Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Pavlovu ģimenes vēstule
Šodien LAKRA atrakstīja Pavlovu ģimene. Par savu dzīvi viņi raksta gan LAKRA, gan Saeimas priekšsēdētājam, gan premjeram, gan tieslietu ministram, gan virknei partiju un arī savai „Parex bankai”. Stāsts, ko lasīsiet nav ne ārkārtējs, ne unikāls. Tādus LAKRA juristi dzird ik dienu, bet ik reizi šādus stāstus dzirdēt ir sāpīgi. Un vēl paliek kauns par to, ka esam nodzīvojušies tik tālu, ka ģimenes uz kādām balstās visas plaukstošas valstis, ir kļuvušas ne tikai par nabagiem, bet par ubagiem, kas ubago nevis naudu, bet sapratni un iejūtību pret viņiem un izpratni pa to, ka dzīve tiešām šodien ir smaga.Jums raksta daudzbērnu ģimene, kas audzina trīs nepilngadīgus bērnus - 14, 13 un 1 gadu vecus.
Pirms trim gadiem mūsu ģimene nolēma pārdod no vecākiem mantoto trīs istabu dzīvokli un uzsākt mājas celtniecību. Pēc dzīvokļa pārdošanas nopirkām zemes gabalu pierīgā. Diemžēl naudas mājas celtniecībai nepietika un pakļaujoties banku agresīvai reklāmai, nolēmām noformēt kredītu, lai pabeigtu mājas celtniecību. No milzum lielā piedāvājuma izvēlējamies “Parex” banku, jo uzticību radīja tas, ka tā ir Latvijas banka.
“Parex” bankas kredītnodaļas konsultants ieteica noformēt aizņēmumu ieķīlājot zemi. Tika aprēķināts, ka mājas celtniecības laikā ķīlas vērtība pieaugs, banka veiks
pārvērtēšanu un izsniegs kārtējo naudas summu mājas celtniecībai līdz būvdarbu beigām. Mēs tā arī rīkojamies un 21.03.2007 parakstījām līgumu ar “Parex” un uzsākām mājas celtniecību. Saņemtie 50 000 EUR tika izmantoti projekta izstrādei,
mājas pamatu un sienu celtniecībai, ka arī komunikāciju pievadīšanai. 2007. gadā, lai turpinātu celtniecību mēs griezāmies bankā, lai noformētu solīto pārkreditēšanu. Banka motivējot ar to, ka ir mainījušies kreditēšanas noteikumi, nav noslēgta rakstiska vienošanās, kas paredzētu veikt īpašuma pārkreditāciju, un mēs vairs naudu nesaņemsim. Mūsu ģimene nonāca sekojošā situācijā. Dzīvokļa nav (par naudu no pārdošanas tika nopirkta zeme), bet ir kredīts 50 000 EUR (par šo naudu uzbūvētas vien mājas sienas). Kā rezultātā, ģimene ir spiesta īrēt dzīvojamo platību un atmaksāt kredītu. 2008. gada janvārī mums piedzima trešais bērns. Mūsu ienākumi saruka, bet izdevumi pieauga. Tagad, kad mūsu valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko krīzi, kura skārusi ne tikai mūsu ģimeni, bet arī pašu “Parex”, valsts sniedza palīdzības roku bankai izmantojot budžeta līdzeķlus, t.sk. mūsu , nodokļu maksātāju, naudu.
Plašsaziņas līdzekļos jaunais bankas pārvaldnieks un augsti stāvošie valsts ierēdņi apgalvoja, ka pēc bankas pārņemšanas, tās darbība kļūs sociāli aktīva un vienmēr palīdzēs saviem klientiem. Bet mani nepamet sajūta, ka visu šo ilgo sadarbības
laiku ar “Parex”, banka par mums tikai ņirgājās. Piemēru tam ir daudz, bet es gribu izstāstīt pēdējo.
Pirms diviem mēnešiem griezos pie Kreditēšanas nodaļas Kredītu projektu vadītājas Kristīnes Strikas ar lūgumu, atlikt pamatsummas atmaksu, nodrošinot kreditēšanas brīvdienas uz laiku līdz 1 gadam, sakarā ar iespējamo finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tikai pēc diviem mēnešiem, nepārtrauktās telefoniskās sazināšanās un regulāriem bankas apmeklējumiem, kad beidzot banka apmierinājās un saņēma visus pieprasītos dokumentus, mēs sagaidījām mutisku atbildi. Atceroties rūgto pieredzi, palūdzam atbildi rakstiskā formā. Par izziņu no “Parex” bankas A4 formātā mēs samaksājām 10 Ls, kad valstī bērnu ikmēneša pabalsts sastāda tikai 8 latus. Attiecīgā dokumenta kopiju es pievienoju vēstulei.
Šobrīd mans maksājums bankai veidojas no divām daļām: Atmaksas kredīta daļa 175 EUR ( kuru mēs lūdzām uz laiku apturēt) un procenti par kredīta lietošanu LIBOR +2,5% gadā, aptuveni 170 EUR. Kopējā atmaksas summa 345 EUR. Šajā situācijā mani pārsteidza bankas atbilde. Man piedāvā divas iespējas. Banka atliek pamatsumas atmaksu uz 4 mēnešiem, bet divreiz paaugstina procentu likmi. Naudas izteiksmē tagadējo 345 EUR mēnesī, man jāmaksā 310 EUR, bet dokumentu noformēšana, lai šī vienošanās stātos spēkā, maksās aptuveni tik pat daudz. Bet pēc 4 mēnešiem atmaksas summa no 345 EUR pieaugs jau līdz 515 EUR.
Otra iespēja ir papildus ieķīlāt ( t.i. uzdāvināt) vienistabas dzīvokli, kurā dzīvo 70-gadīgā mamma, kā rezultātā, ik mēneša maksājumi pieaugs, bet ne tik ļoti. Pārrunu laikā ar bankas darbiniekiem no viņu puses viennozīmīgi tika uzsvērts, ka
likme būs paaugstināta neatkarīgi vai būs noformēts papildnodrošinājums, jo pēc laika jāpārslēdz kredīta līgums. Un uz līguma pārslēgšanas brīdi likme paaugstināsies pat 2-3 reizes.
Pēc ilgstošām pārrunām ar bankas darbiniekiem, uz to brīdi jau valsts bankas, mūsu ģimene saprata, ka neatkarīgi no tā vai mēs maksāsim, vai nē, bankas attieksme pret mums tikai pasliktināsies, bet likme paaugstināsies un tas turpināsies tik ilgi, kamēr banka neiegūs ķīlu, kuru pārdos par santīmiem, jo cenas uz nekustamo īpašumu ir samazinājušās vairākkārt. Klāt nāk vēl kredīta summa, kuru papildinās tūkstoši latu soda naudas un tiesas izdevumi, kurus nāksies maksāt visu atlikušo dzīvi ne tikai man,
bet arī maniem bērniem.
Mēs nevaram pat iesniegt prasību tiesā lai aizsargātu sevi no nepamatotā bankas spiediena, jo izdevumi, kas saistīti ar sevis aizsargāšanu likumīgā ceļā ir nesamērīgi augstas. Zinot to, bankas darbinieki cietsirdīgi paziņo, maksāsiet, jeb kurā
gadījumā..
Privātpersonas atzīšana par maksātnespējīgu - bankrotu, arī ir nereāli dārga. Bez pirmās iemaksas, kas ir vairāki tūkstoši latu, ir jāmaksā ikmēneša alga administrātoram ( bet mēs esam divi - viens no mums ir kredītņēmējs, otrs garants).
Kāda būtu izeja no situācijas? Pirms trīs gadiem mēs saņēmām 70% no īpašuma vērtības, kuru noteica bankas vērtētāji. Tagad, kad kritusies nekustamā īpašuma vērtība, vainīgie ir parasti cilvēki, bet bankas turpina saņemt milzīgus ienākumus un neuzņemas ne kādu atbildību, jo tāda darbība nav iekļauta mūsu-
Latvijas likumdošanā.
Atteikties no ķīlas mēs nevaram, parādu iekasēs tik un tā, bet mūsu ģimenes ienākumi strauji sarukuši. Nekur civilizētajā pasaulē nav tādu likumu, kā dzīvot tālāk?
- Visu turpmāko dzīvi būt parādā bankai un nestrādāt oficiāli?
- Pamest valsti un atlikušo dzīvi slēpties no kreditoriem?
- Ievietot bērnus bērnu namā un doties peļņā uz ārzemēm?
- Vai vienu reizi pa visām reizēm nokartot rēķinus ar tādu
dzīvi?
Dodiet padomu, kā iziet no situācijas, kura izveidojusies uzticoties mūsu politiķiem un viņu solījumiem, runājot par valsts ekonomisko stabilitāti?
Pavlovu ģimene: Arturs, Jelena, Ilona, Igors, Ričards.
30.06.2009
kopija:
G.Daudze;V.Dombrovskis;
I.Rimševičs.E.Repše;U.Augulis;M.Segliņš.
LPP/LC;TB/LNNK;TP;SC;PCTVL;ZZP;LAKRA;Parex;
Diena;Delfi;Novonews;Telegraf;un cit.12 responses to “Pavlovu ģimenes vēstule”
-
Diāna jūlijs 9th, 2009 19:08
Ļoti līdzīgi stāsti ir daudziem kredītņēmējiem, diemžēl ne visi ir gatavi runāt par savām problēmām ar bankām, jo izmisīgi cenšas vēl turpināt maksāt bankai, aizņemoties no draugiem un radiem, un iesaistot šajā kredītu ķēdē visus savus tuvniekus.
Bez valsts iejaukšanās šai problēmai nav iespējams rast risinājumu.
Visvienkāršākais risinājums, protams, būtu kredītsaistības aprobežot ar ķīlu. -
Ir viens veids kā efektīvi cīnīties ar bankām,un tas ir, visiem sākt bankām nemaksāt neko va kādus 10%,30%.
-
Baltais pesecs jūlijs 9th, 2009 22:01
Skumji. Kā es teicu jābūt liberālai likumdošanai bankrotēšanas jomā. Kreditēšana neapstāsies (Amerikā taču neapstājās). Bankām jāpiedāvā kā Amerikā maratorijs uz gadu, jāatcel procenti uz gadu, lai cilvēki maksātu vismaz kaut-ko. Diemžēl, nepareizu valsti nosauca par Gondurasu. Kungi juridiskajā komisija vienkārši nesaprot, ka runa iet par cilvēku dzīvēm, kas cīnās ar šodienas situāciju.
-
redaktors jūlijs 10th, 2009 08:44
Vakardien LAKRA tikās ar Pasaules Bankas misijas Latvijā pārstāvjiem. Viņi bija patiešām ieinteresēti izprast kredītņēmēju jautājumu ne tika no oficiālā, bet arī praktiskā skatu punkta. Ja skatamies tikai uz cipariem, tad vidējā alga valstī vēl arvien ir 600, bet vidējais maksājums 200, tātad visam vajadzētu būt kārtībā. Diemžēl mēs visi zinam,ka nav.
Tikšanās mērķis bija pārrunāt kredītu restrukturizācijas jautājumus. -
Juris Stikāns jūlijs 10th, 2009 10:51
Kamēr mēs cīnīsimies katrs ar savu problēmu atsevišķi, tikmēr rezultāta nebūs. Tāpēc atkārtoti vēršos pie Jums ar konkrētu mērķi UZKŪDĪT TAUTU, lai, kā raksta Jana, visi sāktu masāt 5 % no kredīta, kas būs automātisks banku bankrots. Arī man ir problēmas ar kredītsaistībām, bet, kad biju aizgājis uz Swedbank, kur tiksānās bija ar jaunu vīrieti un viņa asistēnti, tad vienā mirklī man gribējās pamainīt viņa glīto izskatu, vārds komunikācija nebija viņa leksikā…
-
Pilsonis jūlijs 10th, 2009 13:06
Juri, es par to jau pusgadu dziedu, ka jāuzkūda un jābliež pa īsto - demonstrācijas, referendumi, satversmes tiesas. Pašam priekš kaut kā tāda nav diemžēl ne zināšanu, ne arī laika, jo darbs tomēr. Bet noteikti ir daudz zinošu bezdarbnieku, kas varētu likt savas zināšanas lietā, lai beidzot kaut kas virzītos uz priekšu.
Visu cieņu Aināram, Jānim un visiem pārējiem, kas iet un runā ar presi deputātiem, bet ir acīmredzams, ka nekas uz labo pusi nemainās. Ir vajadzīgas konkrētas darabības. -
Lieku priekšā jūlijs 11th, 2009 22:21
Kāda vēl parādu restrukturizācija???? mūsu algas piespiedu kārtā nav samazinātas par 10-15%… Visiem parastiem budžetniekiem samazināts par 65% (!!!): medicīnā, izglītībā, policijā, pensionāri utt. Un tas ir tikai šogad !!!! Divu gadu laikā budžets jāsamazina vēl par 1 miljardu….Budžetnieku algas neatjaunosies tik ātri. + Latvijas valsts parādi nedos tādu iespēju budžetniekiem paaugstināt algu. Interesanti, Pasaules Banka, SVF, Eirokomisija vispār orientējas, kas notiek Latvijā ekonomiskā un sociālā ziņā?
-
Juris Stikāns jūlijs 12th, 2009 09:26
To Lieku priekšā!
Ko Jūs liekat priekšā?
Māris Zanders vienā savā publikācijā uzdeva jautājumu: kā starptautiskie aizdevēji ( starp citu es viņus saucu par suteneriem, bet mūs - Latvijas iedzīvotājus, par prostitūtām ) domā, kā mēs taisāmies aizdevumu atdot? Es Jums atbildēšu: mēs nekad to aizdevumu neatdosim, par ko mūs varēs turēt īsā pavadā un diktēt, ko mums darīt, jo SVF gribēs, tad pvn būs arī 30 %. Protams, ir variants, kā neatdot, bet tad ir vajadzīgs force majeure, kas ļautu norakstīt parādus, bet zem šiem nepārvaramās varas apstākļiem slēpjas vienīgi karš…
Tāpēc uzdodu atkārtotu jautājumu, vai mēs ļausim mūs d…..st no SVF puses? Starp citu, statistika nerunā par labu SVF, kas itkā tika dibināts kā misionārs, kas glābs bezdibenī nonākušās valstu ekonomikas, jo visās valstīs, kur SVF piedaljās kā ekonomikas glābējs, pēc tam ir bijuši pilsoņu kari…secinājumus izdaram paši…
Tāpēc vēlreiz atkārtoju: Rīkojamies un lūdzu uzņemties kādu šo pasākumu kordinēt!
Mums nav uzreiz vajadzīgi 50000 cilvēku krastmalā, sākumā pietiks ar 20 teltīm pie Saeimas vai MK, kur mēs varētu iekārtoties uz pagaidu dzīvi… -
Pilsonis jūlijs 13th, 2009 08:47
Es piedalos… Pa vakriem un brīvdienām. Pa dienu jāstrādā un jāsaka paldies Dievam, ka šajos laikos esmu darbu atradis.
-
Pilsonis jūlijs 13th, 2009 08:56
Kas attiecas uz SVF, krīzi un visu pārējo, tad joprojām esmu 100% pārliecināts, ka krīzi ir izraisījusi Eiropas Savienība pati, protams, piedaloties arī citām iesaistītajām institūcijām, jo tieši ES&Co ir izdevīga šī dižķibele. Eiropas Savienības mērķis ir maksimāli paplašināties un iegūt kontroli un varu pār visu pasauli. Un esmu pārliecināts, ka ES ar savām pietuvinātajām organizācijām vēlas Latviju un vēl citas valstis novest līdz totālam kliņķim un tad kā princis baltā zirgā piedāvāt kaut kādu palīdzību pēdiņās, no kuras diemžēl vairs atteikties nevarēs, bet būsim jau par vergiem kļuvuši.
Jau kādus 7 gadus ik pa brīdim panesas runas, ka arī Krievija varētu iestāties ES. Pie tam, šo pieļāvumu ir izteikušas abas puses. Domāju, ka nav jābūt doktora grādam politikā, lai saprastu, ko tas nozīmē mums un Latvijai kopumā.
Joprojām nenožēloju, ka balsoju pret ES, kaut arī mana balss neko daudz neizmainīja. -
Lieku priekšā jūlijs 14th, 2009 10:29
LAKRA darbinieki zina, ko nozīmē “likt priekšā”
šī frāze tagad kļuva par anekdoti mana galvenā cīņa jau tuvu -
Egita jūlijs 29th, 2009 12:34
Neredzu nekādu jēgu maksāt 5% vai 10%, jo banka sodos uzrēķina tādas summas-labāk atstājiet šo summiņu ziemas izdzīvošanai,nekā no tā mazā maksājuma neiegūsiet…tie labi gribētie mazie latiņi palīdzēs jums izdzīvot-tagad lai domā banka kā no jums šo naudu atdabūt-nu ko ,visus valstī esošos īpašumus jau nesagrābs,tie ir jāapsaimnieko..
Leave a reply
-
