Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Finanses.
Vairāk kā trīs gadus es cīnos ar SEB banku apmainoties viedokļiem par līguma nepilnībām. No mana konta tika ik mēnesi ieturēti mani naudas līdzekļi kaut kādām kredīta saistībām. Man protam bija kredīta saistības Ls.3000,00 apmērā no 2003.gada, bet līdz 2010.gada strīdā ar SEB bankas pārstāvjiem tiku pierādījis, ka no mana konta ir noņemtas nepamatotas naudas summas aptuveni desmit tūkstošu euro apmērā. Naudu man neatdeva, bet SEB bankas nekaunība bija tāda, ka tika iesniegta pret mani prasība tiesā par parādu bezstrīdu piedziņu kuru nebiju saņēmis. Protams tiesa šo prasību noraidīja un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 406.panta 1.daļu es aprakstot situāciju iesniedzu prasību tiesā pret SEB banku par līguma atdzīšanu par spēkā neesošu. Paralēli visam tam tiku iesniedzis policijā iesniegumu norādot, ka SEB bankas darbinieki pārkāpjot pilnvarojuma robežas ir patvaļīgi ilgstošā laika periodā noņēmuši no konta lielas naudas summas. Policijas darbiniek ar kuru es sazinājos par mani pasmējās un izskatot pavirši manu sūdzību atteica uzsākt procesu. Mani protams tas pārsteidza un es šo lēmumu pārsūdzēju Ekonomisko noziegumu prokuratūrā kura 2010.gada 22.martā ierosināja kriminālprocesu. Uzraudzību par kriminālprocesu līdz juridiskās kvalifikacijas noteikšanai veic Finanšu un ekonomisko noziegumu prokurors.
Es tomēr lūgtu visus kam ir radušās ķibeles ar kredītiestādēm lūgt LAKRA medijus apkopot un sekot tiem līdzi, lai cilvēks, kas cīnās ar šīm važām un izaicinājis dzīvi, neapsīktu.
Paldies par komentāru šim stāstam.3 responses to “Finanses.”
-
Wektors marts 29th, 2010 12:16
Pazīstu šo banku. Es arī cīnos vairākus gadus. No manis 2006. gadā ar bankas filiāles pārvaldnieka palīdzību viens apsviedīgs afērists izkrāpa iespaidīgu summiņu kredītu veidā. Kad atjēdzos, negribējās dzīvot, jo nezināju kur likties no kauna un bezspēcības. Rīgas juristi plātīja rokas un smuki iekasēja naudiņu bez čekiem. Samierinājos un sāku maksāt bankai par to, ko neesmu saņēmis, bet parakstījis kred.līgumu. Saņēmos un aizgāju uz policiju. Inspektors paņirgājās par manu muļķibu un atteica ierosināt kr.lietu. Apstrīdēju prokuroram, viņš saskatīja kr.likuma pārkāpumus un ieteica rakstīt Finanšu policijai. Tur apskatījās, ka policijā ir atteikts un uz tā pamata arī atteica.Apstrīdēju Ekon.noziegumu prokuratūrā, no kurienes pārsūtīja prokuroram pēc piekritības, t.i., izgāja pa riņķi. Redzot manu neatlaidību, beidzot, ierosināja kr.lietu.Banka it kā atzīst, ka ir bijusi afēra, bet neatzīst savu piederību šajā lietā, jo, lūk, kr.lieta ierosināta pret bankas darbinieku, kurš tur vairāk nestrādā un viņi mazgā rokas nevainībā. Pats sāku studēt Civillikumu un atklāju to, ko juristi nezināja vai negribēja teikt. Izrādās, ka visu šo murgu pirmā gada laikā elementāri varēja atgriezt atpakaļ. Tā, lūk! Visas mūsu nelaimes ir no juridiskā analfabētisma. Tagad pats vācu visus pierādījumus un kļūstu arvien drošāks. Mans ieteikums: paņemiet bibliotēkā vai nopērciet LR Civillikumu, Civilprocesa likumu un sākat studēt. Nekāda ķīniešu ābece tā nav, kā mums liekas.Tad ņemiet savus līgumus un UZMANīGI, vārdu pa vārdam vairākas reizes izpētiet. Jebkuram sīkumam var būt liela nozīme - salīdziniet datumus, konta numurus, konta pārskatus, ieturētās komisijas maksas, pilnvaras, visu, visu, visu. Sevišķi jāpievērš uzmanība līgumiem, par kuru tiesiskumu jums radušās šaubas. Redziet, juristiem nav ne laika, ne vēlēšanās iedziļināties visos sīkumos. Tādus juristus, acīmredzot, var redzēt tikai filmās. Tāpat iesaku bāzt bankām acīs viņu bezkaunīgās reklāmas, tipa - “solam, garantējam, varat paļauties”, kas ir Reklāmas likuma, man liekas, 1.;3;8. pantu pārkāpums. Tās reklāmas bija kā izmesti tīkli, kuros mēs iekritām.
Līdzīgus padomus gribētu dzirdēt no mūsu LAKRAs juristiem.
Lai jums veicas! -
Trako nams marts 29th, 2010 17:54
Es jau sen šeit rakstu, ka cilvēkiem vispār jāizlasa Civillikums un tikai pēc tam rakstīt šeit. Es varu cilvēkus saprast, pats biju tāds
Bet paklausoties LAKRA juristus, ar kādiem likumiem viņi operē, paņēmu Internetā Civillikumu un izlasiju 2-3 reizes. Tagad vismaz orientējos. Rekomendēju izlasīt “Saistību daļu”. Tur viss rakstīts par parādiem utt. -
Piekrītu, interesant ir tas, ka daudzi nezina, ka kredītiestāde iestrādājot līgumos pilnvarojumu nav ievērojusi likumu.
Pilnvarnieka savstarpējās attiecības regulē Civillikums Saistību tiesības 18.nodaļas 1.apakšnodaļa par pilnvarojuma līgumiem, kur cita starpā Civillikuma 2305.pants nosaka, ka pilnvarniekam jādod savam pilnvarotājam norēķins par uzdevuma izpildīšanu un sevišķi par visiem pie tam bijušiem ieņēmumiem un izdevumiem, bet Civillikuma 2304.pants nosaka, ka pilnvarnieks nedrīkst gūt no lietas peļņu sev pašam [..].
Piemēram:
No manis SEB banka ieturējusi vairākus kredīta maksājumus nenorādot līguma numuru un faktisko mērķi, tā piemēram:
2007.gada 02.oktobrī noņemts no konta kredīta maksājums EUR 120,69;
2007.gada 02.oktobrī noņemts no konta kredīta maksājums EUR 285,59;
2007.gada 03.oktobrī noņemts no konta kredīta maksājums EUR 6,50;
2007.gada 05.oktobrī noņemts no konta kredīta maksājums EUR 13,00;
2007.gada 05.oktobrī noņemts no konta kredīta maksājums EUR 266,09.
Kopā no konta vienā mēnesī noņemti kredīta maksājums EUR 691,87 (seši simti deviņdesmit viens euro astoņdesmit septiņi euro centi).
Strīdēties un sarakstīties ar viņiem bija laika vilkšana, ne manas vainas dēļ, bet kredītiestādes vainas dēļ.
Svarīgi ir tomēr zināt, ka kredīta apmaksai ir jābūt labprātīgai.
PTAL 6.panta septītā daļa nosaka, ka „ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka līguma noteikumi ir savstarpēji apspriesti ar patērētāju, viņa pienākums ir to pierādīt”. Tātad kredītiestādei ir jāpierāda, ka tā ar jums ir apspriedusi katru līguma nosacījumu un pilnvarojums ir dots no Jūsu puses labprātīgi.
SEB bankas juristi iespējams ir pārcentusies taisot hip. kred. līgumus iestrādājot šo normu par pilnvarojumu.
Leave a reply
-
