21 responses to “Jaunais maksātnespējas likums…”

1. 

   Lieku priekšā novembris 22nd, 2009 15:53

   Paldies par saiti ! Izlasīju…. Hmmm, uzmetu aci… man liekas, ka nav tik trāki, vai ne? Patiesībā neesmu jurists un zemūdens akmeņus neredzu Sajūta, ka process būs lētāks… Bet nesapratu par termiņiem:
   Ja būs vismaz 20% samaksāt , tad 5 gadi un viss… ja nav naudas, tad
   155.pants (1):
   Saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu administrators nosaka ņemot vērā paredzamos fiziskās personas ienākumus saistību dzēšanas procesā.
   Ņemot vērā citus likumus, cik var ilgties bankrotēšanas process? 5, 7, 10 gadi?

2. 

   Lieku priekšā novembris 22nd, 2009 16:01

   LAKRA specialistiem ! Lūdzu, pakomentējiet maksātnespējas likuma jauno redakciju ! Kādas ir negatīvas puses? Un galvenais, kāds ir maksimālais bankrotēšanas termiņš !
   p.s. var būt nebūs vērts emigrēt? (ar cierību)

3. 

   Jānis Āboliņš novembris 22nd, 2009 21:18

   OK! Tātad, sarežģītāks šis process būs tāpēc, ka būs divi procesi - bankrota un parāda atlaišanas process. Pirmajā procesā jums būs pusgada laikā jāpārdod visa manta, un pēc tam ja jūs nebūsiet dzēsuši visas parādsaistības, tad jums, ja tam piekritīs administrators un jums nebūs būtiski pārkāpumi, jūs varēsiet izmantot parādu atlaišanas procesu. LAKRA pret to būtiski iebilst. Ilgāks šis process būs tāpēc, ka šie divi procesi var ilgt vismaz līdz 6 gadiem. Dārgāks tāpēc, ka ja jums parādsaistības pēc mantas pārdošanas būs piemēram 80 000,- Ls, tad ikmēnesi kreditoram jums būs jāmaksā 266,- Ls, kas ir par 60,- Ls vairāk nekā pie esošā likuma. Par lielākām summām nemaz nerunāsim.

4. 

   Lieku priekšā novembris 23rd, 2009 10:02

   Tas ir jebkurā gadījumā būs jāatdod 20% n-gadu (vai maksimāli 6 gadu) laikā? Hmmm, bet ja naudas nav? Ikmēnesī 266 lvl + savai eksistencei vajag ap 250 lvl mēnesī… Darba algai jābūt ap 1000 uz papīra… Tad saņemot ap 200-300 uz rokas nebūs iespēja bankrotēt?

5. 

   Lieku priekšā novembris 23rd, 2009 10:14

   Hmmm, Kungi, davaj tiksim skaidrībā. Pārfrāzēsim situāciju. Ja vidēji statistiskajam kredītņēmējam pēc mantas pārdošanas jaunā likuma redakcijā vēl paliek XX 000 LVL parāds, kuru nav iespējams atmaksāt pat 10 gadu laikā un pat 20% no atlikušās summas arī, tad šis nelaimīgais varēs bankrotēt? Ja varēs, tad cik tas aizņems (6 gadi?) un cik būs jāmaksā (vai vienkārši 6 gadu laikā kreditori ņems maksimāli, ko var, un pēc tam ej uz visām 4 pusēm)?

6. 

   Rā novembris 23rd, 2009 14:03

   Likums ir tāds, lai Jūs izģērbtu, bet pēc tam paņemot bērzu slotu un vēl piecus gadus pērtu. Ja kaut vai vienu mēnesi Jūsu ienākums palielinās viss jāsāk no gala. Labs siers sliktā slazdā.

7. 

   ei novembris 23rd, 2009 14:30

   man jau liekas, ka LAKRA te vajadzēja vēl pacīnīties.

8. 

   NRG novembris 24th, 2009 14:32

   Ja man ienākumu nav vispār un droši zinu ka nebūs turpmākos 6.gadus:
   Varu bankrotēt vai nē?
   Vienreizējai administratora atlīdzībai naudu 2 mēnešalgu apmērā man iedos “tante”.
   Vai tā var?

9. 

   inga novembris 24th, 2009 18:55

   Ja neesat miljonāri, tad par bankrota procedūru varat aizmirst, jo tas atkal kārtējo reizi ir priekš biezajiem domāts, nabagiem ir jācīnās pašiem kā var un māk! man jurists ieteica, lai liekos mierā!!!

10. 

    Lieku priekšā novembris 24th, 2009 20:27

    Nē, foruma dalībnieki un LAKRA komentētāji, rakstīt, ka tas ir dārgāk un sarežģītāk, t.i. skaidrs. Vajadzīgi konkrēti skaitļi. Cik maksās un cik ilgi. Kā bijā vecajā redakcijā 5x ikmēnesī administrātoram, t.i. skaidrs, ka nenormāli dārgi, un vidējais kredītņēmējs nenopelnīs. Ja runa iet, hipotētiski, par 180 LV mēnesī un maksimālo termiņu 6 gadi…. Nu, ja kredītņēmējs strādā ar samazinātu algu un ir kam palīdzēt (neoficiāli aizņemtes), tad nav tik traki… Palasīšu vēlreiz likumu, un mēģināšu atstāt šeit konkrētus skaitļus.

11. 

    Jānis Āboliņš novembris 24th, 2009 21:25

    Šeit būs LAKRAs jurista Reiņa Bērziņa un arī LAKRAs oficiālais viedoklis par jaunā Maksātnespējas likuma grozīumiem:

    Par Maksātnespējas likuma projektu

    Latvijas Kredītņēmēju apvienība (turpmāk – LAKRA) ir saņēmusi Tieslietu ministrijas vēstuli ar Maksātnespējas likuma likumprojektu. Vēlamies paust savus iebildumus par tā esošu redakcija, kas ne tikai ļoti atšķiras no iepriekš apspriestās, bet satur virkni normu, kuras ir antisociālas un klaji netaisnīgas. Likumprojekta pieņemšana šādā redakcijā ir tikai un vienīgi banku un interesēs, jo maksātnespējas process kļūs par smagu slogu, kuru nebūs iespējams veiksmīgi pabeigt. Tādejādi likuma pieņemšana piedāvātajā redakcijā nekādā ne veidā neveicinās kredītņēmēju aizsardzību un nesekmēs to maksātspējas atjaunošanu.
    Saskaņā ar likumprojektā paredzēto regulējumu persona nevar ietekmēt savas mantas pārdošanu un nevar paredzēt kāds būs šīs personas atlikušo parādsaistību apjoms, kas noved pie tā, ka persona iniciējot maksātnespējas procesu nevar zināt vai spēs izpildīt saistību dzēšanas plānu:
    1) To nosaka likumprojekta 147.pants, kurš paredz, ka faktiski vienmēr ieķīlātā manta tiks pārdota bez izsoles. Tāpat 146.pants paredz, ka manta var tikt pārdota bez izsoles vai ar lejupejošu soli.
    2) Tāpat tiesa lemj par iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no atlikušajām parādsaistībām, piemērojot saistību dzēšanas procedūru tikai pēc mantas pārdošanas. Lemjot par šo jautājumu tiek pārbaudīts vai nepastāv likumprojekta 155.pantā noteiktie ierobežojumi. No pieciem ierobežojumiem četri ir subjektīvi un pakļauti tiesas vērtējumam.
    3) Likumprojekts nesatur norādi, kas ir uzskatāms par parādnieka kopējām saistībām 157.panta izpratnē. Kreditori piesaka savus prasījumus jau pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas un šie prasījumi var saturēt gan pamatparādu, gan līgumsodu, gan nokavējuma procentus.
    4) Personai ir pienākums segt vismaz 20% no atlikušajām parādsaistībām.
    Šie apstākļi ir par pamatu tam, ka persona uzsākot procesu nevar būtu pārliecināta vai no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ, viņai izdosies sasniegt šī procesa mērķi – tikt atbrīvotai no norādītajām parādsaistībām.
    Par to liecina arī statistika dati. vidējais viena problemātiskā hipotekārā kredīta apjoms ir 40 000 LVL. Valsts atbalsta programma kredītņēmējiem paredz atbalstu, ja kredīta summa nepārsniedz 100 000 LVL. Nekustamā īpašuma cenas Latvijā ir kritušās par 70%, kas nozīmē, ka pēc bankrota procedūras pabeigšanas, atņemot maksātnespējas procesa izmaksas, persona vidēji paliks vēl parādā 30 000 LVL.
    Minimālā alga Latvijā šobrīd ir 180 LVL, kas nozīmē, ka persona uz rokas saņem 134 LVL. Bezdarba līmenis valstī aug un nepastāv garantijas, ka persona varēs tuvākajā laikā atrast pastāvīgu darbu vispār. Iztikas minimums valstī sastāda 165 LVL, tātad persona līdzekļus saistību segšanai var atvēlēt tikai uz izdzīvošanai nepieciešamo lietu rēķina. Tas var novest pie tā, ka persona fiziski nevar atļauties segt vismaz 20% no atlikušajām parādsaistībām un papildus vēl 5% administratora atlīdzības. Tātad maksātnespējīgai personai ir jāsedz vismaz 25% no atlikušajām parādsaistībām, kas ir acīmredzami nesamērīga summa.
    Tāpat arī, ja persona ir uzdrošinājusies sākt saistību dzēšanas procedūru, tad viņai tiek piemēroti drastiski ierobežojumi un liegtas jebkādas sociālās garantijas un cilvēcīgi dzīves apstākļi.
    1) Likumprojekts garantē personai iespēju paturēt tikai vienu ceturto daļu no saviem ienākumiem (163.pants). Kas ne tikai ļoti liels ieturējums, bet arī ir pretrunā ar jau izveidojušos praksi un normatīvo bāzi. Civilprocesa likums paredz, ka no personas tiek ieturēts 30% no tās ienākumiem, savukārt Pasaules Bankas vadlīnijās ir noteikts, ka personai kredīta maksājumiem būtu jānovirza 40% no saviem ienākumiem. Šie nav juridiski noteikumi, bet gan ekonomiski, jo atņemot lielāku daļu no ienākumiem persona vienkārši nespēs izdzīvot.
    2) Personai ir pienākums maksāt administratoram ik mēnesi atlīdzību papildus kreditoriem veicamajiem maksājumiem.
    3) Personai nav paredzēti nekādi atvieglojumi apgadāmajiem vai mājoklim. Viņš ir pilnībā atkarīgs no kreditoru labvēlības.
    Tāpēc, lai padarītu šo likumprojektu dzīvotspējīgu ir nepieciešams veikt tajā būtiskus grozījumus un sekojoši:
    1. Noteikt, ka parādnieka kopējās saistības likumprojekta 157.panta izpratnē ir parāda pamatsumma.
    2. Noteikt, ka tiesa pārbauda vai nepastāv saistību dzēšana procesa ierobežojumi pirms maksātnespējas lietas pasludināšanas vai arī izslēgt 155.panta 1.daļas 1.2.4. un 5.punktu.
    3. Noteikt, ka persona ir tiesīga atkārtoti pretendēt uz saistību dzēšanas procedūru pēc 10 gadiem, grozot 155.panta 1.daļas 3.punktu.
    4. Izslēgt 165.panta 2.daļu vai arī samazināt minimāli dzēšamo saistību apjomu līdz 5%, kas būtu saprātīgs apmērs.
    5. Noteikt, ka personai ir tiesības paturēt iztikai divas trešdaļas no saviem ienākumiem, grozot 163.panta 1.daļas 1.punktu
    6. Garantēt personai ar apgadāmajiem tiesības turpināt lietot ieķīlāto mājokli par tirgus īres cenu.
    7. Nenoteikt administratora atlīdzībai saistību dzēšanas procedūras laikā minimālu slieksni, grozot 172.panta 3.daļu.

12. 

    Rā novembris 25th, 2009 22:03

    Likumprojekta pieņemšana šādā redakcijā ir tikai un vienīgi banku un interesēs, jo maksātnespējas process kļūs par smagu slogu, kuru nebūs iespējams veiksmīgi pabeigt.
    Pilnīgi skaidri, man šis likums neder.

13. 

    Rā novembris 25th, 2009 22:10

    Manuprāt šo Maksātnespējas likumu ir jāvērtē kopā ar Latvijas Satversmi un jāapstrīd šis likums attiecībā uz fiziskas personas bankrota preocedūru un maksāt nespēju Satversmes tiesā.

14. 

    Lieku priekšā novembris 25th, 2009 22:55

    Paldies LAKRAi par sniegto oficiālo atbildi. pienākums 20% un atņemot gandrīz visu naudu… Tas ir nereāli. Maigi runājot, esam ļoti dziļā … vietā. Nu, ko, tad turpinu uzsāktus pasākumus emigrēšanai no LV. Ja viss būs kā ieplānots, tad pēc gada diviem atstāšu šo valsti un nomainīšu pilsonību…

15. 

    Seg novembris 26th, 2009 21:47

    Starp citu, kaut kur lasīju sludinājumu ar piedāvājumu veikt maksātnespējas procedūru Anglijā (neatceros, laikam ss.lv). Diez, reāli tas ir vai “uzmetiens”? Jāpameklē un jāpiezvana, ko piedāvā.
    Man jau pilnīgi liekas, ka jāsagrabina kāda nauda un fiksi jālaižas prom no šīs valsts, lai tad kreditori dara ko grib.

16. 

    NE-kredītņēmējs novembris 27th, 2009 02:30

    Kā teica mans tēvs, “Ja nevari nopelnīt naudu, tad parādos nelien.”
    Pēc būtības es piekrītu šim likumprojektam, jo atļauties riskēt (ņemt kredītu) jeb skaisti dzīvot šodien var tikai bagāts cilvēks, jo tad viņš arī var atļauties bankrotēt un atpirkties no parāda. Ja neesi šās kategorijas cilvēks, tad nelien sūdos. Vienmēr dzīvē vajag riskēt tikai tik tālu, cik Tu vari atļauties zaudēt!

    Skumji, bet diemžēl vienai paaudzei ir jāsaņem mācība, cerams, ka mūsu bērni nākotnē neatkārtos mūsu kļūdas.

17. 

    Pilsonis novembris 27th, 2009 13:51

    Mans tēvs atkal teica - nelien ar saviem padomiem tur, kur tevi neaicina.
    Atradies te pareizais!

18. 

    Ne-kredītņemējam novembris 29th, 2009 12:18

    Visiem gudrišiem varu izvērtēt šādu situāciju Cilvēks strādā valsts iestādē (nav ierednis). Treknajos gados darba alga pieauga līdz 1000 LVL UZ ROKAS (jāteic arī, ka vajadzēja daudz strādāt). Galvenais jautājums, KĀDA IR VARBŪTĪBA, KA ŠĪ DARBA ALGA SAMAZINĀSIES VALSTS IESTĀDĒ PAR 80%? Es varēju atļauties kredītu. Par 10-15% es vēl varēru saprast, bet par 80%, atvainojiet… Tāpēc, nekredītņēmējs, ja nezini situāciju, tad nevajag rakstīt muļķības. Un nevajag domāt, ka bankrotēšana ir izvairīšanās no parādiem. Ir ko zaudēt. Un ir ierobežojumi likumā laika ziņā, ka nevar katru gadu bankrotēt. Un bankrotējot vienu reizi, būsi neoficiālajos melnajos sarakstos visu mūžu. Un nevarēs tik vienkārši saņemt kredītu.

19. 

    Ne-kredītņemējam novembris 29th, 2009 12:23

    Un otrkārt, procentu likmē jau iebūvēt risks par kredīta neatdošanu. Aj, ko es te rakstu? Vēl būs vajadzīgi ap 30 gadiem lai Padomju mentalitāte varētu izzust cilvēku galvās ar viņu nāvi. Tāpēc Mojisejs staigāja 30 gadus pa tuksnesi lai vecie vērgi varētu nomirt un jauna paaudze būtu brīva no vērgu stereotipiem. vai ne ? diemžēl. vēsture atkārtojas…

20. 

    ne-praac decembris 9th, 2009 16:30

    Man radaas viens jautaajums - kas ir MANTA? Tieshi taa, kas vareetu tiks izlikta izsolee vai paardota? Vai tur ietilpst arii dreebes, beernu rati, čības un žurnālgaldiņš? Un kaa var pieraadiit to, ka tas ir mans, nevis piem. omes vai viira īpašums? Galu galaa cik plikam tad jaapaliek?

21. 

    Jaukais marts 29th, 2010 19:52

    Vai nieri vienu ņemsiet pretīm par manu parādu?