Komisijas balsojums novilcina Maksātnespējas likuma pieņemšanu!

„Latvijas Kredītņēmēju apvienība negatīvi vērtē šodien Saeimas Tautsaimniecības komisijā notikušo balsojumu par Maksātnespējas likumu, kurā deputāti nespēja vienoties un tika pieņemts lēmums par likumu šodien ārkārtas sēdē nebalsot,” norāda Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Jau tika ziņots, ka šīsdienas sēdē komisijas dalībniekiem bija jābalso par lēmumu, vai pieņemt, ka maksātnespējas procedūras ilgums būs 3 gadi un maksājumiem kreditoriem 30 % apmērā no ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās mēnešalgas. Tā kā komisijas dalībnieku balsis sadalījās vienlīdzīgi – piecas „par” un piecas „pret” lēmuma pieņemšana tika atlikta līdz trešdienai. Šajā sēdē „par” balsoja – Vents Armands Krauklis („Tautas partija”), Māris Ārbergs („Tautas partija”), Vitālijs Aizbalts (LPP/LC), Jānis Tutins („Saskaņas centrs”), Jurijs Sokolovskis (PCTVL), „pret” balsoja – Dzintars Zaķis („Jaunais laiks”), Madars Lasmanis („Jaunais laiks”), Mārtiņš Roze („Zaļo un zemnieku savienība”), Ingmārs Līdaka („Zaļo un zemnieku savienība”), Anna Seile („Pilsoniskā Savienība”).
„Vislielāko un nepatīkamāko pārsteigumu šoreiz sagādāja ZZS, nodemonstrējot savu hameleona dabu un pievienojoties apvienībai „Vienotība”,” uzsver LAKRA jurists un pārstāvis komisijas sēdēs Jānis Āboliņš. „Jautājums, kas uztrauc mani: kas pamudināja ZZS pārstāvjus mainīt savu pārliecību par 180 gadiem – vai tā ir koalīcijas vienošanās, vai izdevīgs politisks darījums?”

Savukārt LAKRA valdes priekšsēdētājs A. Gorenko uzskata, „ja Latvijas Komercbanku asociāciju apmierināja likuma 2. lasījums, tad kāpēc pēkšņi parādās kredītņēmēju dalījums ar 100 000 latu robežšķirtni, kas šajā likumā ir radusies no iepriekš plānotās valdības atbalsta programmas kredītņēmējiem. Deputāti grib šķelt Latvijas iedzīvotājus divās nometnēs – tajos, kuriem ir viena mājokļa kredīts līdz 100 000 latu, un tajos, kuriem ir lielāki un/vai vairāki kredīti. Tomēr atbalsta programma nav likums! Likumam ir jābūt vienādam pret visiem iedzīvotājiem, un tas nedrīkst diskriminēt iedzīvotājus pēc to mantiskā stāvokļa. Tas ir pretrunā ar valsts Satversmi.”

„Turklāt, kāpēc tik ļoti tiek uzsvērts tas, kādi ir nosacījumi, procesu uzsākot, ja pēc maksātnespējas procesa beigām cilvēkam nepieder nekas? Šobrīd uzmanība tiek novirzīta no būtiskā un koncentrēta uz procesa uzsākšanas nosacījumiem, nevis uz rezultātu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka daudz svarīgāk ir tas, lai cilvēki pēc iespējas ātrāk varētu pilnvērtīgi atgriezties ekonomiskajā apritē. Tas ļaus uzplaukt Latvijas ekonomikai un tautsaimniecībai kopumā,” uzskata A. Gorenko.

hipotēkas

Tāds jautājums - ja es esmu nogalvojis ar savu nekustamo īpašumu (hipotēka) par kādu kredītu juridiskai personai un parādnieks nevar atdot un strīdās ar banku… vai var banka paralēli strīdam ar aizņēmēju, kurš jau atrodas tiesā, vērsties arī pret manu īpašumu (ir nostiprināta hipotēka) vai no sākuma jāsagaida iznākums “galvenajā” lietā?