Skandināvi uzvarējuši

1990. gadā (apmēram) kad bijā jau kaut cik neatkarīgi, bet pliki, bija aktuāls joks par Latvijas dzīvošanu labklājībā. respektīvi, ko mums darīt lai labi dzīvotu. Atbilde-jāpiesaka karš zviedriem, fiksi jāpadodas tiem un dzīvosim labi. šodienas realitāte-padevāmies bez kāda kara. Bija piemērs par kredītņēmeju, kurš nopircis zemi par 100000Ls. protams tagad vīņs nevar samaksāt, zemi pārdeva, bet nu jau tikai par 20000Ls un tagad viņam ir jāatmaksā 80000Ls starpību. Ko mēs secinam. Muļķis tas nelaimīgais, kas to zemi pirka. Par tādu naudu pliku zemi! Bet interesants ir cits jautājums. Cik stulbi (vai gudri) ir kredīta devēji! Ņemsim vērā, ka Zviedrija ko tādu jau ir piedzīvojusi. Tiešām izcili izglītotie prāti, kuri sēž banku valdēs ar 3 un vairākām augstskolām, nesaprata ka uz tās zemes vēl kaut kas ir arī jāuzceļ. (Un šajā gadfījumā zemi pirka ģimene tieši šādos nolūkos.) Kāda bija motivācija šos krdītus dot. Bieži pārmetam valdībai, ka piekopa politiku “gāzi grīdā”. Bet vai bankas pašas nevarēja kaut cik necik aprēķināt, ko viņas dod un kāda būs atdeve? Domāju, ka parēķināja gan. Un diezgan smalki. Tā kā secinājums- kāmēr mēs jokojām, citi darīja. Un jāatceras, ka cilvēce nezin gadījumus, kad iekarotāji saaudzētu savus iekarojamos. Ja nu vienīgi, lai pilnība viņus izmantotu. Respektīvi- padarītu viņus par VERGIEM.