Par vispārējo tiesāšanās kārtību atbildot tiesai

Daudziem ir grūtības uzrakstīt atbildi CL 148.p .noteiktā kārtībā, pievienoju paraugu. Varbūt kāds varētu komentēt no juristiem.

Sabiedrības ar ierobežojušu atbildības (SIA) „Inserviss Group” reģ. Nr.LV40003251091 (turpmāk tekstā – Prasītājs) prasību par parāda summas LVL 553,68 (pieci simti piecdesmit trīs lati 68 santīmi) piedziņu neatdzīstu, to noraidu, sekojošu apstākļu dēļ:
1. No prasības pieteikuma ir secināms, ka Prasītājs no Sandras Fiksā personas kods 111111-10111 (turpmāk tekstā Atbildētājs) pamatojoties uz 2007.gada 01.oktobra Aizdevuma līgumu Nr.01100101RM (turpmāk tekstā - Līgums) prasa atdot parādu LVL 553,68 (pieci simti piecdesmit trīs lati 68 santīmi).

1.1. Lai prasītu parādu ir jākonstatē, ka Atbildētājs ir parādā Prasītājam. Pie atsūtītās prasības nav pievienoti dokumenti, kas liecinātu par parāda esamību vai saistību rašanos. Prasības pielikumā minētie dokumenti nav iesniegti.
1.2. Civilprocesa likuma 93.panta 1.daļa nosaka, ka katrai pusei ir jāpierāda tie fakti uz kuriem tā pamato savu prasījumu, savukārt Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 8.punkta nosaka, ka prasības pieteikumam pievieno dokumentu sarakstu. Lai prasītu no Atbildētājas atmaksāt pirms termiņa aizņēmumu ir jābūt konstatētam faktam, ka atbildētājs ir parādā Prasītājam.
1.3. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 112.panta 2.daļu un 128.panta 2.daļas 8.punktu, lūdzu tiesu uzlikt par pienākumu Prasītājam iesniegt pielikumā norādītos dokumentus.

2. Prasītāja pieteikumu par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtā par parāda pieprasīšanu no Atbildētāja 2010.gada 21.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja un izbeidza tiesvedību. Civilprocesa likuma 406.panta 1.daļa nosaka, ka: „Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā”. Likumā noteiktais termiņš „seši mēneši” ir prekluzīva tiesība klauzula kuru jāievēro arī Prasītājam neliedzot tiesības vienai no strīdā iesaistītām pusēm tās realizēt.

3. Nenoliedzami starp līdzējiem pastāv strīds par aizņēmuma summas diferencētu atdošanu par diviem aizņēmuma līgumiem Civillikuma 1867.panta izpratnē.

4. Civillikuma 1867.pants nosaka, ka katru saistību tiesību var atcelt, pārvēršot to jaunā, ar dalībnieku sevišķu līgumu, ko sauc par pārjaunojumu. Atbilstoši šiem likuma nosacījumiem 2008.gada 01.oktobrī ir iesniegti Prasītājam dokumenti, vienošanās par līgumu pārjaunošanu, jaunu atmaksas grafiks, divus aizņēmuma līgumus apvienojot vienā. Vienlaikus lūgts Prasītājs atlikt maksājumus. Prasītājs pēc pārrunām sāka prasīt tūlītēju saistību izpildi. Ņemot aizņēmumu Prasītājam paskaidrots, ka aizņēmums tika ņemts, lai dzēstu citas kredīta saistības. Tātad, Prasītājs labi apzinājās, ka izdodot aizņēmumu viņš riskē aizņēmumu kādā brīdī laicīgi nesaņemt. Civillikuma 1646.pants nosaka, ka „Par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam”. Kā rūpīgs saimnieks Prasītājs nākot pretī Atbildētājam pats atbild par neuzmanību kādu radījis nepārjaunojot saistības.

5. Prasītājs vienpusēji atceļot līgumu ir formāli izpildījis līguma 3.4.punkta nosacījumus. Civillikuma 2193.pants norāda uz pušu saistību vienpusēju izbeigšanos, ja ir svarīgi nosacījumi. Šie svarīgie nosacījumi prasībā nav uzrādīti, savukārt ar svarīgu nosacījumu ir jāsaprot rupja neuzmanība. Prasītājs nav argumentējis prasībā faktus, kas liecinātu, ka Atbildētājs nepienācīgi pilda saistības.

6. No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) viedokļa 3.panta 2.punkta ir konstatējams, ka: „patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi.” Minēto reglamentē arī Eiropas Kopienas 1993.gada 5.aprīļa direktīva Nr.93/13/ECC „Par netaisnīgiem līguma noteikumiem patērētāju līgumos” 3.panta otro daļa, kurā teikts, ka līguma nosacījumi vienmēr uzskatāmi par neapspriestiem, ja tie ir bijuši sagatavoti jau iepriekš un patērētājam līdz ar to nav bijusi iespēja ietekmēt šā līguma nosacījumu saturu, īpaši tas ir iepriekš formulētu tipveida līgumu kontekstā. Lielākā daļa līgumi 2007.gadā ir tipveida līgumi, kas netika apspriesti starp līdzējiem. Bija piedāvāts produkts – nauda, kuru iedzīvotāji ņēma, jo bija pārliecināti, ka saistības izpildīs līgumā norādītajā termiņā.

7. Civillikuma 1838.panta nosaka: „ja samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.” Prasītājs nav iesniedzis tiesā dokumentus, kas pierādītu, ka Atbildētājam ir izsniegts parāds, nav iesniegti dokumenti, kas norādītu uz faktiem, ka saistība daļēji ir pildīta vai nav pildīta vispār. Šo dokumentu neiesniegšanas fakts norāda uz prasības neatdzīšanu. Prasītājam ir jābūt dokumentam, kas pierādītu, ka parāda līgumu ir parakstījis Atbildētājs. Savukārt no prasības ir konstatējams, ka starp Prasītāju un Atbildētāju nav parāda līguma saistības, bet Aizņēmuma līguma attiecības. Šajā gadījumā ir jābūt precīzam vai ir ņemts parāds vai aizņēmums. Prasītājam būs jāpierāda, ka dokumentus ir parakstījis Atbildētājs, to var izdarīt ar eksperta slēdzienu, jo no pašreizējā pieteikuma ir jādomā, ka tiesā iesniegta nepamatota prasība. Tātad Prasītājam būtu jāpierāda katrs fakts, kas apliecinātu, ka Atbildētājs ir parādā, sākot ar dokumentu parakstīšanas ar eksperta slēdzienu un beidzot ar dokumentiem, kas norādītu, ka ir izsniegts parāds. Prasītājs prasībai nav pievienojis pierādījumu atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta 1.daļai, kas norādītu uz parāda cēloni un apliecinājumu.

8. Prasītājs, kā uzņēmējs izdodot aizdevumu varēja paredzēt riskus, kas var rasties kavējoties vai apturot aizņēmuma atmaksu. Solidāri Prasītājs pats atbild par risku kuru uzņēmies, lai gūtu peļņu. Civillikuma 1732.pants nosaka, ka saistību tiesības, tā pat kā visas privāttiesības aizsargājamas tikai tiesas ceļā. Tiesas uzmanība tik vērsta uz to faktu, ka Prasītājs zināja Atbildētāja problēmas saistībā ar citiem kreditoriem. Sākotnēji iedod mazāku summu, bet pēc tam noslēdz jaunu līgumu un iedod četras reizes lielāku summu. Privātajās tiesībās pastāv privātautonomijas princips, kura būtība ir tā, ka indivīdam ir tiesības brīvi noteikt savstarpējās tiesiskās attiecības (skat. Levita E. Samērīguma princips publiskās tiesībās. Likums un Tiesības, 2000, Nr.9, 263.lpp.). Faktiski ir pamats norādīt, ka prasība pēc būtības ir celta nepamatoti. Nevar prasīt parādu, ja tāds nav konstatēts. Pēc būtības Prasītājs ir izsniedzis aizņēmums, kas pēc definīcijas nav uzskatāms kā parāds. Ja tiktu piedāvāts parāds Atbildētājs nekad neņemtu naudu ne no viena, jo bērnībā vecāki ir skaidrojuši tieši vārda „parāds” nozīmi un sekas.

9. Vārds „parāds” pēc definīcijas ir konstatējams tikai Maksātnespējas likuma 3.panta noteikumos, kuros teikts, ka: „Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts maksātnespējas subjekta stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā”. Tātad, lai prasītu parādu, Prasītājam bija jāceļ prasība par parāda konstatēšanu un tikai pēc tam ir iesniedzama prasība par parāda piedziņu. Atsūtītajā pieteikumā par parāda piedziņu no Atbildētāja nav konstatējams, ka Prasītājs prasībai ir pievienojis dokumentus, kas liecinātu, ka Atbildētājam ir parāda saistības. Tātad prasība pēc būtības nav attiecināma uz Atbildētāju un ir noraidāma.

Pamatojoties uz minēto, Civilprocesa likuma 112.panta 2.daļu, 93.panta 2.daļu, 128.panta otrās daļas 8.punktu, 148.panta 2.daļu; PTAL 3.panta 2.punktu; EK 1993.gada 5.aprīļa direktīvas Nr.93/13/ECC 3.panta 2.daļu; Civillikuma 1646.pantu, 1723.pantu,

lūdzu tiesu:

1. SIA „Inserviss Group” reģ. Nr.LV40003251091 prasību uzskatīt par nepamatotu, un, to noraidīt.
2. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 112.panta 2.daļu un 128.panta 8.daļu uzlikt par pienākumu SIA „Inserviss Group” reģ. Nr.LV40003251091 pieteikuma pielikumā norādītos dokumentus iesniegt Atbildētājam.
3. Uzlikt par pienākumu SIA „Inserviss Group” reģ. Nr.LV40003251091 iesniegt pierādījumus, ka Sandrai Freimanei personas kods 160366-10131 ir noslēgusi ar SIA „Inserviss Group” reģ. Nr.LV40003251091 parāda līgumu, parāda vekseli, vienošanos par parāda neatdošanu, kurā norādītas summas, kas faktiski apliecinātu vārda parāds būtību un prasības pamatojumu.
Datums, paraksts.

LAKRA: Vai bankas ir apvienojušās kartelī?

„Latvijas Komercbanku asociācija šobrīd medijos gan caur žurnālistiem, gan caur parādu piedzinējiem izplata informāciju par iespējamām draudošām sekām no banku sektora puses, ja paliks spēkā Saeimā 3. lasījumā apstiprinātā Maksātnespējas likuma redakcija. Šāda šantāža un spiediena izdarīšana rada pamatotas aizdomas, ka Latvijā strādājošas bankas varētu būt apvienojušās kartelī,” norāda Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Medijos pieejamajā informācijā, atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) izteikumiem, ir formulētas konkrētas prasības par nepieciešamajām izmaiņām Maksātnespējas likumā un draudi par iespējamām sekām no banku sektora puses:
1) paredzams straujš kredīta procentu kāpums (pat līdz 25% un vairāk līmenim hipotekārajiem kredītiem);
2) kredīti kļūs nepieejamāki, jo bankas prasīs lielāku paša kredītņēmēja līdzdalību, vismaz 50% apmērā;
3) apdraudēti ir visi kredīti, kuriem kā nodrošinājums kalpo privātpersonas galvojums, tai skaitā kredīti mikrouzņēmumiem (aptuveni 20 000), kurus galvojuši uzņēmumu īpašnieki vai radinieki;
4) bankas var nepagarināt jau izsniegtās kredītlīnijas un pieprasīt nekavējošu to atmaksu;
5) palielināsies studentu un studējošo kredītu (aptuveni 80 000) procentu likmes un tie kļūs nepieejamāki.
Minētie fakti liecina par negatīvām tendencēm Latvijas komercbanku darbībā un rada aizdomas par iespējamu banku karteli, t.i., vienošanos starp konkurentiem par tādām darbībām, kas ierobežo konkurenci jebkuru preču vai pakalpojumu tirgū. Ja konkurences mērķis ir nodrošināt efektīvākas izmaksas, plašāku izvēli un labāku kvalitāti, tad karteļa mērķis ir pretējs – veikt konkurencei pretējas darbības, kas ļauj noturēt un stiprināt karteļa dalībnieku pozīcijas tirgū (piem., vienoties par cenām, par tirgus sadali, informācijas apmaiņu u.c.).
„Komercbanku asociācijas izteiktie draudi ir ar karteļa pazīmēm, turklāt rodas pamatots jautājums, kāpēc Lielbritānijā, kur ir vēl liberālāks maksātnespējas likums, bankas tomēr izsniedz kredītus, turklāt ar pazeminātām procentu likmēm? Tas tikai pierāda, ka asociācijas draudi neiztur kritiku,” uzskata A. Gorenko.
Kā zināms, Latvijas Komercbanku asociācija ir biedrība, kurā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles, kopā 23 dalībnieki (20 Latvijā reģistrētas bankas, kā arī 3 ārvalstu banku filiāles). Nevar nepamanīt vienošanos starp LKA dalībniekiem par apzinātām darbībām kreditēšanas jomā, kas liecina, ka banku sektorā ir būtiski ierobežota konkurence un tiek veicināta negodīga komercprakse. Pēc šādiem paziņojumiem nav šaubu par tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vienošanās aizlieguma pārkāpumu, kas noteikts Konkurences likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos.
„Šāds publisks paziņojums ir arī nepārprotams pierādījums LKA spiedienam uz Valsts Prezidentu un Latvijas Republikas Saeimu. Tas nepārprotami rada būtiskus draudus Latvijas ekonomikai un turpmākai izaugsmei,” uzskata A. Gorenko. „Tā vien šķiet, ka LKA ir pārliecināta, ka var darīt, ko vēlas, un visas viņu nepieciešamības tiks apmierinātas Valsts Prezidenta kancelejā un Saeimā. Varbūt tādā gadījumā vara oficiāli būtu jānodod Komercbanku asociācijai?”

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Pirms trim gadiem draugs ņēma kredītu, ieķīlājām manu zemi, banka mūs abus ierakstīja kā līdzaizņēmējus, nevis mani kā ķīlas devēju vai galvotāju. Visu laiku draugs normāli bija bankai maksājis, nu jau kādu gadu vairs nevarēja maksāt. Šonedēļ saņēmu tiesas lēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Kurā ierakstīts, ka bankas pieteikums apmierināts daļēji, jo saistību bezstrīdus piespiedu izpildei nodota tikai hipotekārā saistība, kas noslēgta starp banku un mani. Bankas pieteikums attiecībā uz draugu noraidīts.Un arī tikai no manis piedzenama valsts nodeva.
Saņēmu arī tiesu izpildītāja priekšlikumu nolēmumu izpildīt labprātīgi, kurā es esmu norādīts kā parādnieks, bet draugam tas nosūtīts tikai zināšanai.
Kad zvanīju tiesas sekretārei, viņa man atteica, ka bezstrīdus izpildē var pārdot tikai ieķīlāto nekustamo īpašumu, tāpēc no drauga nekas netiek prasīts, bet no manis prasa tikai īpašumu. Tā tiešām ir? Tiesu izpildītājs pārdos manu īpašumu, kas tagad segs labi ja 1/4 daļu no drauga parāda, un viss? Pret mani, manu algu, pārējiem nekustamajiem īpašumiem un mašīnu neko neuzsāks? Vai arī banka pagaidīs, kad pārdos viņiem ieķīlāto nekustamo īpašumu, un tad vēlreiz sniegs tiesā prasību parastā kārtībā? Ja viņi jau iesniedza bezstrīdus kārtībā, viņi vairs nevar sniegt vēl kādā veidā, ja viss parāds vēl nav segts? Pārējais parāds nodzēšas?