kreditiestades nenak preti..

Labdien.
Velejos uzzinat jusu viedokli.
Saja foruma izlasiju,ka nevajag atmaksat paradu piedzinejiem nekadus mistiskus soda procentus.Tudal ari meginaju glabt situaciju un sazinajos ar OPEN CREDIT,par iespeju atmaksat atlikuso summu tiesi uz vinu konta.Uz ko vini strupi atbildeja-jusu kredits nodots paradu piedzinai,mums ar to nav nekada sakara.Es pajautaju summu,kas precizi palikusi neatmaksata,vini man atbildeja-visa informacija ir pie piedzineja.
Ta nu man neizdevas vienoties.Ko darit,atmaksat sos procentus vai ne?
Varbut kreditors un piedzineji ir uz vienu roku,tadel nevelas vienoties.

Valdība ir sagatavojusi Ziemassvētku pārsteigumu pensionāriem un jaunajām māmiņām.

Pretēji Saeimas Juridiskā biroja iebildumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien nolēma virzīt apstiprināšanai Saeimā virkni grozījumu pensiju un pabalstu likumos, kas paredz pensiju un dažādu pabalstu samazināšanu laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš otrdien Saeimas komisijā asi iebilda pret valdības sagatavoto likumprojektu, norādot, ka tuvākajā laikā gaidāms Satversmes tiesas spriedums šajā jautājumā, turklāt sagatavotajā likumprojektā nav pilnīgas informācijas, vai pensiju un pabalstu apcirpšana ir “saudzīgākais veids, galējais līdzeklis kā ar valsts pabalstu apmēra ierobežojumiem nodrošināt valsts budžeta izdevumu samazināšanu”.

Kusiņš arī uzsvēra, ka likumprojektā ir nevienlīdzīgi nosacījumi – proti pensiju apcirpšana par 10% attiecas gan uz tiem pensionāriem, kas saņem 40 latu lielu pensiju, gan tiem, kas saņem 400 latu pensiju, kas varētu būt par iemeslu tam, lai Satversmes tiesa šādus likuma grozījumus atzītu par prettiesiskiem. Kusiņš uzsvēra, ka šie argumenti, visticamāk, Satversmes tiesā tiks “pamatoti argumentēti un [lēmumi] atcelti”.

Saeimas komisijā otrdien par šo jautājumu izvērtās plašas debates. Deputāts Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL) rosināja noteikt limitu – 100 latus, kas būtu nesamazināmā pensiju un pabalstu summa. Savukārt citi deputāti – tostarp, Atis Slakteris (TP) uzsvēra, ka Ministru kabinetam diezvai tik ātri izdotos uzlabot likumprojektu, tajā paredzot diferencētu pensiju un pabalstu apciršanas mehānismu, līdz ar to aicināja atbalstīt likumprojektu kopumā, lai pēc budžeta pieņemšanas to varētu uzlabot. Savukārt deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) aicināja Ministru kabinetu trīs dienu laikā sagatavot likumprojekta grozījumus, lai to varētu labot vēl pirms budžeta apstiprināšanas galīgajā lasījumā 1.decembrī.

Ņemot vērā Juridiskā biroja aizrādījumus, Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu) komisija otrdien nolēma aicināt Ministru kabinetu finansiālo iespēju robežās pēc budžeta pieņemšanas skatīt jautājumu par to, vai nevarētu diferencēt pensiju apcirpšanu un mazo pensiju saņēmējiem, kuriem ik mēnesi tiek pārskaitīti vien aptuveni 40 vai 50 latu, neapcirpt pensijas par 10%, savukārt lielo pensiju saņēmējiem izvērtēt iespējas piemērot lielāku samazinājumu.

Līdz ar to komisija nolēma virzīt apstiprināšanai Saeimā galīgajā lasījumā grozījumus likumā “Par pensijām”, kā arī grozījumus likumā “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” tādā redakcijā, kā to iesniedzis Ministru kabinets. Deputāti noraidīja virkni opozīcijas priekšlikumu, kas paredzēja, piemēram, palielināt koeficentu pensiju aprēķinā vai samazināt “māmiņu algu” “apcirpšanas” apmēru atkarībā no tā, cik ģimenē ir apgādājamo.

Jau vēstīts, ka pensiju samazinājumu 10% apmērā plāno attiecināt līdz 2012.gadam, no nākamā gada līdz pat 2012.gadam būs spēkā arī virkne ierobežojumu dažādiem vecāku pabalstiem. Personām, kuras bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, vecāku pabalstus, kas piešķirts par bērna, kurš dzimis līdz 2010.gada 2.novembrim, izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Tāpat likumu grozījumi paredz, ka no 2010.gada 3.novembra līdz 2012.gada beigām maternitātes un paternitātes pabalstus piešķir 80% apmērā no pabalstu saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Pilnvara

Labdien! Vai es varu pilnvarot savu dēlu kārtot jautājumus, kas saistīti ar BIGā manis paņemtu kredītu? Pati esmu tik nedroša sarunās par līgumiem, naudu un citām papīra lietām, ka to ne reizi vien izmanto savā labā katrs, kam nav slinkums. Un kā tāda pilnvara jānoformē?
Jau iepriekš pateicos par atbildi!