brīdinājums par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu

Labdien!
Šodien saņēmu brīdinājumu par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu, kur ir jāatzīmē “piekrītu”, “nepiekrītu”.Ja kāds ir atzīmējis,ka “nepiekrīt” kas notiek tālāk? Man kādreiz ir jāpaskaidro kāpēc nepiekrītu? Patiesībā šo parādu atzīstu, bet šobrīd nevaru atļauties, ka man novelk kaut ko no algas, jo maksāju citas saistības, kuras vēl spēju maksāt…summa ir 500ls..14 dienā es to nesamaksāšu tā vai tā….Kas notiek, ja parādu atzīstu, bet nesamaksāju? Cik ilgs laks paiet kamēr sāk ko atvilkt?? Milzīgs paldies tiem, kuri atbildēs!!!

Maksātnespēja Anglijā

Kamēr Latvijā iedzīvotāju maksātnespējas likums iestrēdzis starp Rīgas pili un parlamenta ēku, daži Latvijas iedzīvotāji brauc pasludināt savu maksātnespēju uz Lielbritāniju. Bankrotēt uz Lielbritāniju dodas gan bijušie nekustamā īpašuma spekulanti, gan arī parastie kredītņēmēji. Pagaidām šādu soli uzdrošinājās spert vien aptuveni desmit cilvēki, taču to skaits varētu arī palielināties.

Lai tiktu vaļā no savām parādsaistībām, uz Lielbritāniju dodas tūkstošiem Vācijas un Beļģijas iedzīvotāju. Iespēja- ātri un samērā viegli iziet bankrota procedūru Lielbritānijā - uz šo valsti ir atvilinājusi arī vairākus Latvijas iedzīvotājus..

Privātpersonu maksātnespējas process Latvijā ir ilgstošs un dārgs.

Pateicoties aktīvam banku lobijam, mūsu lēmējvaras atbalstītais Maksātnespējas likuma variants nosaka, ka Latvijā maksātnespējas process ilgst 5 gadus, samksājot valsts nodevu 540 lati un ikmēneša maksājumus - 180 latus. Lielbritānijā process ilgst tikai vienu gadu, iemaksājot vienreizējo nodevu, apmēram 506 latu apmērā..

Tik krasas atšķirības mudināja dažus latviešus emigrēt, lai uzsāktu bankrota procesu svešā zemē. Arī Andris ir spēris šādu soli, jo 60 tūkstošu latu liels parāds bijis kā žņaugs ap kaklu..

Andris: “Runāju ar banku, tā nepiedāvāja variantus. Lika noslēgt citus līgumus, bija jāmaksā soda procenti.”.

Bija vajadzīga trīs mēneši, lai Andris saņemtos un Lilbritānijas tiesā iesniegtu nepieciešamos dokumentus procedūras pieteikšanai. Tiesa par maksātnespējas sākšanu izlēmusi dienas laikā..

Andris: “Šajā brīdī man nav jāmaksā nevienam un nav jārunā ne ar vienu kreditoru, ja viņi grib, viņiem jākontaktējas ar manu administratoru. Tas ir atvieglojums man. Nav desmit kreditori, kas skrien pakaļ man, zvana katru dienu, mēģina piedzīt kaut ko. Slazds no kakla.”.

Administratoram būs jāizpārdod Andra manta un pēc gada vai pat pusgada viņš no visiem parādiem tiks atbrīvots..

Bankām tas nozīmē šoku.

Atvars Aniņš, speciālists kredītņēmēju aizsardzības jomā: “Bankām tas nozīmē šoku. Gribētu redzēt baņķieru sejas izteiksmes, kad viņi saņem tiesas spriedumu, ka latvietis tur bankrotējis. Tam var sekot lavīnas efekts.”.

Nozares eksperti pieļauj, ka bankas varētu mēģināt apstrīdēt šādu maksātnespēju, taču bankrotējušas personas statuss Lielbritānijā ir saistošs arī Latvijā, jo esam Eiropas Kopienas dalībvalsts.

Ne visi var bankrotēt Lielbritānijā.

Lai varētu veikt bankrota procedūru Lielbritānijā, personai ir jākļūst par rezidentu, ir jānostrādā tur vismaz seši mēneši, kā arī jābūt ekonomiski aktīvam arī turpmāku gadu..

Kaspars Mačs, „Clear Debt Solutions” vadītājs: “Jāmeklē darbs, jāpierāda, ka esi uz vietas. Nevar pieteikt bankrotu un atbraukt uz Latviju. Tiesa to uzskatīs par rupju pārkāpumu, kas var draudēt pat ar cietumsodu.”.

Maksātnespējas procedūra ārvalstīs varētu būt labs taktikas līdzeklis sarunā ar bankām, jo mājās palikušajiem būs vieglāk vienoties ar kredītiestādēm par kādu nosacījumu maiņu, pārliecināti eksperti..

Speciālisti gan norāda, ja Latvijā spēkā stāsies savs liberāls Maksātnespējas likums, tad mūsu iedzīvotājiem svešzemē nebūs jākļūst par “bankrotu tūristiem”.

Bija sižets LNT ziņās un ir publikācija tvnet.

Nebūtu slikti, ja mūsu 100 galvas, lemjot par likumu, ņemtu vērā visu šo, savādāk Latvija drīz būs pilnīgi tukša…

Ko darīt ar līzingā pirktu auto, atrodoties Īrijā?

Labdien! Lūdzu palīdziet ar informāciju. Šobrīd ar Inservisā līzingā pirktu auto atrodos Īrijā. Neiet tik labi, kā biju cerējis, tādēļ ir grūtības veikt ikmēneša maksājumus. Tāpat man sobrīd nav iespēju auto nogādāt Latvijā. Labprāt auto viņiem atdotu Īrijā, vai kaut vai Doverā UK. Vai man ir pienākums auto nogādāt Latvijā, vai varu viņiem norādīt vietu kur auto varu nodot Īrijā. Kāda rīcība šādos gadijumos ir gaidāma no viņu puses? Līgumā šāds gadijums nav atrunāts, izņemot to, ka auto jauzglabā norādītajā adresē, kas protams ir LV.

soda procenti

Sveicinati! Vai seit neatrastos kads mazliet gudraks cilveks par mani,kurs man varetu izskaidrot sekojosu lietu-man “Smscredit” ir panemti aizdevuma 150 ls un 19.datuma bija atmaksas,vai liguma pagarinasanas termins,saksim ar to,ka ta ir 6diena un talak seko 7diena,pec divam dienam sakas Ligo garas brivdienas,kuru laika vini mani bombarde ar sms uz manu telefonu,ka es jau kaveju sazin cik dienas,kaut pasi liguma nosaka,ka soda procentus nerekina septinas dienas,kas vel ne tuvu nebija pagajusas,tagad,kad es nomaksajis jau divas dienas esmu,precizak pagarinajis liguma terminu,man atnak karteja sms,ka es kaveju maksajumu 10 dienas un man ir jasamaksa soda procenti 16.50ls… es tiesam nesaprotu,ka var ta sanakt,ka no 19,si menesa,datuma,var uz atmaksas datumu 28 sanakt 10dienas,ja banka uzreiz maksajums tika akceptets un “smscredit” atsutija iszinu,ka maksajums pienemts,tikai pec vairakkartejam manam izsutitajam iszinam,ka esmu jau samaksajis un rekinu ka gribu,bet man sanak kavetas tad nu vai divas,vai tris dienas un,ka tad var pa paris dienam soda procenti but 16lati?!?!?

Maksātnespējas likuma pieņemšana

Tagad pastāstīšu par likuma pieņemšanu no “iekšienes”: 8.jūnijā bija Saeimas Tautsaimniecības komisijas Maksātnespējas likuma darba grupas sēde. Jautājumi, kur tika izskatīti fiziskās personas maksātnespējas, tika izskatīti ar “Swedbankas” pārstavi, kuram nebija tiesības pieņemt kādus lēmumus. Tālāk, Tautsaimniecības komisijas sēdē Komercbanku asociācijas pārstāvji nekādus priekšlikumus neiesniedza, bet demonstratīvi atstāja zāli. Pēc tam kad deputāti vienbalsīgi pieņēma Maksātnespējas likumu, 2 stundu laikā Zatleram bija jau Komercbanku vēstule uz galda un apmēram 16 stundu laikā tika sasaukta par godu šai vēstulei sapulce. Tad kad LAKRA prasīja Zatleram izskatīt “Krīzes likumu”, viņš pasauca komercbankas pakonsultēties, tagad arī varēja pasaukt tikai kredītņēmējus, un mēs arī pakonsultētu.
Ļoti jau vēlētos, lai tad Zatlers nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem šim jaunajam Maksātnespējas likumam, nevis vienkārši pārraksta Komercbanku vēstuli. Lai viņš būtu tas taisnīgais tiesnesis un pasaka, kurš tad ir tas spekulants. Vai Zatlers ir dzirdējis par to kā bankas aprēķina 100 un pat 270% soda naudas, un kur parāds no 100 000,- kļūst par 200 000,-. Uz priekšu Kukules kundze, visas savas juridiskās gudrības varat likt lietā, jo Saeimas darba grupā nav neviena atbilstoša jurista.

Prezidenta atbilde!

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 2010.gada 21.jūnijā ir saņēmusi un izskatījusi Jūsu iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimā 2010.gada 17.jūnijā pieņemto Maksātnespējas likumu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā nostiprinātās Valsts prezidenta tiesības, 2010.gada 22.jūnijā nosūtīja Saeimas 2010.gada 17.jūnija sēdē pieņemto Maksātnespējas likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Ar pilnu motivācijas rakstu par likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai varat iepazīties Latvijas Valsts prezidenta mājas lapā www.president.lv sadaļā „Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atgrieztie likumi” (http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/Maksatnespejaslikums.pdf).
Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka Saeima bija noteikusi, ka jaunais Maksātnespējas likums stātos spēkā tikai 2010.gada 1.novembrī. Tādējādi, ņemot vērā to, ka līdz iecerētajam likuma spēkā stāšanās brīdim ir atlikuši vairāk kā četri mēneši, Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu atkārtoti caurlūkot un pilnveidot, rodot tādu fiziskās personas maksātnespējas regulējumu, kas sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, taču nevarētu tikt izmantots negodprātīgo personu savtīgās interesēs. Vēlamies uzsvērt, ka Valsts prezidents atzīst, ka jauna maksātnespējas procesa regulējuma izstrāde ir ļoti nepieciešama, tomēr norādām, ka Valsts prezidentam, lemjot par Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā nostiprināto Valsts prezidenta tiesību izmantošanu, jārīkojas valsts un visas sabiedrības interesēs. Vērtējot Saeimā pieņemto Maksātnespējas likuma redakciju, īpašas bažas radīja risks, ka nav pietiekami izvērtēta jaunā maksātnespējas procesa regulējuma ietekme uz valsts budžetu un tautsaimniecību un tādējādi vienlaicīgi arī uz katru Latvijas iedzīvotāju.
Valsts prezidenta kanceleja izsaka pateicību par Jūsu sniegto viedokli un pilsonisko aktivitāti. Vienlaikus Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka pašlaik publiskajā telpā paustais viedoklis par Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskas personas maksātnespējas procesa ietekmi un sekām neatspoguļo patieso situāciju.
Tādēļ izskaidrojam Jums galvenos argumentus, kas pausti Valsts prezidenta motivācijas rakstā par Maksātnespējas likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Pirmkārt, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz maksātnespējas procesa būtību. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra, un parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu. Privātpersonai, kas atzīta par maksātnespējīgu parādnieku tiek izpārdota visa manta, izņemot tās mantas, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikumu piedziņu vērst nevar (ikdienā valkājamais nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa, gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi u.c.). Jānorāda, ka maksātnespējas process ietekmē visu personas turpmāko dzīvi, jo īpaši personas tiesības nākotnē saņemt jebkādus aizņēmumus.
Otrkārt, jānorāda, ka pieņemtais Maksātnespējas likuma 155.pants paredz šā panta trešajā daļā noteikto atvieglojumu piemērošanu visiem aizņēmējiem neatkarīgi no parādsaistību apjoma naudas izteiksmē un parādsaistību skaita. Valsts prezidenta ieskatā, nav pieļaujams, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots gan personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, gan tiem, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Tādēļ likumā nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Vēl Valsts prezidents, lūdzot Saeimai Maksātnespējas likumu caurlūkot, norāda, ka Saeimā pieņemtais Maksātnespējas likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau uzsākušas maksātnespējas procedūru. Gluži pretēji – pieņemtais Maksātnespējas likums nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums.

prezidents neparakstīja…. :(

Velns, biedri! Prezidents neparakstīja…. nu ko, turpinām emigrācijas plāna izstrādāšanu vai bankrotēšanas plānu Lielbritānijā….

Vai sakritība advokātu biroja izvēlē var ietekmēt Valsts prezidenta lēmumu?

20. jūnijā Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto” tika paradīts sižets par Valsts prezidenta likumdošanas padomnieces Sandras Sondores-Kukules ģimenes strīdu ar Ādažu novada domi par nelikumīgu būvniecību tauvas joslā. Gan Sondore-Kukule, gan viņas dzīvesbiedrs no komentāriem atteicās, tā vietā izplatīja paziņojumu ar advokātu biroja „Liepa, Skopiņa/BORENIUS” starpniecību.
Kā zināms, tieši advokātu birojs “Liepa, Skopiņa/BORENIUS” izstrādāja Latvijas Komercbanku asociācijas iesniegtos Maksātnespējas likumprojekta grozījumus un tieši asociācijas pārstāvju vēstule pagājušonedēļ pamudināja Valsts prezidentu Valdi Zatleru apsvērt iespēju atgriezt Saeimas pieņemto likumu otrreizējai caurlūkošanai. Sapulcē, kas pagājušo piektdien notika prezidenta kancelejā, Valsts prezidentu pārstāvēja likumdošanas padomniece S. Sondore-Kukule.
„Protams, advokātu biroja izvēle varētu būt sakritība, bet Latvijas Kredītņēmēju apvienība pauž bažas, vai tā varētu ietekmēt prezidenta padomnieces un līdz ar to arī Valsts prezidenta lēmumu?” vaicā Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainars Gorenko.

Jaunais maksātnespējas likums ir tautai, nevis šauram ieinteresēto lokam!

„Latvijas Kredītņēmēju apvienībā ikdienu vēršas cilvēki, kuriem iespēja iziet maksātnespējas procesu šobrīd ir palikusi jau vienīgā iespēja turpinātu legāli dzīvot Latvijā. Tāpēc mēs aicinām Valsts prezidentu rīkoties atbilstoši vakardien Saeimas deputātiem runā ieteiktajam un izsludināt maksātnespējas likumu, nevis atbalstīt „šauru interešu lobēšanu”,” uzsver Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Apvienība uzskata, ka tieši šobrīd spēkā esošais maksātnespējas process ir piemērots ļoti šauram personu lokam, ko apliecina arī Latvijas Komercbanku asociācijas pierādītā statistika. Absolūtam vairākumam grūtībās nonākušu kredītņēmēju šis process līdz šim nav bijis pieejams sarežģītības un dārdzības dēļ. Tiesības katram Latvijas iedzīvotājam de facto maksātnespējas gadījumā pasludināt to de jure neatkarīgi no mantiskā stāvokļa ir demokrātisks un taisnīgs risinājums.
Ceturtdien Saeimā Valsts prezidents kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem uzvēra izaicinājumu „spēt nodrošināt mūsu valsts ekonomikas veiksmīgu attīstību. Pretējā gadījumā valsts nespēs nodrošināt ne kvalitatīvu sociālo sistēmu, nedz izglītības un veselības aprūpes funkcionēšanu.” LAKRA ir pārliecināta, ka katra persona, kura aizbrauc no valsts un katra persona, kura nemaksā nodokļus kopumā samazina Latvijas IKP, tāpēc tautsaimniecības atveseļošanai ir nepieciešams maksimāli liels ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kurš ir motivēts strādāt legāli. Tādējādi, šis ieguvums Latvijas valsts nākotnei ir daudz svarīgāks nekās ārvalstu finanšu iestāžu negūtā peļņa.
„Saeimas deputāri ceturtdien rīkojās atbilstoši Valsts prezidenta ieteiktajam – „balsojot par visai valstij izšķirošiem lēmumiem, spēja nolikt malā politiskās ambīcijas, starppartiju nesaskaņas un rīkoties valstiski atbildīgi,” uzsver A. Gorenko. „Deputāti nobalsoja ar 97 balsīm „par” – un šāda vienbalsība liecina, ka deputāti ir ieklausījušies Valda Zatlera teiktajā, ka „mūsu ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties šķelties un dalīties.””
„Tiesības tikt atbrīvotam no neizpildāmām saistībām pieder pie absolūtajām cilvēktiesībām kā tiesības uz dzīvību, brīvību un verdzības aizliegums. Šīs tiesības var ierobežot tikai krimināltiesiskā kārtā, bet neviens kredītņēmējs nav noziedznieks, bet gan banku alkatības un valdības vienaldzības upuris. Ja arī kāds ir rīkojies neapdomīgi, tad tas nav krimināli sodāms nodarījums, ja kāds ir rīkojies krāpnieciski, tad viņa vaina ir jāpierāda tiesā,” ir pārliecināts LAKRA valdes priekšsēdētājs.”Ja Valsts prezidents atklāti uzver, ka Latvijas „mērķis ir saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demokrātiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta”, tad šis ir īstais brīdis (saliedēt tautu) pagriezties ar seju pret tautu un izsludināt maksātnespējas likumu! Tauta tic, ka prezidentam pietiks drosmes pieņemt šo valstiski svarīgo lēmumu!”

Komentārs no diena.lv

Izlasīju dienas portālā šādu komentāru. Kā saka, atslodzei.

Iedomāsimies, ka banka ir puisis, bet kredītņēmējs - meitene.

Tā banku un kredītņēmēju būšana atgādina divu jaunu, nepieredzējušu cilvēku attiecības, kuras sākumstadijā bija ļoti rožainas un kaislīgas (atcerieties, ka Swedbank divus gadus pēc kārtas bija reputācijas līderis starp visiem Latvijas uzņēmējiem), bet tad notika kļūme - meitene palika stāvoklī (krīze). Tagad nu notiek savstarpējā izskaidrošanās, kurš pie tā vainīgs un kuram lielāka atbildība. Draudzības vairs nav. Meitene vispār ienīst puisi. Viņai ķibele lielāka, jo viņas apgrūtinājums ir piesaistīts viņai, tas prasa regulārus izdevumus un ir sabojājis karjeru un nākotnes ieceres, bet puisis staigā brīvs un tikai nosacīti ir saistīts. Puisis sakās, ka labprāt veidotu ilgstošas attiecības, bet galīgi nezin kā tikt galā ar to apgrūtinājumu, viņam nav tik daudz naudas, lai uzņemtos visu atbildību uz sevi. Piedevām puisim ir slima māte (noguldītāji), kuras priekšā viņš arī ir atbildīgs. Savā starpā runājot ar citiem puišiem, viņš gan atzīstas, ka ir totāli iekritis ar to beibi. Bija domājis, ka viņa ir gudrāka un godīgāka, ka pati domā par riskiem. Bet tagad bļauj kā negudra! Kur gan ir tā pateicīgā meitene? Pietika tikai izdabāt viņas iegribām, ka viņa bija gatava dziedāt slavas dziesmas un nozākāt visus citus puišus. Kā arī izlielījās draudzenēm, ka viņas puisis ir best of the best. Bet tagad?
Meitene domāja, ka visi puiši taču lieto prezervatīvu (visas bankas analizē tirgu un nākotnes perspektīvas), bet puisis domāja, ka visas meitenes taču lieto tabletes (katrs kredītņēmējs taču pats plāno savu dzīvi, ienākumus, izdevumus. Galu galā, ja ņem, tad zin kā atdos.).

Tagad abi ir gudrāki, bet problēma no tā nepazūd. Un aizbēgt no tās arī nevarēs. Nē nu, meitene var uztaisīt abortu (maksātnespēja UK), piedzemdēt un pamest silītē (aizlaisties uz citu valsti un sākt dzīvi no sākuma). Bet meitene saprot, ka tie varianti ir galējie un gribētos kaut kā cilvēciskāk. Nevis bēguļot kā noziedzniekam. Bet visu mūžu dzīvot kopā arī vairs negribas.
Puisis, iespējams, šo negadījumu pēc dažiem gadiem būs aizmirsis. Aplidos jaunu meiteni, bet jau piesardzīgāk. Bet atmiņu neizdzēsīsi un pagātnes rēgs viņa sirdi spiedīs.

Bet paies vēl ilgāk laiks un abiem šiem jauniešiem būs izauguši bērni, kuri neko nezinās un īsti pat negribēs zināt par vecāku kļūdām. Un iekritīs tajās pašās lamatās. Jo mēs jau vecākus sākam klausīt tad, kad bieži vien jau ir par vēlu (atcerēsimies, ka zviedru bankas krīzi ar kreditēšanu bija sataisījušas jau 90.gadu sākumā savā zemē - Zviedrijā. Rūgta pieredze bija gūta. Bet mainījās klerku paaudze, veco, rūdīto vietā nāca jauni, nepieredzējušie, bet ambiciozie. Un atkārtoja tās pašas kļūdas. Tāpēc jau ekonomikai ir ciklisks raksturs. Bez cilvēciskā faktora tas nebūtu iespējams).