Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Vai kreditori un parādu piedzinēji drīkst publicēt informāciju par parādnieku un parāda esamību?
Priecātos, ja kompetenti cilvēki dotu savu vērtējumu.
1. Vai kreditors un parāda piedzinējs drīkst publicēt informāciju par parādnieku (vārds uzvārds)?
2. Vai kreditors un parāda piedzinējs drīkst publicēt informāciju par parāda apmēru un pamatojumu?
3. Vai kreditors un parāda piedzinējs drīkst draudēt parādniekam, “apciemot” to dzīvesvietā vai darbavietā, stāstīt par iespējamu parāda pārdošanu “sliktiem zēniem” utt.?
4. Vai kreditors drīkst pārdot parādu neinformējot par to parādnieku rakstiski?
5. Kā iepriekš minētais ir kvalificējams no juridiskā viedokļa un uz kādiem likumu pantiem parādnieks var atsaukties iesniegumā policijā par iepriekš minēto?Jau iepriekš pateicos Jums.
24 responses to “Vai kreditori un parādu piedzinēji drīkst publicēt informāciju par parādnieku un parāda esamību?”
-
1. Atkarībā, kurā vietā. Uz sētas staba vai kāpņu telpā - nedrīkst.
2. Atkarībā, kurā vietā. Uz sētas staba vai kāpņu telpā - nedrīkst.
3. Draudēt nedrīkst. Informēt par vēlmi satikties drīkst. Nedrīkst draudēt vai pielietot jebkādas darbības, ko aizliec Latvijas Republikas likumdošāna.
4. Jā, drīkst. Parādnieka informēšana vai piekrišana nav vajadzīga pirms cesijas nav vajadzīga. Pēc tam, kad cesionārs sāk parādu piedziņu no parādnieka, viņam ir jāuzrāda juridiskais pamats (tas ir vai nu atsevišķa cedenta parakstīts dokuments vai cesijas līgums). Arī tas, ka Jums nekavējoši šādu dokumentu neuzrāda, nenozīmē, ka šāds dokuments neeksistē (tas saistībā ar 5.punkta jautājumu).
5. Pārāk maz faktu, lai saprastu, kas tieši ir pārkāpts (kas tieši ir izdarīts). Šādas lietas regulē daudzi un dažādi likumi, kas paredz dažādu atbildību (ne vienmēr kriminālatbildību). Vienīgais, par ko es uzreiz redzu, ka varētu vērsties policijā, ir draudēšana ar ‘zēniem’. Bet KP visticamāk netiks ierosināts, jo pietrūks noziedzīga nodarījuma sastāvs. Bet viennozīmīgi, par šo iesniegumu vajadzētu uzrakstīt. -
1., 2. - Internet, info publiski pieejama. Klāt vēl teksti par to ka parādnieks “apkrāpis, apzadzis, aplaupījis, neveiciet nekādus darījumus ar viņu utt”
3. Atbrauc zēni, piezvana pie durvīm, grib “runāties”, bombardē pa telefonu…Ko darīt?
-
Es pieņemu, ka runa iet par fiziskās personas datiem.
1.,2. punktiem - iesniegums Valsts Datu inspekcijā.
3. zēniem ir rakstiskas pilnvaras? Ja nav, tad nav jārunā, bet jāsauc policija. -
1. Iesniegums VDI par ko?
1. Un ja ir pilnvaras, tad viņi var braukt pie parādnieka uz mājām? -
1. Par fizisko personu datu neatļautu izpaušanu neierobežotam informācijas saņēmēju lokam (tas ir tas pats sētas stabs). Vairāk informācijas var saņemt http://www.dvi.gov.lv/. Pareizi saucas Datu Valsts inspekcija. Gan jau tur ir tālrunis, kur var saņemt konsultācijas.
2. var nelaist iekšā, par ar pilnvarām nav tiesības iet iekšā cita īpašumā (vai lietujomā esošā īpašumā). ja laužas iekšā, tad arī var saukt policiju.Ja nav noslēpums kas ir kreditors un kas ir piedzinēji, kas šādi darās?
-
Pie mana komentāra rakstīts Your comment is awaiting moderation. Un tas nav publicējies.
-
Sapratu, tas visticāmāk tāpēc, ka biju linku ielikusi.
OK, te koriģētā atbilde.1. Par fizisko personu datu neatļautu izpaušanu neierobežotam informācijas saņēmēju lokam (tas ir tas pats sētas stabs). Vairāk informācijas var saņemt Datu Valsts inspekcijā, viņu kontaktus var atrast internetā. Gan jau tur ir tālrunis, kur var saņemt konsultācijas ko rakstīt iesniegumā.
2. var nelaist iekšā, par ar pilnvarām nav tiesības iet iekšā cita īpašumā (vai lietujomā esošā īpašumā). ja laužas iekšā, tad arī var saukt policiju.Ja nav noslēpums kas ir kreditors un kas ir piedzinēji, kas šādi darās? Vismaz vai tie ir fiziskās vai juridiskās personas.
-
Fiziskās, kuri domā, ka vēl atrodas “jaukajos 90`tajos”. Reālā dzīve.
Un Interneta portālos izvieto šādus apmelojošus tekstus pats kreditors.
Šī anarhija vienkarši fascinē! -
…plus vēl - pēc šīm kreditora darbībām parādnieks ir guvis gan morālas traumas (sabiedrības nopēlums, pārmetumi, attieksme utt), gan faktiski apstājusies parādnieka uzņemējdarbība sagrautas reputācijas dēļ… Uzņēmēji internetā meklē info par saviem partneriem…
-
Divu fizisku personu savstarpējās attiecības vienmēr ir drusku savādāk regulētas…
Ir vairākas lietas:1) Vai prasība ir pamatota? ja ir parāds, tad tas nekur nepazudīs, par ja piedziņa tiks veikta ar ne visai korektām metodēm (te juridiski var ilgi un dikti diskutēt, kas ir korekti un kas nav un pats galvenais - kā visu pierādīt). Bez pierādījumiem policija pateiks, ka šis ir civiltiesiskā kārtā risināms jautājums. Kas ir par iemeslu, kāpēc Jūs nemaksājat? Varbūt, ka tomēr vajag savas parādsaistības nokārtot un tad vairs nebūs nekādu problēmu?
2) Tomēr pakonsultējieties ar DVI par iespējām saukt pie administratīvās atbildības informācijas izplatītājus. Tāpat, ja tas ir tikai parāds, nevis krāpšana/zagšana, tad var celt prasību par neslavas celšanu. Bet nu neviens likums neaizliedz fiz. pers. Jānim stāstīt visiem, ka Pēteris viņam ir parādā (ja viņi par to nav savādāk vienojušies līgumā), ja tas tā tiešām ir. Ja tā nav taisnība, tad Pēteris var celt jau iepriekšminēto prasību tiesā pret Jāni un prasīt morālā kaitējuma atlīdzību. Taču jebkura prasība ir jāpierāda.
3) jebkurā gadījumā, Jums neviens nav jālaiž savā dzīvesvietā (izņemot policija). Un ja ar Jums draud izrēķināties, Jums ir tiesības vērsties policijā.
-
Šajā gadījumā - nevar celt prasību par morāliem vai finansiāliem zaudējumiem, ja izpaustā informācija ir patiesa.
-
Informācija, ka parādnieks ir zaglis, krāpnieks un laupītājs nav patiesa un ir apmelojoša, aizskaroša utt. Informācija par to ka kāds ir apkrāpts, apzagts, aplaupīts nav patiesa un ir apmelojums. Tam klāt nāk publisks aicinājums nesadarboties uzņēmējdarbības jomā un vispār.
Tātad - apzināta kaitniecība. Vai tā? -
Kā jau es teicu, divu fizisku personu attiecības tiek vērtētas savādāk.
Ja Jūs esat parādā un kāds publiski aicina ar Jums nesadarboties, tad to nevar vērtēt kā kaitniecību.
-
Latvijā tiesas ceļā panāks morāla kaitējuma nodarījuma atlīdzību praktiski nevar. Nevar arī tiesā panākt mantiskās kompensācijas atlīdzināšanu. Uzmanīgi iepazīstietiesar Civillikuma 1635.p, 1646.p. 1649.p., bet attiecībā uz publiskas informāciju Civillikuma 22352a.p. Attiecībā uz pārējo jautājumu klāstu - draudis ir jāpierāda tam kas par to runā. Jebkuru līgumu var grozīt arī pašu neizdevīgāko kādi ir slēgti 2006- 2009.g. Vajaga sev uzdot jautājumu ko vēlaties panākt, sastādīt plānu un darboties, bet pārējās muļķības kas lais pār setas malu. Esiet vienkāršāks - tāds kā lāpsta vai! Unredzēsiet, ka tas kas Jums draudēja pats nonāks tajā pašā situācijā. Ieteikums - nedaudz tuvāk iepazīties ar draugiem, kas Jums palīdzētu juridiskos jautājumos. Jebkuru likumu tai skaitā līgumu var apiet ieslēdzot pareizi muļķi. Mājas uzdevums - uzticies sev un sāc rīkoties.
-
Civillikuma 2352a.p - laboju kļūdu, pārējās k”lūdas, lai paliek tajā redakcijā, kā ir, jo visa dzīve dažreiz liekas, ka ir viena kļūda.
-
Juri!
Ja varam sadarboties atraksti… -
x(at)cau.lv
-
sti norāda - 1. Vai prasība ir pamatota? ja ir parāds, tad tas nekur nepazudīs, par ja piedziņa tiks veikta ar ne visai korektām metodēm (te juridiski var ilgi un dikti diskutēt, kas ir korekti un kas nav un pats galvenais - kā visu pierādīt). Bez pierādījumiem policija pateiks, ka šis ir civiltiesiskā kārtā risināms jautājums. Kas ir par iemeslu, kāpēc Jūs nemaksājat? Varbūt, ka tomēr vajag savas parādsaistības nokārtot un tad vairs nebūs nekādu problēmu?
———————————————-
Būtu interesanit dzirdēt komentāru - Kas ir parāds? Par šo vārdu iet daudz diskusijas, tiek celtas prasības norādot summas. Kāpēc?
Manuprāt PARĀDS ir uzskatāms tikai tad, ja līdzēji ir vienojušieks par parādzīmes nodibināšanu. Tajos gadījumos kad kāds pieprasa atdot aizņēmumu nekādi nevar runāt par parāda atdošanu. Tāpēc ka šādas attiecības nav nodibinātas.
x- ko Jūs domājāt ar “x(at)cau.lv” šādi sazināties es nevaru. -
sit - Jūs norādāt, ka 3.)jebkurā gadījumā, Jums neviens nav jālaiž savā dzīvesvietā (izņemot policija).
———————————————-
Arī policiju Jums nav jālielaiž dzīvesvietā, ja tai nav tiesas izsniegts orderi par kratīšanu, dzīvojamo telpu pārmeklēšanu u.t.t Es kā bijušais šī amata pārstāvis vienmēr esmu respektējis Krimināllikuma 143.p.(personas dzīvokļa neaizskaramības pārkāpšana). sti - Lūdzu nemaldiniet privātpersonas, ko jūs pāestāvat, vai tiešāk, ar kādu pieredzi Jūs dalāties? -
mana e-pasta adrese ir x@cau.lv
-
Rā, es nediskutēšu, kas ir parads. Jums ir visas tiesības sniegt prasības tiesā apgalvojot, ka kavētas kredītsaistības nav parāds utt.
Par policiju - es loģiski pieņēmu, ka policija nemēdz doties uz privātpersonu dzīvokļiem bez tiesiskā pamata. Es nedomāju, ka šis ir šīs situācijas galvenā problēma.
Es esmu juriste, man ir juridiskā izglītība un praktiskā darba pieredze saistību tiesību strīdu risināšanā.
Šī portāla lietošanas noteikumos es neatradu, ka te būtu tikai ierobežots cilvēku loks, kam ir tiesības komentēt situācijas.
-
stl - ja Jums ir prakse un JURIDISKA pieredze, tad palīdziet tiem, kam šī palīdzība ir vajadzīga, bez atlīdzības, tā pat, no sirds. Uzrakstiet dokumenta formu, kas dotu iespēju aplūkot to citiem, lai pielāgotos situācijai.
Man personīgi katru dienu zvana GE Mani baka darbinieki pēc tā, kad iesniedzu prasību tiesā. Kā Jūs domājiet par kādu izlīgumu var runāt, ja astoņus mēnešus bija futbols un atteikts pārjaunot saistības. -
X - NOSŪTĪJU ‘2009.gada 15.novembrī e-pastu.
-
Ra - Paldies, saņēmu. Cīnīsimies
Leave a reply
-
