LAKRA izstrādājusi “Krīzes likuma koncepciju”

Latvijas Kredītņēmēju apvienība (turpmāk - LAKRA) ir izstrādājusi un šodien nosūtījusi visām Saeimā pārstāvētājām politiskajām partijām „Krīzes likuma koncepciju”. Tās mērķis ir ekonomiskās krīzes periodā nodrošināt pastiprinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizsardzību, regulējot to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās kredītsaistības.

LAKRA uzskata, ka tiesības iegūt aizsardzību būtu paredzamas gan fizikām, gan Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām sakarā ar noslēgtu aizdevuma, līzinga, overdrafta, studiju kredīta vai cita veida līgumu, kas ievērojot  likuma normas ir atzīstams par aizdevuma līgumu.

Krīzes likuma koncepcija

1. Likums regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās kredītsaistības.

2. Ar šo likumu tiek noteikts ekonomiskās krīzes periods līdz 2013.gada 01.janvārīm.

3. Likuma mērķis ir nodrošināt kredītņēmējiem iespēju aizsargāt savas tiesiskās un ekonomiskās intereses ekonomiskās krīzes periodā.

4. Aizsardzību ir tiesīgas iegūt gan fiziska, gan Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona pret Latvijas Republikā reģistrētu fizisku vai juridisku personu (turpmāk tekstā - Kreditors) sakarā ar noslēgtu aizdevuma, līzinga, overdrafta, studiju kredīta vai cita veida līgumu, kas ievērojot LR Civillikuma normas ir atzīstams par aizdevuma līgumu. Jebkura veida fiziskas personas kredītsaistību esamība nevar būt kritērijs, kas liedz iegūt trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusu.

5. Jebkura fiziska vai juridiska persona ir tiesīga vērsties pie Kreditora ar prasību samazināt Aizdevuma līgumā noteiktos kredīta maksājumus. Pēc personas iesnieguma saņemšanas Kreditoram ir pienākums izstrādāt un piedāvāt personai tāda darījuma noslēgšanu kā rezultātā personas ikmēneša kredīta maksājumi nepārsniedz 40% no personas vidējiem ikmēneša ienākumiem un vismaz puse no veiktajiem maksājumiem tiek novirzīta kredītsaistību pamatsummas dzēšanai.

6. Ekonomiskās krīzes periodā ir aizliegts veikt parāda piedziņu, tai skaitā sprieduma piespiedu izpildi, pret fizisku personu, kuras ikmēneša vidējie ienākumi nepārsniedz valstī noteikto iztikas minimuma apmēru uz katru personas apgādībā esošo personu, tai skaitā uz pašu ienākumu guvēju.

6.1. Fiziskas personas ikmēneša vidējie ienākumi tiek aprēķināti ņemot vērā personas ikmēneša ienākumus par pēdējo sešu mēnešu periodu.

7. Juridiskas personas ikmēneša vidējie ienākumi tiek aprēķināti ņemot vērā personas ikmēneša ienākumus par pēdējo sešu mēnešu periodu.

8. Juridiskā persona zaudē aizsardzību tiklīdz juridiskā persona nenodrošina savā uzņēmumā tādu darba vietu skaitu, kas ir mazāks kā 70% no darba vietām, cik tās bija uz prasības iesniegšanas brīdi Kreditoram par kredīta maksājumu samazināšanu.

9. Kreditors nav tiesīgs veikt procentu maksājumu kapitalizāciju, proti, aprēķināt un pieprasīt nomaksāt procentus no tās summas, kas veidojas kā starpība samazinot ikmēneša kredīta procentu maksājumus ekonomiskās krīzes apstākļos.

10. Līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim personai izveidojušies kredīta parādi (nenomaksātie ikmēneša kredīta maksājumi) tiek pievienoti kredīta pamatsummai, taču Kreditors nav tiesīgs aprēķināt un pieprasīt veikt procentu maksājumus par parāda summas daļu, kas sastāv no nenomaksātajiem kredīta procentu maksājumiem.

11. Līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim personai izveidojušies jebkuri līgumsodi, kavējuma procenti un citi maksājumi par ikmēneša maksājumu nokavējumu, tiek samazināti līdz summai, kas nepārsniedz 0,01% no faktiskās kavējuma summas par katru nokavēto dienu līdz dienai, kad Kreditors ir saņēmis personas prasību samazināt ikmēneša kredīta maksājumus.

12. Pēc ekonomiskās krīzes perioda Kreditors nav tiesīgs mainīt un pieprasīt personai veikt ikmēneša kredīta maksājumus, kuru apmērs pārsniedz 40% no personas vidējiem ikmēneša ienākumiem un vismaz puse no veiktajiem maksājumiem tiek novirzīta kredītsaistību pamatsummas dzēšanai, izņemot, ja persona ir pilnībā atmaksājusi kredīta pamatsummu.

13. Līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim uzsāktie tiesvedības procesi par kredītu piedziņu tiek pārtraukti uz personas iesnieguma pamata, ja persona spēj pierādīt, ka Kreditora pieprasītie ikmēneša maksājumi pārsniedz 40% no personas vidējiem ikmēneša ienākumiem un vismaz puse no pieprasītajiem maksājumiem sastāda kredīta pamatsummas maksājumus.

14. Personas prasība tiesu izpildītājam samazināt uz tiesas sprieduma pamata katru mēnesi piedzītos naudas līdzekļus, ir pamats ierobežot uzsāktos piedziņas procesus, nodrošinot, ka piespiedu piedziņas rezultātā katru mēnesi iegūtie naudas līdzekļi nepārsniedz 40% no personas vidējiem ikmēneša ienākumiem un jebkuri procentu maksājumu aprēķini tiek izbeigti, tai skaitā tie procentu maksājumi, kas noteikti atbilstoši CPL 195.panta noteikumiem.

15. Ja ieķīlātā nekustamā  īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža  ir kritusies vairāk par 30% un  ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja  prasījumu, pie kam  īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet  īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

16. Valdībai ir pienākums līdz 2010. gada 1.janvārim izstrādāt hipotekārās kreditēšanas noteikumus, ievērojot principu, ka, ja piedziņas procesā no hipotēkas realizēšanas iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu visu parāda summu un ar piedziņas procesu saistītos izdevumus, Kreditors nav tiesīgs vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu.