Komentārs no diena.lv

Izlasīju dienas portālā šādu komentāru. Kā saka, atslodzei.

Iedomāsimies, ka banka ir puisis, bet kredītņēmējs - meitene.

Tā banku un kredītņēmēju būšana atgādina divu jaunu, nepieredzējušu cilvēku attiecības, kuras sākumstadijā bija ļoti rožainas un kaislīgas (atcerieties, ka Swedbank divus gadus pēc kārtas bija reputācijas līderis starp visiem Latvijas uzņēmējiem), bet tad notika kļūme - meitene palika stāvoklī (krīze). Tagad nu notiek savstarpējā izskaidrošanās, kurš pie tā vainīgs un kuram lielāka atbildība. Draudzības vairs nav. Meitene vispār ienīst puisi. Viņai ķibele lielāka, jo viņas apgrūtinājums ir piesaistīts viņai, tas prasa regulārus izdevumus un ir sabojājis karjeru un nākotnes ieceres, bet puisis staigā brīvs un tikai nosacīti ir saistīts. Puisis sakās, ka labprāt veidotu ilgstošas attiecības, bet galīgi nezin kā tikt galā ar to apgrūtinājumu, viņam nav tik daudz naudas, lai uzņemtos visu atbildību uz sevi. Piedevām puisim ir slima māte (noguldītāji), kuras priekšā viņš arī ir atbildīgs. Savā starpā runājot ar citiem puišiem, viņš gan atzīstas, ka ir totāli iekritis ar to beibi. Bija domājis, ka viņa ir gudrāka un godīgāka, ka pati domā par riskiem. Bet tagad bļauj kā negudra! Kur gan ir tā pateicīgā meitene? Pietika tikai izdabāt viņas iegribām, ka viņa bija gatava dziedāt slavas dziesmas un nozākāt visus citus puišus. Kā arī izlielījās draudzenēm, ka viņas puisis ir best of the best. Bet tagad?
Meitene domāja, ka visi puiši taču lieto prezervatīvu (visas bankas analizē tirgu un nākotnes perspektīvas), bet puisis domāja, ka visas meitenes taču lieto tabletes (katrs kredītņēmējs taču pats plāno savu dzīvi, ienākumus, izdevumus. Galu galā, ja ņem, tad zin kā atdos.).

Tagad abi ir gudrāki, bet problēma no tā nepazūd. Un aizbēgt no tās arī nevarēs. Nē nu, meitene var uztaisīt abortu (maksātnespēja UK), piedzemdēt un pamest silītē (aizlaisties uz citu valsti un sākt dzīvi no sākuma). Bet meitene saprot, ka tie varianti ir galējie un gribētos kaut kā cilvēciskāk. Nevis bēguļot kā noziedzniekam. Bet visu mūžu dzīvot kopā arī vairs negribas.
Puisis, iespējams, šo negadījumu pēc dažiem gadiem būs aizmirsis. Aplidos jaunu meiteni, bet jau piesardzīgāk. Bet atmiņu neizdzēsīsi un pagātnes rēgs viņa sirdi spiedīs.

Bet paies vēl ilgāk laiks un abiem šiem jauniešiem būs izauguši bērni, kuri neko nezinās un īsti pat negribēs zināt par vecāku kļūdām. Un iekritīs tajās pašās lamatās. Jo mēs jau vecākus sākam klausīt tad, kad bieži vien jau ir par vēlu (atcerēsimies, ka zviedru bankas krīzi ar kreditēšanu bija sataisījušas jau 90.gadu sākumā savā zemē - Zviedrijā. Rūgta pieredze bija gūta. Bet mainījās klerku paaudze, veco, rūdīto vietā nāca jauni, nepieredzējušie, bet ambiciozie. Un atkārtoja tās pašas kļūdas. Tāpēc jau ekonomikai ir ciklisks raksturs. Bez cilvēciskā faktora tas nebūtu iespējams).