brīnumi notiek, bet ne ar mums…

es tik brīnos, motociklisti organizēja piketu, nodokli samazināja no 100 uz 24Ls, studenti piketēs - piešķira 9 milj.papildus naudas izglītībai un zinātnei, bet KĀPĒC neviens neņem vērā tādu valsts problēmu kā kredītņēmēji, kuri cinās par savu vienīgo dzīves vietu??? es tiešām nerunāju par patēriņa kredītiem vai ātriem kredītiem, bet par mājokļa kredītiem…par mājokli, kur dzīvo ģimenes, kuri nekad nedomāja, ka nonāks maksātnespējas situācijā, jo ir jauni un darbspējīgi…
neskatoties uz to, ka bankas it kā palīdz risināt problēmas, bet kur cilvēkiem ņemt naudu notāra pakalpojumiem vai zemesgrāmatas nodevam.
esmu arī viens no tiem kredītņemējiem, kurš pats iet pie bankas un risina problēmas, bet esmu VĒL spējīga to izdarīt, bet cik man apkārt ģimeņu, kuri tiek pie pārtikas soc.dienestos…
lai tas Tverjonis deg “zilajās liesmās” ar savu patiesību…un lai Dievs nekad nenonāk soc.dienestā…

Ko kredītņēmēji darīs 1.decembrī?

Šī nedēļa sola sākties ar vairākiem protestiem pret valdībā un Saeimā pieņemtajiem lēmumiem. Pirmdien un otrdien ir pieteikti trīs pasākumi, kuros plānots pulcēt tūkstošus.

Taču to, vai atsevišķie piketi un gājieni varētu pāraugt arī kādā tiešām masveida protesta pasākumā, vismaz šajā laikā, sabiedrisko un politisko procesu vērotāji gan neņemas apgalvot, jo daudzi sociālie un organizatoriskie aspekti par to neliecina. Arī 13. janvāra scenārijs diezin vai tuvākajā laikā atkārtošoties.

Akciju organizatori gan uzsver, ka galvenais ir pievērst politiķu uzmanību tam, ka cilvēki ar viņu veikumu nav apmierināti. Piemēram, šodien pie Saeimas notiks Latvijas Motoklubu asociācijas organizēts pikets, kurā motociklisti paudīšot protestu pret transportlīdzekļu nodevas palielināšanu. Savukārt otrdienas rīts sāksies ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) piketu pie Saeimas Mēs pret antisociālu budžetu, pēc kura protestētājus pie parlamenta ēkas nomainīs studenti, kuri, protestējot pret finansējuma samazinājumu izglītībai, no Ministru kabineta gar Brīvības pieminekli, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju dosies gājienā līdz Saeimai.

Protestēt gatavi nedaudz

Sociālantropologs, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis intervijā Latvijas Radio gan stāstīja, ka pirms valsts svētkiem veikts pētījums, kur bijis arī jautājums par gatavību iesaistīties sociālajos nemieros, un tikai 12% bija atbildējuši, ka iesaistītos. Gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku bijuši gatavi emigrēt no Latvijas. Pēc R. Ķīļa domām, lielā mērā tas sakņojoties neticībā kolektīvās darbības sekmīgumam, bet organizatoriem neesot iemaņu strādāt ar cilvēkiem. “Nav organizatoru, nav līderu, kas varētu profesionāli šādus pasākumus organizēt, jo stihiski tas neveidosies,” viņš sacīja.

“Ja minētie 12% ir tie, kas gatavi protestiem, tad nodēvēt to par mazu gan ir vieglprātīgi, un es to par nelielu skaitli neriskētu nosaukt,” gan iebilda sociologs Aigars Freimanis. Tas esot pietiekams, lai sarīkotu ievērojamas un pamanāmas akcijas. Viņš spriež, ka diezin vai šādi noskaņotas sabiedrības īpatsvars ir bijis lielāks gada sākumā, kad Latviju pāršalca protestu vilnis. Arī arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers sarunā ar Neatkarīgo teica, ka arī, pēc viņa domām, 12% ir pilnīgi pietiekami, lai protesta akcijas dalībnieku skaits būtu salīdzinoši liels. Taču viņš atzina, ka acīmredzot cilvēki nav pietiekami gatavi pastāvēt par savām tiesībām un ar īpašu aktivitāti neizceļas. Kāpēc? “Negribētu jau visu skaidrot ar bailēm, kas arī ir. Bet tādi nu laikam mēs esam, tāda mentalitāte,” viņš sacīja.

Sekas jutīs nākamgad

A. Freimanis gan arī skaidro, ka situācijas mēdz būt atšķirīgas un daudz kas atkarīgs no kopējā fona. Pirmām kārtām arī A. Freimanis tāpat kā R. Ķīlis uzsver organizatorisko pusi.

Piemēram, 13. janvāra manifestāciju organizēja politiķi, kas tobrīd vēl bija opozīcijā. Pašlaik šādas vērā ņemamas politisko partiju iniciatīvas nav, bet, pēc A. Freimaņa teiktā, tieši politiķiem ir daudz lielākas iespējas mobilizēt cilvēkus nekā arodbiedrībām, kurām trūkst šādas kapacitātes. Jo vairāk, arī arodbiedrību līderi nav slēpuši, ka viņu iekšējās organizācijās viedokļi ir atšķirīgi. Turklāt lielākus protestus varot gaidīt drīzāk nākamgad, un tiem var būt visdažādākās formas – ne tikai publiskas akcijas, bet, piemēram, nodokļu nemaksāšana un tamlīdzīgi. Kā norādīja sociologs, tas būs brīdis, kad cilvēki reāli saņems mazākas algas un izjutīs uzlikto jauno nodokļu slogu. “Februāris būs brīdis, kad daudzi sastapsies ar realitāti, un tad gan varētu sagaidīt arī lielākus pavērsienus,” viņš sprieda. A. Freimanis gan norādīja, ka algas tika samazinātas arī līdz šim. Taču sociālie protesti bieži noplok, jo cilvēki diezgan ātri pie daudz kā pierod. Tāpēc arī šogad gada sākumā neapmierinātība bija jūtama vairāk un atjaunoties varētu tad, kad reāli būs jūtams nākamais padziļinājums. “Tam gan var būt arī dramatiskākas sekas, jo izejas punkts jau ir ļoti zems,” prognozēja A. Freimanis

Politiķiem ērti

No protestu lietderības viedokļa jautājums gan ir arī par to, vai cilvēku gatavība lielākoties protestēt pēc notikušā, nevis kad lēmumi tiek pieņemti un varētu mainīt to iznākumu, ir tas pareizākais. Arī šoreiz LBAS pikets notiks dienā, kad budžetu Saeimā pieņems galīgajā lasījumā un visas diskusijas – aiz muguras. Taču P. Krīgers nedomā, ka šajā reizē protesti notiek novēloti. “1. decembrī mēs paužam attieksmi pret to procesu, kādā budžets tika izstrādāts un kādā lēmumi tika pieņemti,” atzina P. Krīgers. Turklāt viņš piebilda, ka lēmumu pieņemšanas gaitā arī maz ko varētu mainīt, jo šobrīd valdībai ir arī ērta pozīcija pamatojumu visiem lēmumiem novelt uz Starptautisko Valūtas fondu, kam cilvēki klāt netiek un nevar noskaidrot, kā tad īsti ir.

A. Freimanis šajā sakarā teic, ka sabiedrībai ir grūti izprotamas politiskās pozīcijas, jo varas pārstāvji uzsver, ka budžets tiešām nav labs un taisnīgs, bet ir tāds, kas ir pieņemams aizdevējiem. Un tad cilvēkiem tiešām varot rasties jautājums, kāda jēga protestēt, ja politiķi vārdos ir ar tiem cilvēkiem, kas grib protestēt. Taču A. Freimanis uzsvēra, ka patiesībā tādējādi vara degradē sevi, pasakot, ka nav rīcībspējīga.

***

nra.lv piedāvā tiešraides

• Pirmdien, 30. novembrī, no plkst. 13.00 Latvijas Motoklubu asociācijas pikets pret transportlīdzekļu nodevas palielināšanu

• Otrdien, 1. decembrī, no plkst. 8.30 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotais pikets

Distances līgumi

Vai kādam ir informācija- par distances līgumiem (Ferratum, Open credit). Ja nespēj samaksāt- lieta nodota kredītpiedzinējiem.

Swedbank noņēma visu naudu no konta!

Labdien visiem!
Mums rādusies vnk drausmīga situācija! Man ir Swedbank Ego karte un kredītlīnija. Nokavēju divus maksājumus, jo biju ārzemēs un nebija iespējas samaksāt. Summa nav tik traka - 120 Ls, un pēc komandējuma uzreiz pārskaitīju naudu. Piektdien man pārskaitīja darba algu un avansu uz Swedbankas kontu 380 Ls apmērā. Šodien iegāju i-net bankā un ieraudzīju ka visa šī summa ir rezervēta pret kredītiem. Uzreiz braucu uz Swedbanku. Darbiniece man sāka stastīt pasakas par to, ka kredītlīnijas līgums nav pagarināts, ka viņi sūtīja kaut kādas mistiskās vēstules par to ka man jāparaksta jauns līgums un pa mēnešiem es maksāt vairs nevaru. Neviens man nezvanīja un nevienu vēstuli es nesaņēmu. Atskaitīt parādu par diviem mēnešiem un atgriezt atlikušo summu viņi atsakās. Tagad man nav nevienas kopeikas, un es vienkārši nezinu kā man dzīvot divus mēnešus. Vai bankām ir tiesības noņemt visus 100% no visiem ienākumiem un atstāt cilvēka bez kopeikas?

Interesanti!

Interesanti,cik ilgi kredītkompānijām pietiks spēka un resursu cīnīties ar vējdzirnavām?
Personīgi es jau esmu pieradis pie bezgalīgajiem telefonu zvaniem, kur vienmēr uz jautājumu -Kad maksāsiet? atbildu -pēc piecie gadiem! Tad zvanītāji ir izbrīnīti un neapmierināti, jo jāmaksā esot tūlīt. Tad es viņiem iesaku griezties pie mūsu gudrās valdības, kas šo ekonomisko haosu ir izraisījusi. Ko atbild zvanītājs, to droši vien zina katrs, kam ir zvanīts. Dīvainas lietas ir tad, kad es saņemu zvanu par dēla kredītu un visus tos pašus jautājumus, bet mana atbilde, ka dēlam ir 33 gadi un viņš pats atbild par sevi zvanītājiem “iet gar ausīm”. Tad viņi vēl mēdz apvainoties, ka viņus nosauc par robotiem, nevis cilvēkiem, jo viņi nedomā un nediskutē, bet tikai un vienīgi atkārto, droši vien uz papīra uzrakstītas frāzes.
Par viņu darba stilu arī var tikai pabrīnīties. InservisGroup negūstot panākumus, piedziņu nodod Creditreformai, pēc 3-4 mēnešiem parāds ir nodots Paus konsultam, vēl pēc 3-4 mēnešiem iestājas klusums un tad atdzīvojas - kas? - atkal InservisGroup. Zvani, draudi par kontu apķīlāšanu, parādu pāradresēšanu bērniem un mazbērniem, nākšanu uz mājām (lai tik nāk, buldogam būs darbs)u.t.t. Mainās zvanītāji, draudi, tikai nepiepildās viņu uztverē brrriesmīgākais drauds - TIESA! Treknajos gados, kad reāli biju spējīgs nomaksāt visus kredītus, man tie savācās diezgan daudz -padsmitos un nav bijusi doma “uzmest”, jo viss bija O.K. Un, kā šeit bija ieteikts, es sevi mierinu ar domu, ka visi šie kredīti ir atliktie maksājumi. Un tās tiesas es gaidu, bet tā arī nevaru sagaidīt, tad vismaz kaut kam tiktu pielikts punkts - ķēdīte: tiesa-tiesu izpildītājs-piedziņas neiespējamība-kredītdevējs noraksta kredītu zaudējumos-izbeidzas zvani un draudu vēstules pastkastītēs. Manuprāt, mūsu valdība jau dara visu, lai tauta paliktu aizvien nabagāka un visi naudas pelnīšanas monstri pavērstu skatienu uz citiem medību laukiem. Ko gan šeit vairs būs darīt - darbaspējīgie brauc uz “laimīgo zemi”, paliek pensionāri, invalīdi un skolas un pirmskolas vecuma bērni. Nu jā! Vēl jau paliek arī valdība, tiem vismaz viena banka, kaut vai “PAREX”, noderēs. Bet varbūt arī valdība aizbrauks, kad būs mūs ar nodokļiem noslaukuši plikus?

Saturn Latvia

Gandrīz gads ir pagājis, kopš šī firma ir apkrāpusi daudzus kredītņēmējus un pati izputējusi, bet nesen saņēmu pavēsti no policijas, ka jāierodas kā lieciniekam ķrimināllietā par šo firmu.
Īsumā par situāciju: šī firma reklamēja un piedāvāja liejus naudas aizdevumus (pat 15000LVL) bez ķīlas, piezvanīju, aizbraucu un noformēju aizdevuma līgumu par 15000LVL esošo kredītu nomaksāšanai, jo ikmēneša maksājums bija ap 350LVL uz 5 gadiem, man tā būtu izeja no problēmām! Pēc līguma nauda bija jāieskaita manā kontā pēc 5 dienām, bet pēc 3 dienām ss.lv izlasu, ka šī firma ir krāpnieki un izputējusi. Lai saņemtu’minēto kredītu, man bija jāiemaksā 470 LVL(paņēmu BIG 500LVL).
Cik saprotu man būs jāiesniedz prasība par 470LVL atgriežšanu, bet vai tas ir viss uz ko varu pretendēt? Gribas šādus krāpniekus “izģērbt” pēc pilnas programmas, tā teikt, sava veida atriebība par mazo parasto cilvēku krāpšanu.
Ko šajā lietā ieteiks Gudrāki ļaudis?

Dzivoklja izsole

Vai tiesu izpilditajs ir tiesigs bez jebkadas saskanjoshanas ar mani ievietot izsolju datu baazee mana dziivoklja fotograafijas - taa tachu ir mana privaataa dziive, manas mantas, manas maajas, galu galaa! Fotograafijas tika uznjemtas dziivoklja veerteejumam, neviens ne ar pushpleestu vaardu mani nav briidinaajis, ka taas, kopaa ar publiskotu manu adresi, tiks ievietotas internetaa, kur jebkursh var to visu apskatiit - gan kas manaa dziivoklii ir atrodams, turklaat blakus gliiti pievienota nekustamaa iipashuma adrese!
Luudzu - vai taa driiksteeja dariit?!

paradu piedzina uz maminas algu

labdien,velos uzzinat vai tiesu izpilditajs var verst paradu piedzinu uz maminas algu ja ta ir 350 ls un tas ir vienigais iztikas avots 4 cilvekiem?

kreditiestades nenak preti..

Labdien.
Velejos uzzinat jusu viedokli.
Saja foruma izlasiju,ka nevajag atmaksat paradu piedzinejiem nekadus mistiskus soda procentus.Tudal ari meginaju glabt situaciju un sazinajos ar OPEN CREDIT,par iespeju atmaksat atlikuso summu tiesi uz vinu konta.Uz ko vini strupi atbildeja-jusu kredits nodots paradu piedzinai,mums ar to nav nekada sakara.Es pajautaju summu,kas precizi palikusi neatmaksata,vini man atbildeja-visa informacija ir pie piedzineja.
Ta nu man neizdevas vienoties.Ko darit,atmaksat sos procentus vai ne?
Varbut kreditors un piedzineji ir uz vienu roku,tadel nevelas vienoties.

Valdība ir sagatavojusi Ziemassvētku pārsteigumu pensionāriem un jaunajām māmiņām.

Pretēji Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien nolēma virzīt apstiprināšanai Saeimā virkni grozījumu pensiju un pabalstu likumos, kas paredz pensiju un dažādu pabalstu samazināšanu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš otrdien Saeimas komisijā asi iebilda pret valdības sagatavoto likumprojektu, norādot, ka tuvākajā laikā gaidāms Satversmes tiesas spriedums šajā jautājumā, turklāt sagatavotajā likumprojektā nav pilnīgas informācijas, vai pensiju un pabalstu apcirpšana ir “saudzīgākais veids, galējais līdzeklis kā ar valsts pabalstu apmēra ierobežojumiem nodrošināt valsts budžeta izdevumu samazināšanu”.

Kusiņš arī uzsvēra, ka likumprojektā ir nevienlīdzīgi nosacījumi – proti pensiju apcirpšana par 10% attiecas gan uz tiem pensionāriem, kas saņem 40 latu lielu pensiju, gan tiem, kas saņem 400 latu pensiju, kas varētu būt par iemeslu tam, lai Satversmes tiesa šādus likuma grozījumus atzītu par prettiesiskiem. Kusiņš uzsvēra, ka šie argumenti, visticamāk, Satversmes tiesā tiks “pamatoti argumentēti un [lēmumi] atcelti”.

Saeimas komisijā otrdien par šo jautājumu izvērtās plašas debates. Deputāts Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL) rosināja noteikt limitu – 100 latus, kas būtu nesamazināmā pensiju un pabalstu summa. Savukārt citi deputāti – tostarp, Atis Slakteris (TP) uzsvēra, ka Ministru kabinetam diezvai tik ātri izdotos uzlabot likumprojektu, tajā paredzot diferencētu pensiju un pabalstu apciršanas mehānismu, līdz ar to aicināja atbalstīt likumprojektu kopumā, lai pēc budžeta pieņemšanas to varētu uzlabot. Savukārt deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) aicināja Ministru kabinetu trīs dienu laikā sagatavot likumprojekta grozījumus, lai to varētu labot vēl pirms budžeta apstiprināšanas galīgajā lasījumā 1.decembrī.

Ņemot vērā Juridiskā biroja aizrādījumus, Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisija otrdien nolēma aicināt Ministru kabinetu finansiālo iespēju robežās pēc budžeta pieņemšanas skatīt jautājumu par to, vai nevarētu diferencēt pensiju apcirpšanu un mazo pensiju saņēmējiem, kuriem ik mēnesi tiek pārskaitīti vien aptuveni 40 vai 50 latu, neapcirpt pensijas par 10%, savukārt lielo pensiju saņēmējiem izvērtēt iespējas piemērot lielāku samazinājumu.

Līdz ar to komisija nolēma virzīt apstiprināšanai Saeimā galīgajā lasījumā grozījumus likumā “Par pensijām”, kā arī grozījumus likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” tādā redakcijā, kā to iesniedzis Ministru kabinets. Deputāti noraidīja virkni opozīcijas priekšlikumu, kas paredzēja, piemēram, palielināt koeficentu pensiju aprēķinā vai samazināt “māmiņu algu” “apcirpšanas” apmēru atkarībā no tā, cik ģimenē ir apgādājamo.

Jau vēstīts, ka pensiju samazinājumu 10% apmērā plāno attiecināt līdz 2012.gadam, no nākamā gada līdz pat 2012.gadam būs spēkā arī virkne ierobežojumu dažādiem vecāku pabalstiem. Personām, kuras bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, vecāku pabalstus, kas piešķirts par bērna, kurš dzimis līdz 2010.gada 2.novembrim, izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Tāpat likumu grozījumi paredz, ka no 2010.gada 3.novembra līdz 2012.gada beigām maternitātes un paternitātes pabalstus piešķir 80% apmērā no pabalstu saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.