Vai tiešām visus ienākumus?

Vai, ja nevaru nomaksāt patēriņa kredītus un tos jau piedzen Lindorf un Creditreform un tāpat nevaru visus nomaksāt, vai tiesa drīkst atvilkt visus ar to saistītos maksājumus un izdevumus no manas jau tā mazās algas neatstājot man ne santīmu? Ģimenē esam 3 cilvēki (t.sk. 3 gadīgs bērns), vienīgie ienākumi ir mana alga, kura sastāda tikai trešo daļu no manām ikmēneša saistībām bankās(agrāk pārsniedza), nek.īp. nekāds nepieder! Ar bankām esmu runājis un pārformējis kredītus, bet tā tikai atlieku neizbēgamo, jo tāpat nepietiek naudas lai kaut pusi saistību izpildītu.

Jaunie grozījumi maksātnespējas likumā

Sveicināti,

Tikko DB izlasīju šādu rakstu

http://www.db.lv/rss/a/2009/11/17/Maksatnespejas_likumu_bei

par to, ka saskaņā ar uz Saeimu virzītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, fiziskas personas maksātnespēju varēs pieprasīt atzīt arī kreditori.
Man ir vairāki jautājumi:
1) Kura puse šajā gadījumā finansēs valsts nodevas tiesai, pirmreizējo atlīdzību administratoram un vēlāk ikmēneša algu?
2) Kura puse izstrādā maksātnespējas plānu? Ja kreditora puse, vai debitors netiek diskriminēts? To domāju, jo tādējādi debitors nespēj visoptimālāk saplānot aktīvu tirdzniecību, lai maksimāli segtu savas saistības, un, piemēram, ja man pieder 10 dzīvokļi, elementāri saplānot, lai to, kurā faktiski dzīvoju, pārdod kā pēdējo.
3) Cik zinu, esošā likuma redakcija paredz tādu ironisku lietu, ka, ja maksātnespējīgā persona nespēj veikt ikmēneša algas samaksu administratoram, tā atkal “kļūst maksātspējīga” un process faktiski beidzas un kreditori atkal var vērst prasības pilnā apmērā. Kā ir plānots šo lietu risināt, ja maksātnespēju pieprasa kreditors?
4) Kādas ir pārējās plānotās fundamentālās izmaiņas likumā, kuras būtu jāzin parastam pilsonim, kurš nevēlas meklēt likuma grozījumus, bet interesējas par šo tēmu?

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) atteicies no ieceres izstrādāt likumu grozījumus, lai ķīla kļūtu par vienīgo garantu hipotekārajiem kredītiem.

LETA

17. novembris (2009)
11:17

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) atteicies no ieceres izstrādāt likumu grozījumus, lai ķīla kļūtu par vienīgo garantu hipotekārajiem kredītiem.

Valdības vadītājs sacīja, ka iepriekš uzdevis šādu iespēju izvērtēt, tomēr pagaidām tā netiks īstenota.
**********************************************

Ko darīt tālāk? Vai tas būtu iespējams - apvienot visus (vismaz lielu daļju) kredītņēmējus un rīkot pilsoniskās nepakļaušanās akciju - visiem vienlaicīgi pārtraukt jebkādus maksājums bankām, kamēr situācija netiek sakārtota atbilstoši reālajai situācijai šajā jomā?

piedavajums no banka, piekrist vai ne

Labdien!
man tika veikt piedavajums no Banka

Pamatojoties uz mūsu šīs dienas sarunu, nosūtu Jums pamatnoteikumus par iespējamajiem Jūsu kredīta restrukturizācijas noteikumiem:

1. Piešķirt labvēlības periodu 6 mēnešiem (pamatsummas atlikšana uz 6 mēnešiem),
2. Jāsamaksā komisijas maksa LVL 50,- par grozījumu noformēšanu,
3. Palielināt pievienoto procentu likmi līdz 2,85%,
4. Līdz Vienošanās parakstīšanai iesniegt jaunu ieķīlātā īpašuma apdrošināšanas polisi,
5. Noteikt kredīta juridisko atmaksas termiņu līdz 16.04.2010.

pie tam % paliek un bus jamaksa ap 85 LVL ikmenesi
esmu oficialais bezdarbnieks un nevaru pat samaksat procentus, bet Banka saka, ka politika banka - atlikt var tikai pamatsummu, nevis procentus.
Ko darit? Parakstit vienosanas un nemaksat, vai nepiekrist un prasit parjaunojuma liguma.

Kooperatīvi

Esmu dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu namā. Mājā ir nodibināta dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība. Saprotu, ka tās darbība man ir kļuvusi saistoša, no brīža kad iegādājos dzīvokli. Esmu nokļuvis “parādnieku” statusā. Vasarā man mājas pārvaldnieks piestādīja rēķinu, kuru pilnībā neatmaksāju, jo
nesapratu kāpēc man gandrīz 100% apmērā no patērētā siltā udens daudzuma ir jāmaksā par siltuma zudumiem. Prasīju kooperatīvu pamatot aprēķinu, nosūtot ierakstītu vēstuli, kapēc ir tieši LVL X, nevis cita summa. Kooperatīva valde man sniedza rakstisku atbildi, kura saturēja teorētisku aprakstu par siltuma zudumiem, bet nevis kā tieši iegūta rēķinā norādītā summa, kā arī uzaicinot sazināties ar pārvaldnieku un sarunāt tikšanos. Esmu ar pārvaldnieku vairākkārtīgi ticies jau iepriekš, un no peredzes zinu ka mutiski viņa paskaidrojumi ir mainīgi un savstarpēji pretrunīgi (summa ir par ūdens atkārtotu uzsildīšanu, citriez tā pati summa par ūdens zudumiem, citreiz ka esmu norādījis neprecīzus skaitītāju rādītjumus, utt). Šobrīd man par neatmaksāto rēķina daļu jau tiek piemēroti soda procenti. Papildus tam, rakstiski lūdzot nosūtīt dokumentus, kas regulē manas un kooperatīva savsarpējas attiecības, man valde nav nosūtījusi šādus dokumnetus vai to kopijas. Ir atkal uzaicinājums sazināties ar pārvaldnieci. Tā kā nezinu kādus brīnumus vēl varu sagaidīt!

1.) Vai kooperatīva valdei ir pienākums sneigt rakstisku atbildi par rēķina pozīcijas aprēķina pamatojumu?
2.) Vai ir likumīgi, ka man tiek aprēķināti šobrīd soda procenti?
3.) Kādas rekomendācijas, kā man rīkoties?

Sķīrējtiesa

Lai gan jau vairākus gadus Eiropas Savienības likumdošana liedz iespēju kredītlīgumos kā strīdus risināšanas veidu minēt šķīrējtiesu.

Latvijas Krājbanka pārformējot līgumu, liek parakstīt atsevišķu līgumu par šķīrējtiesu.

Viņu atbilde ir vienkārša -jums nav citas iespējas.
Ko darīt ?

Jautājums

Labdien,

Sākšu ar to, ka esmu bijis viens no sabiedrības lielākajiem ienaidniekiem un nelaimju cēloņiem - uzņēmējs, kas nodarbojās ar celtniecību un nekustamo īpašumu tirdzniecību, jeb spekulants.

Biznesa rezultāts šobrīd ir sekojošs - no tiesas uz tiesu, apgrozāmie līdzekļi 0, debitori virs 200 000Ls (diezgan bezcerīgi), kreditori kādi 350 000ls (pamatā ar NĪ nodrošinājumu). Būtu izturējis tirgus kritumu 30, 50 vai pat vēl mazliet vairāk % no īpašumu vērtības, bet man liktenīgs izrādījās faktors, ka pilnībā apstājās tirgū naudas plūsma, kas Rīgā iespējams vēl cirkulēja, bet mums provincē pilnībā izžuva.

Tagad par lietu.
Līdz šim neesmu ierosinājis pret sevi privātpersonas maksātnespējas procesu, jo elementāri to nevaru atļauties. Šobrīd esmu uzsācis no jauna mikro biznesu, lai varētu lēnām atkal pacelties, un domāju, kā pareizi to noformēt. SIA šobrīd arī īsti nevaru atļauties, ir doma veidot IK, jo bizness ir plānots kā konsultācijas, līdz ar to nav nepieciešamība pēc PVN maksātāja statusa.

Jautājums ir sekojošs - zinot, ka IK saskaņā ar Komerclikumu skaitās kā fiziska persona, vai tiesu izpildītāji varēs nekavējoties bloķēt mana IK kontu, vēršot piedziņu pret mani kā fizisku personu?

BIG- mana pieredze

Gribu pastastit par atgadijumu ar kompaniju BIG. Mes ar viru saja kompanija 2007 gada septembri panemam aiznemumu 350Ls uz 2gadiem. Visus maksajumus veicam regulari, ari tad, kad 2008 gada sakuma aizbraucam uz arzemem, visi maksajumi tika veikti. Parskaitijumiem mes izmantojam finansu kompanijas Opal Transfer Ltd pakalpojumus. Te mazliet atlausos paskaidrot ka notiek parskaitijums: kad tu klusti par Opal Transfer kompanijas klientu, tev pieskir savu klienta numuru. Kad tu gribi parskaitit uz savu valsti naudu, tu parskaiti naudu uz sis kompanijas kontu, zvani uz kompaniju, nosauc savu klienta numusu un pasaki, kam tu gribi parskaitit- respektivi, ja gribi parskaiti naudu kompanijai BIG Latvija- nosauc rekvizitus, kuri tiek fiseti uz tava klienta numura- to darit vajag tikai vienu reizi, jo visa informacija saglabajas kopanijas Opal Transfer Ltd un, zvanot katru nakoso reizi sie dati vairs nav jasauc. Kad mes veicam pirmos divus parskaitijumus no arzemem, mes parzvanijam uz Latviju, lai parliecinatos, vai viss ir pareizi. Ja, visi parskaitijumi nonaca pie adresata. Ta mes regulari maksajam lidz pat liguma termina beigam 2009 gada septembrim, un pat kludas pec parskaitijam ari oktobri. un tad mes vel drosibas labad nolemem pazvanit un parliecinaties, vai viss ik OK. Jus nevarat iedomaties cik LIELS PARSTEIGUMS mus sagaidija!!!!!!!!!!!!!! Izradas jau sa gada vasara kompanija BIG ir lauzusi ligumu un pieprasa atmaksak 700Ls. Vini to izskaidroja ta, ka sa gada janv. un febr. vini nav sanemusi maksajumu. Es nekavejoties sazinajos ar kompaniju Opal Transfer, kur man uzreiz naca preti un izsutija izdruku ar visiem parskaitijumiem, kuri veikti. Tur viss Ok-maksajumu uzdevumu numuri, datumi, summas utt. Tad es atkal sazinajos ar BiG, kur man kateica, ka jaa, varbut tie maksajumi bija ieskaititi vinu konta, bet iespejams nebija pareizi noformeti un lidz ar to nebija novirziti tiesi uz musu kredita kontu. ES atkal zvaniju uz Opal Transfer un jautaju, vai bija iespejama kada kluda parskaitijuma- NE , jo informaciju par kontu uz kuru mes parskaitam naudu mes sniedzam vienreiz un, ja pasi mes neko nepieprasam mainit, tad to izmanto visu laiku. UN tad no Big puses sniegta informacija “zimejas” loti interesanti: 10 menesi nauda nonak lidz gala adresatam, 2 menesus ne (”uzkaroties” kaut kur BIG kontos) un talak 8 menesus atkal nauda nonak lidz adresatam , un visu so laiku Firma , kas veic parskaitijumu, izmanto to iformaciju, kuru mes iedevam pirmaja reize?!?!?! Kad es visu so pateicu BIG parstavei, ka kaut ka iteresanti sanak- ar mani saka “tirgosies”- sak nvarat 700Ls- varam vienoties uz kadi 440Ls, bet kad es pieprasiju lietu izskatit pec butibas- man atbildeja, ka kaut ko labot vairs tik un ta nevarot, jo ligums jau esot lauzts Utt. Ar ko viss beigsies - nezinam ,padoties nedomajam, kadas butu jusu domas un ieteikumi.

Vai kreditori un parādu piedzinēji drīkst publicēt informāciju par parādnieku un parāda esamību?

Priecātos, ja kompetenti cilvēki dotu savu vērtējumu.

1. Vai kreditors un parāda piedzinējs drīkst publicēt informāciju par parādnieku (vārds uzvārds)?
2. Vai kreditors un parāda piedzinējs drīkst publicēt informāciju par parāda apmēru un pamatojumu?
3. Vai kreditors un parāda piedzinējs drīkst draudēt parādniekam, “apciemot” to dzīvesvietā vai darbavietā, stāstīt par iespējamu parāda pārdošanu “sliktiem zēniem” utt.?
4. Vai kreditors drīkst pārdot parādu neinformējot par to parādnieku rakstiski?
5. Kā iepriekš minētais ir kvalificējams no juridiskā viedokļa un uz kādiem likumu pantiem parādnieks var atsaukties iesniegumā policijā par iepriekš minēto?

Jau iepriekš pateicos Jums.

Pieredze…

Sveiki, vai kāds man var līdzēt ar pieredzi- man ir kredīts DnB nord Bankā, kādu laiku jau nemaksāju un ir sākusies piedziņa. Jautājums, vai banka drīkst manu “parādu” piedzīt caur trešo personu t.i. juridisku firmu, kura atrodas Ogrē. Līgumā starp mani un Banku tas nekur nav atrunāts, ka piedziņas gadījumā tiek piesaistīta trešā persona!!!! Pirmstiesas brīdinājumā ir uzrakstīts, ka saskaņā ar parādu piedziņas līgumu starp Banku un SIA un uz pilnvaras pamata, mēs tāds un tāds sia, daram to un to. Kā tad ir ar informācijas neizpaušanu trešajai personai- un vai to var apstrīdēt????