Atsaucoties uz rakstu Ko darīt?

Labdien,
arī esesmu nonākusi līdzīgā situācijā,kā šī raksta autors un nezinu kā pareizi rīkoties.Ir hipotekārais kredīts,ir patēriņa kredīti un kredītkartes.Patreizējā situācija ir tāda- Ge Money mani par 2 patēriņa kredītu maksājumu kavējumiem iesniedza tiesā un tiesa piesprieda kredītus atmaksāt- respektīvi man atvelk no algas.Līdz ar to jau ir izveidojies hipotekārā kredīta parāds- man nav naudas lai veiktu ikmēneša maksājumus.Arī par pārējiem patēriņa kredītiem drīz būs prasība tiesā.
Esmu pati vainīga- treknajos gados neapdomīgi paņemdama tik daudz kredītu, bet nu par vēlu elkoņos kost.Savam attaisnojumam varu teikt- 2 gadus atpakaļ alga bija cita un mums iedzina pārliecību, ka minimālās algas ar katru gadu pieaugs, attiecīgi pieaugs alga visiem, tādēļ kredītu kopējā ikmēneša maksājumu summu likās maksāt būs arvien vieglāk.Bet notika tā ,kā notika un nu ir izmisums.Jūtos kā lielākais parādnieks šai pasaulē.Labi,tas ir mans izmisums un apjukums.
Varbūt ir kāds kas ieteiktu ko man darīt- dzīvokli zaudēt negribu un nevaru- vienīgā dzīves vieta,bet maksājumiem nauda nepietiek, jo atvelk no algas izpildrakstus un atvilks vēl vismaz ‘6-7 mēnešus. Bankai taču pateikt nevaru- pagaidiet- norēķināšos par izpildrakstiem un tad maksāšu jums.
Bija doma apvienot visus kredītus vienā, bet- dzīvoklim uz šodienu vērtējums zemāks kā kredīta summa un vēl plus patēriņu kredītu un kredītkaršu kopējā summa- tādu naudu man neviens neaizdos.Ko darīt?

Kā kredītņēmējus ietekmēs minimālās algas samazināšana

Tie kredītņēmēji, kas jau ir nonākuši zvērinātu tiesu izpildītāju rokās, visvairāk izjutīs minimālās algas ietekmi, jo, ja līdz šim nauda, kas paliek parādniekam bija 180 Ls uzparādnieku un katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, tad pēc minimālās algas samazināšanas tie būs tikai 140 Ls. Nemaz nerunājot par lielāku nodokļu slogu.
Vienlaicīgi Centrālās statistikas pārvalde ir aprēķinājusi vienam cilvēkam nepieciešamo iztikas minimumu, kas 2009.gada aprīlī bija 171,61 Ls.
Minimālās algas samazināša zemāk par valstī noteikto iztikas minimumu ir cilvēktiesību, kas noteiktas Latvijas Republikas satversmē, Eiropas sociālajā hartā, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, pārkāpums.
Tāpēc domāju, ka arī kredītņēmējiem ir publiski jāpasaka savs viedoklis par šiem valdības piedāvātajiem grozījumiem.

Ilgi gaidītais 3.lasījums notiks 11.jūnijā

Šodien Saeimas prezidijs ir apstiprinājis Saeimas 11.jūnija sēdes darba kārtību, līdz ar tobeidzot bez bažām par to, ka atkal dosim tautai veltas cerības, varam apgalvot, ka ilgi gaidītais Maksātnespējas likuma grozījumu 3.lasījums beidzot tiešām notiks. Lasīt vairāk

Kā trešās personas pelna uz pirmo divu rēķina?

Labi atceramies, kā deviņdesmitajos gados reketierus lika cietumā. Tas ir loģiski un pašsaprotami, jo piedzīt naudu likumīgā ceļā var tikai tiesa. Tiesa, kas ir neatkarīga institūcija, kas spriež pēc pamatojuma un faktu kopsavilkuma, uzklausot abas puses. Es šodien gribu runāt par to, kā trešās personas Latvijā piedzen naudu no parādniekiem? Kam ir izdevīga šādu trešo personu darbība un kas notiek ar parādniekiem, kad pie viņu parāda ir ķērušies parādu piedzinēji? Lasīt vairāk

Латвия должна простить долги физических лиц, иначе может пострадать весь Евросоюз

Šodien Dienas Biznesa interneta portāls krievu valodā publicējis kredītņēmējiem saistošu rakstu, kurā izklāstīts The Times analītiķa redzējums par to, kā risināmas kredītproblēmas Latvijā. Lasīt vairāk

Ko darīt?

Sveiki!
Varbūt kāds juridiski domājošs cilvēks varēs atbildēt uz maniem jautājumiem, citādi nespēju saprast, kā labāk rīkoties.
Man ar sievu ir hipotekārais (ar 2 galvotājiem, viens - sieva, otrs - māte), mašīna, plus patēriņa. Labajos gados pelnījām pietiekami, lai varētu atļauties. Labie laiki beidzās, paliku bez darba, sievai algu 2x samazināja. Šobrīd naudas pietiek tikai, lai samaksātu pārējos kredītus un izdzīvotu (par komunālajiem ir parāds, bet cenšos tālāk neielaist), bet hipokredītam naudas nav. Principā sanāk, ka nav samaksāts par janvāri. Sākumā maksāju daļu, bet, kad sapratu, ka liela daļa no tās aiziet soda naudām, sapratu, ka nav jēgas, jo parāds tikpat kā nedzēšas. Tagad naudas nav, līdz ar to cenšos pārējos maksājumus ievērot. Plus, tagadējās baumas par lata devalvāciju, līdz ar to arī neceļas roka jau tā ierobežotos līdzekļus velti šķiest. Banka (AB.LV) liek savākt visus dokumentus, ko vācām, kad ņēmām kredītu, lai varētu ķipa pārstrukturizēt. Ko tas nozīmē, gan jau saprotam. Atliekam, maksājumu, parādu norakstām uz pamatsummu, palielinām procentu likmi, līgumu uz 2 gadiem noslēdzam. Pirmkārt, esmu tikko, pēc 9 mēnešiem bezdarba, jaunu darbu atradis, līdz ar to neceļas roka prasīt šefam brīvdienu, lai aizbrauktu uz savu pieraksta vietu (150 km no Rīgas) pēc VID izziņas, sievai tāpat, jo nākam no vienas provinces, līdz ar to sanāk tāda gumijas staipīšana.
Saprotams, ka ilgi tas tā turpināties nevarēs, tāpēc rodas vairāki jautājumi. Ir skaidrs, ka dzīvoklis nonāks izsolē. Līdz ar to 1. jautājums - kamēr to izsolīs, vai es tajā varēšu dzīvot, vai būs jāizvācas.
Tālāk. Pieņemsim, ka izolē par 30% no parāda tas tiks pārdots, pie manis atnāks tiesu izpildītājs, izliks ārā, mantas jau laicīgi būšu aizvācis, lai nedomā kaut ko pievākt, kā notiks pārējā parāda piedziņa? Kā tas atsauksies uz pārējām parādsaistībām, vai arī par tām tad vairs nav jēgas maksāt?
Un tālāk, pieņemsim, ka man atņems visu, ko var atņemt (arī galvotājiem, kuriem tāpat oficiāli nekā nepieder), kādi būs bankas/u tālākie soļi? Uzliks arestu kontam, lai visa ienākošā nauda aiziet viņiem, vai kaut kā vilks procentus no algas nost? Un cik? Ja tā, vai viņi drīkst vilkt arī nost no invaliditātes pabalsta?
Man gan ir savas idejas, kā noiet ekonomiskajā pagrīdē, ja tā notiks, bet es tikai vēlētos no juridiskā viedokļa uzzināt, kas mani sagaida nākotnē.
Šobrīd šķiet, ka banka arī tikai nogaida, kas būs pēc vēlēšanām, vai vēlāk, kad tiek solīts kaut kā glābt kredītņēmējus, jo vēstules nekādas nenāk, zvanīt arī nezvana. Man jau labi, dzīvoju pagaidām savā dzīvoklītī, nemaksājot, kad izliks, būs kaut kur jāīrē un jāmaksā. Bet reāli ir skaidrs, ka tā turpināties nevarēs, banka arī pretī nenāks. Starp citu, kad nebija darba, biju aizgājis uz līzinga kompāniju parunāt par kredītbrīvdienām (jo auto pārdot nevar, par cik līzinga atlikums ir par 30% augstāks, nekā reālā cena šobrīd), līzings teica, ka var, tikai cels procenta likmi (apmēram 2.5x lielāka). Kad iebildu, ka tā nav viņu sludinātā pretimnākšana, DnB Nord menedžere tā arī pateica: “A ko jūs iedomājieties, mēs te riskējam ar savu naudu, un jums par to nekā, kāpēc lai mēs tāpat dotu atvieglojumus? Pārdodiet mašīnu un ņemiet patēriņa kredītu.” Tātad, lūdzu, juristi, apgaismojiet mani, kas mani sagaida un kā labāk rīkoties un sagatavoties tam?

!!!

http://www.saeima.lv/pages/aktualitates.jsp?page=info-medijiem&id=14325

Krāpšana vai aptauja?

šodien saņēmu e-pastu, kura teklsts iekopēts zemāk. Velos uzzināt vai tā ir kāda veida krāpšanās vai nē? nekadu kontakttālruņu nav un internetā nav arī informācijas par šādu organizāciju!
Latvijas Kreditnemeju interesu aizstavibas centrs ir radis iespeju sagatavot un runat par iespeju iesniegt LR Saeima likumprojektu attiec▄ba uz atvieglojumu pieskirsanu kreditnemejiem, gimenem, kas uz esosajiem noteikumiem aiznemumu atdot nav spejigi. Paslaik notiek darbs pie problemas, tas pamatojuma un iespejamo risinajumu izstrades.

Ir vitali nepieciesams lidz 10. junijam iesniegt deputatu grupas parstavim ne mazak ka 10.000 Latvijas iedzivotaju pieteikumus, kur ir aprakstita to problemas ar kreditiem. Tas kalpotu ka zinams garants situacijas nopietnibai un sabiedribas atbalstam problemas risinajumu meklesanai.

Lai nenonaktu konflikta ar personas datu apstrades likumu, Jus varat anketa nerakstit savu uzvardu, jo par Jusu pieteikuma identifikatoru kalpos 8-zimju telefona numurs. Katram pieteikumam noteikti jabut ar atskirigu numuru (Jus varat aizpildit vairakas anketas par katru kredita / lizinga ligumu).

Pec 10. junija ar dalu no pieteikumu aizpilditajiem sazinasies deputatu parstavji - juristi, lai parliecinatos par informacijas patiesigumu un palidzetu meklet risinajumus.

Tad sekos likumprojekta sagatavosana un centieni to iesniegt LR Saeima izskatisanai. Atrakais to ir iespejams izdarit tikai uz Saeimas rudens sesiju, tacu lai tas neievilktos vel ilgak, musu uzdevums ir iesniegt vismaz 10.000 pieteikumus LIDZ 5. JUNIJAM (tatad Jums tie jaiesuta lidz 4. junija plkst 24:00). Ir atlikusas tikai 2 dienas.

Forma: http://jotform.com/form/91525418013

Ludzu aizpildiet formu, ja Jums sobrid sagada problemas krediti / lizings, lai pirmie uzzinatu par iespeju risinat so jautajumu un kaut daleji no sim problemam atbrivoties.

Ludzu parsutiet so e-pastu ari saviem pazinam un draugiem, kuriem varetu but sadas problemas.

Ar cienu,

Irina Semjonova
Latvijas Kreditnemeju interesu aizstavibas centrs
iniciativas grupas vecaka kreditspecialiste

Maksātnespējas likuma grozījumus galīgajā lasījumā līdz vēlēšanām nepieņems

Arī šonedēļ Saeimas sēdes darba kārtībā nav iekļauts balsojums par grozījumiem Maksātnespējas likumā. Jau 21. maijā Latvijas Kredītņēmēju apvienība (turpmāk-LAKRA) nosūtīja Saeimas priekšsēdētājam lūgumu paskaidrot, kad notiks balsojums un kas to kavē. Atbilde apvienībai vēl nav sniegta. Lasīt vairāk

Nevisai godīgi

Neliela pieredze ar bankas darbiniekiem - ir saprotama lieta un bankām jau vēl saprotamāk, ka tās ir gatavas katru mīļu sekundi norādīt cik un par ko ir jāsamaksā.Taču ir medaļas otra puse līdzko ir nepieciešama informācija no bankas tā tiek gatavota mēnešiem un neliekoties ne zinis par klientu - kas viņu prāt izklausās ir pēdējais mokikānis, kurš uzdrošinās kautko prasīt.Tāda sajūta, ka banku darbinieki dzīvo citā pasaulē, protams ir redzams, ka mūsu valdības bāleliņi lobē banku intereses.Ar vienu vārdu sakot ir ļoti nožēlojama situāciju banku sadarbībā - kautgan skaļie lozungi vēsta nākiet…