Parāda piedzīšana. Ko drīkst un ko nedrīkst tiesu izpildītāji un parādu piedzinēji

Ievērojami palielinājusies kredītņēmēju interese par to, kādu daļu no personas ienākumiem tiesu izpildītājs var ieturēt gadījumos, kad tiesa ir lēmusi par parāda piedziņu, kā arī kādas personīgās mantas un sadzīves priekšmetus tiesu izpildītājs var aprakstīt, informē Latvijas Kredītņēmēju apvienība.

Ja gada sākumā personas, kas vērsās apvienībā, lai saņemtu konsultācijas, visvairāk interesēja iespējamie vienošanās veidi ar kredītiestādi par parādu restrukturizāciju, kā arī viņu tiesības un pienākumi attiecībās ar kredītiestādi, tad pašlaik aptuveni trešdaļa apmeklētāju interesējas par maksātnespējas jautājumiem, bet puse apmeklētāju vispirms vēlas noskaidrot, kādu ietekmi uz viņu finansiālo stāvokli atstās tiesas lēmums par parādu piedziņu. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem vairs nespēj veikt vai ar grūtībām veic patēriņa kredītu nomaksu, taču, salīdzinot ar gada sākumu, būtiski ir palielinājies to hipotekāro kredītu ņēmēju skaits, kas par reāliem uzskata draudus zaudēt īpašumus, paliekot parādā kredītiestādei starpību starp kredīta pamatsummu un nekustamā īpašuma pašreizējo vērtību.

„Tas skaidrojams ar to, ka vispārējā sociālekonomiskā situācija valstī pasliktinās, cilvēkiem nav drošības par to vai viņiem vēl būs darbs, nemitīgi samazinās cilvēku ienākumi, bet izdzīvošanas scenāriju, valdības līmeņa lēmumu, kas tiešām pasargātu bez darba palikušos kredītņēmējus, nepasliktinot viņu finansiālo stāvokli nākotnē, amatpersonas nav ne pieņēmušas, ne piedāvājušas,” uzsver LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Apmeklētāju jautājumi arī liecina par informācijas un zināšanu trūkumu par likumdošanu, kas regulē parāda piedziņas procesu. „Bieži cilvēki ir pārliecināti, ka parāda piedziņu var veikt gan tiesu izpildītājs, gan parādu piedziņas uzņēmums, taču spēkā esošā likumdošana paredz, ka parāds ir piedzenams vienīgi tiesas ceļā un neviens nedrīkst meklēt savas tiesības patvaļīgi un vardarbīgi. Lielākoties cilvēki nav informēti, ka parāda piedziņas procesā viņiem pēc likuma ir jāapmaksā tikai tiesu izpildītāja darbība, tāpēc saņemot no parādu piedziņas uzņēmuma vēstuli, kurā norādīta parāda summa un samaksa par parāda piedziņas izdevumiem, kas dažkārt ir tik pat lieli, cik parāda summa, apmaksā arī parāda piedzinēju darbu. Tā kā parādniekam nav noslēgts līgums ar parādu piedziņas uzņēmumu, tad viņa pienākums arī nav apmaksāt parāda piedzinēja darbību. Tomēr viņam ir pienākums apmaksāt parādu un soda procentus, ja viņš tos atzīst. Parādu viņš var atmaksāt naudu ieskaitot kreditora kontā un tādejādi apejot parādu piedziņas uzņēmumu. Tomēr jāņem vērā, ka ja parāda piedziņa vēlāk notiks caur tiesu, tiesa var nolemt, ka parāda piedziņas izdevumi tiek apstiprināti kā tiesāšanās izdevumi,” skaidro LAKRA konsultante juriste Diāna Rasa.

Kā strādā parādu piedzinēji - bez komentāriem

Pirms neilga laikā kredītņēmēju blogā par savu pieredzi ar parādu piedziņas uzņēmumu dalījās Aivars Lapšāns. Citi vērīgi blogotāji cv.lv mājas lapā bija pamanījuši darba piedāvājumu parādu piedziņas speciālistiem. Arī pašu parādu piedziņas uzņēmumu interneta mājas lapās publicētā informācija liecina, ka dizķibele šo biznesu sekmē un uzņēmumu, kas nodarbojas ar parādu piedziņu, ir daudz. Par to  darba metodēm arī var pārliecināties izlasot šo firmu pakalpojumu aprakstu viņu mājas lapās. Viena no firmām „Regnus” savā mājas lapā vēsta, ka parādu piedziņa ( inkasso ) no fiziskām personām tiek veikta jau vairāk kā trīs gadus. „Lielākā daļa privātpersonu, no kurām mēs atgūstam parādus, nav izpildījušas savas maksājumu saistības, kas izriet no parādzīmēm vai dažādiem pakalpojumu un kredītu līgumiem. Diemžēl, kā rāda pieredze, vairums no šīm personām ļaunprātīgi izvairās no saistību izpildes - maina dzīvesvietas, atsakās no kontaktēšanās, izbrauc uz laiku no Latvijas utt. Līdz ar to šādu parādu piedziņa ( inkasso ) ārpus tiesas ceļā ir komplicēts un grūts uzdevums, kas prasa daudz laika un resursu un kura sekmīgu izpildīšanu var nodrošināt tikai ar aktīvām piedziņas darbībām. Tāpēc mūsu piedāvātie risinājumi parādu atgūšanā no fiziskām personām neaprobežojas tikai ar vēstuļu sūtīšanu vai telefona zvaniem. Parādu piedziņas procesā mēs realizējam aktīvu darbību kompleksu: cenšamies atrast parādnieku un tikties ar viņu personīgi, apmeklējam nemaksātāju darba vietā, vienojamies par rakstisku parāda atmaksas grafiku, intensīvi kontaktējamies,” rakstīts firmas mājas lapā.

Arī firma „RM Birojs” savā mājas lapā vēsta, ka „atkarībā no iesniegtajiem dokumentiem un parādnieka attieksmi pret parādu, var tikt veiktas dažādas parādu piedziņas darbības, piemēram: telefona sarunas ar parādnieku; tikšanās ar parādnieku; mediācijas vadīšana; brīdinājuma vēstules sastādīšana un izsūtīšana; parādnieka mantiskā stāvokļa izvērtēšana; paradu atmaksas grafiku, vienošanās par parāda dzēšanu utt. sagatavošana un parakstīšana; kreditora pārstāvība kreditoru sapulcēs; aicinājumu izpildīt saistības publicēšana; prasības nodrošinājuma pirms prasības celšanas pieteikuma sastādīšana un iesniegšana; maksājumu administrēšana”.

Savukārt „Fortio” raksta, ka „uzsākot ārpus tiesas piedziņu no fiziskām personām mūsu klientiem ir jārēķinās, ka parādu piedziņa ārpus tiesas ceļā ir pacietīgs un neatlaidīgs darbs, kas pozitīva rezultāta sasniegšanai var prasīt zināmu laika posmu, tāpēc uzticot parādu piedziņu mums mēs balstāmies uz:  Pieliekam visas pūles, lai maksimāli ātrā laika posmā konstatētu pašreizējo parādnieka dzīvesvietu un apmeklētu to;
Apzinām parādnieka radiniekus un informējam viņus par parādnieka parādsaistībām;
Nepārtraukti kontaktējamies ar parādnieku;
Konstatējam un apmeklējam parādnieka darba vietu un informējam attiecīgas amatpersonas par darbinieka parādsaistībām;
Panākam maksimālu rezultātu no attiecīgās situācijas, noformējam juridiski precīzus dokumentus, iespējams vēlākam tiesas procesam.”

 Ar komentāriem

D.Rasa uzsver, ka parādnieka radu vai darba devēja informēšana par viņa parādsaistībām ir rupjš personas tiesību pārkāpums. Parādsaistības ir katras personas privāta lieta, par kuru viņam nav jāinformē ne darba devējs, ne savi radi. Parāds nepadara cilvēku par vajājamu noziedznieku, tāpēc parādu piedzinējiem nav tiesību ienākt parādnieka dzīvesvietā, vai apmeklēt parādnieka radiniekus, lai informētu par parādsaistībām vai mēģināt parādu atgūt no viņiem. Tāpat nav pieļaujams, ka parādnieks tiek vajāts arī viņa darba vietā.  D.Rasa norāda, ka tikai likumā noteiktos gadījumos personai ir pienākums ielaist savā mājoklī vienīgi tiesu izpildītāju vai policijas pārstāvi. „Bez tiesas lēmuma neviens no iepriekšminētajiem nevar ierasties, lai aprakstītu personas personīgās mantas un sadzīves priekšmetus, savukārt parādu piedziņas uzņēmuma pārstāvim vispār nav tiesību ienākt personas dzīves vietā, ja persona to nevēlas, vai vajāt viņu darba vietā, tādejādi cenšoties izdarīt morālu spiedienu,” uzsver D. Rasa.

Spēkā esošā likumdošana paredz, ka uzņēmējam nav jābūt ne īpaši apmācītām, ne licenzētam, lai nodarbotos ar parādu piedziņu. Vajag vienīgi vēlmi to darīt.  Lai gan parādu piedziņa kā nodarbe ir tik pat veca, kā paši parādi un parādnieki, likumdošanas, kas regulētu viņu darbības Latvijā īsti nav, toties gaisā virmojošu stāstu par piedzīvojumiem ar parādu piedziņas uzņēmumiem un to pārstāvjiem, netrūkst. Un par sliktu, nekvalitatīvu, neētisku vai nelikumīgu darbību šādai firmai licenci atņemt nevar, jo viņas vienkārši nav.

Kāda mana radiniece, parādu piedziņas uzņēmumam samaksāja gan par pirms diviem gadiem nopirktajām un jau sen apmaksātajām precēm, gan par parādu piedzinēju pakalpojumiem, jo preču pārdevējs uzstāja uz to, ka viņa nav apmaksājusi saņemtās preces, lai gan viņai bija maksājumus apstiprinoši dokumenti.

Kāda LAKRA biedra paziņas vecāki ir aizņēmušies naudu un nespēj vairs to atmaksāt, bet draudus pa telefonu ik dienu saņem viņu dēls. Naudas aizdevējs pat ir papūlējies par puiša vecāku parādsaistībām informēt viņa draugus.

Kāda cita sieviete, kas jau gadu nav pildījusi savas ikmēneša kredītsaistības pret banku, Sociālā dienesta sūtīta ieradās apvienībā un stāstīja, ka bankas darbinieks esot ieradies pie viņas mājās, kad tur bija tikai viņas nepilngadīgā meita, un kad meitene atteicās vīrieti ielaist dzīvoklī, viņš ar kājām spārdījis durvis un kliedzis. Kad šī sieviete zvanīja bankas juristei, lai par to pastāstītu, viņai neviens neesot ticējis.

Tā kā visbiežāk lielākā daļa no cilvēkiem līdz šim nav saskārušies ar visdažādākajiem veidiem kā atgūt parādu, tad cilvēkiem arī nav pieredzes un zināšanu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, un kā sevi pasargāt.

Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, vislabāk ir komunicēt ar parāda piedziņas uzņēmumu rakstiski. Diemžēl daudzi ir saskārušies ar to, ka parādu piedziņas firmu darbinieki atsakās rakstiski atbildēt uz parādnieku jautājumiem, uzsverot, ka tas nav viņu pienākums. Tāpat daudzkārt šo firmu pārstāvji atsakās nosaukt savu vārdu. Par laimi arī parādnieka pienākums nav komunicēt ar parāda piedzinēju pa telefonu, jo šādi nav iespējams pārliecināties par personas identitāti, turklāt, ja persona nestādās priekšā, tad cilvēkam vispār nav pamata turpināt ar viņu sarunu, jo tik pat labi tas var būt arī kāds viltvārdis. Ieteikums, ko ikviens jurists personai var dot, ir vērsties policijā ar iesniegumu, gadījumā, ja parādu piedzinējs mēģina iekļūt viņas īpašumā vai bojā to, gadījumos, ja personas radiniekiem tiek zvanīts un mēģināts panākt parāda dzēšanu, tāpat arī gadījumos, ja personas darba dēvējam tiek sniegt informācija par personas parādiem. „Šādas situācijas var tikt uzskatītas par mēģinājumiem izspiest naudu, jo ir skaidrs, ka cilvēks tiek morāli ietekmēts, uz viņu no visām pusēm izdara spiedienu, tāpēc pašam parādniekam vai viņa radiem ir pamats vērsties policijā,” uzsver D.Rasa. Iespējams persona pirms veikt visas iepriekšminētās darbības padomās divreiz, ja policijā par viņa darbībām jau būs vairāki ziņojumi.

 Tiesu izpildītājs

Gadījumos, kad tiesa ir lēmusi par parāda piedziņu, personas visvairāk interesē tas, cik daudz no viņu ienākumiem tiesu izpildītājs ir tiesīgs ieturēt. Darba likums un Civilprocesa likums paredz, ka no personas parāda dzēšanai drīkst ieturēt attiecīgi 20% vai 30% un 50%, ja ir vairāki prasījumi. Izņēmuma gadījumi ir uzturlīdzekļu piedzīšana. Likumi arī pieļauj naudas piedziņu no pensijas, slimības un bezdarba pabalsta. Līdz ar budžeta grozījumiem pieņemtie likuma grozījumi likumā par pabalstiem ļauj tiesu izpildītājam veikt ieturējumus arī no maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.

„Lai gan, piemēram, Darba likums paredz to, ka minimālā alga ir neaizskarama, praksē šīs normas interpretācija ir neviennozīmīga, jo ir gadījumi, kad no darba algas tiek ieturēta tik liela daļa, ka parādnieka rīcībā paliek summa, kas ir zem iztikas minimuma. Tāda pati situācija veidojas arī ar pabalstiem un pensijām, kas ir pielīdzināmi darba algai, tomēr visbiežāk arī pret tiem tiek vērsta piedziņa, neievērojot to, ka personai ir nepieciešami iztikas līdzekļi vismaz iztikas minimuma apjomā. Šādā gadījumā personai noteikti jāinformē tiesu izpildītājs par radušos situāciju. Ja ar viņu neizdodas vienoties par mazākas naudas summas ieturēšanu, tad tiesu izpildītāja darbību ar motivētu sūdzību var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši tiesu izpildītāja amata vietai,” norāda LAKRA konsultante zvērināta advokāte Baiba Didrihsone.

Tāpat personai ir jāzina, ka absolūti neaizskarami ir viņas bērnu piederumi. Pieaugušajiem likums paredz atstāt tikai ikdienā valkājamo nepieciešamo apģērbu, apavus un veļu, gultas piederumus, gultas drēbes un dvieļus, virtuves galda piederumus, kas nepieciešami ikdienas lietošanai un mēbeles - pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī vienu galdu un vienu skapi uz ģimeni. Parādniekam atstājami arī mājās esošie pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā, kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkurināšanas sezonas laikā, grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus, lauksaimniecības inventāru, vienu govi, kazu un cūku, kā arī to lopbarībus daudzumu, kas nepieciešama līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopa dzīšanai ganībās. Neizskarami ir arī dievnami un rituāla priekšmeti.

 Sargā sevi un savas tiesības!

LAKRA uzsver, ka šajā grūtajā laikā katram cilvēkam ir jādomā kā pasargāt savas ekonomiskās intereses un tiesības. „Primārais un sākotnēji efektīvākais veids, kā to darīt, ir zināt savas tiesības un pienākumus. Ir bijuši gadījumi, kad personām tiek teiks, ka kredīta nemaksāšanas gadījumā, viņi nekavējoties tiks izlikti no mājokļa. Personas krīt panikā, piekrīt jebkādiem kreditora priekšlikumam, paraksta dokumentus nesaprotot to nozīmi un nezinot, ka no mājokļa var izlikt tikai ar tiesas nevis kreditora lēmumu. Ja tiesu izpildītājs vērš piedziņu pret personas ienākumiem un atlikusī summa nav pietiekama, lai persona spētu izdzīvot neradot jaunus maksājumu kavējumus un parādsaistības, personai vai tās apgādājamajiem nav jācieš bads, bet jārunā ar tiesu izpildītāju vai jāsūdzas par tā darbību. Jebkurā gadījumā cilvēkam ir jāmeklē arī speciālista palīdzība, kurš paskaidros, kādas ir viņa tiesības un iespējas sevi aizsargāt, ” norāda B. Didrihsone.

„Valdošā finansiālā un sociālā nestabilitāte ir radījusi cilvēkos tik lielu spriedzi, ka viņiem ir daudz vieglāk iztēloties to, kā tiesu izpildītājs iznes no dzīvokļa viņa klubkrēslu, nekā to, kā valdība pieņem lēmumus, kas kredītņēmēju un kredītdevēju spēka pozīcijas padarītu vienlīdzīgākas vai vismaz apgrūtinātu cilvēku izlikšanu no mājām,” uzsver A.Gorenko.