Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Kā kredītņēmējiem izdzīvot “kara apstākļos”?
“Kā kredītņēmējiem izdzīvot “kara apstākļos”?” šonedēļ viedoklī portālam Apollo vaicā LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
«Bankas nav izlikušas, neizliek un neizliks no dzīvokļa hipotekārā kredīta ņēmējus,» tā pirms pusgada Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē apgalvoja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
LAKRA valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko
Atšķirībā no pavasara rudenī kredītņēmēju jautājuma (ne)risināšanā iesaistītās puses spēlē ar daudz atklātākām kārtīm, un šomēnes divas bankas publiski atzinušas, ka to rīcībā nonācis nepilns simts nekustamo īpašumu, kas pārsvarā tiekot izīrēti, un tos plānots pārdot, kad situācija tirgū uzlabosies. Tas nozīmē, ka ikviens grūtībās nonācis kredītņēmējs, kurš vēl pirms neilga laika jutās pietiekami drošs, pārliecināts par saviem spēkiem un idejām, kā arī par bankas atbalstu, tās īstenojot, šodien jūtas kā uz pulvera mucas.
Statistika vai likteņi
Ir skaidrs, ka pašreiz spēkā esošie likumi kredītņēmējus nevar aizsargāt. Ne tāpēc, ka likumi būtu nekam nederīgi, bet tāpēc, ka pasaule ir pilnīgi citādāka, nekā tā bija pirms diviem vai pieciem gadiem. Tāpēc arī pašreizējo situāciju nav iespējams aplūkot no tradicionālām juridiskām teorijām.Vērtējot attiecības starp kredītņēmējiem un bankām, jāņem vērā, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze. Turklāt pēdējā gada laikā notikumi attīstījušies tik strauji, ka neviena juridiskā teorija tos rāmī ielikt nevar, pirms nav skaidri definēts statuss, kurā esam. Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA) to redz kā ekonomiskās krīzes situāciju — straujš bezdarba pieaugums, krasa darba samaksas samazināšana, darba vietu likvidēšana, nenoteiktība un neziņa pat par vistuvāko nākotni. Patiesībā šādas sajūtas sabiedrībā pielīdzināmas kara apstākļiem, kuros vairāku simtu tūkstošu iedzīvotāju — kredītņēmēju un galvotāju — likteņi ir apdraudēti.
Ilustrācijai Centrālās statistikas pārvaldes dati: Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir 1,79 miljoni iedzīvotāju. Ekonomiski aktīvi no tiem ir tikai 1,22 miljoni. Savukārt Latvijas Bankas Kredītu reģistrā ir ziņas par vairāk nekā 820 000 fizisku un 42 819 juridisku personu. Tātad — 1,22 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju un vairāk nekā 820 000 kredītņēmēju! Neaizmirsīsim, ka visiem kredītu tīklā esošajiem — kredītņēmējiem, viņu galvotājiem un ķīlas devējiem — ir arī ģimenes. Tas nozīmē, ka teju 80% no visiem Latvijas iedzīvotājiem tieši vai pastarpināti ir kredītņēmēji. Ja 80% no nācijas dzīvo bailēs un neziņā par savu un savu bērnu šodienu, tad nav ko brīnīties, ka arvien biežāk gan privātās sarunās pie kafijas, gan publiskajā telpā izskan vārdu savienojums «genocīds pret tautu».
Tas izskaidro arī to, kāpēc vairāk nekā simts cilvēku ar lielu atbildību un misijas sajūtu paši uzņēmās organizēt un nodrošināt saviem novadniekiem visā Latvijā iespēju parakstīties par LAKRA speciālistu izstrādāto «Krīzes likuma» projektu, kas ar lūgumu iesniegt to Saeimā mēneša beigās tiks nodots Latvijas Valsts prezidentam. Viņu vidū bija pārdevēji, elektriķi, šoferi, juristi, skolotāji, pensionāri un bezdarbnieki. Interesanti, ka dažos Latvijas novados lūgumu prezidentam parakstīja pat tiesneši un tiesu darbinieki. Kādas mazpilsētas pašvaldība nodrošināja sievietei ar kustību traucējumiem iespēju parakstīties, jo pašvaldības darbinieks veidlapas viņai atveda uz mājām. Paraksts pēc paraksta, un mēneša laikā vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju ar savu parakstu pauda atbalstu «Krīzes likuma» projektam. Daudzi cilvēki parakstījās ar asarām acīs, jo viņiem tā ir pēdējā cerība. Patiesībā cilvēki ir noguruši sevi barot tikai ar cerībām, ka viņi savā darba vietā nekļūs par «saīsināmajiem procentiem» vai viņi saņems bezdarbnieku pabalstu tik ilgi, kamēr spēs atrast jaunu darbu, un apnicis paļauties uz veiksmi, ka tieši viņu kredītiestāde pretimnākoši un taisnīgi piešķirs viņiem kredīta brīvdienas, pēc kuru beigām viņu kredītlīguma nosacījumi nebūs dramatiski pasliktinājušies. Beidzot vajadzīgs šim laikam atbilstošs likums.
10 000 iedzīvotāju lūgums Valsts prezidentam
Kā jau minēju, situāciju nav iespējams risināt, pirms nav skaidri definēts, kur mēs esam un ko mēs vēlamies sasniegt. Ja esam krīzes situācijā, beidzot tas jāatzīst un ar likumdošanas mehānismiem jāpielāgojas jaunajai pasaules kārtībai un jānodrošina iespēja kredītņēmējiem pārdzīvot krīzi, nepaliekot par savu parādu vergu uz mūžu. «Krīzes likuma» projekts tika izstrādāts ar mērķi nodrošināt kredīta devēju un kredītņēmēju tiesisko attiecību regulējumu tieši krīzes periodā. Ja amatpersonām pietiktu politiskās un pilsoniskās drosmes atzīt, ka, nemainot likumdošanu, tiks morāli un finansiāli pazudināta liela sabiedrības daļa, tad «Krīzes likums» vismaz turpmākos divus gadus nodrošinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizsardzību.Viena no būtiskākajām problēmām, ko risina izstrādātais likumprojekts, ir jau pieminētais ekonomiskās lejupslīdes radītais nekustamo īpašumu cenu kritums un tā negatīvā ietekme uz parādsaistību dzēšanu, ja īpašums pašlaik tiek realizēts izsolē. Lai risinātu šo problēmu, LAKRA likumprojektā iestrādāts pienākums valdībai līdz 2010. gada 1. janvārim izstrādāt hipotekārās kreditēšanas noteikumus, kas noteiktu, ka kreditors nav tiesīgs vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu, ja kredīts nav segts no naudas līdzekļiem, kas iegūti nekustamā īpašuma realizācijas rezultātā. LAKRA uzskata: nav pieļaujams, ka kreditors vērš piedziņu arī pret kredītņēmēja neieķīlātajiem īpašumiem un ienākumiem gadījumos, ja ķīlas vērtība kritusies vairāk par 30% no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža.
Nesen izskanējusī premjera ideja par nepieciešamajiem likuma grozījumiem, kas noteiktu, ka kredītņēmēja saistības pret kreditoru tiek dzēstas līdz ar ieķīlātā īpašuma atdošanu kreditoram, ir novēlota, tomēr — pareiza, ja šādi likuma grozījumi būtu attiecināmi arī uz jau noslēgtajiem kredīta līgumiem. LAKRA speciālisti un es personīgi jau šā gada janvārī uzsvēru, ka jāpanāk, lai kredītņēmēju atbildība pret banku beigtos līdz ar ķīlas atdošanu. Tas izglābtu daudzus no parādu verdzības, turklāt arī padarītu banku un kredītņēmēju pozīcijas līdzvērtīgākas. Tomēr tolaik acīmredzot lielākajai daļai atbildīgo amatpersonu bija sajūta, ka varbūt tik traki nemaz nebūs.
Diemžēl ir gan. Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nekustamo īpašumu izsoļu datubāzē redzam, ka katru dienu notiek aptuveni 15 izsoles. Un tie nav tikai skaitļi. Aiz katra izsoles sludinājuma ir cilvēks un viņa ģimene. Pagaidām daļai no viņiem varbūt ļaus palikt savā dzīvoklī, bet pēc trim gadiem, kad «situācija tirgū uzlabosies», viņu mājoklis tiks pārdots kādam citam laimīgajam kredītņēmējam. Vecais īpašnieks savu namu pametīs, nesdams līdzi ne tikai atmiņas, bet arī milzīgu parādu — starpību starp izsniegtā kredīta summu un to, ko būs izdevies iegūt izsolē. Banka būs paturējusi viņa pirmo iemaksu, visu to, ko viņš gadu laikā būs savā īpašumā ieguldījis, piedzīs no viņa, kā arī no galvotāja milzīgo starpību, turklāt vēl nopelnīs, pārdodot īpašumu nākamajam pircējam. Daudziem starpība, kas no visiem oficiālajiem ienākumiem tiks piedzīta, būs tik liela, ka viena cilvēka dzīves laikā to atmaksāt tāpat nebūs iespējams.
Tieši tāpēc atbildība jāsadala starp bankām un kredītņēmējiem. Ja kredītņēmējs nevar atmaksāt kredītu, viņš zaudē jau iemaksāto naudu, bet banka var aprobežoties tikai ar mājokļa vērtību.
Premjera ierosinājumā izskanēja norāde, ka šādi likuma grozījumi attiektos tikai uz «vienīgā mājokļa» īpašniekiem. Diemžēl joprojām nav definēts, kas tieši ir «vienīgais mājoklis». Pašlaik viena mājokļa princips ir politisks, nevis juridisks princips. Tikpat drīz viņa idejām sekoja precizējums, ka likuma grozījumi attiektos tikai uz nākotnes kredītņēmējiem, jo, piemērojot likumu ar atpakaļejošu spēku, tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Mūs valstī piesaukt tiesiskās paļāvības principu ir vismaz nepieklājīgi. Tas sen jau ticis pārkāpts attiecībā uz lielāko sabiedrības daļu. Bet atšķirībā no visiem pārējiem iedzīvotājiem kredītņēmēju vienīgie zaudējumi nav tikai administratīvi samazinātās darba algas vai zaudētais darbs, bet arī komercbanku apzinātu darbību rezultātā nekustamo īpašumu cenu samazināšanās vairāk nekā par 70%. Tāds cenu samazinājums nav nevienā citā Eiropas Savienības valstī.
Tāpat «Krīzes likuma» projekts nosaka: personas ikmēneša maksājums kredītiestādēm nedrīkst pārsniegt 40% no personas ikmēneša ienākumiem, turklāt pusei no šīs summas jābūt novirzītai aizdevuma pamatsummas dzēšanai. 30–40% no ienākumiem bija ikmēneša maksājums, ko pašas bankas, izsniedzot kredītu, atzina par samērīgu. Šodien algas tiek samazinātas ne tāpēc, ka cilvēki mazāk strādā vai kļuvuši slinkāki, bet tāpēc, ka tā tiek nolemts, tāpēc valdībai jānodrošina personai iespēja turpināt savu kredītsaistību pildīšanu.
Tāpat «Krīzes likuma» projekts nosaka: pēc kredītņēmēja rakstiska lūguma, kredīta devējam nenomaksātie maksājumi jāpievieno kredīta pamatsummai, tomēr par pievienoto procentu summu aizņēmējam atkārtoti procenti nav jāmaksā. Pašlaik, restrukturizējot kredītus un pievienojot nenomaksātos ikmēneša procentu maksājumus kopējām parādsaistībām, jaunizveidotais ikmēneša maksājumu grafiks paredz, ka kredītņēmējs maksā arī procentus no iepriekš nesamaksātajiem procentiem.
«Krīzes likuma» projektā ietverta arī pašlaik lielu publicitāti guvusī norma, ka jebkādu parādsaistību esamība nevar būt kritērijs, lai persona nesaņemtu trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu.
Sena patiesība vēsta, ka pārtikusi valsts ir tāda valsts, kuras iedzīvotāji ir pārtikuši. Lai nodrošinātu iedzīvotāju finansiālo drošību un stabilitāti, ar likumu bija jāgarantē, ka kredītņēmēju ieguldītie līdzekļi, kā arī visi pārējie tiem piederošie īpašumi un līdzekļi ir drošībā, pretējā gadījumā visi iedzīvotāju uzkrājumi pāriet banku īpašumā, kas būtiski kavēs tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā.
Viedoklis publicēts portālā www.apollo.lv
50 responses to “Kā kredītņēmējiem izdzīvot “kara apstākļos”?”
-
Piedošanu, bet T.Tverionu jāliek pie sienas par blēņām!!!
2008.gada sākumā pats Tverions parakstīja man vēstuli ar prasību nomaksāt kredītu pilnā apmērā AS Hansabankai vai mani izliek no mājām un pārdot dzīvokli.
2008.gada 15. vai 16.jūlijā (precīzi neatceros) notika “mana” dzīvokļa pārdošana izsolē tiesu izpildītāja birojā.
Tā kā, lai nemuld šis kungs!!! -
Piedošanu par kļūdām, dusmojos!!!
-
Es pilnībā atbalstu KIKU. Biedrs T.Tverioni 2008.gada 10.oktobrī piedalijās TV5 pārraidē “Bez cenzūras”. Minētā pārraidē viņš meloja norādot, ka mazie patēriņa kredīti bankai nekādas problēmas nav radījušas. Termiņš mazais patēriņa kredīts juridiskā literatūrā nav sastopjams, tātad tas var būt kā Ls 50,00, tā arī Ls 5 000,00. Minēto summu starpības tika piedāvātas iedzīvotājiem, kuras vēlāk radīja kredīta ņēmējiem lielas problēmas, jo kā pierādīja prakse, tad īsā laika periodā atdot aizņēmumu nevar. Liela daļa iedzīvotāju sāka ņemt papildus aizņēmumus, tādējādi sedzot pilnībā vai daļēji iepriekšējās saistības, kas savukārt aizņēmuma summas kopsumu dubultoja. Kredītiestāde neveicot kontroli izsniegto kredītu skaitam personām pati radīja problēmu saistību nepildīšanai. Atgādināšu, ka sākumā galvotāju Ls 5000,00 kredītiestāde neprasīja, bet vēlāk galvotājs tika prasīts, ja aizņēmums bija lielāks par Ls 2500,00. Tātad domāju, ka karš noliktu visu savā vietā, tā kā tas bija pēc otrā pasaules kara.
-
Mnuprāt efektīvi būtu visai tautai norādīt, ka tā nevēlās atdot to aizņēmumu ko izveidojusi valsts, jo pašas nespēj pildīt savas saistības kuras ir ņemtas iepriekšējos gados. Pilsoņi ir ievēlējuši deputātus, kas Saeimā pieņem likumus. Šīs tiesības ir deliģētas no vēlētāju puses, bet tiesības visu iedzīvotāju vārdā ņemt aizņēmumu valdība nav deliģēta. ŠAJĀ GADĪJUMĀ DOMĀJU KA JURISTIEM BŪTU JĀSAGATAVO PRASĪBU SATVERSMES TIESĀ PRET VALSTI UN PRASĪBU IESNIEDZOT TAUTAS VĀRDĀ.
-
Es par!!!!
-
Pilsonis oktobris 26th, 2009 18:12
Es arīdzan! Tikai kurš jurists to uzņemsies?
-
Kāds būtu Rā ieteikums???
-
Starp citu, tiesas ir spiestas pieņemt pieteikumu par līgumu pārjaunošanu vienlaikus es lūdzu tiesu samazināt manus izdevumus valsts nodevā un arī tas tiek apmierināts. Nav jābūt maznodrošinātā statūtam, pieteik ar to, ka prasībai pievieno izziņu no darba devēja par minimālās algas saņemšanu norādot ienākumus un izdevumus. Pašlaik nevienam kreditoram nemaksāju līdz prasība netiks izskatīta tiesā. Ja kādam ir nepieciešama šī palīdzība varu nosūtīt paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam. Lūdzu šajā sadaļā ievietojiet savu e-pastu un Jums paraugu nosūtīšu.
Attiecībā uz iepriekš minēto valsts aizņēmumu es domāju, ka šeit ir jāiesaista tie spēki un partijas, masu mēdiji, kas ir ieinteresētas, lai Latvija un tās tauta dzīvotu labi, pašreizējās partijas par to nedomā, jo pēc man zināmiem avotiem valsts ierēdņi ir apzagušies un aizņēmums tiek ņemts, lai lāpītu šos caurumus. Ar patiesu cieņu visiem kas mani dzird, lasa, uzrunā. Juku Jums dienu. -
Šodien “Dienas bizness” izlasīju vienu interesantu rakstu - interviju ar advokāta biroju “Evershelds International” vadītāju Deividu Greju.
No intervijas var secināt ka pie mūsu sitiācijas ar bankām vainīgi paši kredītņēmēji, bet ne bankas (bankām tikai vaina, ka deva tik daudz) un norāda, ka atbildību par kredīta neatmaksu jāuzņemas kredītņēmējiem. Tā kā V.Dombrovska ierosinājumu par kredītņēmēju glābšanu nobendēs kaut kur Saeimas gaiteņos! -
Es V.Dombrovska ierosinājumam nekad eesmu ticējis. Advokāta biroju “Evershelds International” vadītāju DeividS GrejS ir izteicis tikai savu viedokli kuram var vai arī nevar piekrist. Ņemiet kredītus un neatmaksājiet tos tā kā tas norādīts līgumā, veidojiet strīda situācijas, muļķojiet kredītiestādes, jo viņas pašas ir uzņēmušās risku aizdodot. Arī Latvijas Civillikums - saistību tiesības, pārsvarā aizstāv tikai un vienīgi tos, kas ir šo kredītu devis. Manipulējiet ar likumiem un mācieties Salmana gudrības. Uzmetiet tos, kas jūs uzmet, ja kāds ir iesitis Jums negrieziet vaiga otro pusi, bet belziet pretī ar mīlestību acīs.
-
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu nota17@inbox.lv
Paldies! -
Rā, lūdzu atsūti pieteikuma paraugu betijja@inbox.lv
-
Rā, man arī, lūdzu, atsūti uz karinkas@inbox.lv
-
sauluks oktobris 27th, 2009 16:40
Rā, lūdzu atsūti uz tamce33@inbox.lv
-
Rā, man arī lūdzu :)) buuzis@inbox.lv
-
Prankster oktobris 27th, 2009 18:10
Man arī lūdzu… defy22@inbox.lv
-
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu bautik@inbox.lv
-
aborigens oktobris 27th, 2009 23:32
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu; kurmis541@inbox.lv
-
wild cherry oktobris 28th, 2009 04:58
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu reginald@inbox.lv
-
juresko oktobris 28th, 2009 08:54
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu juresko@inbox.lv.Paldies!!
-
Roberts oktobris 28th, 2009 10:57
Vai pārjaunojuma līgumu iesniegšana nav tikai laika novilcināšana un tiesas resursu sķērdēšana, tomēr būtu pateicīgs ja Ra atsūtītu paraugu katrinkalns@apollo.lv
-
Robert - pseidonīmu man var būt daudz, bet ticiet, ka visa dzīve ir liels laika patēriņš. Ja Jūs domājat, ka manis piedāvātais variants ir laika tērēšana, tad rīkojieties pēc savas sircapziņas. Es cenšos tika palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem nav naudas, lai izmantotu advokāta pakalpojumus. Bez tam man nav juridiskā izglītība, bet ir prakse tiesās uzsākot un pabeidzot tiesvedību. Bez tam domāju ka lietderīgi būtu zināt arī šo:
Iepazinos ar iesūtītajiem dokumentiem, kādus sūta divas parādu piedziņas firmas: Creditreform Latvija SIA un Lindorff Oy Latvijas filiāle (turpmāk Lindorff)Situācija nav iepriecinoša - pilnīga nekompetence un pieprasījumu nepamatotība.Tātad:Creditreform Latvija SIA nosūta brīdinājuma vēstuli par apstākļiem, ka parādnieks ir parādā kādai konkrētai firmai. Vēstule tiek sūtīta:
1) neierakstīta - līdz ar to nav pierādījumu, ka tā sasniedz adresātu.
2) neparakstīta - paraksta vietā ir tā kopija, līdz ar to dokumentam nav juridiska spēka!
Lindorff savukārt pat neuzskata par vajadzīgu tādu vēstuli parakstīt - tā tiek kā spams izsūtīta automātiski kam tik vēlas… Jautājot kāpēc tā, tiek saņemta atbilde - bet mēs nezinām ar kuru operatoru Jūs savienos. Un tas saucās, citēju: “vadošais kredītmenedžmenta uzņēmums Ziemeļvalstīs un Baltijas valstu reģionā un viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaules mērogā.”. Tad jau ērtāk ir zvanīt uz 1188 un prasīt operatoram: “kam un cik esmu parādā?” Tālāk brīdinājuma vēstulē tiek norādīta parāda summa - un viss - nekādas vairs informācijas no kā šis parāds sastāv, kā atšifrējas.Izrādās, ka tiek pievienota vēl maksa par parādu piedziņas pakalpojumu atsaucoties uz Civillikuma 1662.pantu. Bet ko nosaka šis pants? “Nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus. Ja jāatdod priekšmeta vērtība, tad tā aprēķināma pēc viņa augstākās cenas kopš nokavējuma laika”. Bet parādu piedziņa ir pakalpojums - tāds pats kā pasta pakalpojums vai jebkurš cits. Neviens nespiež kreditoram to izmantot - viņš pats var tādas vēstules sūtīt. Bet ja kreditors labprātīgi izvēlās to darīt nevis paša spēkiem, bet atdot šo darbu citam, tad to nu nevarētu uzskatīt par zaudējumu. Pie tam - kāda tad summa ir piedziņas pakalpojumam? Tā jau ir iespējams sagatavot brīdinājuma vēstuli 50 Ls parādu un 500 Ls pakalpojuma maksu?
Lai segtu šadas izmaksas, līgumos tiek paredzēts līgumsods - un tas arī naudas līdzekļu avots zaudējumu segšanai.Tad ir tāda interesanta pozīcija kā pieprasījums naudas pārskaitījumam nevis uz kreditora kontu, bet parādu piedzinēja kontu. Creditreform Latvija SIA atsaucas uz pilnvaru, kuru tai izsniedzis kreditors. Bet kas tad rakstīts pilnvarā? Kreditors pilnvaro veikt inkasso darbības! Inkasso darbības var veikt tikai tiesu izpildītāji un Valsts ieņēmumu dienests - iesniegt kredītiestādei inkasso uzdevumu vai izņemt skaidras naudas līdzekļus. Creditreform Latvija SIA šādas pilnvaras nav un šāds prasījums ir pilnībā nepamatots.
Arī uz rakstisku parādnieka pierasījumu sniegt skaidrojumu par esošo situāciju, Creditreform Latvija SIA nereaģē, bet turpina sūtīt sākotnējās neparakstītās vēstules ar draudiem iekļaut parādnieku savā datubāzē u.tt.
Cienījamā pieminēto uzņēmumu vadība - ar ko Jūs tur nodarbojieties? Tā ir lēta iedzīvošanās uz parādnieku nezināšanas rēķina, nevis kvalitatīvi sniegts parādu piedziņas pakalpojums. Es sekošu līdzi Jūsu pakalpojumu kvalitātei!
Cienījamie parādnieki - izpētiet savas tiesības. Nepakļaujieties manis aprakstītajām provokācijām un neļaujiet sevi apkrāpt. Nekādā gadījumā neatstājiet šāda tipa vēstules bez atbildēm! Pieprasiet papildus informāciju, jo parādu piedzinējam ir jāzin, kādu parādu viņš piedzen, nevis jānodarbojas un jāaprobežojas ar masveida vēstuļu izsūtīšanu. Nekad un nekādos apstākļos neskaitiet naudu uz parādu piedzinēja kontu, ja parāds nav cedēts - Jums ir līgums ar kreditoru - un uz viņa kontu arī skaitiet.
-
Visiem kas lūdza dokumentu kopijas nosūtīju 2009.gada 28.oktobrī plkst.17.45. Ar cieņ, prieks būs ja esmu palīdzējis.
-
Vai man, lūdzu, varētu arī atsūtīt prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līguma paraugu uz e-pastu?
Jau iepriekš, liels paldies!
-
Lilla - norādiet savu e-pastu!
-
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu betta_1@inbox.lv
-
Vai man ar varētu, lūdzu, paraudziņu uz helenitez@inbox.lv
Paldies! -
Viktors oktobris 29th, 2009 21:00
lūdzu, arī man atsūtīt paraudziņu!Paldies!
-
Viktors oktobris 30th, 2009 09:53
Lūdzu, arī man atsūtīt paraudziņu uz viktors.ledaks@inbox.lv. Paldies!
-
Viktor! uz kurieni sūtīt?
Gribu visiem paskaidrot, ka cerēt uz labvēlīgu tiesas lēmumu nevar, kaut vai no tā viedokļa, ka Civillikuma 1587.p.- 1589.p. aizsargā kredīta devēju norādot uz to, ka līgumi ir jāpilda. Minētā prasība dod Jums iespēju novilcināt laiku, piešķirot sev brīvdienas kamēr srīds tiek skatīts tiesā. Es ceru, ka var izdoties citādi nebūtu šo ideju piedāvājis citiem, galvenais mērķis šādas prasības iesniegt pēc iespējas vairāk, kas dotu iespēju pašam tiesnesim aizdomāties, ka pārjaunojums saistībās ir Civillikuma 1587.panta atzars, kas norāda uz to, ka Jūs vēlaties pildīt saistības, bet uz Jūsu piedāvātajiem noteikumiem. -
Varu lūdzu palūgt paraudziņus? arislan@inbox.lv
-
Rā, man ar lūdzu paraudziņu (eirogold@gmail.com), un ja nav slinkums piemetināt +- likuma vietas no kurienes sākt vadīties.
Izskatās, ka tici Dievam.
Tie, kas kalpo cilvēkam ar tām dāvanām, kuras tam piemīt, Dieva vārdā taps svētīts. Galvenais ir uz zemes cilvēks un mīlestība, bagātībai jābūt debesīs. Kalposim viens otram un mēs par to tiksim apbalvoti. Ja Dievs parūpējās par puķēm, kokiem un putniem, tad nu mūs novārtā arī neatstās. Katram tiek dots tik cik tas var panest, un tas ir tikai stiprinājums un gudrība priekš nākamās izaugsmes. Es ticu, ka viss ko mēs šodien pārdzīvojam un iegūstam pēc tam attaisnosies! Lai Dievs Jūs sargā un nenovērsiet to vaigu tomēr no viņa, jo ik dienu viņš tevi nes uz savām rokām un dodas tev pa priekšu atverot tās durvis pa kurām jādodas tālāk. -
Ra, lūdzu atsūtiet pieteikuma paraugu. Ar cieņu. inko@btv.lv
-
Ra, atsūtiet, lūdzu, paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam. Ar cieņu, hello4y@inbox.lv
-
Atvainojos, ka nenorādiīju e-pastu. Te būs - linvi@inbox.lv.
Vēlreiz, liels paldies!:) -
Labdien! Ra, man ari, ludzu, paraudzinju, ja driikst, uz lienedzivoklis@inbox.lv
-
lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu labtec@one.lv
-
Tie kas nebija saņēmuši nosūtīju 2009.gada 02.novembrī plkst.15,40. Lai veicās.
-
Labdien,lūdzu Rā ,atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaununājuma līgumam uz e- pastu balle2007@inbox.lv, paldies!
-
Sveiki! Bet vai nebūtu laiks šo paraudziņu ievietot kaut kur redzamā vietā, vai ar atsauci, piem kādā blogā?
-
Jelena novembris 10th, 2009 22:31
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu elenaop@mail.ru. Paldies.
-
To RA - labdien! Ja iespējams lūdzu atsūtiet pārjaunojuma līguma paraugus arī man!
paratovs@delfi.lv -
Par dok.iesniegsanu tiesa. novembris 19th, 2009 10:10
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu
-
Par dok.iesniegsanu tiesa. - uz kurieni sūtīt. Pārējiem nosūtīju 2009.gada 23.novembrī.
-
vai var kreditnemeju notiesat ari ar brivibas atnemsanu?
-
sanita novembris 29th, 2009 20:44
Ra,ludzu atsutat man ar paraudzinu.Paldies!!!berkje@inbox.lv
-
Ra, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam. ilmars@ml.lv
-
cietums - pirmais būs V.Birkavs ar savu vērienīgo aizņēmumu 2006.gadā par 220h lielu zemes gabalu iegādi par summu Ls.2 200 000,00.
-
Rā, lūdzu, atsūtiet paraugu prasības iesniegšanai tiesā un pārjaunojuma līgumam uz e-pastu rendex@no.lv.
-
skatos,ka diskusija pasena,bet varbūt tomēr?Cerība mirst pēdējā…Varu arī lūgt šo dokumentu paraugus?(Prasības pieteikums tiesā un pārjaunojuma līgums.)Man email:remy4me@inbox.lv
Paldies.
Leave a reply
-
