Laimīgu jauno 2010. gadu!

Neskatoties uz to, ka esam ņēmuši kredītus laikā, kad nauda nāca kā pa “reni”, tagad esam “sūdīgā” situācijā, pat ļoti sūdīgā, tāpēc novēlu visiem kredītņēmējiem izturību, stiprus nervus, nesalūzt un meklēt izeju arī 2010. gadā!

OSCAAR

Kredītlīguma laušana

Izlasīju diskusiju “Kā jau runāts-darīts”un tai pievienotos komentārus. Tādēļ man jautājums (Sanitai): vai pareizi saprotu, ka tad, ja banka atsūta man savus mainītos nosacījumus un es tiem nepiekrītu, tad varu no savas puses līgumu lauzt (bankas prasība nav izpildāma), vienlaikus sniedzot prasību tiesā?
Līdz šim to nezināju ar banku veicu saraksti vairāku mēnešu garumā. Tādēļ vai varu uzskatīt, ka līgums ar banku tiek lauzts (no manas puses) ar atpakaļejošu datumu, proti, ar to brīdi, kad banka man pirmo reizi paziņoja man nepieņemamos nosacījumus?
Paldies jau iepriekš par atbildi, ja tādu saņemšu.A.

Kas ir apgādībā esošas personas?

Vai kāds varētu man lūdzu paskaidrot, kādos gadījumos persona skaitās apgādībā esoša?
Man meita (16.g.) bija visu laiku ierakstīta manā algas nodokļa grāmatiņā kā apgādībā esoša persona, taču iepriekšējā gadā ļāvu viņai mazliet piepelnīties, piepalīdzot no mācībām brīvajā manā ģimenes uzņēmumā. Tādēļ viņai tika pašai izsniegta sava algas nodokļa grāmatiņa (jo maksāju viņai oficiāli algu) un no manas grāmatiņas viņa tika izrakstīta.
Jautājums - vai tagad, lai banka un tiesa ņemtu vērā, ka meita ir man apgādībā esoša persona, man būtu jāieraksta viņa atpakaļ grāmatiņā? (jo nu jau kādu laiku viņa uzņēmumā nestrādā un arī algu līdz ar to nesaņem).

Lūgums pēc lietpratēja izskaidrojuma

Labadiena visiem vēlreiz! Man iepriekšējais lūgums pēc padoma ir šeit-http://kreditnemeji.lv/blog/lang/lv/2009/12/16/parada-piedzina/#comments. Nupat paskatījos Augstākās Tiesas kalend\aru attiecīgajā datuma, kad bija tiesa mūsu lietai un taradu pretīm ierakstu, ka “Zemākas instances tiesas lēmums atcelts pilnīgi un jautājums nodots jaunai izskatīšanai.”
Lūk - nevaru saprast vai tas ir labi, vai slikti? Mateks Credit prasību iesniedza Ogres rajona tiesā, kura arī to atbalstīja. Mēs savukārt iesniedzām protestu Augstākas Tiesas, kur AT priekšsēdētājs protestu apmierināja.
Jautājums - vai šis zemākas instances lēmums ir attiecināms un Ogres raj. tiesu un Mateks Credit viss ir jāsāk no jauna?

Andris

“Klausieties manos vārdos, neskatieties manos darbos!”

Kas notiek Latvijas ekonomikā?!
/28-09-2007/
Valdis Dombrovskis, partijas valdes loceklis, Eiropas Parlamenta deputāts
Valstī ir ekonomiskā krīze
Jau četrus gadus Latvijā ir augstākā inflācija Eiropas Savienībā (ES). Augustā inflācija jau pārsniedza 10% - tik straujš cenu kāpums Latvijā nav pieredzēts jau vairāk nekā desmit gadus. Dramatiski pieaug tekošā konta deficīts - 2007.gada pirmajā pusgadā tas sasniedza 25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pieaug bažas, ka ārvalstu tiešās investīcijas nosegs aizvien mazāku daļu no tekošā konta deficīta. Samazinās ārvalstu investoru uzticība Latvijas valstij, vairākas starptautiskās kredītreitingu aģentūras jau ir samazinājušas Latvijas kredītreitingu. Finanšu tirgū nervozitāti izraisa aizvien jaunas baumas par iespējamo lata devalvāciju. Turpinās iedzīvotāju aizplūde no Latvijas, pēc dažādām aplēsēm uz ārzemēm ir devušies 50 – 100 tūkstoši darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju.
Tādas ir Aigara Kalvīša valdības trīs gadu darbošanās sekas. Ekonomiskās nekompetences un bezatbildības piemēri seko viens aiz otra. Sākotnēji Kalvīša valdība izvēlējās pilnīgas bezdarbības taktiku inflācijas samazināšanai, apgalvojot, ka inflācija esot kā slimība, kas vienkārši jāpārslimo. Atsevišķi valdības ministri pat aicināja nedomāt par makroekonomisko stabilitāti un „gāzēt līdz grīdai”. Pēc vairākiem gadiem pat Kalvīša valdībai tapa skaidrs, ka ar pilnīgu bezdarbību inflāciju samazināt neizdosies, un sākās darbības imitācija, radot dažādas darba grupas un izstrādājot dažādus plānus.
Ekonomikas teorija skaidri pasaka, ka straujas ekonomiskās izaugsmes apstākļos valsts budžets ir jāsabalansē un jāpāriet uz budžetu ar pārpalikumu. Ierobežojot valdības tēriņus, tiek ierobežots arī iekšzemes pieprasījums un, attiecīgi, samazināta inflācija. Vairākus gadus Kalvīša valdība ignorēja ekspertu ieteikumus samazināt budžeta deficītu. Vēl nesen finanšu ministrs Oskars Spurdziņš apgalvoja, ka bezdeficīta budžetu varēs izveidot ne ātrāk kā 2010.gadā. Tomēr situācija kļuva tik dramatiska, ka šo uzstādījumu Kalvīša valdībai nācās pārskatīt un ar 2007.gada valsts budžeta grozījumiem sabalansēt budžetu.
Valdības sociālā bezatbildība
Tomēr arī šeit atklājas zināmas dīvainības. Valsts budžetu veido divas galvenās sastāvdaļas – valsts pamatbudžets, kurā atspoguļoti visu ministriju un budžeta iestāžu tēriņi un sociālais budžets, no kura tiek maksātas pensijas un pabalsti. Valsts pamatbudžetā vēl aizvien ir 322 milj. latu (2.4% no IKP) deficīts, ko kompensē tikpat liels sociālā budžeta pārpalikums. Tādējādi izrādās, ka Kalvīša valdības sludinātais taupības režīms ir fikcija – budžeta iestāžu nelietderīgo tēriņu ierobežošanas un bāzes izdevumu samazināšanas vietā notiek taupīšana uz pensionāru un citu sociāli mazāk aizsargāto grupu rēķina. Veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, Kalvīša valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus.
Taupība uz pensionāru rēķina jau ir kļuvusi par Tautas partijas (TP) firmas zīmi. Savulaik arī Andra Šķēles valdība lāpīja budžetu uz pensionāru rēķina, atņemot strādājošiem pensionāriem viņu nopelnītās pensijas. Vēlāk Satversmes tiesa šo Šķēles valdības lēmumu atzina par prettiesisku. Kalvīša valdības pieeja ir sociāli bezatbildīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma.
Valstī ir ekonomiskā krīze, un Kalvīša valdības nekompetentā un bezatbildībā darbošanās situāciju tikai pasliktina. To neviens neapšauba. Jautājums - ko darīt, lai situāciju uzlabotu?
Jaunā laika inflācijas samazināšanas programma
Jaunais laiks jau 2006.gada jūnijā publiski prezentēja savu inflācijas samazināšanas programmu. Daudzi no šīs programmas punktiem, piemēram, stingra fiskālā politika, kreditēšanas regulēšana, spekulatīvā pieprasījuma nekustamā īpašuma sektorā bremzēšana, investīcijas energoefektivitātē, uzkrājumu veicināšana, konkurences veicināšana - nav zaudējuši aktualitāti arī šobrīd. Jāatzīmē, ka Kalvīša valdība savu inflācijas samazināšanas plānu prezentēja gandrīz gadu vēlāk, turklāt daudzi tā punkti bija kā no JL programmas norakstīti. Tomēr svarīgi ir plānu ne tikai pieņemt, bet arī īstenot.
Attiecībā uz kreditēšanas regulēšanu un spekulatīvā pieprasījuma bremzēšanu, inflācijas samazināšanas plāns, kaut daļēji, bet tomēr tiek īstenots. Nodokļu politika šajā jomā būtu vēl pilnveidojama.
Attiecībā uz stingru fiskālo politiku JL un TP acīmredzot ir atšķirīgas izpratnes par šo jēdzienu. TP ar to saprot taupīšanu uz pensionāru un citu sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības daļu rēķina. JL ar to saprot ministriju nelietderīgo tēriņu ierobežošanu un bāzes izdevumu samazināšanu. Interesanti, ka bāzes izdevumu samazināšanu par 1-3% paredz arī valdības apstiprinātais inflācijas samazināšanas plāns, tomēr praksē tā netika veikta. JL atļāvās valdībai atgādināt par tās plāniem veikt bāzes izdevumu samazināšanu, uz budžeta grozījumiem iesniedzot priekšlikumu samazināt bāzes izdevumus par 1,5%. Finanšu ministra reakcija uz to bija – “nav jēgas atbildēt uz muļķīgiem opozīcijas priekšlikumiem”. Acīmredzot TP “gudrāk” šķiet ietaupīt uz pensionāru rēķina. Jāatgādina, ka JL praksē jau ir veicis bāzes izdevumu samazināšanu, strādājot pie 2004.gada budžeta. Toreiz bāzes izdevumi tika samazināti par vairāk nekā 6%. Jā, tas bija nepopulāri, bija daudzi neapmierinātie. Tomēr tas bija nepieciešams no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa, un stingra fiskālā politika netika īstenota uz sociāli mazāk aizsargātās sabiedrības daļas rēķina. Tāpēc JL uzstādījums par stingru fiskālo politiku nozīmē sabalansēt valsts pamatbudžetu. Tas attiecas arī uz dažādu megaprojektu būvniecības atlikšanu līdz makroekonomiski atbilstošākam brīdim. Ieviešot vidēja termiņa budžeta plānošanu, iespējams novērst pārspīlētu naudas tērēšanu budžeta gada beigās. Savukārt sociālā budžeta līdzekļi būtu novirzāmi to pamatmērķim – Kalvīša aizvien treknāko cenu apstākļos tik ļoti nepieciešamajai pensiju un pabalstu paaugstināšanai.
Attiecībā uz pārējiem inflācijas samazināšanas plāna punktiem - investīcijas energoefektivitātē, uzkrājumu veicināšana, konkurences veicināšana - praktisku darbu šo punktu īstenošanai valdība neveic. Tomēr tieši šo punktu īstenošana ne tikai ļaus samazināt inflāciju un tekošā konta deficītu, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā. Kā papildus pasākums tekošā konta deficīta samazināšanai būtu minama eksporta veicināšana.
Investīcijas energoefektivitātē
Viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem ir energoresursu cenu pieaugums. Energoresursu sadārdzinājums ne tikai atspoguļojas gāzes un apkures rēķinos, ko maksā iedzīvotāji, bet arī paaugstina daudzu preču un pakalpojumu pašizmaksu un, attiecīgi, cenu. Tarifu pieaugumu nosaka ne tikai energoresursu cenu pieaugums, bet arī zema energoefektivitāte. Tāpēc ir svarīgi investēt valsts energoefektivitātes paaugstināšanā gan ražošanas un sadales, gan gala patērētāja pusē. Tas samazinās Latvijas atkarību no importētajiem energoresursiem un bremzēs inflāciju.
Diemžēl valdības lēmums par ES fondu sadali 2007.–2013.gadam mājokļu siltināšanai paredz piešķirt tikai nepilnus 30 milj. eiro, kas ir mazāk, nekā atļauj Eiropas Komisija. Kohēzijas fonda energoefektivitātes programmai ir piešķirti 87 milj. eiro, pēdējā brīdī valdība nolēma samazināt šo programmu par 35 milj. eiro. Šāda valdības attieksme neļaus panākt izrāvienu energoefektivitātes jautājumos.
JL piedāvā investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanai noteikt par prioritāti un daudz plašāk īstenot mājokļu siltināšanas programmu.
Uzkrājumu veicināšana
JL piedāvā iedzīvotāju finanšu līdzekļu racionālai izmantošanai radīt un popularizēt speciālas programmas, kas veicinātu naudas novirzīšanu ieguldījumiem, nevis patēriņam. Turklāt ir nepieciešams iedzīvotājus plaši informēt par esošajiem uzkrājumus veicinošajiem stimuliem, piemēram, par iespēju, 10% bruto ienākumu ieguldot pensiju un apdrošināšanas fondos, saņemt nodokļu atmaksu.
Konkurences veicināšana
Konkurence ir galvenais faktors, kas tirgus apstākļos aptur nepamatotu cenu paaugstināšanu. Nodrošinot godīgu uzņēmējdarbības vidi un veicinot konkurenci, tiks bremzēta inflācija. Jāpārskata un jāpadara stingrāki dominējoša tirgus stāvokļa ierobežošanas nosacījumi. Stingrāk jākontrolē monopolistu pieprasīto tarifu pieaugumu pamatotība. Tomēr jāatceras, ka konkurences veicināšana dos pakāpenisku, nevis tūlītēju uzlabojumu.
Eksporta veicināšana
Eksporta veicināšana aptver plašu jautājumu loku, kas ietver gan Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstīšanu, gan eksporta prasmju seminārus, gan mērķa tirgu pētījumu veikšanu, gan atbalstu Latvijas uzņēmējiem eksporta mārketingā un jaunu tirgu apgūšanā. Jānodrošina daudz plašāka eksporta kredītu un eksporta garantiju pielietošana Latvijas eksportētāju atbalstam.
Valdības plāni iesaldēt algas
Atsevišķas uzmanības vērta ir Kalvīša valdības pēdējā laika rosīšanās saistībā ar iespējamu algu iesaldēšanu sabiedriskajā sektorā. Arī valdības inflācijas samazināšanas plāns paredz “ierobežot strauju darba algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā”. Jāatzīst, ka Latvijas ekonomikā ir nopietna dilemma - starp inflāciju un iedzīvotāju izceļošanu.
Galvenais aizbraukšanas cēlonis, kā to apstiprina arī Stratēģiskās analīzes komisijas veiktā pētījuma rezultāti, ir lielā algu starpība starp Latviju un vecajām ES dalībvalstīm. Tātad reālākais veids, kā aizkavēt darbaspēka aizceļošanu, ir algu paaugstināšana. Valdības plāni ierobežot algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā situāciju ar izceļošanu tikai pasliktinās. Tāpēc JL neatbalsta algu iesaldēšanu. Mums ir svarīgi savus cilvēkus noturēt Latvijā!
Protams, algu paaugstināšana palielina iekšzemes pieprasījumu un, attiecīgi, inflāciju. Tā ir nopietna dilemma. Vienlaikus ievērojami palielināt algas un strauji samazināt inflāciju nebūs iespējams.
Vairāki ekonomisti uzsver, ka algu kāpums, kas pēdējos gados apsteidz produktivitātes pieaugumu, apdraud Latvijas konkurētspēju un vistiešākajā veidā ietekmē inflāciju. Tam tikai daļēji var piekrist. Analizējot algu pieaugumu plašākā kontekstā, izrādās, ka no 1999.–2006.gadam vidējās bruto darba samaksas pieaugums atpaliek no nominālā IKP pieauguma. Vienīgais izņēmums bija 2003.gadā, kad šie rādītāji izlīdzinājās. Jāatzīmē, ka nominālā IKP pieaugums ir samērā plašs rādītājs, kas sevī ietver gan produktivitātes pieaugumu, gan inflāciju. Algu pieaugumu, kas sistemātiski atpaliek no nominālā IKP pieauguma, nevar uzskatīt par pārāk strauju. Līdz ar to valdības mēģinājumi mākslīgi bremzēt algu pieaugumu nav sevišķi pamatoti.
Dilemma, kā sabalansēt strauju ekonomisko izaugsmi un nepieciešamību paaugstināt algas, vienlaikus ierobežojot inflāciju, tuvākajos gados noteiks valsts ekonomisko politiku. Iespējamais risinājums ir turpināt pakāpenisku algu paaugstināšanu, vienlaikus veicot inflāciju samazinošus pasākumus atbilstoši JL inflācijas samazināšanas programmai. JL ir savs piedāvājums valsts ekonomikas izvešanai no krīzes, un mēs esam gatavi to īstenot!

Par tiesvedību

Par tiesu praksi un ne tikai….
LAKRAS saitā daudz tika runāts un rakstīts par iespējam tiesāties vai uzsākt tiesvedību pret valsti, amatpersonām, bankām utt. Taču līdz tam brīdim kad nonācām līdz reālām darbībām, lielākoties viss apstājās. Kāpēc? Manuprāt pavisam vienkāršu apstākļu dēļ- cilvēki BAIDĀS spert pirmo soli un uzsākt kašķi, otrkārt nav pārliecības, ka pret šo “iekārtu” vispār var cīnīties un kaut ko panākt.
Taču tagad, kad vairāk esmu sapratusi daudzu cilvēku reālās situācijas konstatēju, ka prakstiski 90% gadījumu bankas, kreditori, parādzu piedzinēji “brauc” uz kredītņēmēju nezināšanu- tikko kā parādās pretī dokumenti ar pamatotām pretprasībām, lielākoties iestājas klusums. Tāpēc sapratu, ka šobrīd visbūtiskāk ir dot cilvēkiem zināšanas par viņu tiesībām, iespējām un “saknē” apcirst to patvaļu, ko mēģina pret cilvēkiem pielietot.
Pastāstīšu pašu pēdējo gadījumu, par kuru esmu uzsākusi cīņu:
Klientam ir izsniegts liels hipotekārais kredīts pret NĪ ķīlu- privātmāju. Bizness ir beidzies, naudas līdzekļu 10X mazāk un bankai vairs nespēja maksāt. Tā kā nesņēmēm no bankas pretīmnākšanu un kādu laiku klients maksāja tikai 10 latus mēnesī 1000 vietā, protams - banka lauza līgumu un iesūdzēja Komercbanku šķīrējtiesā. Uz to nereaģējām, bet gaidījām lēmumu- saņēmām. Šķīrējtiesas sprieduma lēmumam ir jāsaņem - izpildraksts. Izpildraksta izsniegšanu gan rajona tiesā, gan apgabaltiesā apstrīdējām- vairāku iesmelu pēc-
1. Balstoteis uz patērētāju tiesību pārkāpumu
2. Neapsprietiem, netaisnīgiem līguma nosacījumiem
Tātad kas no tā- šķīrējtiesas lēmums ir, bet ot izpildīt Banka NEVAR! Ko banka dar- grib lauzt līgumu vēlreiz un atkal sūdzēt tiesā- bet nekā- ŠĶĪRĒJTIESAS LĒMUMS IR SPĒKĀ< TO NEVAR APSTRĪDĒT UN LAUZT. Kad uzdevām bankai jautājumu kā tad tā- ar šo lēmumu līgums jua vienreiz ir lauzts, kā tad lauztu līgumu var pārtraukt vēlreiz? Piedzenamā summa ir nofiksēta- ir! Bankai protams argumentu nebija…. UN VIŅI NEKO NEVAR DARĪT- kāpēc- pavisma vienkārši LĒMUMS ir, bet to izpildīt NEVAR!Pa šo starpu lūdzām NĪ kompāniju atkārtoti novērtēt ieķīlāto īpašumu- rezultāts- cenu kritums par 30%!!!!!! Āizsūtījām vērtētājam vēstuli, kur ielikām iepriek’’sejo vērtējumu ar lūgumu pamatot- uz kā pamata, ja NĪ ir ieguldīti vēl papildus līdzekļi, bet tā vērtība ir kritusies????? Saņēmēm ļoti jauku atbildi- ka esot vadījušies no TĀ BRĪŽA PAŖDOŠANAS CENĀM- un tas savukārt ir kas, ka vērtētāji ir vērtējusši TĀ BRĪŽA PĀRDOŠANAS CENU, nevis vērtību!!! Lūk arī pamats tiesvedībai.
Īsi pirms Ziemassvētkiem iesniedzu Ziemeļu rajona tiesā savas klientes pretprasību pret banku un nekustamo īpašumu vērtētājiem, par vairāku būtisku pārkāpumu konstatēšanu uz kā pamata ir izniegts hipotekārais kredīts- un tādejādi visus šķīrējtiesā uzliktos piedzenamos naudas līdzekļus lūdzam piedzīt no VĒRTĒTĀJIEM, vai arī Bankai apmierināties TIKAI AR ĶĪLU. Kā būs nezinam- bet domāju, tiesvedība bezgalīga- kas klientam? Nekas līgums ir lauzts, parāda summa uzrādīta, tiesāsimies! Domāju iznākums ir pozitīvs- jo NI VĒRTĒTĀJS ar savu atbildi “sev izraka bedri”! Un starp citu - kā RĀ minēja, valsts nodevā samaksājām 10 latus!!!
Ar šo gribēju tikai pateikt MĪĻIE KREDTŅĒMĒJI - iestājaties par savām tiesībām. Nepadodieties! Cik spēšu mēģināšu jūs atbalstīt gan ar padomiem, gan praktiskām vēstulēm no savas puses. Lai Jaunajā gadā mums visiem pietiek spēka un izturības cīnīties pret šeit notiekošo!
Ar cieņu, Sanita

paradu piedzina uz berna kopsanas pabalstu

Sveiki,vai kads ludzu nevaretu padalities informacija vai tiesam tiesu izpilditajs nevar verst parada piedzinu pret berna kopsanas pabalstu un vai var bloket kontu banka uz kura es sanemu so pabalstu.Vel ludzu pakomentejiet kas zina vai man obligati jaierodas pie tisu izpilditajas pasai vai mana vieta var aiziet ari virs?paldies

Fiziskas personas maksātnespējas likums

Fiziskas personas maksātnespēju regulē maksātnespējas likums, kuram ir paredzētas izmaiņas sākot ar 2010. gada 1. aprīli.
Zinu, ka daudzi cilvēki steidz pieteikt maksātnespēju līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim, jo pēc 1. aprīļa noteikumi paliek stingrāki.
Vai varētu kādu palūgt īsi nokomentēt, kādi nosacījumi mainās no 1. aprīļa salīdzinājumā ar pašreizējo kārtību, un vai tagad pieteikts process nodrošina, ka visa lieta virzās saskaņā ar pašlaik esošo likuma redakciju? Paldies.

Parkreditacija

Sanitai vai RA gribeju pajautat vai pastav tada iespeja,ka varu parkrediteties aiznemties naudu un atdot visus sikos parerina kreditus,bet kilas nav???

LATVIJAS REPUBLIKAS FINANŠU MINISTRIJA

Latvijas Kredītņēmēju apvienības
valdes priekšsēdētājam
god. Aināram Gorenko kungam

Par Krīzes likumu
Finanšu ministrija saskaņā uz Ministru prezidenta š. g. 24. novembra rezolūciju sniedz savu viedokli par Latvijas Kredītņēmēju apvienības izstrādāto Krīzes likuma projektu, kas š. g. 27. oktobrī tika iesniegts Valsts prezidentam Valdim Zatleram (turpmāk - likumprojekts).
Finanšu ministrija uzskata, ka fizisko personu parādsaistību atmaksas problēmu jautājumi jārisina informatīvajā ziņojumā „Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija” (turpmāk - ziņojums) piedāvāto risinājumu ietvaros. Ziņojums tika izstrādāts Finanšu ministrijas izveidotā darba grupā, kas analizēja iespējamos risinājumus attiecībā uz fizisko personu parādsaistību atmaksas problēmām. Darba grupā tika izskatītas arī iespējas izsludināt speciālu likumu, lai nodrošinātu vienīgā mājokļa īpašnieka tiesisko aizsardzību, tomēr, ņemot vērā iespējamos tiesvedības riskus, kā arī negatīvo ietekmi uz finanšu sektoru, šāds risinājuma modelis netika atbalstīts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta rīkojumu Nr. 580 tika atbalstīts ziņojumā ietvertais 2. modelis, kas paredz sniegt garantijas atbilstoši restrukturizētiem kredītiem, un tiek plānots, ka tā īstenošana varētu tikt uzsākta 2010. gadā.
Finanšu ministrija uzskata, ka likumprojekta 4. pantā iekļautais regulējums attiecībā uz trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusu būtu jārisina esošo sociālās aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Norādām, ka šie jautājumi ir Labklājības ministrijas kompetencē.
Finanšu ministrija uzskata, ka nav iespējams īstenot likumprojekta 5. pantā noteikto - ar likumu uzlikt pienākumu kredītiestādēm pārslēgt kreditēšanas līgumus, jo valsts ar likumdošanas palīdzību nevar privātpersonām uzlikt par pienākumu grozīt civiltiesisku līgumu, padarot to vienai no pusēm neizdevīgāku un neparedzot par to nekādu kompensējošu mehānismu. Piedāvātais risinājums rada neproporcionālus zaudējumus tikai vienai no iesaistītajām pusēm - kreditoriem.
Finanšu ministrija neuzskata par iespējamu pieņemt likumprojektu ar retroaktīvu ietekmi uz jau noslēgtajiem civiltiesiskajiem nodarījumiem, tādējādi uzliekot papildu slogu vienai no darījumu pusēm. Šādi tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kas ir viens no vispārīgajiem tiesību principiem.
Likumprojektā ietvertā regulējuma ieviešana radītu ievērojamus zaudējumus komercbankām, kas var būtiski ietekmēt banku likviditāti un kapitāla pietiekamību, kā arī rada draudus iespējamai banku maksātnespējai. Šāda regulējuma ieviešana var negatīvi ietekmēt noguldītāju interešu aizsardzību un radīt neuzticību visai finanšu sistēmai, kas rada noguldījumu aizplūšanas risku, kā arī var mudināt esošos banku sektora investorus atstāt Latvijas tirgu. Savukārt
potenciālajiem investoriem šāda pagaidu noregulējuma noteikšana var kalpot par signālu atturēties no ienākšanas Latvijas finansu tirgū, uzskatot to par nedrošu vidi savām investīcijām. Vienlaikus šāds regulējums nemotivē aizņēmējus atmaksāt parādu, tādējādi vēl vairāk padziļinot finanšu sektora problēmas.
Attiecībā uz 5. pantā noteikto ierobežojumu 40% apmērā no fiziskās vai juridiskās personas vidējiem ikmēneša ienākumiem norādām, ka nav pamatoti piemērot vienādus ierobežojumus neatkarīgi no ikmēneša ienākumu apmēra, kā arī kredītsaistību lieluma. Attiecībā uz fiziskām personām ar ļoti lieliem ikmēneša ienākumiem šāds ierobežojums var būt nepamatoti mazs. Nav noteikti arī ierobežojumi attiecībā uz maksimālo obligāti restrukturizējamo kredītsaistību apjomu, kas varētu būt nepieciešams, lai personas ar nesamērīgi lielām kredītsaistībām šādu mehānismu neizmantotu ļaunprātīgi. Savukārt, restrukturizejot uzņēmumu kredītus, ir nepieciešams individuāli izvērtēt katra atsevišķa uzņēmuma dzīvotspēju, efektivitātes paaugstināšanas un uzņēmējdarbības restrukturizācijas iespējas, un šajā gadījumā nevar tikt piemēroti tādi paši principi kā attiecībā uz fizisko personu kredītsaistību restrukturizāciju.
Finanšu ministrija neuzskata par lietderīgu likumprojektā (6. pants) atrunāt parāda piedzīšanas ierobežojumus, jo tie jau ir noteikti Civilprocesa likuma 1. pielikumā, tostarp, ka piedziņu nevar vērst uz naudu minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku un katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Saeimā tiek virzīti grozījumi Civilprocesa likumā (Nr. 1442/Lp9), kas aizliegs vērst parādu piedziņu uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 7. pantā ierosinātie ierobežojumi attiecībā uz darbinieku skaita samazinājumu var būt kavēklis uzņēmuma veiksmīgai restrukturizācijai, jo atsevišķos gadījumos var būt nepieciešamība ievērojami samazināt darbinieku skaitu, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma dzīvotspēju.
Norādām, ka likumprojektā nav iekļauti pārejas noteikumi, kas noteiktu regulējumu pēc likumprojekta 2. pantā noteiktā krīzes perioda beigām. Līdz ar to nav skaidrs, kuras likumprojekta normas zaudē spēku automātiski, kuras - nē, kādā veidā notiek atgriešanās pie iepriekšējām civiltiesiskajām attiecībām un kas pēc termiņa beigām notiek ar uzsāktajiem tiesvedības procesiem. Vienlaikus likumprojekta 13. pants nosaka beztermiņa ierobežojumus attiecībā uz kredīta ikmēneša maksājuma apmēru pēc ekonomiskās krīzes perioda beigām, kas nav samērīgi ar likumprojekta mērķi - noteikt ierobežojumus ekonomiskās krīzes periodā.
Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, Finanšu ministrija neatbalsta speciāla likuma izstrādi kredītsaistību atmaksas jautājumu risināšanai. Piekrītam, ka ir nepieciešams sniegt atbalstu privātpersonām, kurām ekonomiskās krīzes rezultātā ir grūtības atmaksāt kredītsaistības, taču tas būtu jādara informatīvajā ziņojumā „Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija” piedāvātā un Ministru kabineta atbalstītā modeļa ietvaros, kas paredz sniegt atbalstu skaidri definētai mērķa grupai. Savukārt attiecībā uz likumprojektā ietvertajiem risinājumiem par parādu piedziņas jautājumiem, kā arī trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusa iegūšanu atbalstām šo jautājumu risināšanu, pēc nepieciešamības veicot grozījumus jau esošos normatīvajos aktos, nevis izstrādājot speciālu likumu.
Ar cieņu valsts sekretārs M. Bičevskis
Zitcerc 67095553
Špeļs 67095640
Kristapsone 67083976