7 responses to “Vai bankas ta drikst?”

1. 

   Pilsonis novembris 5th, 2009 09:52

   Drīkst, drīkst. Jautājums paliek - ko darīsi tu. Man banka arī šādu sviestu gribēja piespēlēt. Es kategoriski pateicu, ka soda naudas pievienošanai nepiekritīšu, jo, kad radās grūtības un gāju uz banku runāties, man tika apsolīts, ka soda naudas tiks piedotas. Tagad gaidu jauno restrukturizācijas varianta piedāvājumu.
   Man arī bija situācija, ka banka, tā teikt, aizmirsa solījumu neieturēt soda naudas. Tad es vispār pārstāju maksāt un banka pati sāka zvanīt un piedāvāt restrukturizāciju.
   Personīgi es iesaku nemaksāt neko vai arī maksāt kādus 10 LVL mēnesī, kamēr kredīts tiek pārstrukturizēts un risinājums ir abām pusēm pieņemams.

2. 

   Rā novembris 5th, 2009 18:34

   Jāskatās līguma nosacījumi. Iesaku izdomāt savas spēles noteikumus un rakstveidā piedāvāt tos. Man arī sākumā katru mēnesi pierēķināja pie mēneša maksājuma līgumsodu. Šodien saņēmu no bankas paziņojumu, ka vienpusēji banka pārtrauc hip. līgumu. Prasa atmaksāt visu summu. Gada laikā līgumsods esot uzaudis par diviem tūkstošiem EUR.

3. 

   Oxy novembris 6th, 2009 19:40

   Rā, un kas notiks ja Jūs neatmaksāsiet visu hip.kredīta summu bankai? Vini tad pārdos īpašumu piespiedu kārtā? Kādi ir varianti - ko darīt tālāk?

4. 

   Pilsonis novembris 7th, 2009 00:06

   Tālāk - ar vienvirziena biļeti prom no šīs korumpētās valsteles vai sarunāt ar šefu, ka strādāsi uz minimālo.

5. 

   Rā novembris 9th, 2009 15:23

   Varbūt kāds neizpratīs teiktam, bet jātic Dievam. Manuprāt būs labs cunami efekts. Paisuma un bēguma princips, uzvarēs veselais saprāts un Kredītiestādes dabūs zem ribām. Starp citu konsultējoties ar speciālistiem noskaidroju, ka kredīta došana iedzīvotājiem bija mērķtiecīga tirgus iekarošana, lai nākotnē paverdzinātu tautu. Palasiet Civillikuma saistību tiesības, tajā ir tik daudz labu lietu, kas aizstāv kredītiestādi, bez tam speciālie likumai (ar augstāku likuma spēku )deva kredītiestādēm veikt REIDERU iebrukumu atverot kredītportfeļus. Manuprāt ir jāmaina dzīves uztvere un to, kas noticis ar katru ģimeni ir jāuztver kā mācība, lai atjaunotu Latvijas valsti attīrot to no šādiem Reideru uzbrukumiem.

6. 

   Pilsonis novembris 9th, 2009 16:10

   Interesanti, kā bankas darbinieks reaģētu uz apmēram šādu tekstu: Ziniet, es esmu ticīgs cilvēks, vairs nevēršu savu uzmanību uz zemišķām lietām, bez tam Svētajos rakstos rakstīts, ka drīz būs pasaules gals, pēc kā es nonākšu Paradīzē, kur jūs tik un tā man klāt netiksiet.

7. 

   Rā novembris 12th, 2009 23:14

   Pilsoni - jokot jau varat kā ziet, bet naudu piedzen ne kredītiestāde bet tiesa. Mūsu valstī temīdai acis ir atvērtā, nu kaut vai palasi šo:
   Hipotekāro ķīlu zīmju likums” 14.pants- hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk reģistrētiem nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kuras sastāvā ne mazāk kā puse ir tādas ēkas vērtība, kurā ne mazāk kā puse lietderīgās kopplatības ir izmantojama dzīvošanai, vai 60 procentus no cita veida nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Kas nozīmē, ka līdz šim hipotekārajam kreditoram bija dota iespēja izsolē atgūt visus aizdotos līdzekļus. Civilprocesa likums līdz 2009.gada martam izsoles sākumcenu noteica tirgus vērtības apmērā, saskaņā ar likumu “Hipotekāro ķīlu zīmju likums”, kurā ar melnu uz balta rakstīts, ka ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas. Pie šādiem nosacījumiem kreditoram bija dota iespēja atgūt aizdoto naudu pilnā apmērā, pat ja īpašumu nav izdevies pārdot 1.izsolē.
   Neskatoties uz to, ka Hipotekāro ķīlu zīmju likums attiecās tikai uz hipotekārajiem aizdevumiem, kas var būt segums apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm. Rodas jautājums kāpēc bankas deva riskantus it kā hipotekāros, bet patiesībā patēriņa kredītus, apzinoties, ka tie nevar būt par segumu hipotekārajām ķīlu zīmēm. Bankas izvairījās no darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem.
   Bez tam Hipotekāro ķīlu zīmju likums ir vienīgais likums, kurā tiek noteikta hipotekārā aizdevuma un ieķīlājamā īpašuma tirgus vērtības definīcija. Tikai šajā likumā ir iekļauta atsevišķa nodaļa par hipotekāro aizdevumu, kur noteiktas prasības hipotekārā aizdevuma līgumiem.
   Vai tas neliecina, ka bankas ar iepriekšēju nodomu “uzmeta” kredītņēmējus.