LATVIJAS REPUBLIKAS FINANŠU MINISTRIJA

Latvijas Kredītņēmēju apvienības
valdes priekšsēdētājam
god. Aināram Gorenko kungam

Par Krīzes likumu
Finanšu ministrija saskaņā uz Ministru prezidenta š. g. 24. novembra rezolūciju sniedz savu viedokli par Latvijas Kredītņēmēju apvienības izstrādāto Krīzes likuma projektu, kas š. g. 27. oktobrī tika iesniegts Valsts prezidentam Valdim Zatleram (turpmāk - likumprojekts).
Finanšu ministrija uzskata, ka fizisko personu parādsaistību atmaksas problēmu jautājumi jārisina informatīvajā ziņojumā „Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija” (turpmāk - ziņojums) piedāvāto risinājumu ietvaros. Ziņojums tika izstrādāts Finanšu ministrijas izveidotā darba grupā, kas analizēja iespējamos risinājumus attiecībā uz fizisko personu parādsaistību atmaksas problēmām. Darba grupā tika izskatītas arī iespējas izsludināt speciālu likumu, lai nodrošinātu vienīgā mājokļa īpašnieka tiesisko aizsardzību, tomēr, ņemot vērā iespējamos tiesvedības riskus, kā arī negatīvo ietekmi uz finanšu sektoru, šāds risinājuma modelis netika atbalstīts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta rīkojumu Nr. 580 tika atbalstīts ziņojumā ietvertais 2. modelis, kas paredz sniegt garantijas atbilstoši restrukturizētiem kredītiem, un tiek plānots, ka tā īstenošana varētu tikt uzsākta 2010. gadā.
Finanšu ministrija uzskata, ka likumprojekta 4. pantā iekļautais regulējums attiecībā uz trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusu būtu jārisina esošo sociālās aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Norādām, ka šie jautājumi ir Labklājības ministrijas kompetencē.
Finanšu ministrija uzskata, ka nav iespējams īstenot likumprojekta 5. pantā noteikto - ar likumu uzlikt pienākumu kredītiestādēm pārslēgt kreditēšanas līgumus, jo valsts ar likumdošanas palīdzību nevar privātpersonām uzlikt par pienākumu grozīt civiltiesisku līgumu, padarot to vienai no pusēm neizdevīgāku un neparedzot par to nekādu kompensējošu mehānismu. Piedāvātais risinājums rada neproporcionālus zaudējumus tikai vienai no iesaistītajām pusēm - kreditoriem.
Finanšu ministrija neuzskata par iespējamu pieņemt likumprojektu ar retroaktīvu ietekmi uz jau noslēgtajiem civiltiesiskajiem nodarījumiem, tādējādi uzliekot papildu slogu vienai no darījumu pusēm. Šādi tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kas ir viens no vispārīgajiem tiesību principiem.
Likumprojektā ietvertā regulējuma ieviešana radītu ievērojamus zaudējumus komercbankām, kas var būtiski ietekmēt banku likviditāti un kapitāla pietiekamību, kā arī rada draudus iespējamai banku maksātnespējai. Šāda regulējuma ieviešana var negatīvi ietekmēt noguldītāju interešu aizsardzību un radīt neuzticību visai finanšu sistēmai, kas rada noguldījumu aizplūšanas risku, kā arī var mudināt esošos banku sektora investorus atstāt Latvijas tirgu. Savukārt
potenciālajiem investoriem šāda pagaidu noregulējuma noteikšana var kalpot par signālu atturēties no ienākšanas Latvijas finansu tirgū, uzskatot to par nedrošu vidi savām investīcijām. Vienlaikus šāds regulējums nemotivē aizņēmējus atmaksāt parādu, tādējādi vēl vairāk padziļinot finanšu sektora problēmas.
Attiecībā uz 5. pantā noteikto ierobežojumu 40% apmērā no fiziskās vai juridiskās personas vidējiem ikmēneša ienākumiem norādām, ka nav pamatoti piemērot vienādus ierobežojumus neatkarīgi no ikmēneša ienākumu apmēra, kā arī kredītsaistību lieluma. Attiecībā uz fiziskām personām ar ļoti lieliem ikmēneša ienākumiem šāds ierobežojums var būt nepamatoti mazs. Nav noteikti arī ierobežojumi attiecībā uz maksimālo obligāti restrukturizējamo kredītsaistību apjomu, kas varētu būt nepieciešams, lai personas ar nesamērīgi lielām kredītsaistībām šādu mehānismu neizmantotu ļaunprātīgi. Savukārt, restrukturizejot uzņēmumu kredītus, ir nepieciešams individuāli izvērtēt katra atsevišķa uzņēmuma dzīvotspēju, efektivitātes paaugstināšanas un uzņēmējdarbības restrukturizācijas iespējas, un šajā gadījumā nevar tikt piemēroti tādi paši principi kā attiecībā uz fizisko personu kredītsaistību restrukturizāciju.
Finanšu ministrija neuzskata par lietderīgu likumprojektā (6. pants) atrunāt parāda piedzīšanas ierobežojumus, jo tie jau ir noteikti Civilprocesa likuma 1. pielikumā, tostarp, ka piedziņu nevar vērst uz naudu minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku un katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Saeimā tiek virzīti grozījumi Civilprocesa likumā (Nr. 1442/Lp9), kas aizliegs vērst parādu piedziņu uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 7. pantā ierosinātie ierobežojumi attiecībā uz darbinieku skaita samazinājumu var būt kavēklis uzņēmuma veiksmīgai restrukturizācijai, jo atsevišķos gadījumos var būt nepieciešamība ievērojami samazināt darbinieku skaitu, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma dzīvotspēju.
Norādām, ka likumprojektā nav iekļauti pārejas noteikumi, kas noteiktu regulējumu pēc likumprojekta 2. pantā noteiktā krīzes perioda beigām. Līdz ar to nav skaidrs, kuras likumprojekta normas zaudē spēku automātiski, kuras - nē, kādā veidā notiek atgriešanās pie iepriekšējām civiltiesiskajām attiecībām un kas pēc termiņa beigām notiek ar uzsāktajiem tiesvedības procesiem. Vienlaikus likumprojekta 13. pants nosaka beztermiņa ierobežojumus attiecībā uz kredīta ikmēneša maksājuma apmēru pēc ekonomiskās krīzes perioda beigām, kas nav samērīgi ar likumprojekta mērķi - noteikt ierobežojumus ekonomiskās krīzes periodā.
Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, Finanšu ministrija neatbalsta speciāla likuma izstrādi kredītsaistību atmaksas jautājumu risināšanai. Piekrītam, ka ir nepieciešams sniegt atbalstu privātpersonām, kurām ekonomiskās krīzes rezultātā ir grūtības atmaksāt kredītsaistības, taču tas būtu jādara informatīvajā ziņojumā „Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija” piedāvātā un Ministru kabineta atbalstītā modeļa ietvaros, kas paredz sniegt atbalstu skaidri definētai mērķa grupai. Savukārt attiecībā uz likumprojektā ietvertajiem risinājumiem par parādu piedziņas jautājumiem, kā arī trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusa iegūšanu atbalstām šo jautājumu risināšanu, pēc nepieciešamības veicot grozījumus jau esošos normatīvajos aktos, nevis izstrādājot speciālu likumu.
Ar cieņu valsts sekretārs M. Bičevskis
Zitcerc 67095553
Špeļs 67095640
Kristapsone 67083976