Brīvības cena = 124 000 000 LVL ???

„Kopš Saeima 3.lasījumā ar 97 balsīm „par” pieņēma Maksātnespējas likumu, kurš paredz vienkāršu, ātru un lētu maksātnespējas procesu fiziskām personām, bankas ir izvērsušas bezprecedenta propagandas un lobisma kampaņu, kura nebūt nav lēta, jo ekrāna laiks, avīžu laukumi un „ekspertu” viedokļi maksā naudu. Kāpēc finanšu iestādes, kuru absolūtais mērķis ir naudas pelnīšana, to dara?,” vaicā Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Publiski banku aktivitātes tiek pasniegtas kā:
1) cīņa pret t.s. nekustamā īpašuma spekulantiem, kuri bija banku labākie draugi vēl dažus gadus atpakaļ (sk. interviju ar Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Teodoru Tverijoni http://www.apollo.lv/portal/news/74/articles/12295 («Neatkarīgā Rīta Avīze», (01.02.2004.)));
2) rūpes par vienīgā mājokļa kredītņēmējiem (tiem pašiem, kurus bankas ciniski represē - atceramies Aizkraukles bankas bēdīgi slaveno akciju ar ikmēneša kontu apkalpošanas maksas noteikšanu (http://news.teksti.lv/lv/economics/74104 (12.03.2009.)) un Swedbank „laimes vēstules” (avots: http://news.frut.lv/lv/economics/93597 (12.11.2009.));
3) rūpes par nākotnes kredītņēmējiem, kuriem nebūšot pieejami „draudzīgi kredīti no draudzīgas bankas” – vai tiešām parāds jau ir brālis vai bez parāda nav dzīves?
Tāpēc visiem kredītņēmējiem nevarot piemērot vienlīdzīgus bankrotēšanas noteikumus, bet viņus vajagot dalīt „sliktajos” un „labajos”. Kā robežšķirtne tiek noteikts objektīvs kritērijs: parādsaistības nepārsniedz 100 000 LVL un subjektīvi kritēriji: saistības ir ņemtas mājsaimniecības vajadzībām un parādnieka ienākumi ir atbilstoši parāda summai. Papildus tiek apgalvots, ka 95% kredītņēmēju atbilst šiem kritērijiem un tāpēc viņus šis iedalījums sargās. Bet vai tās tas ir? Saskaņā ar Finanšu tirgus un Kapitāla komisijas datiem (FKTK):
2010. gada 1. ceturkšņa beigās ar kavējumu virs 90 dienām bija 20.4% no rezidentu uzņēmumu kredītportfeļa un 17.5% no rezidentu mājsaimniecību kredītportfeļa, savukārt šo kavēto kredītu skaits bija attiecīgi 19.2 tūkst. un 164.2 tūkst. (2009. gada beigās attiecīgi – 14.6 tūkst. un 150.7 tūkst.). No mājsaimniecību kredītu ar kavējumu virs 90 dienām kopējā skaita vairums jeb 118.7 tūkst. bija norēķinu karšu kredīti, kredīti patēriņa preču iegādei – 21.3 tūkst., kredīti mājokļu iegādei, rekonstrukcijai vai remontam – 14.3 tūkst. un pārējie – 9.9 tūkst. (2009. gada beigās attiecīgi – 109.7 tūkst., 19.8 tūkst., 13.4 tūkst. un 7.8 tūkst.). (avots: http://www.fktk.lv/texts_files/03_2010_03_Bankas_L.pdf )
Aiz sausajiem statistikas datiem slēpjas cilvēciskas traģēdijas. Pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem 14 300 ģimeņu, kuras ir ņēmušas kredītu mājokļa iegādei kavē maksājumus vairāk nekā par 90 dienām. Tas nozīmē, ka de facto šīs ģimenes jau ir bankrotējušas. Diemžēl FKTK nepublicē datus par šo kredītu summu absolūtos skaitļos un sadalījumu pēc to lieluma, tāpēc mēs varam tikai balstīties uz LAKRA pieredzi un pieņemt, ka šie kavētāji nekvalificējas lētajam maksātnespējas procesam, jo pirmie grūtībās nokļūst tie, kuri kredītus ņēma 2006.-2007. gadā un kuriem visdramatiskāk ir samazinātas algas.
Tātad šīm ģimenēm bankas piedāvā iziet maksātnespēju 4 gados katru mēnesi maksājot 30% no ienākumiem, bet ne mazāk kā 180 LVL mēnesī. Pie tam tiek atņemta visa manta, protams, ieskaitot ieķīlāto dzīvokli. Kāds bankām no tā ir labums??? Jo ir acīmredzams, ka šīs ģimenes nebūs nekad vairs banku klienti un, nespējot samaksāt šo minimālo maksājumu, nebūs vairs arī Latvijas nodokļu maksātāji.
Minimālā viena parādnieka obligāti maksājamā summa 4 gados sastādīs 8640 LVL (180×12x4). Tas bankām kopā ļaus nopelnīt 123 552 000 LVL (8640×14300). Pie tam šī summa ir aprēķināta pēc visminimālākajiem pieņēmumiem, jo kavētāju skaits katru dienu pieaug un katram kavētājam ir līdzaizņēmējs vai galvotājs, kuram arī, lai izietu maksātnespējas procesu, ir jāsamaksā bankām vismaz 8640 LVL. Tas pats attiecas uz juridisko personu galvotājiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem un individuālajiem komersantiem. Tas nozīmē, ka minētā banku peļņa var palielināties vairākas reizes. Un ir saprotams, ka šī nauda tiks izsūknēta no Latvijas tautsaimniecības uz neatgriešanos.
Ja tiks pieņemts tāds maksātnespējas likums, kā šobrīd vēlas bankas, īpaši smagā stāvoklī nonāks zemnieku saimniecības, jo pēc vidējiem saimniecību apjomiem, reti kurai parādsaistības ir zem 100 000 LVL un kredīti ir ņemti saimnieciskai darbībai. Turklāt zemnieku saimniecībām būs jāiet divi maksātnespējas procesi – vispirms kā juridiskai personai un pēc tam īpašniekam kā fiziskai personai, jo ar likumu ir noteikts, ka zemnieku saimniecības īpašnieks atbild personīgi ar visu savu mantu.
„Tagad kļūst skaidrs, kāpēc likumprojekts tik naski tika atgriezts otrreizējai caurlūkošanai un kļūst skaidrs, kāpēc daudzi politiķi maina savu viedokli biežāk nekā čūskas ādu un aktīvi lobē banku intereses,” uzsver LAKRA valdes priekšsēdētājs. „Pēdējie korupcijas skandāli ir parādījuši interesantu likumsakarību: vidēji „pateicības” apmērs svārstās ap 10% no devēja guvuma. Tātad iespējams, ka pašmāju „kangaru” ieņēmumi varētu būt vismaz 12,4 miljoni latu. Vai tiešām Latvijas Tautas nākotne maksā tik vien?”