divus kritērijus, kredīta ņēmējs nonāk vai tuvojas maksātnespējai, kas nozīmē klienta (kredīta ņēmēja) nonākšana tiesā, vēlāk pie tiesu izpildītāja, kas veic tālāk attiecīgās darbības (norēķinu kontu bloķēšanu, kustamās un nekustamās mantas izsoli, darba algas ieturēšanu). Šādu piemēru tirgū paliek ar vien vairāk.

Kāds ir risinājums:
Mēs kā ne-banku kreditēšanas uzņēmums iesakām veikt šādās darbības:
1) Latvijas bankas kredītņēmēju reģistram ir jābūt pieejamam arī ne-banku uzņēmumiem;
2) Ne-banku uzņēmumiem ir jāiesniedz visi savi klienti un to maksāšanas vēsture kredītņēmēju reģistrā, kā to dara Latvijas Komercbankas;
3) Izveidot ne-banku reģistrēšanas komisiju un uzdot tai par pienākumu veikt pārbaudes, kā tiek ievēroti Kredītreģistra lietošanas noteikumi.

Šobrīd lielākā daļa ne-banku uzņēmumi ir reģistrējušies Valsts Datu inspekcijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, no kuras saņem informāciju par kredītņēmēja ienākumiem. Jau šobrīd lielākā daļa ne – banku uzņēmumi ir gatavi nodrošināt informācijas nodošanu un saņemšanu Kredītreģistram.

Mūsuprāt kredītreģistra pieejamība un lietošana ne-banku uzņēmumiem un Latvijas Komercbankām, atrisinātu lielāko un svarīgāko problēmu, klientu pārāk lielo saistību uzņemšanos.

Pastāvot tirgū vienotai datu bāzei, Patērētājs varēs izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu (hipotekāro kredītu, patēriņa kredītu, līzingu utt.) vienkārši noskaidrojot esošos tirgus piedāvājumus un Gada procenta likmes ne-bankā vai komercbankā, kurā iegriezīsies. Savukārt ne-banka vai komercbanka spēs izsvērt un noteikt riskus saistībā ar kredītņēmēju, jo būs pilnīgāka informācija par viņa kredīta vēsturi un saistībām.

Izsverot potenciālā klienta kredīta vēsturi un saistības, ne-banka vai komercbanka spēs izstrādāt savu kredīta piedāvājumu (% likmi, termiņu, nepieciešamo nodrošinājumu).
Šobrīd tirgū pastāv liela konkurence. Mēs saprotam, ka ne-banku ienākšana kreditēšanā ir apdraudējums Latvijas komercbankām, kas šobrīd aktīvu kreditēšanu neveic.

Sakārtojot sistēmu, jaunie kredītņēmēji būs aizsargāti no pārmērīgām saistībām, jo tirgū nepastāvēs nevienlīdzīgi nosacījumi kreditēšanas tirgus dalībniekiem.

Mēs labi zinām, ka kredīta ņēmējam labākā situācija ir tad, kad kredīta maksājums ir līdz 30% no ienākumiem. Taču iepriekšējo gadu straujā kreditēšana un neapdomīgā Latvijas komercbanku rīcība novedusi pie tirgus sakropļošanas.

Lai šobrīd sakārtotu kreditēšanas tirgu, Latvijas valdībai un iesaistītajā pusēm ir jāievieš kopējs Kredītreģistrs.

PTAC lūdza arī izvērtēt no patērētāju sūdzībām izrietošās problēmas:

Dažas atbildes un ierosinājumi:

1) Pārāk plašas tiesības vienpusēji mainīt procentu likmi
Mēs secinām, ka PTAC ir jāiestrādā jauns likuma punkts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ka kreditēšanas līgumā ir jānorāda minimālā un maksimālā % likme (PIEVIENOTĀ LIKME var būt šajā diapazonā visu kredīta termiņu), ko uzņēmums (ne-banka; komercbanka) var piemērot dažādu izmaiņu stāšanās brīdī (kredīta ņēmēja ienākumu samazināšanas; ekonomiskās izmaiņas valstī utt.) 1 reizi 2 gados.

2) Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir jābūt ieviestam noteikumam, kas nosaka ļaunprātīgu kredītņēmēju tiesību ierobežošanu ko nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums.