,,,

Apmēram,īsāk sakot-kredīts tiek atmaksāts kredītpiedziņas kompānijai,katru mēnesi tiek ieskaitīta nauda kontā uz kuru jāatmaksā,bet ne tik Lielā apmērā cik vajadzīgs. Atmaksa notiek,kopš atmaksas grafika sastādīšanas, ceturto mēnesi jau. Pārmetumi no kredītpiedziņas kompānijas,ka izvairās no atmaksas(katru mēnesi tiek kas ieskaitīts),ka bijušas tikai 4 iemaksas(reizi mēnesī),ka viņi[Pausskonsults] negrib ņemties ar atmaksātāju veselu mūžību un piedevām vel draud ar tiesu.

Banka[Swedbank] nespēj izskaidrot,ko nozīmē viņu jēdziens-”pilnībā nodots kredīts tam un tam” -nodots vai pārdots?!
Personas no Pausskonsults ir nelaipnas,pilnībā neieklausās,pat vienoties ar atmaksas grafika sastādīšanu bija grūti un laikietilpīgi,jo negribēja apturēt augošos procentus(grafiks tika sastādīts bankā,un ar faksu kopija tika Pauss aizsūtīta),un kā arī Pauss nav ne mazākā sajēga par to kādi ir situācijas apstākļi…—–>
Galvotājs-kad galvoja-nebija vel `krīze`,bija normāls darbs utt, bet tagad nav darba,kā arī galvotājam ir nepilngadīgs bērns,kurš mācās. Galvotājs saņem apgādnieka pensiju.
Kredīta ņēmējs(es)-pilngadīga persona,kura nestrādā oficiāli,bet ir normāli,regulāri ienākumi.

Šo iemeslu dēļ situācija ir tāda kāda tā ir,neviens to nevarēja paredzēt,ka iznākums būs šāds. Sociālais dienests? Juridiskie kantori? Vel kāda iestāde? Savādāk šī `karošana un morālā terorizēšana`,kas jau ilgst visu šo laiku ar Pauss, var novest jau pie nervu sabrukuma.Ieteikumi-kur vērsties,ko darīt,kādus dokumentus,kur meklēt? Jo nu nevar būt tā,ka ir tāda bezizeja. Mans mails : blackandwhite88@inbox.lv

Parādniekus nedrīkstēs terorizēt

Avots db.lv
http://db.lv/r/460-finanses/467-krediti/218433-paradniekus-nedrikstes-terorizet

Ekonomikas ministrijā top likumprojekts: ko var un ko nevar atļauties parādu piedzinēji. Likuma mērķis ir panākt, lai parādu piedzinēji nevarētu nopelnīt uz parādnieku rēķina un lai to metodes kļūtu cilvēcīgākas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņem pretenzijas par parādu piedzinēju metodēm, taču to ir mazāk nekā iebildumu par izmaksām, ko parādu piedzinēji prasa atlīdzināt par savu pakalpojumu.

Avīzei kāda sieviete vārda Lidija stāstīja, ka parādu piedzinēji zvana katru nedēļu, draud ar tiesu un kriminālatbildību, sauc viņu par meli. Citi stāsta, ka parādu piedzinēji mēdz zvanīt arī uz darbu vai radiniekiem, dara to brīvdienās vai vēlu vakarā, brauc uz mājām un iet pie kaimiņiem, ja parādnieka nav mājās.

Patlaban Latvijas normatīvos nav noteikts, kā var piedzīt parādu ārpus tiesas.
Likums noteiks par parāda piedziņu atlīdzināmo izdevumu griestus - tie būs līdz 12 latiem.

Būs jau labi!

Diānai - par Tiesu izpildītāju darbu…

Sveiki, man ir radies jautājums- vai par pārkāpumu var uzskatīt to faktu, ka ZTI pie NĪ nav pielicis izsoles noteikumus???? Un vai par to var strīdēties? es jau saprotu, ka viņs teiks, ka ir, es teikšu ka nē! Uz vārtiem ir vērsta kamera- kas šos faktus fiksējusi…neviens nav bijis?!
Es meklēju katru salmiņu, kuram pieķerties, lai nezaudētu savu māju!
paldies!

Nespeju vienoties par atmaksu

Sveiki!
Nespeju atmaksat paterina kreditu,soda procenti jau ir tikpat lieli ka pats kredits. Es spetu maksat un svlaicigi dzestu visu summu,bret kreditora prasiba ir menesa minimalais maksajums jabut 50Ls,sadu summu nevaru atlauties,jo ir vel citi maksajumi. lieki piebilst,ka pamatsumma jau procentu maksajumos sen nosegta. tagad no Kreditreformas atnak vestule ka 26 februari sudzes mani tiesa. parada summa 345Ls…
Varbut ir kads ieteikums…
Liels paldies

Auto liegumi

Manam auto ir uzlikts liegums no tiesu izpilditaju puses.vai es ar auto varu braukt uz ārzemēm? konkrēti domāju Angliju.

Kaa riikoties?

Sanjeemu uzaicinaajumu no tiesas ierasties uz nekustamaa iipashuma izsoles akta apstiprinaashanu - izsolee nebija neviena soliitaaja, un banka ir izleemusi paarnjemt iipashumu sev. Sakiet luudzu, kaa man riikoties shajaa situaacijaa? Vai man nav citas izveeles, kaa vien doties uz tiesu un parakstiit sho aktu, vai tomeer es varu ierasties tiesaa un nepiekrist tam, vai kaa savaadaak?

Par NĪ vērtējumiem

Diemžēl sava vaina šajā situācijā būtu jāuzņemas arī Finanšu ministrijai, jo saskaņā ar 10.09.1998. likumu „Hipotekāro ķīlu zīmju likums”, kurā noteikts, ka ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.) 15.pants. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.). 09.12.2002. MK noteikumi Nr.534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai” (”LV”, 185 (2760), 18.12.2002.) [spēkā ar 01.12.2003.] Sertifikātu, kas apliecina personas kvalifikāciju profesionāli noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību, izsniedz sertificēšanas institūcijas, kuras pēc Finanšu ministrijas ieteikuma ir pilnvarojis Ministru kabinets (turpmāk — sertificēšanas institūcija). Sertificēšanas institūcijai jābūt akreditētai Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā saskaņā ar standarta LVS-EN-45013 prasībām.

Banku lobijs rullē!

Žurnālists Juris Paiders ir apkopojis informāciju, ka cita starpā – Eiropas prakse banku sektorā sāk veidoties tāda, ka bankām jābūt materiāli atbildīgām arī par saviem ieteikumiem klientiem. Viena banka Spānijā samaksās kompensācijas klientiem, kuri sekoja bankas ieteikumam un ieguldīja naudu slavenajā Medofa finanšu piramīdā ASV, kas nesen piedzīvoja krahu.
Latvijā kredītu buma laikā banku darbinieki pierunāja klientus uz avantūrām. Bankām normāli būtu līdzsvarot attieksmi un, izmantojot labas Eiropas prakses paraugus, atrast abpusēji pieņemamu un līdzsvarotu risinājumu, nevis izmantot situāciju, lai izspiestu no klientiem pēdējo. Diemžēl līdzsvarotu pieeju meklējumiem traucē banku lobiju visspēcība, kas pilnībā diktē valdības politiku.
Tiklīdz Parex bankas īpašnieki pamāja ar pirkstu, valdība vienas nakts laikā izšķīrās par rīcību, kas valsti noveda līdz faktiskam bankrotam.
Savukārt, kad uz objektīvām problēmām norāda lauksaimnieki vai kredītu ņēmēji, tad valdībai nav laika, un tikai pēc reāliem draudiem nobloķēt ceļus valdība gliemeža gaitā sāk apspriesties. Kamēr Latvijas sabiedrība kāri tvēra katru informāciju par vietējo oligarhu atmaskojumiem, banku lobijs pakāpeniski ieguva noteicošo varu valstī. Rezultātā Starptautiskā Valūtas fonda kredītu var lietot tikai valsts parāda finansēšanai un banku sektora atbalstam. Latvijas likumi, kas regulē banku un privāto kredītņēmēju attiecības, ir klaji banku interesēs.
Valdība nolasa visas banku sektora vēlmes no lobiju lūpām. Taču valsts jau sāk sabrukt un pārstāj pildīt savas funkcijas. Valdības atbalsts un klaja izpatikšana banku sektoram var novest pie nemieriem vienā acumirklī. Latvijā, kur kredītu ņēmēju pašnāvības sāk kļūt par ikdienu, sarkanā līnija ir pārkāpta. Līdz pašnāvībai novests cilvēks var stobru pagriezt nevis pret sevi, bet pret to, kuru uzskata par galveno vaininieku savās nedienās, jo šādam cilvēkam vairs nav ko zaudēt. Pārāk liela banku atbalsta politika ir bīstama bankām. Saprātīgāk un drošāk ir nevis izmantot izdevību, ka premjers nāk no banku aprindām, bet gan līdzsvaroti atbalstīt dažādus ekonomikas segmentus un veidot tādu likumdošanas un saimniekošanas sistēmu, kura neradīs revolucionāru situāciju.

Banku uzraugi

Konkrētajā ziņojumā lielāks uzsvars tiek likts uz mājokļu kredītiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams regulējums hipotekārajiem kredītiem, lai padarītu tos drošākus, bet jau 1998.gada 10.septembrī ir pieņemts „Hipotekāro ķīlu zīmju likums”, kas ir vienīgais likums, kurā tiek noteikta hipotekārā aizdevuma un ieķīlājamā īpašuma tirgus vērtības definīcija. Tikai šajā likumā ir iekļauta atsevišķa nodaļa par hipotekāro aizdevumu, kur noteiktas prasības hipotekārā aizdevuma līgumiem. Neskatoties uz to, ka „Hipotekāro ķīlu zīmju likums” attiecās tikai uz hipotekārajiem aizdevumiem, kas var būt segums apgrozībā esošajām ķīlu zīmēm. Ne Kredītiestāžu likumā, ne Civillikumā nav atsevišķi nodalīts nedrošs vai nekvalitatīvs hipotekārais kredīts. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieļāva, ka bankas izsniedza riskantus hipotekāros kredītus, apzinoties, ka tie nevar būt par segumu hipotekārajām ķīlu zīmēm, un nepaskaidrojot kredītu ņēmējiem atšķirību un iespējamās sekas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ilgstoši pieļāva, ka Latvijas komercbankas izvairījās no darījumu slēgšanas ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem. Kaut gan FKTK Latvijā ir tik liela vara, ka atbilstoši Kredītiestāžu likuma 27. pantam Finanšu un kapitāla tirgus komisija var momentā anulēt kredītiestādes licenci, ja kredītiestāde neievēro Kredītiestāžu “likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus”. Izskatās, ka Latvijā nevis kapitāla uzraugi kontrolē bankas, bet bankas pilnībā kontrolē nevarīgos Latvijas kapitāla uzraugus.

Spēles noteikumu maiņa

Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka tai nav tiesību iejaukties Bankas un klienta savstarpējās attiecībās, kā arī regulēt kredītiestāžu un klientu abpusēji parakstīto līguma izpildes kārtību. Valstij nav tiesību ar likumu uzlikt pienākumu kredītiestādēm pārslēgt kreditēšanas līgumus, jo valsts ar likumdošanas palīdzību nevar privātpersonām uzlikt par pienākumu grozīt civiltiesisku līgumu, padarot to vienai no pusēm neizdevīgāku un neparedzot par to nekādu kompensējošu mehānismu, jo tas radītu neproporcionālus zaudējumus tikai vienai no iesaistītajām pusēm - kreditoriem.
Tā vien šķiet, ka valsts pārvaldē viena roka nezina ko otra roka dara. Kā redzams, visas izmaiņas Civilprocesa likumā ir vērstas pret kredītņēmēju, jau 05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.607.1 pantā tika mainīti izsoles sākumcenas noteikšanas noteikumi, kas līdz 2009.gada 1.martam bija:
(1) Izsole sākas no augstākās novērtējuma summas, ja ir bijušas vairākas novērtēšanas, vai no to prasījumu (sprieduma izpildes izdevumu, nodokļu parādu un citu parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām, raugoties pēc tā, kura no šīm summām ir lielāka.
(2) lai noteiktu izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda izsoles sākumcenas aprēķinu, kurā norāda:
1) sprieduma izpildes izdevumu summu;
2) nekustamā īpašuma nodokļa parāda summu;
3) katra hipotekārā kreditora prasījuma summu atbilstoši tā pirmtiesībai;
4) citu prasījumu summu, kas apmierināmi pirms tās personas prasījuma, kura lūgusi piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.
Tāpat ar 2009.gada 5.februāra likumu ir izslēgts 617.panta 1.daļas 4.apakšpunkts, kurā noteikts, ka izsole atzīstama par spēkā neesošu, ja īpašums pirmajā izsolē pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju apmierināšanas secības ir priekšrocības salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām.
Šī ir būtiska spēles noteikumu maiņa, jo aizņemoties ne kredīta ņēmēji, ne galvotāji, ne investori nepieļāva iespēju, ka ieķīlātie īpašumi izsolē varētu likumīgi tikt pārdoti par 20% no kredīta summas.