LAKRA: Kam ir izdevīgs jaunais maksātnespējas likums?

„Pēdējās dienās medijos tiek aktīvi diskutēts par to, kuram būs izdevīgs jaunais maksātnespējas likums. Lai nenovirzītu sabiedrisko domu no būtības un pārtrauktu šķelt sabiedrību, gribam atgādināt, ka strīdus ābols ir tikai un vienīgi divi likuma punkti, kas atšķiras Saeimas 2. un 3. lasījumā pieņemtajās redakcijās,” uzsver Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Gan vēstulē Latvijas Valsts prezidentam, gan medijos izplatītajos paziņojumos Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) norāda, ka Saeimā 2. lasījumā pieņemtais maksātnespējas likumprojekts apmierināja visas iesaistītās puses. Pēc šī lasījuma deputāti iesniedza savas izmaiņas un būtiskākās atšķirības pēc 3. lasījuma ir sekojošas:
1) fiziskās personas maksātnespējas procesa ilgums tika samazināts no 4 gadiem līdz 2 gadiem, lai kredītņēmējs var pēc iespējas ātrāk atgriezties ekonomiskajā apritē. Faktiskais procesa ilgums sastādītu: 8 mēnešus kredītņēmēja mantas pārdošanai un 2 gadus parādsaistību dzēšanai – kopā 2 gadi 8 mēneši.;
2) tika atstāta saskaņotā redakcija, ka kredītņēmējam ir jāmaksā kreditoriem ik mēnesi 30% no saviem ienākumiem saistību dzēšanai, taču tika noņemts 180,00 latu ik mēneša obligātais maksājums kreditoriem, kas ir loģisks lēmums - tādējādi maksātnespējas procesam varētu kvalificēties arī cilvēki ar vidējiem ienākumiem (alga līdz 250,00 Ls/mēnesī). Šādi ikmēneša ienākumi pēc Latvijas Centrālās statistikas datiem šobrīd valstī apm. 70% iedzīvotāju.

„Jautājums – kam ir domāts maksātnespējas likums? Likumprojekts jaunajā redakcijā paredz ātru aktīvu pāriešanu kreditoru īpašumā un gandrīz ikvienam pieejamu bankrota procesu, kas ir tiešā pretrunā ar nekustamo īpašumu pārpircēju interesēm. Kā zināms, viņi cerēja uz cenu pieaugumu nākotnē, pārdodot īpašumu pēc iespējas vēlāk un nopelnot vairāk. Tātad jaunais likums šādiem cilvēkiem nav izdevīgs – visi īpašumi tiek pārdoti 6 mēnešu laikā. Turklāt likumā ir iestrādāti vairāki ierobežojumi negodprātīgiem nekustamo īpašumu pārpircējiem, kas viņiem neļautu klasificēties maksātnespējas procesam,” uzsver A. Gorenko. „Tādējādi, pirmkārt, LKA arguments par jaunā likuma izdevīgumu „šauram interešu lokam” neiztur kritiku, otrkārt, tieši šādiem cilvēkiem šobrīd ir juridiskas zināšanas un resursi, lai esošo maksātnespējas procesu izietu. Ir sajūta, ka bankas atbalsta „šauru interešu loka” cilvēkus, kas pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem ir niecīgs procents, bet neļauj juridiski bankrotēt tiem, kas faktiski jau ir bankrotējuši.”

„Ņemot vērā LKA izvērsto PR kampaņu ar nolūku sašķelt sabiedrību, varam secināt, ka asociācija nevēlas, lai Latvijas pilsoņu labklājība pieaugtu, bet vēlas paturēt kontroli par Latvijas iedzīvotājiem, valsts cenu veidošanas politiku un Latvijas tautsaimniecību kopumā,” uzskata LAKRA valdes priekšsēdētājs. „Mūsuprāt, LKA baidās, ka cilvēkiem būs reāls juridisks instruments sarunās ar bankām un tās būs spiestas nākt pretī kredītņēmējiem un reāli, abpusēji saprotami, restrukturizēt kredītus.”