LAKRA: Vai bankas ir apvienojušās kartelī?

„Latvijas Komercbanku asociācija šobrīd medijos gan caur žurnālistiem, gan caur parādu piedzinējiem izplata informāciju par iespējamām draudošām sekām no banku sektora puses, ja paliks spēkā Saeimā 3. lasījumā apstiprinātā Maksātnespējas likuma redakcija. Šāda šantāža un spiediena izdarīšana rada pamatotas aizdomas, ka Latvijā strādājošas bankas varētu būt apvienojušās kartelī,” norāda Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Medijos pieejamajā informācijā, atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) izteikumiem, ir formulētas konkrētas prasības par nepieciešamajām izmaiņām Maksātnespējas likumā un draudi par iespējamām sekām no banku sektora puses:
1) paredzams straujš kredīta procentu kāpums (pat līdz 25% un vairāk līmenim hipotekārajiem kredītiem);
2) kredīti kļūs nepieejamāki, jo bankas prasīs lielāku paša kredītņēmēja līdzdalību, vismaz 50% apmērā;
3) apdraudēti ir visi kredīti, kuriem kā nodrošinājums kalpo privātpersonas galvojums, tai skaitā kredīti mikrouzņēmumiem (aptuveni 20 000), kurus galvojuši uzņēmumu īpašnieki vai radinieki;
4) bankas var nepagarināt jau izsniegtās kredītlīnijas un pieprasīt nekavējošu to atmaksu;
5) palielināsies studentu un studējošo kredītu (aptuveni 80 000) procentu likmes un tie kļūs nepieejamāki.
Minētie fakti liecina par negatīvām tendencēm Latvijas komercbanku darbībā un rada aizdomas par iespējamu banku karteli, t.i., vienošanos starp konkurentiem par tādām darbībām, kas ierobežo konkurenci jebkuru preču vai pakalpojumu tirgū. Ja konkurences mērķis ir nodrošināt efektīvākas izmaksas, plašāku izvēli un labāku kvalitāti, tad karteļa mērķis ir pretējs – veikt konkurencei pretējas darbības, kas ļauj noturēt un stiprināt karteļa dalībnieku pozīcijas tirgū (piem., vienoties par cenām, par tirgus sadali, informācijas apmaiņu u.c.).
„Komercbanku asociācijas izteiktie draudi ir ar karteļa pazīmēm, turklāt rodas pamatots jautājums, kāpēc Lielbritānijā, kur ir vēl liberālāks maksātnespējas likums, bankas tomēr izsniedz kredītus, turklāt ar pazeminātām procentu likmēm? Tas tikai pierāda, ka asociācijas draudi neiztur kritiku,” uzskata A. Gorenko.
Kā zināms, Latvijas Komercbanku asociācija ir biedrība, kurā uz brīvprātības principa pamata apvienojas Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles, kopā 23 dalībnieki (20 Latvijā reģistrētas bankas, kā arī 3 ārvalstu banku filiāles). Nevar nepamanīt vienošanos starp LKA dalībniekiem par apzinātām darbībām kreditēšanas jomā, kas liecina, ka banku sektorā ir būtiski ierobežota konkurence un tiek veicināta negodīga komercprakse. Pēc šādiem paziņojumiem nav šaubu par tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un vienošanās aizlieguma pārkāpumu, kas noteikts Konkurences likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos.
„Šāds publisks paziņojums ir arī nepārprotams pierādījums LKA spiedienam uz Valsts Prezidentu un Latvijas Republikas Saeimu. Tas nepārprotami rada būtiskus draudus Latvijas ekonomikai un turpmākai izaugsmei,” uzskata A. Gorenko. „Tā vien šķiet, ka LKA ir pārliecināta, ka var darīt, ko vēlas, un visas viņu nepieciešamības tiks apmierinātas Valsts Prezidenta kancelejā un Saeimā. Varbūt tādā gadījumā vara oficiāli būtu jānodod Komercbanku asociācijai?”