Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
LATVIJAS REPUBLIKAS FINANŠU MINISTRIJA
Latvijas Kredītņēmēju apvienības
valdes priekšsēdētājam
god. Aināram Gorenko kungamPar Krīzes likumu
Finanšu ministrija saskaņā uz Ministru prezidenta š. g. 24. novembra rezolūciju sniedz savu viedokli par Latvijas Kredītņēmēju apvienības izstrādāto Krīzes likuma projektu, kas š. g. 27. oktobrī tika iesniegts Valsts prezidentam Valdim Zatleram (turpmāk - likumprojekts).
Finanšu ministrija uzskata, ka fizisko personu parādsaistību atmaksas problēmu jautājumi jārisina informatīvajā ziņojumā „Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija” (turpmāk - ziņojums) piedāvāto risinājumu ietvaros. Ziņojums tika izstrādāts Finanšu ministrijas izveidotā darba grupā, kas analizēja iespējamos risinājumus attiecībā uz fizisko personu parādsaistību atmaksas problēmām. Darba grupā tika izskatītas arī iespējas izsludināt speciālu likumu, lai nodrošinātu vienīgā mājokļa īpašnieka tiesisko aizsardzību, tomēr, ņemot vērā iespējamos tiesvedības riskus, kā arī negatīvo ietekmi uz finanšu sektoru, šāds risinājuma modelis netika atbalstīts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta rīkojumu Nr. 580 tika atbalstīts ziņojumā ietvertais 2. modelis, kas paredz sniegt garantijas atbilstoši restrukturizētiem kredītiem, un tiek plānots, ka tā īstenošana varētu tikt uzsākta 2010. gadā.
Finanšu ministrija uzskata, ka likumprojekta 4. pantā iekļautais regulējums attiecībā uz trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusu būtu jārisina esošo sociālās aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Norādām, ka šie jautājumi ir Labklājības ministrijas kompetencē.
Finanšu ministrija uzskata, ka nav iespējams īstenot likumprojekta 5. pantā noteikto - ar likumu uzlikt pienākumu kredītiestādēm pārslēgt kreditēšanas līgumus, jo valsts ar likumdošanas palīdzību nevar privātpersonām uzlikt par pienākumu grozīt civiltiesisku līgumu, padarot to vienai no pusēm neizdevīgāku un neparedzot par to nekādu kompensējošu mehānismu. Piedāvātais risinājums rada neproporcionālus zaudējumus tikai vienai no iesaistītajām pusēm - kreditoriem.
Finanšu ministrija neuzskata par iespējamu pieņemt likumprojektu ar retroaktīvu ietekmi uz jau noslēgtajiem civiltiesiskajiem nodarījumiem, tādējādi uzliekot papildu slogu vienai no darījumu pusēm. Šādi tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kas ir viens no vispārīgajiem tiesību principiem.
Likumprojektā ietvertā regulējuma ieviešana radītu ievērojamus zaudējumus komercbankām, kas var būtiski ietekmēt banku likviditāti un kapitāla pietiekamību, kā arī rada draudus iespējamai banku maksātnespējai. Šāda regulējuma ieviešana var negatīvi ietekmēt noguldītāju interešu aizsardzību un radīt neuzticību visai finanšu sistēmai, kas rada noguldījumu aizplūšanas risku, kā arī var mudināt esošos banku sektora investorus atstāt Latvijas tirgu. Savukārt
potenciālajiem investoriem šāda pagaidu noregulējuma noteikšana var kalpot par signālu atturēties no ienākšanas Latvijas finansu tirgū, uzskatot to par nedrošu vidi savām investīcijām. Vienlaikus šāds regulējums nemotivē aizņēmējus atmaksāt parādu, tādējādi vēl vairāk padziļinot finanšu sektora problēmas.
Attiecībā uz 5. pantā noteikto ierobežojumu 40% apmērā no fiziskās vai juridiskās personas vidējiem ikmēneša ienākumiem norādām, ka nav pamatoti piemērot vienādus ierobežojumus neatkarīgi no ikmēneša ienākumu apmēra, kā arī kredītsaistību lieluma. Attiecībā uz fiziskām personām ar ļoti lieliem ikmēneša ienākumiem šāds ierobežojums var būt nepamatoti mazs. Nav noteikti arī ierobežojumi attiecībā uz maksimālo obligāti restrukturizējamo kredītsaistību apjomu, kas varētu būt nepieciešams, lai personas ar nesamērīgi lielām kredītsaistībām šādu mehānismu neizmantotu ļaunprātīgi. Savukārt, restrukturizejot uzņēmumu kredītus, ir nepieciešams individuāli izvērtēt katra atsevišķa uzņēmuma dzīvotspēju, efektivitātes paaugstināšanas un uzņēmējdarbības restrukturizācijas iespējas, un šajā gadījumā nevar tikt piemēroti tādi paši principi kā attiecībā uz fizisko personu kredītsaistību restrukturizāciju.
Finanšu ministrija neuzskata par lietderīgu likumprojektā (6. pants) atrunāt parāda piedzīšanas ierobežojumus, jo tie jau ir noteikti Civilprocesa likuma 1. pielikumā, tostarp, ka piedziņu nevar vērst uz naudu minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku un katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Saeimā tiek virzīti grozījumi Civilprocesa likumā (Nr. 1442/Lp9), kas aizliegs vērst parādu piedziņu uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka likumprojekta 7. pantā ierosinātie ierobežojumi attiecībā uz darbinieku skaita samazinājumu var būt kavēklis uzņēmuma veiksmīgai restrukturizācijai, jo atsevišķos gadījumos var būt nepieciešamība ievērojami samazināt darbinieku skaitu, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmuma dzīvotspēju.
Norādām, ka likumprojektā nav iekļauti pārejas noteikumi, kas noteiktu regulējumu pēc likumprojekta 2. pantā noteiktā krīzes perioda beigām. Līdz ar to nav skaidrs, kuras likumprojekta normas zaudē spēku automātiski, kuras - nē, kādā veidā notiek atgriešanās pie iepriekšējām civiltiesiskajām attiecībām un kas pēc termiņa beigām notiek ar uzsāktajiem tiesvedības procesiem. Vienlaikus likumprojekta 13. pants nosaka beztermiņa ierobežojumus attiecībā uz kredīta ikmēneša maksājuma apmēru pēc ekonomiskās krīzes perioda beigām, kas nav samērīgi ar likumprojekta mērķi - noteikt ierobežojumus ekonomiskās krīzes periodā.
Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, Finanšu ministrija neatbalsta speciāla likuma izstrādi kredītsaistību atmaksas jautājumu risināšanai. Piekrītam, ka ir nepieciešams sniegt atbalstu privātpersonām, kurām ekonomiskās krīzes rezultātā ir grūtības atmaksāt kredītsaistības, taču tas būtu jādara informatīvajā ziņojumā „Privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģija” piedāvātā un Ministru kabineta atbalstītā modeļa ietvaros, kas paredz sniegt atbalstu skaidri definētai mērķa grupai. Savukārt attiecībā uz likumprojektā ietvertajiem risinājumiem par parādu piedziņas jautājumiem, kā arī trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusa iegūšanu atbalstām šo jautājumu risināšanu, pēc nepieciešamības veicot grozījumus jau esošos normatīvajos aktos, nevis izstrādājot speciālu likumu.
Ar cieņu valsts sekretārs M. Bičevskis
Zitcerc 67095553
Špeļs 67095640
Kristapsone 6708397624 responses to “LATVIJAS REPUBLIKAS FINANŠU MINISTRIJA”
-
Diemžēl Finanšu ministrija nav izpētījusi cik daudz Latvijā ir kredītņēmēju, cik daudziem no tiem ir grūtības ar kredītu atmaksu, cik daudziem kredītņēmējiem jau ir atņemts īpašums, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku tas atstās.
Līdz šim cilvēki, kas vairs nespēj pildīt kredītsaistības kļūst par parādniekiem līdz kapa malai, jo nevienojoties ar kredītiestādi par iespējamo sadarbību, viņi zaudē īpašumus un starpība starp kredīta pamatsummu un īpašuma šī brīža vērtību, tiek piedzīta no visiem viņu pierādāmajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka visticamāk cilvēks vai nu emigrē vai arī turpina strādāt šajā valstī nelegāli, nemaksājot nodokļus, slapstoties no parādu piedzinējiem un tiesu izpildītājiem. Neviens no šiem variantiem nesekmē valsts atveseļošanos un cilvēka vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā. -
Ja runājam par valsts sagatavoto garantiju programmu kredītņēmējiem, ir jāsaprot, ka tā nav ne „glābšanas plāns”, ne valsts dāvana, ne palīdzība - tas ir vēl viens aizdevums, parādos slīkstošajam, kurš būs 10 gadu laikā jāatmaksā valstij. Tātad pēc programmas darbības beigām (plānots 2 gadi), atjaunojoties mūsu līdzcilvēku maksātspējai, varēsim maksāt nu jau divus kredītus - kas summā atkal iedzīs kredītņēmēju maksātnespējā!
Šī programma paredz sniegt garantijas atbilstoši restrukturizētiem kredītiem, un tiek plānots, ka tā īstenošana varētu tikt uzsākta 2010. gadā, bet netiek ņemts vērā, ka ir kredītņēmēji, kuru īpašumi jau ir pārdoti izsolēs, bet parādsaistības ir palikušas.
Par šiem cilvēkiem šajā plānā nav ne vārda. -
Domāju ir jāceļ telšu nometne pretī Augstākai tiesai, lai Bičkovičssssssssssssssss vēlreiz taisnojās sabiedrībai par Krīzes likuma nepieciešamību, vienlaikus tajā iestrādājot arī nepārvaramas varas sekas, karus, šļūdoņus, viesuļvētras, plūdu nodarītās sekas, debess ķermeņu nodarīto seku iespaidu uz kredīta atdošanas iespējām.
-
Finanšu ministrija izliekas neredzam, ka kredītņēmēju ikmēneša ienākumi ir samazinājušies ekonomiskās krīzes apstākļos, kad Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumus, kas mehāniski samazina Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu apmēru ar kuriem tiem bija tiesības rēķināties. Tā piemēram, lēmumi, kas vērsti uz valsts sektorā strādājošo personu darba algu samazināšanu; sociālo pabalstu samazināšanu; darba vietu samazināšanu; nodokļu likmju paaugstināšana un jaunu nodokļu ieviešana, kā arī citi lēmumi, kuru rezultātā iedzīvotāju maksātspēja ir samazinājusies. Situācija Latvijā robežojas ar ārkārtas situāciju, kad cilvēkiem nepamatoti tiek atņemti viņu ienākumi, lai glābtu Latvijas kopējo ekonomiku. No valdības pieņemtajiem lēmumiem ir cietuši arī kredītņēmēji, kā rezultātā nav spējīgi savlaicīgi un noteiktajos apmēros pildīt saistības, kuras par pilnīgi izpildāmām tika novērtētas brīdī kad tika noslēgts Aizdevuma līgums.
-
Bez rupjībām ir samērā grūti komentēt šo Finanšu ministrijas viedokli, bet būtu interesanti dzirdēt citu komentētāju viedokli.
-
nu mērkaķi!
-
larisa decembris 26th, 2009 11:30
Skumji.Spekulacija nau izbegama.
Katra ziņa liels paldies Jums par sniegto palidzibu cinoties par kreditņemejiem.
Lakra,turamies un ceresim!!!
Visiem priecigu sagaidišanu Jauno gadu!!! -
larisa decembris 26th, 2009 11:42
Man jau zvanija no bankas un paziņoja ka maju dosot izsolei.Pec sarunas man palika sapigi.Kad teicu ka abi ar viru esam bez darba,sekoja atbilde;-Mes jums nevaresim panakt pretim jo jus esiet bez ienakumiem.Vai nu meklejiet darbu,vai nu brauciet pelnit uz arzemem.Jo dzivot sava privata maja krizes laika ir grezniba.Luk ta man atbildeja Hipotekas bankas kredita reguletais no Rigas.Ja vinš redzetu cik musu maja ir maziņa(71 kw metra)un pirkam mes vinu ar 75%nolietojumu tad šaubos ka kads gribes manu maju pirkt.Pa 9 tukstosiem varbut,vai ta nebus spekulacija.Bet zeme man ir 817 kw,m un maja ir pilseta.Luk ko viņiem spekulantiem vajag.
-
larisa decembris 26th, 2009 12:01
Par musu salauzsto likteni ko speja izdarit musu valsts.
1988g,nodibinajam gimeni.Piedzima vieniga meitiņa.Dzivojam ka laimiga ģimene,stradajam ka rukiši.Pardzivojam ari talonu laikus.Bet neskatoties ne uz ko musu lauliba 21 gadu ir loti laimiga!!!Meitai jau 21 gads,mes paši pilni speka.Man 45 viram 48.BET!!!
Meita pabeidza skolu un jutas te nederiga.nolema dzivot Norveģija un uz Latviju nekad neatgriezisies.Cik es asaras izleju ilgojoties pec savas meitiņas.Tagad rakstot ari raudu,jo vinai tikai 21 gadiņš un jau izmesta no musu zemes!!!Mes ar viru ari nolemam sameklet un braukt prom.
Kur smelt spekus lai parvaret sapec un ilgošanu pec sava berna,redzešu viņu varbut reiz pa 2 gadiem,nevaru samiļot un but blakus kad viņai skumji???Musu vecuma iedzivoties sveša zeme.Meita Norvegija,mes anglija,mamma viena paliek Latvija.Asaras tik birst un sirds sitas.Par ko tadas sapes???Tapec ka musu valsti neļauj but laimigiem!Bet es sapurinašos un darišu visu lai atkal apvienot ģimeni kopa,tad es varešu mirt ar smaidu bez asaram.Štrunc par maju,štrunc par kreditu.Bet sapigi ka mana ģimene bus izmetata pa pasauli.Ka var to piedot???Lai valdiba priecajas svetkos ar saviem berniem kopa un viniem ir vienalga ka kautkur sturiti musu skaista zemitie raud mate klusiņam spilvena. -
Juris Stikāns decembris 26th, 2009 17:17
Priecīgus Ziemassvētkus.
1. Par pašu krīzes likumu.
Jāsaka godīgi, ka likumprojekts jau no paša gala bija sagatavots diezgan populistisks - kaut kas līdzīgs kā Dombrovska paziņojums par ķīlu kā vienīgo garantu aizņēmumam.
Tāpēc, manuprāt, lai vērstu lietas par labu, nav jāizdomā ritenis par jaunu, bet gan jāuzlabo esošais ritenis. Respektīvi - kas cilvēkus glābtu no finanšu krīzes? kas atjaunotu maksātspēju? Ja mums nebūtu parādu…Ar likumu grozījumiem ir jāļauj cilvēkiem bankrotēt. Respektīvi ir jāgroza maksātnespējas likums - kaut kas līdzīgs kā tika aprakstīts ēit iepriekš par Angliju.
Citas izejas es šeit neredzu.
Domāju, ka Lakras speciālisti to zina un paši apzinās, ka tas izejas mehānisms. Tāpēc rosinu izstrādāt šādus grozījumus un nevis iesniegt tos KORUMPANTAM - APLOKŠNIEKAM - VALDIM, bet iesniegt tos tā, lai valstī likumiski būtu jātaisa referendums…jo kā mēs visi redzam, tad mūsu politiķi - KORUMPANTI, ĀPŠI, CITPLANĒTIEŠI, ZVIEDRU PROSTITŪTAS mums nepalīdzēs, tākā nāksies mums palīdzēt pašiem sev, jo pēc jaukajām brīvdienām nāks drūmais janvaris ar 24% ienākumu nodokļa likmi,kā arī neaizmirsīsim par Satversmes Tiesas lēmumu ( atbalstu - ļoti neticami demokrātiski ), kas prasīs vēl 100 miljonus gadā, kas būs pēc Āpša - Valda teiktā mums būs jādabūn vainu samazinot izdevumus, vai palielinot ( citplanētieša Finanšu ministra Repšes prāt ) ienākumus, palielinot nodokļus.
Laimīgu jauno gadu! -
Neviens nav uzskaitījis cik ir to kredītņēmēju, kam ieķīlātais īpašums ir pārdots izsolē un palikušas milzīgas parādsaistības. Nav datu par galvotājiem.
Ņemot vērā pašreizējās tirgus cenas, kas jau tā ir 20% no 2007.gada vērtības un, ja vēl atņem ~30-40%, nosakot piespiedu pārdošanas vērtību, tad par 100 tūkstošiem Ls pirkts īpašums tiks pārdots 1. izsolē par 12 tūkstošiem, vai 2.izsolē- par 7200 Ls.
Ja aizņēmums, piemēram, ir bijis 75 tūkstoši, tad pēc īpašuma pārdošanas netiks segti pat piedziņas izdevumi (7500 Ls=10% no piedzenamās summas) pilnā apmērā.
Tā ir būtiska spēles noteikumu maiņa, jo aizņemoties personas nav pieļāvušas iespēju, ka viņu īpašumi izsolē varētu likumīgi tikt pārdoti par 20% no kredīta summas. -
Paldies Jums Diāna par kredītņēmēju atbalstu.
-
Rā
Jums ir laba doma par telšu nometni. -
Pilsonis decembris 27th, 2009 20:40
Es drīzāk gribētu Jurim piekrist. Tas krīzes likums tiešām bija diezgan populistisks un jau pašā sākumā bija skaidrs, ka netiks pieņemts (kaut arī pats parakstījos), bet IR JĀĻAUJ BANKROTĒT. Sūds ar visiem īpašumiem. Galvenais darīt iespējamo, lai atbrīvotos no parādiem. To māju, mašīnu tāpat kapā nepaņemsi, pie kam, vēl nervus un attiecības ar mīļajiem sačakarēs. Diemžēl ar referendumu tā ir, kā ir, jo maksātnespējas likums it kā attiecas uz ekonomiku, un par to nevar rīkot referendumus.
-
larisa decembris 27th, 2009 23:07
Dianit,man šodien virs atrada jusu rakstu.Tur vel interveja no Kreditinforma.Raksts patiešam labs,tikai varbut ne visi zin par jusu rakstu.Vai jus varetu pateikt kur ir nopublicets lai vairakie izlasa?Es izlasiju pilnigi visu rakstu!Visa cieņa Jums!!!
-
Pirms pāris nedēļām “Patiesā dzīve” publicēja rakstu par kredītņēmēju problēmām.
Esmu ievērojusi, ka kredītņēmēji nelabprāt runā par savām problēmām, jo baidās, ka apkārtējie viņus nosodīs. Bet, ja turpināsiet klusēt, tad nekas nemainīsies. Šī problēma pati no sevis neatrisināsies.
Atcerieties, ka ne kredītņēmēji, ne pensionāri, ne skolotāji nav vainīgi, ka valstī ir ekonomiskā krīze, tā ir tikai valdības muļķības dēļ! -
Daži citāti no 2007.gada:
Edmunds Krastiņš, Rīgas domes deputāts
Kāda ekonomiskā krīze? Mums nav jādiskutē par to vai krīze ir neizbēgama, bet gan par to vai tāda ekonomiskā krīze vispār ir iespējama tuvākajos gados! Latvijā šobrīd notiek konverģences process – ekonomika izlīdzinās ar Eiropas Savienības līmeni. To pierāda joprojām augstā ārvalstu investoru interese, un kamēr tas turpināsies, nekāda ekonomiskā krīze Latvijā nav iespējama.Mūsu labklājības līmenis attiecībā pret veco ES valstu iedzīvotājiem ir 40 – 50% līmenī, konverģences process turpināsies 10 – 15 gadus, kas nozīmē, ka šajā laikā Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi dubultosies. Katrs finansētājs, kurš to izrēķina saprot, ka ieguldījumi Latvijā atmaksāsies, jo ir liela attīstības perspektīva, ja nenotiks kaut kāda force majeur situācija. Tie kas aizdod naudu tic, ka nevis cilvēki paliks bez darba, bet gan ka viņu alga dubultosies.
Protams, ekonomikā, piemēram, valdības muļķības dēļ vai citu apstākļu ietekmē var notikt lielāks vai mazāks atslābums. Taču neticu reālai lejupslīdei. Arī Krievijas krīzes laikā mums nebija reālas lejupslīdes.
Īstermiņa galvenā problēma ir inflācija. Jo inflācija kas pārsniedz 7 – 8% nav pieļaujama un mums tāda inflācija ir kaitīga un tā tieši ietekmē katru cilvēku. Bankas jau sākušas procesu – kreditēšanas samazināšana, bet valdībai ir jāsamazina izdevumi. Savukārt lai veicinātu privātpersonu uzkrājumu veidošanu, jābūt sakārtotai ieguldījumu sistēmas struktūrai. Mums iedzīvotāju ienākuma nodoklis palicis postsociālisma līmenī, kurā vispār nav izpratnes par to, ka cilvēkiem ir uzkrājumi, kas tiek ieguldīti aktīvos. Ja tas netiks sakārtots, tad investīcijas vienmēr plūdīs tur, kur ir šie caurumi – nekustamajā īpašumā, akcijās vai vēl citur. Cilvēki ir ierobežoti ieguldīt savu naudu daudzos modernos instrumentos un tas rada problēmas. -
Edgars Šīns, SIA Latio valdes priekšsēdētājs
Tas ko tagad vajadzētu darīt, – aizlīmēt ar plāksteri mutes visiem pesimistiem un vajadzētu ļoti daudz optimisma, jo vismaz nekustamā īpašuma tirgus ir emociju tirgus. Tas ko cilvēki pērk dotajā brīdī ir ekspertācijas. Ja šajos apstākļos baņķieri runās ko skumju, eksperti nokārs degunus un politiķi draudēs ar izrēķināšanos, šis emocionālais fons varētu nodarīt daudzkārt lielāku ļaunumu tautsaimniecībai. Šobrīd ir svarīgi uzturētu esošo [nekustamo īpašumu] cenu līmeni, kas ir indekss nākotnes optimismam. Ir jādomā kā dot labas ziņas mājsaimniecībām, kā uzturēt pārliecību, ka nebūs lielu satricinājumu.
Nekustamo īpašumu tirgū dienā ieplūst 4 – 6 miljoni latu. Jebkurš baņķieru pesimisms, inflācijas apkarošanas plāns vai jebkas, kas šo plūsmu apdraud izraisa sekas. Kaut vai 1 – 2 miljoni latu dienā noiet nost – cik biznesa plānu sabrūk! Tas skars ikvienu, kas nodrošina šo industriju – būvmateriālu ražošanu, piegādi, apkalpojošo sfēru utt. Kādam būtu jādomā kā 4 – 6 miljonu latu straumes samazinājumu aizvietot ar citu naudu.
Bija arī viedoklis, ka ekonomikai par labu varētu nākt neliela šašūpošānās, situācijas saasināšanās. Es varētu paust zināmas bažas ka tas nebūs labi. Ja sašūpošanās ir par 15% - 20% cietīs mūsu ražotāji, kas šobrīd ir kaut kādā etapā ar savu ražotnes stutēšanu, kas ar ražošanu nepelna, bet finansē savu ražotnes attīstību aizvien vairāk aizņemoties no baņķieriem. Viņu nekustamā īpašuma aktīvi ar katru gadu kļūst par 100% vērtīgāki un viņu neveiksmes ražošanā vai sākumposma grūtības caur to tiek piedotas. Ja būs kāds satricinājums, tieši viņus baņķieri sodīs.
-
Pāvels Šnejersons, Aizkraukles Bankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs, 2007.gadā
Runājot par nekustamo īpašumu jomu, nekādus būtiskus satricinājumus neparedzu. Piemēram, eiro likme hipotekārajiem kredītiem pēdējos trīs gados praktiski nav mainījusies. 2004.gadā mēneša eiro likme bija aptuveni 4.5% procenti. Tagad tirgū figurē aptuveni tie paši 5% un domāju, ka nekas būtiski tuvākajā laikā arī nemainīsies.
-
Bens Latkovskis, Žurnāls “Nedēļa”
2007. gada 26. novembrisVienmēr konservatīvais un piesardzīgais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs runā par veiksmīgi īstenotu mīksto piezemēšanos un IKP pieauguma samazināšanos turpmākajos gados līdz 7–8% gadā. Šādu pieklājīgu ekonomikas pieaugumu neviens, kurš kaut daudzmaz orientējas ekonomikā, nekad nenosauks par krīzi. Lai novērstu iespējamos pārpratumus, jāatgādina, ka IKP pieaugums tiek aprēķināts salīdzināmās cenās. Par krīzi var runāt vienīgi tad, ja tas ir negatīvs vai tuvs nullei un ir augsts bezdarba līmenis. Ja samazinās vai vismaz nepalielinās iedzīvotāju labklājība. Augsta inflācija pie ļoti augstiem IKP pieauguma rādītājiem, budžeta pārpalikuma un tikpat kā likvidēta bezdarba vēl nenozīmē ekonomisko krīzi. Tiesa, tā var to veicināt, bet nav nekāda pamata neticēt Rimšēvičam, kas dziļu krīzi tuvākajos gados neprognozē.
-
afhtg6jp,huhl
-
Es esmu Garry Wood, privātā kredīta aizdevējs un ekonomisku sadarbību, lai efektīvi
Nekustamo īpašumu un jebkuras uzņēmējdarbības finansēšanu no Dienvidāfrikas veidiem. Es arī piedāvāt
Kredīti privātpersonām, uzņēmumiem un organizācijām, kā arī zemu likmi aizdevuma
noteikumi
izšķirošs, aizdevuma summu starp summu 3000,00 ASV dolāru 100,000,000.00
Dolāru. Aizdevums, lai attīstītu uzņēmumu konkurētspēju un uzņēmējdarbības
pagarinājumu. Sazinieties ar mums pa pastu: goldencapitalloancompany@gmail.com
informācija
Mēs piedāvājam šādu veidu Kredīti Personal Kredīti (Secure un bez tā)
Business Aizdevumi (Secure un bez tā)
Loan Consolidation
Ziemassvētku aizdevumu.
Pirmā nepieciešamā informācija ir:
Vārds (Mr, Mrs, kundze, Dr uc) ………
Nosaukums: …………………………
Tuvie nosaukums: ……………………….
Uzvārds: ………………………..
Dzimšanas datums (GGGG-MM-dd): ………..
Dzimumu :…………………………..
Ģimenes stāvoklis: ………………………
Kopējo summu, kas nepieciešama :………………….
Cik ilgi …………
Adrese: ……………………..
Atrašanās vieta: ………………
Valsts / province: ……………….
Pasta indekss: …………..
Valsts: ………..
Tālrunis: ………….
Fakss: ……………..
Mobilo / šūnu: ………
Ikmēneša ienākumi ……………….
Nodarbošanās: ……….
E-pasts: ………………
E-pasts: goldencapitalloancompany@gmail.com
interneta reklāma -
danny maijs 21st, 2010 21:43
Laba diena,
Es esmu privāts ieguldītājs dotu noteikti nodrošinātas garantijas aizdevumiem
Biznesa vīrieši un sievietes, kuri ir uzņēmumu darījumi, auto
iegāde mājokļu kredīti un citi individuālie aizņēmumi ETC mēs dodam
ilgtermiņa aizdevumu 20-50 gadiem līdz 3% procentu
jūs nosūtītu mums e-pastu dannywhiteloancompany40@gmail.comKind Attn;
Es esmu, kas saņem e-pastu un vēlaties pabeigt aizdevuma
Pieteikumu, lai mēs varētu sākt pārstrādi aizdevumu.1: nosaukums (-i ):………………..
2: Valsts :……………….
3: Valsts :……………….. Mājas adrese :…………….
4: Vecums :………………………
5: Nr :………………………….
6: Augstums :…………………………
7: Laiks :……………………….
8: summu, kas nepieciešama :……………..
9: Tālruņa numurs :………………..
10: Nodarbošanās :………………………
11: Un, visbeidzot, jums ir jānosūta apraksts skenēto
šādu tekstu:* Starptautiskā Pases
* Valsts licenci
* License.
Ko jūs darīt ………………?
Mēs ceram, atbilde ātri.
Danny White Loan Company
meklēt labāku veidu, kā finanšu brīvību! … -
MMM kredītu konsultants ir kompānija, un aizdevums dod sabiedrība ar izcilību vadības un klientu apkalpošanas. Uzņēmums ir
pieredze awesome izaugsmi, jo tā izņēmums. Mēs esam par;1, nodokļu sagatavošana,
2, aizdevumi,
3, Biznesa vadības
4, apdrošināšana un Hipotēkas
5, lauksaimniecības / Auto Kredīti un
6 personas aizdevumiem.pamatiezīmēm par MMM kredītu konsultants ir tā, ka mums ir laba kanālu realizāciju, tā procesi ir tiešas sertificēti pasta. Mūsu mērķis uzņēmumā ir veidot labu saikni ar
mūsu klientiem.Mēs piedāvājam aizdevumus ikvienam, neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes. Wearrange saņemt aizdevumus, indivīdiem € 6000 līdz € 30000. Kompānijām € 50000 līdz € 200,000.
Mēs strādājam bāzes uzticību, Cerot uz peļņu, un savstarpējās attiecības.
KONTAKTI:
Mr Mamamia Clemecy
E-pasts: mmmloanconsultant@gmail.com
Leave a reply
-
