-
Jaunie grozījumi maksātnespējas likumā
Sveicināti,
Tikko DB izlasīju šādu rakstu
http://www.db.lv/rss/a/2009/11/17/Maksatnespejas_likumu_bei
par to, ka saskaņā ar uz Saeimu virzītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, fiziskas personas maksātnespēju varēs pieprasīt atzīt arī kreditori.
Man ir vairāki jautājumi:
1) Kura puse šajā gadījumā finansēs valsts nodevas tiesai, pirmreizējo atlīdzību administratoram un vēlāk ikmēneša algu?
2) Kura puse izstrādā maksātnespējas plānu? Ja kreditora puse, vai debitors netiek diskriminēts? To domāju, jo tādējādi debitors nespēj visoptimālāk saplānot aktīvu tirdzniecību, lai maksimāli segtu savas saistības, un, piemēram, ja man pieder 10 dzīvokļi, elementāri saplānot, lai to, kurā faktiski dzīvoju, pārdod kā pēdējo.
3) Cik zinu, esošā likuma redakcija paredz tādu ironisku lietu, ka, ja maksātnespējīgā persona nespēj veikt ikmēneša algas samaksu administratoram, tā atkal “kļūst maksātspējīga” un process faktiski beidzas un kreditori atkal var vērst prasības pilnā apmērā. Kā ir plānots šo lietu risināt, ja maksātnespēju pieprasa kreditors?
4) Kādas ir pārējās plānotās fundamentālās izmaiņas likumā, kuras būtu jāzin parastam pilsonim, kurš nevēlas meklēt likuma grozījumus, bet interesējas par šo tēmu?10 responses to “Jaunie grozījumi maksātnespējas likumā”
-
Pilsonis novembris 17th, 2009 15:41
Šodien Delfos bija šāds te raksts.
Valdība otrdien akceptēja jauno Maksātnespējas likumu, kas cita starpā paredz iespēju atbrīvot maksātnespējīgās fiziskas personas - labticīgus parādniekus – no nenokārtotām parādsaistībām, ja viņa ienākumi un manta nav pietiekami saistību segšanai.
Jaunajā likumprojektā paredzēts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus pamatprocesus: tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) un juridiskās personas maksātnespējas procesu, savukārt fiziskajām personām – bankrota procesu un saistību dzēšanas procesu.
Likumprojekts paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesu varēs ierosināt pēc pašas personas maksātnespējas procesa pieteikuma. Savukārt, lemjot par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc kreditora pieteikuma, vairs nepiemēros tā saucamo “bilances kritēriju” – nosacījumu, ka maksātnespēju var ierosināt tikai, ja parādnieka kavētās saistības pārsniedz viņa aktīvus.
Turpmāk maksātnespējas procesa sākšanai pieteicējam būs jāiemaksā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā depozīta iemaksa 200 latu apmērā, kas palīdzēs finansēt maksātnespējas procesus un valstij nebūs jāsedz izmaksas procesos, kur parādnieka uzņēmumā nav aktīvu.
Turpmāk iecerēts, ka jautājumus par parādnieka mantas pārdošanas plānu, mantas neesamību parādnieka uzņēmumā, administratora atlīdzības apmēru, maksātnespējas procesa izmaksām, kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, kā arī maksātnespējas procesa pasākumu izpildi saskaņos ar kreditoriem elektroniski, izmantojot elektronisko parakstu.
Jaunais Maksātnespējas likums arī paredzēs iespēju pāriet no maksātnespējas procesa uz TAP. Tiesa, ja parādnieks jau reiz gada laikā būs nonācis līdz TAP procedūrai, bet tā nebūs īstenota, ja parādnieks nebūs pildījis noteiktās saistības, būs sniedzis nepatiesas ziņas vai ilgāk par mēnesi nebūs pildījis TAP pasākumu plānu, no maksātnespējas procesa izvairīties nevarēs.
Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesā paredzēts realizēt parādnieka mantu un segt kreditoru prasījumus, ievērojot kreditoru kopuma intereses. Labticīgu parādnieku, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, varēs atbrīvot no nenokārtotām saistībām.
Fiziskās personas maksātnespējas process sastāvēs no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Bankrota procedūras ietvaros realizēs visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīs kreditoru prasījumu apmierināšanai.
Savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumus novirzīs kreditoru prasījumu apmierināšanai un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām dzēsīs šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.
Fiziskajai personai varēs piemērot maksātnespējas procesu, ja šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš un kuras kopā pārsniedz 5000 latu, kā arī gadījumos, kad ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latu.
Likums vēl jāpieņem Saeimā.
-
Jauns termiņš “Labticīgs parādnieks” interesanti, kas to noteiks.
-
Lieku priekšā novembris 18th, 2009 15:38
Tiešām, kas ir “labticīgs parādnieks”?
-
Lieku priekšā novembris 18th, 2009 15:39
Hmmmm, man liekas, ka tie kungi, kas sēž atiiecīgajos amatos valsts struktūrās, gatavo sev likumu izvairīties no visām saistībām. Šeit galvenais ir nepalais garām šādi vilcienu
-
Jānis Āboliņš novembris 18th, 2009 21:17
Jaunais process būs dārgāks, ilgāks un sarežģītāks. Bankām varu ielikt “5″ par mājasdarba padarīšanu jeb savu interešu nolobēšanu. Skaitļi ar pašreizējo likuma izmantošanu liecina, ka viss bija pareizi, jo pēc administratora algas samazināšanas šo iespēju cilvēki sāka izmantot, kas arī bankām ļoti nepatika, un pēc jaunā likuma grozījumiem šos procesus apstādinās.
-
Lieku priekšā novembris 19th, 2009 19:16
Un cik tas aptuveni maksās? Cik daudz aptuveni jāsakrāj naudas? Velns! Esmu gatavs uzsākt šo procesu, bet viena debīla situācija nedod iespēju bankrotēt… vienkārši cik dārgi to grib izdarīt?
-
Lieku priekšā novembris 19th, 2009 19:17
Jebkurā gadījumā “dargāks, ilgāks, sarežģītāks” labāk nekā “būt parādā līdz nāvei”
-
Lieku priekšā novembris 20th, 2009 15:19
KUR VAR IEPAZĪTIES AR PTOJEKTU/IZMAIŅĀM ?
-
Pilsonis novembris 21st, 2009 01:59
Par to labticīgo - cik saprotu, tāds, kas procesu neizmanto ļaunprātīgas iedzīvošanās nolūkā (jaunā likuma 6. panta 8. apakšpunkts vai kā tur pareizi jāsauc)
-
pēc manām domām labticīgais parādnieks ir tas, kurš vismaz kādu santīmu bankai aiznes, bet ko lai dara tas, kuram nav tādu iespēju… bankrotēt arī nesanāk, jo naudas maks to neļauj, jāliek cilpa kaklā…
Leave a reply
-
