Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
Prezidenta atbilde!
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 2010.gada 21.jūnijā ir saņēmusi un izskatījusi Jūsu iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimā 2010.gada 17.jūnijā pieņemto Maksātnespējas likumu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā nostiprinātās Valsts prezidenta tiesības, 2010.gada 22.jūnijā nosūtīja Saeimas 2010.gada 17.jūnija sēdē pieņemto Maksātnespējas likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Ar pilnu motivācijas rakstu par likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai varat iepazīties Latvijas Valsts prezidenta mājas lapā www.president.lv sadaļā „Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atgrieztie likumi” (http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/Maksatnespejaslikums.pdf).
Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka Saeima bija noteikusi, ka jaunais Maksātnespējas likums stātos spēkā tikai 2010.gada 1.novembrī. Tādējādi, ņemot vērā to, ka līdz iecerētajam likuma spēkā stāšanās brīdim ir atlikuši vairāk kā četri mēneši, Valsts prezidents uzskata, ka Saeimai ir iespējams līdz šim datumam likumu atkārtoti caurlūkot un pilnveidot, rodot tādu fiziskās personas maksātnespējas regulējumu, kas sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, taču nevarētu tikt izmantots negodprātīgo personu savtīgās interesēs. Vēlamies uzsvērt, ka Valsts prezidents atzīst, ka jauna maksātnespējas procesa regulējuma izstrāde ir ļoti nepieciešama, tomēr norādām, ka Valsts prezidentam, lemjot par Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā nostiprināto Valsts prezidenta tiesību izmantošanu, jārīkojas valsts un visas sabiedrības interesēs. Vērtējot Saeimā pieņemto Maksātnespējas likuma redakciju, īpašas bažas radīja risks, ka nav pietiekami izvērtēta jaunā maksātnespējas procesa regulējuma ietekme uz valsts budžetu un tautsaimniecību un tādējādi vienlaicīgi arī uz katru Latvijas iedzīvotāju.
Valsts prezidenta kanceleja izsaka pateicību par Jūsu sniegto viedokli un pilsonisko aktivitāti. Vienlaikus Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka pašlaik publiskajā telpā paustais viedoklis par Maksātnespējas likumā noteiktā fiziskas personas maksātnespējas procesa ietekmi un sekām neatspoguļo patieso situāciju.
Tādēļ izskaidrojam Jums galvenos argumentus, kas pausti Valsts prezidenta motivācijas rakstā par Maksātnespējas likuma nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Pirmkārt, vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz maksātnespējas procesa būtību. Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek uzsākta bankrota procedūra, un parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu. Privātpersonai, kas atzīta par maksātnespējīgu parādnieku tiek izpārdota visa manta, izņemot tās mantas, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikumu piedziņu vērst nevar (ikdienā valkājamais nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa, gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi u.c.). Jānorāda, ka maksātnespējas process ietekmē visu personas turpmāko dzīvi, jo īpaši personas tiesības nākotnē saņemt jebkādus aizņēmumus.
Otrkārt, jānorāda, ka pieņemtais Maksātnespējas likuma 155.pants paredz šā panta trešajā daļā noteikto atvieglojumu piemērošanu visiem aizņēmējiem neatkarīgi no parādsaistību apjoma naudas izteiksmē un parādsaistību skaita. Valsts prezidenta ieskatā, nav pieļaujams, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots gan personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, gan tiem, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Tādēļ likumā nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Vēl Valsts prezidents, lūdzot Saeimai Maksātnespējas likumu caurlūkot, norāda, ka Saeimā pieņemtais Maksātnespējas likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau uzsākušas maksātnespējas procedūru. Gluži pretēji – pieņemtais Maksātnespējas likums nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums.13 responses to “Prezidenta atbilde!”
-
Reinis Berzins jūnijs 22nd, 2010 15:49
Maigi izsakoties vāja argumentācija:
Pirmās divas tēzes (tie pirmkārt un otrkārt) nesatur argumetus vispār, bet gan tikai atreferē likuma tekstu. Savukārt trešā tēze par atsķirīgu likuma normu piemērošanu ir neloģiskas un maldinoša. Likumā ir noteikts, ka jau uzsāktie procese tiek turpināti pēc vecā likuma normām, lai nodrošinātu tiesisko paļāvību, tajā pašā laikā nav aizlieguma jau maksātnespēju uzsākušajā personām iesākt jaunu procesu pēc jaunā likuma.Vai nu prāta par maz vai arī “pateicība” par sīku.
-
Pilsonis jūnijs 22nd, 2010 16:18
Ej dirst, Zatler. Aizrijies ar saviem banku kukuļiem. Novēlu, lai pakaļa nesāp pēc banku drāziena.
-
Azeroth jūnijs 22nd, 2010 19:51
Es esmu vienīgā mājokļa kredītņēmējs, bet es to vēršanos pret spekulantiem nesaprotu. Tb, es ļoti labi saprotu, ka spekulanti ir kā līdzeklis, kā karogs, lai šķeltu sabiedrību, nevis ļautu apvienoties kredītņēmējiem pret bankām, un lai noraidītu likumprojektus. Īpaši spekulanta kārti sabiedrības tracināšanai mīl izspēlēt LTV1, starp citu.
Ja spekulants būtu bijis juridiska nevis fiziska persona, tad taču viņam ļautu bankrotēt bez problēmām, vai tad nē? Kāpēc tauta ir tik naiva un uzķeras uz šīm provokācijām un notic tām? -
Jānis Āboliņš jūnijs 22nd, 2010 23:44
Tagad pastāstīšu par likuma pieņemšanu no “iekšienes”: 8.jūnijā bija Saeimas Tautsaimniecības komisijas Maksātnespējas likuma darba grupas sēde. Jautājumi, kur tika izskatīti fiziskās personas maksātnespējas, tika izskatīti ar “Swedbankas” pārstavi, kuram nebija tiesības pieņemt kādus lēmumus. Tālāk, Tautsaimniecības komisijas sēdē Komercbanku asociācijas pārstāvji nekādus priekšlikumus neiesniedza, bet demonstratīvi atstāja zāli. Pēc tam kad deputāti vienbalsīgi pieņēma Maksātnespējas likumu, 2 stundu laikā Zatleram bija jau Komercbanku vēstule uz galda un apmēram 16 stundu laikā tika sasaukta par godu šai vēstulei sapulce. Tad kad LAKRA prasīja Zatleram izskatīt “Krīzes likumu”, viņš pasauca komercbankas pakonsultēties, tagad arī varēja pasaukt tikai kredītņēmējus, un mēs arī pakonsultētu.
Ļoti jau vēlētos, lai tad Zatlers nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem šim jaunajam Maksātnespējas likumam, nevis vienkārši pārraksta Komercbanku vēstuli. Lai viņš būtu tas taisnīgais tiesnesis un pasaka, kurš tad ir tas spekulants. Vai Zatlers ir dzirdējis par to kā bankas aprēķina 100 un pat 270% soda naudas, un kur parāds no 100 000,- kļūst par 200 000,-. Uz priekšu Kukules kundze, visas savas juridiskās gudrības varat likt lietā, jo Saeimas darba grupā nav neviena atbilstoša jurista. -
aldis jūnijs 24th, 2010 23:42
“Valsts prezidenta ieskatā, nav pieļaujams, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots gan personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, gan tiem, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai.”
Un kas šajā argumentā būtu nepareizs?! Pilnīgi adekvāta nostāja - nav tiesības visai sabiedrībai uzgrūst atbildību par atsevišķu cilvēku bezatbildīgu rīcību - to cilvēku rīcību, kuri ņema kredītus lai tikai pazīmētos ar krutu mašīnīti un aizbrauktu uz Ēģipti! Nemaz jau nerunājot par tiem, kuri kredītus ņēma NĪ spekulācijām!
-
aldim jūnijs 25th, 2010 12:10
Aldi, esi tik laipns un nodefinē spekulanta definīciju. Tie, kuri runā par spekulantiem, nav pilnībā izlasījuši likumu, jo pie maksātnespējas procesa netiek tie, kuri ir ļaunprātīgi nemaksājuši nodokļus, tie, kuri ir snieguši nepatiesas ziņas kreditoriem (ja banka deva kredītu krutas mašīnas iegādei, tad viss kārtībā, bet ja tu ņēmi kredītu īpašuma iegādei, bet pa to naudu nopirki krutu mašīnīti, tu netiec šinī procesā). Esošais likumprojekts to visu jau ir paredzējis, un tiesa nav izmeklēšanas vai VID, tas viss ir risināms citās tiesvedībās.
-
tādu idiotu kā aldis ir maz
-
Pilsonis jūnijs 27th, 2010 01:15
Aldi, tu tiešām esi lohs vai izliecies? Tieši otrādi, tu maksāsi, ja es nevarēšu iziet maksātnespēju. Jo es vairs te nemaksāšu nodokļus, lai bankas neredzētu, cik es pelnu, bet mani nodokļi tiks uzgrūsti tev.
-
Edgars jūnijs 27th, 2010 10:15
Pilniigi piekriitu Pilsonja peedeejam komentaaram.
-
aldis jūnijs 27th, 2010 14:56
“pie maksātnespējas procesa netiek tie, kuri ir ļaunprātīgi nemaksājuši nodokļus”
Man pret to nav itin nekādu iebildumu! Bet es minēju, ka tieši tāpat vajadzētu nošķirt tos, kuri kredītus ir ņēmuši eksluzīvām precēm/pakalpojumiem un spekulācijām ar NĪ. Dīvaini, ka nemācēji apjaust, kas gan ir spekulācija. Treknajos gados mēs visi redzējām kā liels bars entuziastu iepirka nekustamos īpašumus un pārdeva tos, saprotams, dārgāk. Vai šajā procesā šis NĪ tika kaut kā uzlabots, pieaudezēts ar pievienoto vērtību? Vai tas padarīja vieglāku NĪ iegādi cilvēkam, ja mēs salīdzinam, piemēram, ar importu preču realizāciju šeit uz vietas? Tieši otrādi, NĪ faktiski netika padarīts vērtīgāks, tas tikai izraisīja NĪ burbuli. Un tam bija diezgan nepatīkamas sekas - aizvien mazāk un mazāk vidusšķiras pārstāvji varēja atļauties sev nodrošināt mājvietu!
Inga, jā, tādu idiotu kā es ir maz, jo maz ir tādu, kuriem nezin kapēc liekas, ka valsts labklājība primāri balstās uz pievienotās vērtības radīšanu un nevis tikai uz pirkšanas/pārdošanas aktivitātēm.
Pilsoni, kādas problēmas tev būtu iziet maksātnespēju? Ja nu vienīgi tapēc, ka tavas biznesa aktivitātes bija vienkārši NĪ pirkšana/pārdošana (kapēc lai tu savādāk uztrauktos par manu komentāru un Zatlera viedokli)? Un no tā tika maksāti nodokļi, vai ne? Tikai viens bet, šāds bisness nerada pievienoto vērtību, nepieaudzē valstij labklājību. Bet NĪ burbuļa gadījumā tieši otrādi - nodarīja cilvēkiem ļaunu.
Ak jā un par nodokļu slēpšanu - tu pilsoni nedomā, ka VID’ā strādā akli un kurli cilvēki. Viņi perfekti prot atkost nodokļu nemaksāšanas shēmas. Tikai cits jautājums - ko liek darīt priekšniecība? Mēs nezinām kas var mainīties nākotnē. Ja līdz šim varēja paļauties uz ierēdņu korupciju, tad kādā jaukā dienā var sanākt aplauzties par šādu paļaušanos.
Un jā pilsoni, es tiešām esmu lohs, jo es JAU maksāju. Ar savu darbu, kas rada pievienoto vērtību. Ar darbu kas nodrošina jums to pašsaprotamo civilizācijas komfortu, kas ļauj jums pie reizes mani izlamāt par lohu! Un tad, protams, man rodas loģisks jautājums - nu kāda velna pēc es tā nopūlos visādu sūdeļu dēļ, kuri iedomājas ka nauda aug kokos. -
Reinis Berzins jūnijs 27th, 2010 15:40
Re, skaldi un valdi princips visā tā varenumā.
Divi letiņi plešās par to, lai otram būtu sliktāk. Interesanti, kam no tā ir labāk?
Elementāra matemātika: mazāk strādā, mazāk tērē, mazāk ražo, mazāk pārdod = bankrots kādam uzņēmumam un aplis sākas no jauna. Tas pats attiecas uz valsti mazāki ieņēmumi, lielāki nodokļi = kāda bankrots un aplis sākas no jauna.
2,2 miljoni iedzīvotāji jau šobrīd nespēj pelnīt tā, lai nodrošinātu visus sociālos labumus, ko piedāvā REiropas demokrātija.
Katrs no ekonomiskās aprites izkritušais ir neatgriezenisks zaudējums ne tikai ekonomiski, bet arī demogrāfiski.
Tas nozīmē, ka, ja aizbrauc tavs kaimiņš, tad zaudē tu un tavi bērni. Ja tavs līdzpilsonis nemaksā nodokļus, tad zaudē tavi vecāki un slimie radinieki.
Kā panākt, lai tā nebūtu? Vai Maksātnespējas likums var palīdzēt?
Ko ierosini TU?Vienārši jautājumi…
-
Pilsonis jūnijs 27th, 2010 19:08
Pirmkārt, nekad dzīvē ar NĪ spekulācijām neesmu nodarbojies, tā ka, Aldi, ja nezini, nemuldi. Otrkārt, esošajā variantā maksātnespēju nevarētu iziet divu iemeslu dēļ - 1) tiek prasīti vismaz 500 oficiāli lati uz rokas, kuru man, diemžēl, nav; 2) maksātnespējas likums neattiecas uz galvotājiem, no kuriem viens ir mana sieva un, ja maksātnespēju izietu es, kreditors kristu virsū viņai. Pēc jaunā likuma viss būtu OK.
Kas attiecas uz NĪ burbuli, ne jau tikai spekulanti to izveidoja. Bankas ļoti labi zināja, ko ēd un kam izsniedz kredītus, arī valdošā vara zināja, kas notiek un neko nedarīja lietas labā. Vari jau lielīties, ka radi tur kaut kādu pievienoto vērtību, bet arī ar spekulācijām nodarbojās cilvēki, kuriem bija pietiekami uzņēmības, lai nopelnītu un kuri, starp citu, to tavu pievienoto vērtību pirka. Tad nez kāpēc nebļāvi, ka no viņu pelēkās naudas tiek tava prece pirkta.
Tā ka beidz te gudri tiesāt citus, jo ne par kapeiku neesi labāks.
Par Zatleru runājot, jāsaka, ka tu tiešām esi dumjš, ja domā, ka viņam tauta interesē. Kad tika iesniegts krīzes likuma projekts, viņš pakonsultējās ar pretējo pusi (tikai) un to noraidīja, atklāti pasakot, ka tas kaitēs banku sistēmai (nevis n tūkstošiem kredītņēmēju). Labi, varbūt projekts bija pārāk utopisks, bet viņš nedarīja pilnīgi neko, lai tiktu izstrādāta kāda jēdzīga alternatīva.
Baigā divkosība - pūlēties sūdeļu dēļ. Ko tad tu pūlies? Tu to pievienoto vērtību par velti radi? Ja par pūlēšanos sauc tukšpļūtīšanu šeit, tad, tici man, neviens tev pūlēties neliek. Ej un pird savā dīvānā tālāk un priecājies par savām pievienotajām vērtībām. -
Juris jūnijs 28th, 2010 15:07
Kur palika tas likumprojekts par prezidenta atlaišanu, ka to var izdarīt tauta?
Leave a reply
-
