Realitātes šovs „Mans bankrots”. 6. sērija. (bez)Atbildība un Co

Šonedēļ atkal nebeidzu vien brīnīties par to, cik savādas un vismaz manai loģikai nesaprotamas idejas un lēmumi šajā valstī tiek pieņemti. Ar vienu roku valstsvīri padara par nabagiem skolotājus, samazina vienīgo iztikas līdzekli pensionāriem, atlaiž darbiniekus, kuru nodarbināšanai valstij vairs nepietiek naudas (cerams, ka bezdarbnieku pabalstiem pietiks) un likvidē iestādes, kas spēja izdzīvot pat deviņdesmito gadu sākuma smagajos ekonomiskajos apstākļos. Ar otru roku šie paši valstsvīri kasa galvu un domā, kur varētu dabūt 40 miljonus, lai palīdzētu kredītņēmējiem.

 Bezatbildība

Bet tagad par maksātnespēju, ko es personīgi uzskatu par vienīgo šī brīža vienīgo reālo glābšanas plānu, ko vismaz daļa cilvēku jau var izmantot. Tverijona kungs pēdējo mēnešu laikā ir presē vairāk kārt pārmetis, ka mēs pārāk vieglprātīgi kultivējam maksātnespējas ideju. Atkal par to rakstot, es vēlreiz gribēju atgādināt, ka maksātnespējas procesa uzsākšana nav ne viegls, ne vieglprātīgs lēmums. Ticiet man, gan es, gan citi cilvēki, kas ir uzsākuši šo procesu, daudz labprātāk nebūtu to darījuši un būtu turpinājuši mierīgi dzīvot savos īpašumos: mājās, dzīvokļos un dāčās, ko tagad viņi ir iekļāvuši savos mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānos. Būtu dzīvojuši…, ja vien būtu raduši iespēju vienoties ar banku..

Šī mēneša žurnālā „Una” ir publicēta intervija ar manu sievu, kurā viņa ļoti atklāti izstāsta par to, kā ir būt Cilvēka Bankrota sievai un cik smagi mums tas viss ir. Un tomēr, lai cik smagi ir tagad, mums vismaz ir cerība. Tie, kam tās nav, ar bažām gaida brīdi, kad beigsies kredītbrīvdienas, bet darba vēl ar vien nav, kad beigsies bezdarbnieku pabalsts, bet kredītbrīvdienas vēl ar vien nebūs piešķirtas, vai banka pat nebūs ļāvusi mainīt kredīta valūtu no latiem uz eiro. Šiem cilvēkiem iespējams cerību būs iedevis iepriekšminētais valsts galvojuma plāns, tomēr, ja šīs plāns tā arī netiks ieviests, vai naudas tā realizācijai pietiks tikai pirmajiem 100 laimīgajiem, tas gan, Tverijona kungs, būs bijis bezatbildīgi un vieglprātīgi, pus gadu marinēt cerību, līdz tā saskābst un vairs nav lietojama.

Nu jau ik dienu konsultēju LAKRA biedrus par maksātnespējas procesa jautājumiem, tāpēc varu arī painformēt, ka pēdējo mēnešu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri apvienībā ierodas jau ar tiesas lēmumiem. Šiem cilvēkiem vairs nepalīdzēs glābšanas plāns, kuram bija saules gaisma jāredz jau pavasarī. Šo cilvēku problēmas sākās jau pagājušajā gadā, kad bankas un atbildīgās amatpersonas apgalvoja, ka problēmu nav, vai problēmas ir tikai spekulantiem. Diemžēl visai drīz izrādījās, ka problēmas ir arī daudziem citiem un diemžēl šie cilvēki vairs nevar kvalificēties maksātnespējas procesam, jo viņiem nekas, izņemot parādu, vairs nepieder. Atbildība?

Protams, ir skaidrs, ka starptautiskie aizdevēji prasīja, lai valsts izstrādā priekšlikumus kredītņēmēju glābšanas plānam. Pašam plānam jau sen vajadzēja darboties, bet tas tikai nupat ir prezentēts Saeimā, dodot cerību tūkstošiem ģimeņu. Es ļoti ceru, ka amatpersonas saprot, kādu atbildību ir uzņēmušās izstāstot sabiedrībai par ieceri garantēt kredītus, kas ņemti vienīgā mājokļa iegādei, un cik liela būs cilvēku vilšanās un sarūgtinājums, ja šī programma savu darbu tā arī neuzsāks, jo izrādīsies, ka naudas tam nav. Es gribu atgādināt amatpersonām un politiķiem, ka ir veids kā palīdzēt cilvēkiem netērējot tam ne santīma - tie ir drosmīgi un šim brīdim adekvātos tempos pieņemti lēmumi un uzstādījums, ka prioritāte ir ikviens cilvēks nevis mistiska, nevienam nepierādāma banku sektora stabilitāte. Kamēr amatpersonās, runājot un lemjot par palīdzību kredītņēmējiem, domās par bankām, nevis par dzīviem cilvēkiem, kurus pašas ar saviem lēmumiem pagrūž zem tanka, ir iespējams izstrādāt plānus banku sektora stabilitātes stiprināšanai, bet ne konkrētu cilvēku - Pavlovu ģimenes, skolotājas Ilonas ģimenes, bezdarbnieces Evijas ģimenes glābšanu.

Par tiesām

Ik nedēļu pieaug to cilvēku skaits, kas ir iesnieguši tiesā pieteikumu, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Līdz ar to lēnā garā veidojas arī pieredze ar tiesām un tiesnešiem.

Pastāstīšu situāciju iz dzīves. Kāda kundze N.S. iesniedza tiesā lūgumu lemt par viņas maksātnespējas procesa uzsākšanu. Zemgales rajona tiesa viņai to ļāva, arī tiesas nozīmētais maksātnespējas procesa administrators mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānu bija atzinis par gana labu esam. Tomēr AS „Danke Bank” pirms kāda laika iesniedza Augstākajā tiesā iesniegumu par protesta iesniegšanu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājām V.Jonikānam. Pamatojoties uz šo iesniegumu, Jonikāna kungs ir iesniedzis protestu LR Augstākās tiesas Senātam, ar kuru lūdz atsaukt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu lietā par N.V. izstrādātā mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plāna grozījumu apstiprināšanu un nodot lietu jaunai izskatīšanai jaunai tiesai.

Līdz ar šo protestu vairākās tiesās pašlaik veidojas prakse, kad tiesneši neļauj uzsākt maksātnespējas procesu, pamatojoties uz to, ka mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plāns neatbilsts likumam. Līdz šim bija tikai trīs pazīmes, kuru dēļ tiesnesis varēja atteikt ierosināt maksātnespējas procesu: līdzekļu nepietiekamība, ļaunprātība (ko parasti mēģina pierādīt bankas) un apstāklis, ka pēdējo piecu gadu laikā persona jau ir uzsākusi procesu. Līdz ar Jonikāna kunga lēmumu ir izveidojusies arī ceturtā pazīme, ko tiesneši 99 % gadījumu pielieto, lai atteiktu ierosināt maksātnespējas procesu lietu, kas noteikta Civilprocesa likumā - tiesneša vērtējums par mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānu. Manuprāt, šāda pazīme ir visai subjektīva, jo, pat ņemot vērā tiesnešu augsto kompetenci, dzīves un darba pieredzi, plāns tomēr ir ekonomisks dokuments, kas ir jāvērtē finansu jomā izglītotam un pieredzējušam speciālistam. Par tādu uzskatāms maksātnespējas procesa administrators, kurš pārbauda vai plāns ir sastādīts atbilstoši likumam un vai tas nav kļūdains. Ja administrators ir devis pozitīvu atzinumu, tad tas nozīmē, ka plāns ir atbilstošs likumam. Ja tiesnesis uzskata, ka plāns nav atbilstošs, tad jebkuram var rasties jautājums - kurš ir nekompetents - tiesnesis vai administrators. Neiztirzāšu šo jautājumu, jo tāpat ir skaidrs, ka atbildes šādiem retoriskiem jautājumiem nav. Tomēr ik nedēļu tiekoties ar Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas pārstāvjiem, esmu akcentējis šo jauno ceturto pazīmi - tiesneša vērtējumu. Un, ja cilvēkam tiek atteikta lietas uzsākšana, viņš zaudē jau valsts nodevā samaksātos 100 latus, kā arī 540 latus lielo administratora pirmreizējo atlīdzību. Mēģinot vēlreiz uzsākt maksātnespējas procesu, persona atkal maksā 100 latus lielu nodevu un 540 latus administratoram. Ja cilvēkiem būtu tik daudz naudas, ko sniegt un sniegt un maksāt un maksāt, tad visticamāk viņš to naudu tērēt tam, lai nepazaudētu savus īpašumus.

Protams, man te būtu jāpiedāvā arī risinājums izvirzītajai problēmai. Tiesnesim būtu nevis jāatsaka procesa uzsākšana, bet gan jādod iespēja cilvēkam pārstrādāt plānu atbilstoši tiesneša norādēm. Tas palīdzētu personai ietaupīt gan naudu, gan laiku, kas šādās situācijās nespēlē viņam par labu un dot kreditoriem iespēju uzaudzēt papildus soda procentus. Pretējā gadījumā dažās tiesās būs rinda ar fiziskās personas maksātnespējas pieteikumiem, bet citās tiesa nebūs neviena pieteikuma. LAKRĀ drīz varēsim izveidot sarakstu ar konkrētām tiesām un tiesnešu uzvārdiem, kuri plaši izmanto šo likuma pantu, lai atteiktos ierosināt maksātnespējas lietu. Personīgi uzskatu, ka ja tiesa uzskata, ka plāns ir sastādīts nepareizi, jādod iespēja to pārstrādāt.

Par tālākiem grozījumiem Maksātnespējas likumā

3.jūlijā LAKRA pārstāvji un biedri tikās ar Tieslietu ministrijas un valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija pārstāvjiem”, lai pārrunātu kredītņēmējiem aktuālākās problēmas saistībā ar fiziskas personas maksātnespējas procesu, kā arī turpmākus Maksātnespējas likuma grozījumus.

Kā informēja tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos, līdz jūlija beigām tieslietu ministrijai ir jāsagatavo to pašlaik identificēto problēmu saraksts, ar kurām kredītņēmēji sastopas uzsākot vai nonākot nepieciešamībā uzsākt fiziskas personas maksātnespēja procesu. Augustā taps priekšlikumi likumu grozījumiem, kam jau oktobrī būtu jānonāk izskatīšanā Ministru kabinetā, bet oktobra beigās vai novembra sākumā arī Saeimā. Plānots, ka līdz februāra sākumam likuma grozījumi jau stātos spēkā.

Pavasarī, kad sabiedrībā sākās diskusijas par fiziskas personas maksātnespēju un to, ka tā būtu jāpadara pieejamāka ikvienam kredītņēmējam, bieži amatpersonu un politiķu vidū izskanēja viedoklis, ka LAKRA ar saviem priekšlikumiem mēģina aizstāvēt personas, kas pelnīja pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus. LAKRA ir izstrādājusi priekšlikumus turpmākiem likuma grozījumiem, kuros uzsvars likts uz to, ka likums ir jāpadara pieejams kredītņēmējiem, kas aizņēmušies mājsaimniecības vajadzībām un pašlaik objektīvu apstākļu dēļ nonākuši grūtībās atmaksāt savas kredītsaistības. LAKRA uzskata, ka šādai kredītņēmēju grupai (kas ir lielākā kredītņēmēju daļa) ir nepieciešams vienkāršots, lēts un ātrs maksātnespējas process, jo lielākoties kredītņēmējiem nav zināšanu un iemaņu, lai organizētu maksātnespējas procesu. Viņu maksātnespēja ir iestājusies dēļ darba zaudējuma vai būtiska ienākumu samazinājuma, tāpēc, pat pēc grozījumiem, kas stājās spēkā pirms mazliet vairāk kā  nedēļas, lielākoties faktiski bankrotējušie kredītņēmēji nevar segt maksātnespējas procesa izmaksas. LAKRA pārstāvji informēja klātesošās amatpersonas par to, ka būtiski palielinājies to kredītņēmēju skaits, kuri šogad jau ir zaudējuši īpašumus vai tos drīzumā zaudēs, nespējot veikt ikmēneša maksājumus, tāpēc izstrādājot priekšlikumus turpmākiem likuma grozījumiem, jāparedz iespēja oficiāli bankrotēt arī tiem cilvēkiem, kuriem vairs nav īpašumu.

Sanāksmē piedalījās pieci LAKRA biedri, divi no tiem jau ir uzsākuši maksātnespējas procesu, pārējie - skolotāja, bezdarbniece un izglītības jomas darbinieks, maksātnespējas procesu vērtēja kā galējo līdzekli kredītproblēmu risināšanā, visiem līdzekļiem cenšoties saglabāt īpašumu, kurā ieguldīta ne vien nauda, bet arī sirds un mīlestība. Tomēr visi pauda pārliecību, ka izejai no nerisināmām kredītproblēmām ir jābūt. „Man šķiet nepieņemama doma, ka man kā trīs bērnu mātei, tādēļ, ka valsts ir pieņēmusi lēmumu, ka skolotājiem turpmāk jāstrādā par atlīdzību, kas ir zem iztikas minimuma, būtu jāzaudē ne vien īpašums, bet arī visu mūžu jāslapstās no parādu piedzinējiem un tiesu izpildītāja. Bērni ir stresā, viņi pārdzīvo un cieš visu šo laiku gluži tāpat kā mēs pieaugušie,” stāstīja skolotāja. Arī bezdarbniece un četru bērnu māte Evija uzsvēra, ka viņa ir darījusi visu, lai saglabātu īpašumu, tomēr bankas attieksme un acīmredzama nevēlēšanās izprast šī brīža realitāti, liek arī viņai izvērtēt maksātnespējas procesu, kā situācijas risināšanas veidu. Diemžēl gan skolotāja, gan bezdarbniece likuma pašreizējā redakcija, kvalificēties uz maksātnespējas procesu nemaz nevar, tāpēc ir skaidrs, ka turpmākiem likuma grozījumiem ir jābūt. Kredītņēmēju jautājumā ir iesaistīta pārāk liela daļa Latvijas iedzīvotāju - tikai hipotekāro kredītu ņēmēju vien ir 158 000. Viņiem ir ģimenes un viņiem ir galvotāji, kuriem arī ir ģimenes tātad 158 000 varam pareizināt vismaz ar 4 un iegūstam skaitli, kas ir ievērojama daļa no visiem valsts iedzīvotājiem. Tāpēc ar valsts galvojumiem (kuru sniegšanai valsts vēl nevar saprast, kur ņemt naudu) vien būs par maz.

LAKRA ir aktualizējusi jautājumu par galvotājiem. Piekrītu, ka cilvēki, kuri ir gājuši kopā biznesā un galvojuši, nevar būt vienlīdzīgi ar ģimenes locekļiem, kuri galvojoši par kopēju ģimenes māju. Piedāvājums no mūsu puses, ka pastāv kopējs ģimenes prasības pieteikums, kurā tiek norādītas ģimenes parādsaistības un īpašumi, ko pārdod maksātnespējas procesa laikā, un tas vienkāršotu šo maksātnespējas procesu. Kāda jēga pārdot dzīvokli, kuram puse pieder vīram, bet otra puse sievai. Un katram vajag (pie šī likuma redakcijas) savu administratoru, kuram jāmaksā alga, bet to varētu darīt viens administrators. To var nosaukt vienkārši - birokrātija.

Otra lieta, ko esam aktualizējuši, par maksātnespējas procesa vienkāršošanu. Ja cilvēkam ir viens īpašums un divi kreditori, neredzu jēgu iet šo garo un birokrātisko ceļu. Vienkāršāk būtu, ja cilvēks aizpilda vienu blanku, samaksā vienreizēju nodevu un atdod īpašumu bankai, pēc kura noraksta parāda summu.

Es un mana „Parex banka”

Tā kā no komentāriem blogos saprotu, ka daļai blogotāju interesē, kā virzās tieši mans maksātnespējas process, tad viena no lietām, ko neesmu vēstījis publikai ir tas, ka pret mani ir ierosināta krimināllieta par nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādei, pirms trīs gadiem saņemot kredītu. Tieku vainots pie tā, ka darba devējs ir sniedzis par mani nepatiesas ziņas, kā arī to, ka esmu slēpis citas savas kredītsaistības. Atgādināšu, ka pērnā gada 27.oktobrī tika ierosināts mans maksātnespējas process, savukārt 30.oktobrī „Parex banka” ir vērsusies policijā. Tagad esmu aizdomās turamais. Ogres rajona tiesa jau oktobra sākumā izvērtēja „Parex bankas” sūdzību par to, ka esmu ļaunprātīgi rīkojies pret viņiem, un atzinusi, ka ļaunprātības nav bijis. Acīmredzot ar tiesas lēmumu ir par maz. Kad ierados policijā, lai sniegtu paskaidrojumus, arī policists man apstiprināja, ka policija vēl arvien nenodarbojas ar parādu piedzīšanu, tāpēc man rodas jautājums, vai šīs iesniegums ir vērst pret mani kā pret pirmo maksātnespējīgo personu, vai arī valsts komercbanka tagad principiāli izvērtēs katru kredītņēmēju un viņa iesniegto izziņu no darba vietas, lai pierādītu ļaunprātību. Kārtējo reizi pierādās, ka „Parex bankai” neinteresē valsts līdzekļi un cik daudz administratīvo resursu ir jāizmanto, lai vēlreiz pierādītu to, ko tiesa jau ir nolēmusi. Kolēģi kredītņēmēji - esiet modri!