Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Maksātnespējas likuma pieņemšana
Tagad pastāstīšu par likuma pieņemšanu no “iekšienes”: 8.jūnijā bija Saeimas Tautsaimniecības komisijas Maksātnespējas likuma darba grupas sēde. Jautājumi, kur tika izskatīti fiziskās personas maksātnespējas, tika izskatīti ar “Swedbankas” pārstavi, kuram nebija tiesības pieņemt kādus lēmumus. Tālāk, Tautsaimniecības komisijas sēdē Komercbanku asociācijas pārstāvji nekādus priekšlikumus neiesniedza, bet demonstratīvi atstāja zāli. Pēc tam kad deputāti vienbalsīgi pieņēma Maksātnespējas likumu, 2 stundu laikā Zatleram bija jau Komercbanku vēstule uz galda un apmēram 16 stundu laikā tika sasaukta par godu šai vēstulei sapulce. Tad kad LAKRA prasīja Zatleram izskatīt “Krīzes likumu”, viņš pasauca komercbankas pakonsultēties, tagad arī varēja pasaukt tikai kredītņēmējus, un mēs arī pakonsultētu.
Ļoti jau vēlētos, lai tad Zatlers nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem šim jaunajam Maksātnespējas likumam, nevis vienkārši pārraksta Komercbanku vēstuli. Lai viņš būtu tas taisnīgais tiesnesis un pasaka, kurš tad ir tas spekulants. Vai Zatlers ir dzirdējis par to kā bankas aprēķina 100 un pat 270% soda naudas, un kur parāds no 100 000,- kļūst par 200 000,-. Uz priekšu Kukules kundze, visas savas juridiskās gudrības varat likt lietā, jo Saeimas darba grupā nav neviena atbilstoša jurista. -
Prezidenta atbilde!
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 2010.gada 21.jūnijā ir saņēmusi un izskatījusi Jūsu iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimā 2010.gada 17.jūnijā pieņemto Maksātnespējas likumu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā nostiprinātās Valsts prezidenta tiesības, 2010.gada 22.jūnijā nosūtīja Saeimas 2010.gada 17.jūnija sēdē pieņemto Maksātnespējas likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Ar pilnu motivācijas rakstu par likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai varat iepazīties Latvijas Valsts prezidenta mājas lapā www.president.lv sadaļā „Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atgrieztie likumi” (http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/Maksatnespejaslikums.pdf).
Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka Saeima bija noteikusi, ka jaunais Maksātnespējas likums stātos spēkā tikai 2010.gada 1.novembrī. Tādējādi, ņemot vērā to, ka līdz iecerētajam likuma spēkā stāšanās brīdim ir atlikuši vairāk kā četri mēneši, Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu atkārtoti caurlūkot un pilnveidot, rodot tādu fiziskās personas maksātnespējas regulējumu, kas sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, taču nevarētu tikt izmantots negodprātīgo personu savtīgās interesēs. Vēlamies uzsvērt, ka Valsts prezidents atzīst, ka jauna maksātnespējas procesa regulējuma izstrāde ir ļoti nepieciešama, tomēr norādām, ka Valsts prezidentam, lemjot par Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā nostiprināto Valsts prezidenta tiesību izmantošanu, jārīkojas valsts un visas sabiedrības interesēs. Vērtējot Saeimā pieņemto Maksātnespējas likuma redakciju, īpašas bažas radīja risks, ka nav pietiekami izvērtēta jaunā maksātnespējas procesa regulējuma ietekme uz valsts budžetu un tautsaimniecību un tādējādi vienlaicīgi arī uz katru Latvijas iedzīvotāju.
Valsts prezidenta kanceleja izsaka pateicību par Jūsu sniegto viedokli un pilsonisko aktivitāti. Vienlaikus Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka pašlaik publiskajā telpā paustais viedoklis par Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskas personas maksātnespējas procesa ietekmi un sekām neatspoguļo patieso situāciju.
Tādēļ izskaidrojam Jums galvenos argumentus, kas pausti Valsts prezidenta motivācijas rakstā par Maksātnespējas likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Pirmkārt, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz maksātnespējas procesa būtību. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra, un parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu. Privātpersonai, kas atzīta par maksātnespējīgu parādnieku tiek izpārdota visa manta, izņemot tās mantas, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikumu piedziņu vērst nevar (ikdienā valkājamais nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa, gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi u.c.). Jānorāda, ka maksātnespējas process ietekmē visu personas turpmāko dzīvi, jo īpaši personas tiesības nākotnē saņemt jebkādus aizņēmumus.
Otrkārt, jānorāda, ka pieņemtais Maksātnespējas likuma 155.pants paredz šā panta trešajā daļā noteikto atvieglojumu piemērošanu visiem aizņēmējiem neatkarīgi no parādsaistību apjoma naudas izteiksmē un parādsaistību skaita. Valsts prezidenta ieskatā, nav pieļaujams, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots gan personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, gan tiem, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Tādēļ likumā nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Vēl Valsts prezidents, lūdzot Saeimai Maksātnespējas likumu caurlūkot, norāda, ka Saeimā pieņemtais Maksātnespējas likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau uzsākušas maksātnespējas procedūru. Gluži pretēji – pieņemtais Maksātnespējas likums nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums. -
prezidents neparakstīja…. :(
Velns, biedri! Prezidents neparakstīja….
nu ko, turpinām emigrācijas plāna izstrādāšanu vai bankrotēšanas plānu Lielbritānijā….