Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Par NĪ vērtējumiem
Diemžēl sava vaina šajā situācijā būtu jāuzņemas arī Finanšu ministrijai, jo saskaņā ar 10.09.1998. likumu „Hipotekāro ķīlu zīmju likums”, kurā noteikts, ka ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība — aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 24.10.2002. un 28.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.) 15.pants. Ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmušas profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.). 09.12.2002. MK noteikumi Nr.534 “Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai” (”LV”, 185 (2760), 18.12.2002.) [spēkā ar 01.12.2003.] Sertifikātu, kas apliecina personas kvalifikāciju profesionāli noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību, izsniedz sertificēšanas institūcijas, kuras pēc Finanšu ministrijas ieteikuma ir pilnvarojis Ministru kabinets (turpmāk — sertificēšanas institūcija). Sertificēšanas institūcijai jābūt akreditētai Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā saskaņā ar standarta LVS-EN-45013 prasībām.
One response to “Par NĪ vērtējumiem”
-
2007.gada 22.martā tika pieņemts likums “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (”LV”, 56 (3632), 04.04.2007.) [spēkā ar 11.08.2007.], kurā tika noteikta prasība par vismaz 10 procentu pirmās iemaksas segšanu, lai ierobežotu pārāk straujo kreditēšanas izaugsmi. Ņemot vērā, ka kopš šo normu pieņemšanas kredītu izsniegšanas pieauguma temps ir būtiski mazinājies – no nepilniem 60 procentiem 2007. gada martā līdz aptuveni 25 procentiem 2008. gada martā, mērķis ir sasniegts un ierobežojumi kreditēšanai zaudējuši savu aktualitāti, skaidro Finanšu ministrija.
2008.gadā Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Teodora Tverijona rīcībā esošā informācija liecina, ka kreditēšanas tempi gada laikā samazinājušies trīskārt – no 90 procentiem līdz aptuveni 26 procentiem.
Nav ne mazāko šaubu, ka gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan Latvijas Banka, gan Ministru kabinets kopā vai atsevišķi varēja šo procesu ietekmēt un paredzēt iespējamās sekas, bet to nedarīja.
Leave a reply
-
