10 responses to “parādu piedzna”

1. 

   Diāna oktobris 21st, 2009 17:19

   Iesaku izlasīt darba likuma 80.pantu un iepazīstināt ar to arī grāmatvedi.

2. 

   Azeroth oktobris 21st, 2009 17:25

   No manas pieredzes grāmatveži ir visdrebelīgie cilvēki pasaulē un baidās jebko darīt - ka tikai nebūtu kaut kāds lēmums jāpieņem, ka tikai nebūtu jādomā pašam! Ja tas 80. pants neuzliek nekādu atbildību grāmatvedei, tad viņa tikai blisinās acis un turpinās teikt, ka ļoti žēl, bet viņa ir tikai izpildītājs un viņai pofig.

3. 

   Diāna oktobris 21st, 2009 17:34

   80.pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi

   (1) Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.

   (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgu bērnu uzturēšanai.

   (3) Ja ar ieturamo summu nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus, jāievēro Civilprocesa likumā noteiktais vairāku prasījumu apmierināšanas secīgums.

   (4) Aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likumu nedrīkst vērst piedziņu.

4. 

   Azeroth oktobris 22nd, 2009 11:19

   Bet joprojām nekas neliecina par to, ka atbildību nestu tieši grāmatvedis.

5. 

   Diāna oktobris 22nd, 2009 13:17

   Darba devējam ir jāievēro Darba likums, tātad grāmatvedim ir jāpilda darba likuma 80.panta noteikumi.

6. 

   Reinis Berzins oktobris 22nd, 2009 14:12

   Tiesu izpildītāja darbības var apstrīdēt rajona tiesā pēc izpildītāja prakses vietas. Valsts nodeva 15 LVL.

7. 

   ei oktobris 22nd, 2009 15:09

   Jā bet civillikums un darba likums nonāk pretrunā, sekojoši tev kā darbiniekam + apgādājamajam neaizskarami ir 360Ls. Tā pat TIZP draud darba devējam par civillikuma neievērošanu + Tiesa jau ir izteikusi lēmumu par piedziņu un to jau apstrīdēt vairs nevar. Kuram tad ir augstāks spēks un pēc kā javadās abiem izpildītājiem?

8. 

   Evija oktobris 25th, 2009 10:47

   to Diāna

   Vai es varu elektroniski noskaidrot vienu mani interesējošu niansi par ieturējumiem no darba algas? Nosūtiet, lūdzu man savu e-adresi uz castersa@gmail.com
   iepriekš pateicos!

9. 

   Diāna oktobris 27th, 2009 00:17

   Mans e-pasts: diana-30@inbox.lv

10. 

    Juris oktobris 28th, 2009 16:55

    Iepazinos ar iesūtītajiem dokumentiem, kādus sūta divas parādu piedziņas firmas: Creditreform Latvija SIA un Lindorff Oy Latvijas filiāle (turpmāk Lindorff)Situācija nav iepriecinoša - pilnīga nekompetence un pieprasījumu nepamatotība.Tātad:

    Creditreform Latvija SIA nosūta brīdinājuma vēstuli par apstākļiem, ka parādnieks ir parādā kādai konkrētai firmai. Vēstule tiek sūtīta:
    1) neierakstīta - līdz ar to nav pierādījumu, ka tā sasniedz adresātu.
    2) neparakstīta - paraksta vietā ir tā kopija, līdz ar to dokumentam nav juridiska spēka!
    Lindorff savukārt pat neuzskata par vajadzīgu tādu vēstuli parakstīt - tā tiek kā spams izsūtīta automātiski kam tik vēlas… Jautājot kāpēc tā, tiek saņemta atbilde - bet mēs nezinām ar kuru operatoru Jūs savienos. Un tas saucās, citēju: “vadošais kredītmenedžmenta uzņēmums Ziemeļvalstīs un Baltijas valstu reģionā un viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaules mērogā.”. Tad jau ērtāk ir zvanīt uz 1188 un prasīt operatoram: “kam un cik esmu parādā?” Tālāk brīdinājuma vēstulē tiek norādīta parāda summa - un viss - nekādas vairs informācijas no kā šis parāds sastāv, kā atšifrējas.

    Izrādās, ka tiek pievienota vēl maksa par parādu piedziņas pakalpojumu atsaucoties uz Civillikuma 1662.pantu. Bet ko nosaka šis pants? “Nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus. Ja jāatdod priekšmeta vērtība, tad tā aprēķināma pēc viņa augstākās cenas kopš nokavējuma laika”. Bet parādu piedziņa ir pakalpojums - tāds pats kā pasta pakalpojums vai jebkurš cits. Neviens nespiež kreditoram to izmantot - viņš pats var tādas vēstules sūtīt. Bet ja kreditors labprātīgi izvēlās to darīt nevis paša spēkiem, bet atdot šo darbu citam, tad to nu nevarētu uzskatīt par zaudējumu. Pie tam - kāda tad summa ir piedziņas pakalpojumam? Tā jau ir iespējams sagatavot brīdinājuma vēstuli 50 Ls parādu un 500 Ls pakalpojuma maksu?
    Lai segtu šadas izmaksas, līgumos tiek paredzēts līgumsods - un tas arī naudas līdzekļu avots zaudējumu segšanai.

    Tad ir tāda interesanta pozīcija kā pieprasījums naudas pārskaitījumam nevis uz kreditora kontu, bet parādu piedzinēja kontu. Creditreform Latvija SIA atsaucas uz pilnvaru, kuru tai izsniedzis kreditors. Bet kas tad rakstīts pilnvarā? Kreditors pilnvaro veikt inkasso darbības! Inkasso darbības var veikt tikai tiesu izpildītāji un Valsts ieņēmumu dienests - iesniegt kredītiestādei inkasso uzdevumu vai izņemt skaidras naudas līdzekļus. Creditreform Latvija SIA šādas pilnvaras nav un šāds prasījums ir pilnībā nepamatots.

    Arī uz rakstisku parādnieka pierasījumu sniegt skaidrojumu par esošo situāciju, Creditreform Latvija SIA nereaģē, bet turpina sūtīt sākotnējās neparakstītās vēstules ar draudiem iekļaut parādnieku savā datubāzē u.tt.

    Cienījamā pieminēto uzņēmumu vadība - ar ko Jūs tur nodarbojieties? Tā ir lēta iedzīvošanās uz parādnieku nezināšanas rēķina, nevis kvalitatīvi sniegts parādu piedziņas pakalpojums. Es sekošu līdzi Jūsu pakalpojumu kvalitātei!

    Cienījamie parādnieki - izpētiet savas tiesības. Nepakļaujieties manis aprakstītajām provokācijām un neļaujiet sevi apkrāpt. Nekādā gadījumā neatstājiet šāda tipa vēstules bez atbildēm! Pieprasiet papildus informāciju, jo parādu piedzinējam ir jāzin, kādu parādu viņš piedzen, nevis jānodarbojas un jāaprobežojas ar masveida vēstuļu izsūtīšanu. Nekad un nekādos apstākļos neskaitiet naudu uz parādu piedzinēja kontu, ja parāds nav cedēts - Jums ir līgums ar kreditoru - un uz viņa kontu arī skaitiet.