Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Banku lobijs rullē!
Žurnālists Juris Paiders ir apkopojis informāciju, ka cita starpā – Eiropas prakse banku sektorā sāk veidoties tāda, ka bankām jābūt materiāli atbildīgām arī par saviem ieteikumiem klientiem. Viena banka Spānijā samaksās kompensācijas klientiem, kuri sekoja bankas ieteikumam un ieguldīja naudu slavenajā Medofa finanšu piramīdā ASV, kas nesen piedzīvoja krahu.
Latvijā kredītu buma laikā banku darbinieki pierunāja klientus uz avantūrām. Bankām normāli būtu līdzsvarot attieksmi un, izmantojot labas Eiropas prakses paraugus, atrast abpusēji pieņemamu un līdzsvarotu risinājumu, nevis izmantot situāciju, lai izspiestu no klientiem pēdējo. Diemžēl līdzsvarotu pieeju meklējumiem traucē banku lobiju visspēcība, kas pilnībā diktē valdības politiku.
Tiklīdz Parex bankas īpašnieki pamāja ar pirkstu, valdība vienas nakts laikā izšķīrās par rīcību, kas valsti noveda līdz faktiskam bankrotam.
Savukārt, kad uz objektīvām problēmām norāda lauksaimnieki vai kredītu ņēmēji, tad valdībai nav laika, un tikai pēc reāliem draudiem nobloķēt ceļus valdība gliemeža gaitā sāk apspriesties. Kamēr Latvijas sabiedrība kāri tvēra katru informāciju par vietējo oligarhu atmaskojumiem, banku lobijs pakāpeniski ieguva noteicošo varu valstī. Rezultātā Starptautiskā Valūtas fonda kredītu var lietot tikai valsts parāda finansēšanai un banku sektora atbalstam. Latvijas likumi, kas regulē banku un privāto kredītņēmēju attiecības, ir klaji banku interesēs.
Valdība nolasa visas banku sektora vēlmes no lobiju lūpām. Taču valsts jau sāk sabrukt un pārstāj pildīt savas funkcijas. Valdības atbalsts un klaja izpatikšana banku sektoram var novest pie nemieriem vienā acumirklī. Latvijā, kur kredītu ņēmēju pašnāvības sāk kļūt par ikdienu, sarkanā līnija ir pārkāpta. Līdz pašnāvībai novests cilvēks var stobru pagriezt nevis pret sevi, bet pret to, kuru uzskata par galveno vaininieku savās nedienās, jo šādam cilvēkam vairs nav ko zaudēt. Pārāk liela banku atbalsta politika ir bīstama bankām. Saprātīgāk un drošāk ir nevis izmantot izdevību, ka premjers nāk no banku aprindām, bet gan līdzsvaroti atbalstīt dažādus ekonomikas segmentus un veidot tādu likumdošanas un saimniekošanas sistēmu, kura neradīs revolucionāru situāciju.2 responses to “Banku lobijs rullē!”
-
Citāts no J.Paidera raksta: No vienas puses, protams, jebkura cita biznesa asociācija (izņemot metalurgus, kuri no valdības pērn paguva izsist astronomiskas garantijas savam biznesam) vai nevalstiska politisko lobiju grupa var apskaust tos panākumus, kādus spēja nodemonstrēt banku lobiji Latvijā. Nolikt uz ausīm veselu valsti, lai tās valdība banku problēmas identificētu kā vienīgās valsts, sabiedrības un ekonomikas problēmas. Jā, tie ir panākumi. Taču pārāk liela alkatība, demonstrējot ietekmi un panākot tikai sev labvēlīgu valsts politiku, ir ilgtermiņā ļoti bīstama. Banku politika var kā rikošets nostrādāt pretēji. Folklorizēta interpretācija, ar ko beidzas pārmērīgas ietekmes iegūšana, ir rodama hrestomātiskā piemērā – pasakā par zelta zivtiņu. Zelta zivtiņa (valdība) nonāk sprukās – večuka (banku lobija) tīklā. Večuks (banku lobijs) izpestī zelta zivtiņu (valdību) no ķezas un iegūst solījumu izpildīt jebkuru večiņas (banku sektora) vēlēšanos. Večiņas (banku sektora) alkatībai augot, zelta zivtiņa (valdība) jau negribot turpina pildīt jebkuru kaprīzi, taču, tiklīdz večiņas alkatība pārsniedz kādu neredzamu robežu, tā viņa paliek pie sasistas siles un pazaudē visu.
Pārāk liela alkatība, izmantojot ietekmi, ir spēlēšanās ar uguni.
-
Esmu ievērojusi interesantu tendenci. Laikā, kad ir pieņemts likums par peļņas nodokli, tomēr ir iespēja likumīgi saņemt lielu peļņu, nodokļus nemaksājot.
Nav noslēpums, ka tiesas piedzen no kredītņēmējiem un citiem parādniekiem milzīgus procentus par aizdevumiem un vēl milzīgākus līgumsodus, kas parasti vairākkārt pārsniedz pašu aizdevumu vai parādu, tad, pārdodot izsolēs ieķīlātos un galvotāju īpašumus un veicot atlikušās summas piedziņu, bankas šo naudu saņems, bet valstij nodokļus par to nemaksās.
Šāda darbība, gūstot ienākumus, bet nemaksājot valstij nodokļus, varētu tikt vērtēta kā kaitējumu Latvijas Republikai atbilstoši Krimināllikuma 89.pantā norādītajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm (Par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai).
Temīda mūsu valstī ir pilnīgi akla!
Leave a reply
-
