24 responses to “Maksātnespēja”

1. 

   Jānis Āboliņš augusts 30th, 2010 15:36

   Varēs. Maksātnespēja fiziskām personām tiek pielīdzināta juridisko personu maksātnespējai, tāpēc tas ir iespējams.

2. 

   Pilsonis augusts 30th, 2010 18:31

   Tikai, ja kopējā parādu summa pārsniegs 5000 lvl.

3. 

   Juris augusts 31st, 2010 08:25

   Sakiet, lūdzu, kādai vajadzēs būt mazākajai algai, lai to jauno maksātnespējas procesu vispār varētu pieteikt, ja mantas nekādas nav? Vai ar 180Ls patiešām pietiek (ilgākajam procesam 3,6gadiem), ja atlikušās parādsaistības ap 250′000Ls un īpašumus banka jau ir pārdevusi. Vai katru mēnesi maksājot tos 60Ls bankām un pats sev atstājot 120Ls (cik sapratu, administratoram vairs nekas nav jāmaksā? Tikai sākot 180Ls), es pēc 3,6 gadiem būtu brīvs no parādiem? Vai arī nepieciešama lielāka alga? Kāda?

4. 

   Pilsonis augusts 31st, 2010 08:51

   Nekāda alga tev nevajag. Tikai jāmaksā noteiktie 60 lati mēnesī.

5. 

   Alise augusts 31st, 2010 15:13

   Es atkal mazliet no cita aspekta nesaprotu maksāt nespējas pieteikumu - vai var pieteikt maksātnespēju tikai par patēriņa kredītiem? Man ir arī hipotekārais kredīts, bet tur visi maksājumi tiek veikti laikus un šai konkrētajai bankai nav pret mani pretenziju.Pie tam šis īpašums pieder galvotājam, nevis man pašai, uz kuras vārda ir kredīts. Tātad oficiāli man nav īpašumu. Savukārt, ja īpašums pieder maniem vecākiem, tad tikai tīri teorētiski nākotnē es varu kļūt par šī īpašuma īpašnieku. Savukārt tiem patēriņa kredītiem nav nekāda sakara ar šo galvotāju un viņa īpašumu.
   Ja nevar uz patēriņa kredītiem atsevišķi pieteikt maksāt nespēju, tad kāds ir cits variants kā pēc iespējas ātrāk tikt no tiem ārā? ļaut lao dod uz tiesu, jo tā vismaz apstāsies tie āprātīgie procenti! Kurš var ieteikt labāko ceļu?

6. 

   Pilsonis augusts 31st, 2010 16:12

   Alise, tač izlasi augstāk rakstīto - MN vari pieteikt par patēriņa kredītiem, ka to ņemšanā nekonstatē ļaunprātību un ja summa pārsniedz 5000 latus.

7. 

   Alise augusts 31st, 2010 17:24

   Ko tas nozīmē - nekonstatē ļaunprātību?

8. 

   Pilsonis augusts 31st, 2010 17:37

   Ka tu speciāli ņēmi ar domu neatdot, ka neesi uzrādījusi, ka ir citas saistības, ka pēdējo 3 gadu laikā esi uzdāvinājusi mātei vai mīļākajam visus īpašumus, ka tev saistības ir 4900 lati, bet pirms MN pieteikšanas paņēmi sms-ā vēl 100.02 LVL, lai iekļautos MN kritērijos utt. utjp.

9. 

   Reinis Berzins septembris 1st, 2010 20:18

   Atbildot uz Alises jautājumu, nē, daļēju maksātnespēju pieteikt nevar. Bet var vienoties ar hipotekāru kreditoru par mājokļa saglabāšanu maksātnespējas procesā.

10. 

    Pilsonis septembris 1st, 2010 23:17

    Reini, viņa taču nav īpašnieks, bet galvotājs. Tad jau it kā vienalga. Jebšu, kā ir - ja, pieņemsim, īpašnieks maksā kredītu, bet galvotājs piesaka MN, īpašniekam dzīvokli taču neatņem, vai ne?

11. 

    Reinis Berzins septembris 2nd, 2010 13:39

    Es no teksta sapratu tā:
    Jautātāja ir aizņēmēja, kurai ir gan hipotekārais, gan patēriņs kredīts.
    Patēriņa kredītu viņa nevar maksāt.
    Savukārt galvotājs ir dzīvokļa īpašnieks un attiecīgi arī ķīlas devējs.
    Tā kā galvojums ir saistības pastiprinājums nevis pamatasaistība, tad aizņēmēja maksātnespējas gadījumā ieķīlātais dzīvoklis iet uz izsoli, kā arī banka var vērst savu prasījumu pret galvinieku, kuram arī savukārt tad ir jāiet uz maksātnespēju.

    Tātad ejot uz maksātnespēju ir risks dzīvokli zaudēt, bet, to var saglabāt, ja vienojas ar banku, jo paredz jaunais maksātnespējas likums.

12. 

    Pilsonis septembris 2nd, 2010 14:43

    Reini, tā arī neatbildēji uz jautājuma galveno domu. Kādas ir sekas aizņēmējam, ja galvotājs piesaka MN?

13. 

    Reinis Berzins septembris 2nd, 2010 17:17

    Ja piesaka maksātnespēju galvotājs, tad bankai faktiski pazūd viens nodrošinājums.
    Tālākais ir atkarīgs no bankas rīcības un kredītlīguma noteikumiem. Banka var lauzt līgumu un pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu.
    Vai banka to darīs un cik tas būs tiesiski ir pušu vienošanās vai tiesu prakses jautājums.

14. 

    Oļegs septembris 2nd, 2010 20:50

    Sveiki!
    Jautājums,vai maksātnespējas procesu varēs uzsākt ja nav oficiāls darbs,bezdarbnieka status ir beidzies.Šobrīd gan vēl cīnos un kautkā maksāju bankai,bet nav skaidrs vai vajag to darīt,respektīvi vai varēs pieteikties procesam arī ja banka uzsāks īpašuma atsavināšanas proceduru?

15. 

    Pilsonis septembris 3rd, 2010 00:28

    Oļeg, tu arī esi no tiem, kas grib, lai tev ar karoti mutē visu ielej? Augstāk jau rakstīju un speciāli tev vēlreiz atkārtošos, tev jāmaksā tikai 3. daļa no ienākumiem, bet ne mazāk kā 3. daļa no minimālās algas. Kur tu to naudu dabū, tas nevienu neinteresē, kaut ko mammas ņem.

    P.S. Nebrīnos, ka aktīvākie kredītņēmēju konsultanti pazūd no šejienes blogiem. Cilvēki pagalam slinki palikuši, nevar pameklēt iepriekšējās diskusijās, visu laiku uzdod vienus un tos pašus jautājumus.

16. 

    Alise septembris 7th, 2010 12:05

    Paldies Reinim un citiem! Uzrakstu vēl detalizētāk par savu problēmu. Galvotāja ir mana māte, kura ir nestrādājoša pensionāre ar savu īpašumu. Savukārt kredītņēmēja esmu es. Hipotekārais kred;its tiek maksāts un nav kavējumu. Problēmas ir ar patēriņa kredītiem, kurus rādās, ka vairs maksāt nespēju.
    Vai tiešām likums paredz, ka var vienoties ar banku (kurā likuma punktā tas ir rakstīts?)un turpināt maksāt hipotekāro, bet tajā pašā laikā pieteikt maksātnespēju uz patēriņa kredītiem? Visu laiku taču diskusijās tiek uzsvērts, ka vienīgo mājokli bankas neatņems (vēl jo vairāk, ja konkrētajai bankai nav pretenziju pret mani). Tieši otrādi, jo banka ir informētāka, ka mani vairs nežņaudz tik stipri citi kredīti, tad esmu viņiem drošāks klients arī perspektīvā.

17. 

    Alise septembris 7th, 2010 12:16

    To visu iepriekšējo jautāju tāpēc, ka nevaru saprast: kļūt par LAKRA biedru un iet uz konsultācijām par maksātnespēju vai ne? Ja ir skaidrs, ka mans gadījums nav tipisks, jo vēlos maksātnesēju tikai patēriņa kredītiem,bet hipotekāro saglabāt. Ja tas ir galīgi garām (vai varbūtība tikai 1%), tad man nav jēgas iet uz LAKRU konsultēties un tērēt naudu par iestāšanos.

18. 

    Pilsonis septembris 7th, 2010 13:25

    Alise, ja piesaki MN, tad PAR VISU. Nu, nevari tu izdomāt - šito kredītu es maksāšu, bet šito lai man noraksta. Nebūtu jau slikti, patēriņa kredītus esi iztērēsjusi, ieķīlāts nekas nav, davai, negribu maksāt, lai mani no tiem atbrīvo. Tu laikam nesaproti maksātnespējas procesa jēgu - tev būs jāatdod VISS īpašums, tad jāmaksā 3. daļa no ienākumiem, pēc 3.6 gadiem būsi brīva no visām saistībām, bet, ja nepietiks naudas, ar ko nosegt parādu, tad kreditors/i vērsīsies pie taviem galvotājiem un, ja tie gribēs tikt vaļā no parādiem, būs jādara tieši tas pats, kas tev.

19. 

    Rā septembris 8th, 2010 09:05

    Ja līgums, kas paredz aizdevumu nav definējis vārdu parāds arī var pieteikties maksātnespējas procesam. Vai kavētais maksājums ir uzskatāms kā parāds, kāds likums to definē - jautājums adresēts Reinis Berzins. Paldies, ja atbildēsiet.

20. 

    Dadzis septembris 9th, 2010 17:20

    Labdien, man ir hipotēku kredīts, vīrs ir galvotājs un tēva īpašums ir kā papildus ķīla. Kā es saprotu, ja es pasludinu maksātnespēju, tad vēršās ne tikai pret maniem īpašumiem, bet arī vīra un tēva īpašumu, kas ir kā papildus ķīla?

    Paldies!

21. 

    Pilsonis septembris 10th, 2010 08:36

    Tieši tā.

22. 

    Rā septembris 11th, 2010 17:05

    Zvērinātu advokātu biroja Raidla Lejiņš & Norcous TIESU PRAKSES JAUNUMI. 2010.gada septembrī
    Maksātnespējas procesa analīze.
    Jaunievedumi, lai maksātnespējas procesu neizmantotu kā piedziņas instrumentu.
    Maksātnespējas likums satur vairākus jaunievedumus, kuru mērķis ir samazināt iespēju izmantot maksātnespējas procesu kā parādu piedziņas instrumentu. Viens no šādiem jaunievedumiem ir maksātnespējas procesa depozīts – atbilstoši likumam maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā. Šī depozīta mērķis ir segt minimālo administratora atlīdzību, ja juridiskajai personai nav mantas. Ja maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess, depozīts maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam netiek atmaksāts.
    Lai arī mērķis – panākt maksātnespējas procesa neizmantošanu kā piedziņas instrumentu – ir atbalstāms, ir jāšaubās, vai 360 latus lielais (mazais?) maksātnespējas procesa depozīts būs pietiekams pamats, lai atturētu negodprātīgus kreditorus iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
    Likums satur vēl vienu normu, kura vērsta uz līdzīgu mērķi. Proti, kreditoram ir pienākums atmaksāt parādniekam naudas summu, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo trīs mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, lai novērstu maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc naudas summas saņēmēja kreditora pieteikuma.
    Šī norma varētu kavēt kreditorus mēģināt atgūt parādus, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu. Tomēr jāšaubās, vai šāds līdzeklis būtu taisnīgs attiecībā pret maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegušo kreditoru, jo diez vai tas vien, ka viens no kreditoriem ir izrādījis iniciatīvu un iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu, ir pietiekami, lai šo kreditoru vienlaikus arī sodītu, liedzot tam iespēju saņemt samaksu. Jāņem arī vērā, ka šāds risinājums nostādītu maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegušo kreditoru sliktākā stāvoklī nekā pārējos kreditorus, jo attiecībā uz pārējiem kreditoriem likums šādu normu neparedz – tātad tie varētu saņemt samaksu arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas un maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas.
    Negatīvais pašu kapitāls.
    Viens no jaunā Maksātnespējas likuma jaunievedumiem ir maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus nosacījuma – parādnieka parādsaistības pārsniedz tā aktīvus (t.i., parādniekam ir negatīvs pašu kapitāls) – izslēgšana no likuma.
    Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam likumam, tiesai, izlemjot jautājumu par juridiskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanu sakarā ar tās nespēju nokārtot savas parādsaistības, papildus jānoskaidro, vai juridiskās personas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un maksātnespējas process var tikt pasludināts tikai tad, ja šāds apstāklis tiek konstatēts. Jaunais likums “bilances kritēriju” vairs neparedz, lai nodrošinātu iespēju parādniekam savlaicīgi reaģēt uz finansiālajām grūtībām un nodrošinātu parādnieka aktīvu saglabāšanu. Minētā norma nozīmē, ka juridiskās personas maksātnespējas process varēs pasludināt arī tad, ja tā atbilstoši savai bilancei spētu izpildīt savas saistības, pārdodot visus savus aktīvus.
    Šāda izmaiņa Maksātnespējas likumā ir pamatota, jo nav noslēpums, ka bilances dati reti kad atspoguļo juridiskās personas patieso finansiālo stāvokli. Attiecīgi, kreditoram, kurš nav saņēmis parāda samaksu no juridiskās personas, var izrādīties neiespējami panākt juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu pat tad, ja juridiskā persona parādu atzīst vai kreditora samaksas pieprasījumus vienkārši ignorē. Jaunais likums šo problēmu atrisina.
    Tajā pat laikā šāda izmaiņa nozīmē arī tiesas atbildības palielināšanos, izlemjot jautājumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Juridiskās personas, par kuru iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, liktenis būs atkarīgs tikai no tiesas ieskata par to, vai parāds patiešām pastāv un tam ir iestājies samaksas termiņš. Minētais jautājums ir sevišķi nozīmīgs tādēļ, ka pēdējā laikā nereti jāsastopas ar situācijām, kad kreditors gan it kā ir nosūtījis brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, bet brīdinājums pasta kļūdas dēļ tā arī nav ticis nogādāts parādniekam, un, attiecīgi, parādniekam nav bijis iespējams aizstāvēties pret kreditora centieniem iesniegt nepamatotu maksātnespējas procesa pieteikumu, nosūtot kreditoram savus pamatotos iebildumus uz kreditora brīdinājumu.
    Vairs nebūs sanācijas un izlīguma.
    Jaunais Maksātnespējas likums vairs neparedz divus no esošajā Maksātnespējas likumā paredzētajiem maksātnespējas stāvokļa risinājumiem – izlīgumu un sanāciju. Šādu izmaiņu mērķis ir samazināt maksātnespējas procedūru skaitu, tādējādi paaugstinot maksātnespējas procesa efektivitāti.

    Šis jaunums pirmajā mirklī var radīt neizpratni – vai tad maksātnespējas procesa pasludināšanai vienmēr būtu jābeidzas ar bankrotu, t.i., juridiskās personas mantas pārdošanu un sekojošu parādnieka likvidāciju? Par laimi - nē, jo jaunais Maksātnespējas likums paredz iespēju arī pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu. Proti, gadījumā, ja juridiskā persona nav sekmīgi uzsākusi tiesiskās aizsardzības procesu vēl pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, parādnieka pārstāvjiem, administratoram vai kreditoriem ir iespējams lūgt tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.
    Lai arī vispārīgi šāds risinājums šķiet izdevies – maksātnespējas process vismaz šķietami kļūst vienkāršāks un ātrāks – vienlaikus jārēķinās arī ar zināmiem “blakus efektiem”. Tā, piemēram, ja atbilstoši pašlaik spēkā esošajam Maksātnespējas likumam juridiskās personas sanācija var ilgt līdz pat septiņiem gadiem (pieci gadi plus iespējamais pagarinājums vēl par diviem gadiem), tad atbilstoši jaunajam Maksātnespējas likumam sanācijas vietā piemērojamais tiesiskās aizsardzības process varēs ilgt tikai līdz četriem gadiem (divi gadi plus iespējamais pagarinājums vēl par diviem gadiem). Tātad, mēģinājumi atjaunot juridiskās personas maksātspēju varēs aprobežoties tikai ar tādiem pasākumiem, kurus ir iespējams veikt šādā īsākā laika periodā.
    Izmaiņas, kas skar nodrošinātos kreditorus.
    Vieni no lielākajiem ieguvējiem no jaunā Maksātnespējas likuma būs nodrošinātie kreditori, jo likums satur krietni vien mazāk ierobežojumus nodrošināto kreditoru interešu realizācijai kā pašlaik spēkā esošais likums.

    Pirmkārt, likums atrisina šī brīža neskaidrību par nodrošinātā kreditora tiesībām atteikties no nodrošinājuma, proti, Likumā tieši noteikts, ka nodrošinātajam kreditoram ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no nodrošinājuma jebkurā procesa stadijā, veicot attiecīgus grozījumus publiskajos reģistros. Šī norma ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj nodrošinātajam kreditoram iegūt nenodrošinātā kreditora statusu un, attiecīgi, balsstiesības kreditoru sapulcē situācijā, kad parādnieka mantas ķīla gan formāli attiecas uz visu parāda summu, taču ieķīlātās mantas vērtība nav pietiekama, lai apmierinātu nodrošinātā kreditora prasījumu.
    Bez tam, līdz ar sanācijas procesa izslēgšanu, likums ir novērsis nodrošinātā kreditora risku, ka ķīlas realizācija maksātnespējas procesā varētu aizkavēties vai pat kļūt neiespējama sakarā ar to, ka parādnieka kreditoru sapulce ir nolēmusi uzsākt parādnieka sanācijas procesu. Atbilstoši likumam nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu divus mēnešus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, un to nevar kavēt arī tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana.
    Vēl viena nodrošinātajiem kreditoriem patīkama ziņa ir likumā paredzētā iespēja nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu bez izsoles (gan tikai tad, ja nodrošinātais kreditors pielīdzis sev tiesību pārdot ķīlas priekšmetu “par brīvu cenu”). Šobrīd spēkā esošais Maksātnespējas likums nosaka, ka ieķīlātās mantas pārdošana notiek, administratoram rīkojot izsoli Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Domājams, ka iespēja pārdot ķīlas priekšmetu bez izsoles padarīs ķīlas tiesības realizāciju efektīvāku, it īpaši gadījumos, kad ķīlas priekšmets ir tāds, kura pārdošana izsolē varētu būt apgrūtināta vai pat neiespējama.

    Kreditoru piedalīšanās maksātnespējas procesā
    Likums vairs neparedz nepieciešamību obligāti sasaukt kreditoru sapulci. Administrators sasauc kreditoru sapulci pēc savas iniciatīvas vai arī, ja to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa kreditori, parādnieka pārstāvis vai Maksātnespējas administrācija. Maksātnespējas procesa efektīvas un likumīgas gaitas nodrošināšanai tādi jautājumi kā parādnieka mantas pārdošanas plāns, mantas neesamība parādnieka uzņēmumā, administratora atlīdzības apmērs, maksātnespējas procesa izmaksas, kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, kā arī maksātnespējas procesa pasākumu izpilde, tiek saskaņoti ar kreditoriem elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu.
    Fiziskas personas maksātnespējas process
    Procesa definīcija un subjektu loks

    Jaunais Maksātnespējas likums fiziskās personas maksātnespējas procesu definē kā tiesiska rakstura pasākumu kopumu, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.
    Maksātnespējas likums ir sašaurinājis to personu loku, kuras var būt par fiziskās personas maksātnespējas procesa subjektiem, paredzot, ka par šī procesa subjektu var būt fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs.
    Izmaiņas maksātnespējas procesa risinājuma veidos.
    Jaunajā Maksātnespējas likumā vairs nav paredzēts tāds fiziskās personas maksātnespējas procesa risinājums kā izlīgums. Likums paredz, ka fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras, kuras piemērojamas secīgi. Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Savukārt, saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.
    Maksātnespējas process parādniekam kļuvis pieejamāks.
    Kaut arī fiziskās personas maksātnespējas procesa priekšnoteikumi un pazīmes palikuši nemainīgi, jaunais likums tika papildināts ar tādu fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikumu kā līdzekļu pietiekamība administratora vienreizējās atlīdzības segšanai divu minimālo mēnešalgu apmērā, ja maksātnespējas pieteikumu sniedz pati fiziskā persona. Likums ievērojami samazinājis fiziskās personas izdevumus administratora atlīdzības samaksai, izslēdzot parādnieka pienākumu bankrota gadījumā maksāt administratoram ikmēneša atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā.
    Mājokļa saglabāšanas iespēja.
    Jaunais likums paredz iespēju parādniekam saglabāt savā īpašumā mājokli, kurš ieķīlāts par labu nodrošinātam kreditoram. Lai to panāktu, parādniekam jānoslēdz ar nodrošināto kreditoru līgumu par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots fiziskajai personai piederošs mājoklis, kurš ir ieķīlāts par labu nodrošinātajam kreditoram. Šādā gadījumā maksātnespējas procesa laikā nodrošinātajam kreditoram tiek veikts maksājums, kas nepārsniedz summu, kas būtu jāmaksā parādniekam, īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu maksātnespējas procesa laikā. Ja parādniekam pēc bankrota procedūras pabeigšanas tiek piemērota saistību dzēšanas procedūra, minētais līgums paliek spēkā un nodrošinātais kreditors saistību dzēšanas procesa laikā saņem maksājumus, kas nav lielāki par summu, kas būtu jāmaksā parādniekam īrējot par nodrošinājumu kalpojošo parādnieka mantu maksātnespējas procesa laikā. Nodrošinātam kreditoram šis līgums ir saistošs un viņš ir tiesīgs atkāpties no tā un lūgt par nodrošinājumu kalpojošās parādnieka mantas pārdošanu tikai tad, ja netiek veikti līgumā paredzētie maksājumi.
    Parādnieka darījumu apstrīdēšana.
    Vēl viens jaunievedums jaunajā Maksātnespējas likumā ir administratora tiesības apstrīdēt parādnieka noslēgtos darījumus, ja bankrota procedūras laikā tiek konstatēti likumā noteiktie saistību dzēšanas ierobežojumi: i) apzināti nepatiesas informācijas sniegšana par savu mantisko stāvokli un patieso ienākumu slēpšana; ii) parādnieka maksātnespēju izraisījušo vai kreditoru zaudējumu nodarošo darījumu noslēgšana triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā. Fiziskās personas noslēgtie darījumi ir apstrīdami tādā kārtībā, kāda ir noteikta juridisko personu noslēgto darījumu apstrīdēšanai. Iespēja apstrīdēt parādnieka noslēgtos darījumus maksātnespējas procesa ietvaros, domājams, atturēs no vilinājuma izmantot fiziskās personas maksātnespējas procesu, lai atbrīvotos no parādsaistībām uz kreditoru rēķina, pirms tam atsavinot savu mantu radiniekiem vai ar parādnieku saistītajām personām.
    Saistību dzēšanas procedūra.
    Pēc tam, kad ir pabeigti pasākumi parādnieka mantas pārdošanai un mantas atgūšanai, tiesa lemj par bankrota procedūras pabeigšanu un saistības dzēšanas procesa pasludināšanu. Tieši fiziskās personas saistību dzēšanas īstenošanas noteikumi radīja domstarpības jaunā Maksātnespējas likuma izstrādes un pieņemšanas laikā, tāpēc ir lietderīgi tos īsumā atkārtot arī šajā apskatā.
    Likums saistību dzēšanas plāna termiņu padara atkarīgu no apmēra, kādā parādnieks ir spējīgs segt saistības, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas. Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
    Ja parādnieks nav spējīgs saistību dzēšanas procedūras laikā segt savas saistības vismaz 50 procentu apmērā, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:
    1) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja tiks segti vismaz 35 procenti no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

    2) trīs gadi, ja tiks segti vismaz 20 procenti no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;

    3) trīs gadi un seši mēneši, ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūras laikā nav pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām. Šajā gadījumā fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzams, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.
    To hipotekāro parādnieku aizsardzībai, kuri paņēma kredītu mājokļa iegādei, likums paredz, ka, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā nav spējīgs segt vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, un parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
    Svarīgi ir atcerēties, ka par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.
    Likumā parādniekam ir noteikta iespēja saistību dzēšanas procedūras laikā paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem. Minētā norma iekļauta likumā, lai veicinātu personas interesi pelnīt pēc iespējas vairāk – palielināt un neslēpt savus ienākums, jo šādā gadījumā ieguvums ir gan kreditoriem – vairāk līdzekļu tiek novirzīt viņu prasījumu apmierināšanai - , gan pašam parādniekam – viņš var paturēt vairāk līdzekļu.
    Rezumējot Maksātnespējas likumā ietverto fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumu, secināms, ka precizētais fizisko personu maksātnespējas regulējums pozitīvi ietekmēs fizisko personu iespēju atbrīvoties no neizpildāmām parādu saistībām. Process ir padarīts pieejamāks fiziskajām personām, kas nodrošinās, ka finansiālajās grūtībās nonākušajām fiziskajām personām tiks dota „otrā” iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu dzīvi.
    Tiesiskās aizsardzības process
    Plašāka TAP definīcija.
    Jaunais Maksātnespējas likums definē TAP kā tiesiska rakstura pasākumu kopumu, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma, kurš atļauj komercsabiedrībai izmantot TAP, ja tai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām ir jau iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš, jaunais Maksātnespējas likums TAP piemērošanai vairs neprasa, lai parādnieka finansiālās grūtības būtu īslaicīgas. Tajā pat laikā jārēķinās, ka parādniekam TAP ietvaros jāspēj atgūt sava spēja nokārtot saistības, tādēļ parādnieka finansiālās grūtības nevarēs būt tādas, kuras nav iespējams novērst TAP īstenošanas termiņa ietvaros.
    Atkārtota TAP pieteikuma iesniegšanas ierobežojumi.
    Jaunais Maksātnespējas likums satur vairākas jaunas normas, kuras ierobežos atkārtotu TAP pieteikumu iesniegšanu. Tā, jaunais Maksātnespējas likums nosaka, ka TAP lietu nevarēs ierosināt, citastarp, ja parādniekam pēdējo četru mēnešu laikā ir bijis ierosināts TAP, kas ir ticis izbeigts sakarā ar to, ka TAP pasākumu plānu likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis tāds kreditoru skaits, kāds nepieciešams plāna saskaņošanai, vai TAP pasākumu plāns neatbilst likuma prasībām. Ja parādnieks vērsīsies tiesā ar TAP pieteikumu atkārtoti gada laikā, tad gadījumā, ja netiks pasludināta TAP īstenošana, tiesai būs jāizbeidz TAP lieta un jāpasludina juridiskās personas maksātnespējas process.
    Lielāka brīvība TAP metožu izvēlē.
    Šobrīd spēkā esošais Maksātnespējas likums sniedz izsmeļošu TAP piemērojamo metožu uzskaitījumu. Tas nozīmē, ka parādniekam ir iespējams izvēlēties tikai vienu vai vairākas no likumā minētajām metodēm. Jaunais Maksātnespējas likums šajā ziņā paredz parādniekam lielāku brīvību, jo atļaus TAP izmantot ne tikai likumā minētās metodes (maksājumu saistību izpildes atlikšana, kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu, parādnieka – kapitālsabiedrības – pamatkapitāla palielināšanu un parādnieka – komercsabiedrības – reorganizāciju), bet arī citas metodes, kas atbilst TAP mērķim.
    Ņemot vērā to, ka nodrošinātie kreditori piedalīsies TAP pasākumu plāna saskaņošanā, jaunais Maksātnespējas likums vairs neparedz, ka nodrošinātā kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama tikai tad, ja tam piekrīt attiecīgais nodrošinātais kreditors. Jaunais Maksātnespējas likums paredz arī, ka nodokļu prasījumiem bez nodokļu administrācijas piekrišanas būs iespējams atlikt nodokļu pamatparāda samaksas termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, samazināt nokavējuma naudu līdz 50 procentiem un samazināt soda naudu līdz 65 procentiem.
    Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma, jaunais Maksātnespējas likums nosaka, ka TAP aizliegts piemērot tādas metodes, kuras ierobežo kreditoru tiesības vairāk, nekā tas nepieciešams TAP pasākumu plāna sekmīgai īstenošanai un TAP mērķa sasniegšanai.
    TAP pasākumu plāna izstrādāšana un saturs.
    Jaunais Maksātnespējas likums paredz arī vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz TAP pasākumu plāna izstrādāšanu un saturu. Tā, atšķirībā no šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma, kurš paredz, ka TAP pasākumu plāns ir jāpievieno TAP pieteikumam, jaunais Maksātnespējas likums noteic, ka TAP pasākumu plāns ir jāizstrādā tikai pēc TAP lietas ierosināšanas (izņemot ārpustiesas TAP, kad TAP pasākumu plāns jāiesniedz tiesā kopā ar ārpustiesas TAP pieteikumu).
    Bez tam, jaunais Maksātnespējas likums paredz stingrākas prasības attiecībā uz TAP pasākumu plāna saturu, tostarp prasību norādīt plānā plānoto parādnieka ieņēmumu un izdevumu kopsummu TAP laikā un plānoto ieņēmumu un izdevumu prognozes pamatojumu, raksturojot pieņēmumus, ar kuriem pamatoti plānotie ieņēmumi un izdevumi, kā arī plānotās darbības parādnieka izdevumu un izmaksu samazināšanai. Bez tam, jaunais Maksātnespējas likums paredz, ka TAP pasākumu plānā jānorāda pamatojums tam, ka TAP pasākumu plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, īstenojot TAP, būs vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja minētā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process (šobrīd šāda prasība ir izvirzīta tikai ārpustiesas TAP gadījumā).
    Grozīta TAP pasākumu plāna saskaņošanas kārtība.
    Jaunais Maksātnespējas likums nosaka TAP pasākumu plāna saskaņošanas kārtību, kas būtiski atšķiras no līdzšinējās kārtības. Atbilstoši jaunajam Maksātnespējas likumam balsošana par TAP pasākumu plānu notiks atsevišķi divās – nodrošināto kreditoru un nenodrošināto kreditoru – grupās. TAP pasākumu plāns tiks uzskatīts par saskaņotu, ja to nodrošināto kreditoru grupā atbalstīs tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopsummā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, bet nenodrošināto kreditoru grupā atbalstīs tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopsummā veido vairāk kā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas.
    Bez tam, jaunais Maksātnespējas likums paredz kreditoram tiesības piecu dienu laikā pēc TAP pasākumu plāna saņemšanas iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus attiecībā uz to. Ja parādnieks atzīs iebildumus par pamatotiem, parādniekam būs jāizdara attiecīgi grozījumi TAP pasākumu plānā. Ja parādnieks neņems iebildumus vērā, tie būs jāpievieno saskaņotajam TAP pasākumu plānam un, ja parādnieks vienojies ar administratoru attiecīgā TAP ietvaros, par tiem būs jāpaziņo arī administratoram.
    Jaunajā Maksātnespējas likumā noteikts ierobežojums TAP pasākumu plāna saskaņošanā piedalīties personām, kas ietilpst vienā koncernā ar parādnieku, fiziskām personām, kurām kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz parādnieku, un personām, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no iepriekšminētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms TAP pasākumu plāna saskaņošanas. Šo noteikumu mērķis ir samazināt iespēju, ka TAP tiek izmantots negodprātīgi. Minētie ierobežojumi ir krietni plašāki, nekā šobrīd spēkā esošajā Maksātnespējas likumā, kas, vismaz formāli, pieļauj iespēju, ka TAP pasākumu plāna saskaņošanā piedalās personas, kas ietilpst vienā koncernā ar parādnieku (atskaitot parādnieka tiešos dalībniekus).
    Iespēja pagarināt TAP termiņu.
    Līdzīgi kā šobrīd spēkā esošais Maksātnespējas likums, arī jaunais Maksātnespējas likums paredz, ka TAP īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par TAP īstenošanu. Tomēr, atšķirībā no šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma, jaunais Maksātnespējas likums paredz iespēju pagarināt TAP termiņu vēl par diviem gadiem – ja tam piekrīt tāds pat kreditoru skaits, kāds nepieciešams TAP pasākumu plāna saskaņošanai.
    Salīdzinošā analīze¬
    Tiesiskās aizsardzības process
    Līdz šim Turpmāk
    - likumā norādītais TAP metožu uzskaitījums ir izsmeļošs; - likumā norādītais TAP metožu uzskaitījums nav izsmeļošs; pieļaujams izmantot tikai tādas metodes, kurās kreditora tiesību ierobežojums samērojams ar TAP mērķi;
    - nodrošinātā kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana iespējama tikai tad, ja tam piekrīt attiecīgais nodrošinātais kreditors; - iespēja samazināt vai dzēst pamatparādu vai procentus tiek izlemta TAP saskaņošanas ietvaros;
    - nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas un soda naudas samazināšana, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšana ir iespējama tikai ar nodokļu administrācijas piekrišanu; - nodokļa pamatparāda samaksas atlikšana līdz 6 mēnešiem, nokavējuma naudas samazināšana līdz 50 procentiem un soda naudas samazināšana līdz 65 procentiem ir iespējama bez nodokļu administrācijas piekrišanas;
    - TAP termiņš 2 gadi, pagarināt nevar; - TAP termiņš 2 gadi, var pagarināt vēl uz diviem gadiem;
    - TAP pasākumu plāns jāpievieno TAP pieteikumam; - TAP pasākumu plāns jāizstrādā tikai pēc TAP lietas ierosināšanas (izņemot ārpustiesas TAP);
    - TAP īstenošanai jāsaņem piekrišana no nenodrošinātajiem kreditoriem (ārpustiesas TAP – visiem kreditoriem), kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas; - balsojums par TAP pasākumu plānu notiek atsevišķi divās – nodrošināto kreditoru un nenodrošināto kreditoru – grupās, un plāns ir saskaņots, ja to atbalsta nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, un nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas;

    - TAP pasākumu plāna saskaņošanā nedrīkst piedalīties tikai komercsabiedrības dalībnieki; - TAP pasākumu plāna saskaņošanā nedrīkst piedalīties: (i) personas, kuras ietilpst vienā koncernā ar parādnieku, (ii) fiziskās personas, kurām kā dalībniekiem ir izšķiroša ietekme uz parādnieku – kapitālsabiedrību, un (iii) personas, kuras ir ieguvušas prasījuma tiesības pret parādnieku no (i) vai (ii) punktā minētajām personām pēdējo divu gadu laikā pirms TAP pasākumu plāna saskaņošanas;
    Jaunumi:
    - jauni pamati atteikumam ierosināt TAP;
    - kreditoram tiesības iesniegt parādniekam rakstveida iebildumus 5 dienu laikā pēc TAP pasākumu plāna saņemšanas;
    - palielināts TAP pasākumu plānā norādīto ziņu apjoms.

    Juridiskas personas maksātnespējas process
    Līdz šim Turpmāk
    - maksātnespējas procesu var pasludināt, ja parādnieka parādsaistības pārsniedz aktīvus; - nav nepieciešams konstatēt negatīvu pašu kapitālu;
    - maksātnespējas stāvokļa risinājums- izlīgums un sanācija; - izlīgums un sanācija likumā nav paredzēti; iespējams pēc maksātnespējas pasludināšanas „pāriet” uz TAP;
    - likumā jautājums par kreditora tiesībām atteikties no nodrošinājuma nav regulēts; - nodrošinātajam kreditoram tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no nodrošinājuma jebkurā procesa stadijā;
    - kreditoru sapulces obligātas; - nav obligātas kreditoru sapulces;
    - obligāti rīkojama izsole; - nodrošinātais kreditors var prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu bez izsoles;
    Jaunumi:
    - ieviests maksātnespējas procesa depozīts;
    - kreditora pienākums atmaksāt parādniekam naudas summu parādu segšanai, kas saņemta 3 mēnešus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, lai novērstu maksātnespējas procesa pasludināšanu pēc naudas summas saņēmēja kreditora pieteikuma;
    - nodrošinātajam kreditoram tiesības prasīt parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanu 2 mēnešus pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, neatkarīgi no TAP;

    ¬¬ Fiziskas personas maksātnespējas process
    Līdz šim Turpmāk
    - izlīgums kā maksātnespējas procesa risinājums; - nav izlīgums; maksātnespējas procesa risinājumi - bankrots un saistību dzēšanas procedūra;
    - izdevumi- ikmēneša atlīdzība administratoram vienas minimālās mēnešalgas apmērā; - izdevumi- vienreizēja atlīdzība administratoram divu minimālo mēnešalgu apmērā;
    - administratoram nav tiesību apstrīdēt parādnieka noslēgtos darījumus; - administratoram tiesības apstrīdēt parādnieka noslēgtos darījumus;
    Jaunumi:
    - iespēja saglabāt mājokli, noslēdzot par to līgumu ar nodrošināto kreditoru;

23. 

    Mrs Maria Lee jūlijs 12th, 2011 12:48

    Vai jūs, kas meklē legit kredītu? Noguris Meklēju Kredīti un
    Hipotēkas? Vai jums ir noraidīts ar savu banku? Vai jums arī ir
    scammed kad? Tad jūsu finansiālo traumu ir vairāk nekā mēs piedāvātu aizdevumus no
    $ 1,500.00 Min. līdz $ 300,000,000.00 Max.at 3% procentu rate.We ir sertificētas
    un uzticams. mēs varam jums palīdzēt ar finansiālu atbalstu. ja ir interese
    do atgriezties pie mums pa e-pastu (financialhelphome@live.com)

    pieteikuma iesniedzējs
    vecums:
    Dzimums:
    Pilsēta:
    valsts:
    adrese:
    Valsts:
    nodarbošanās:
    Mobile
    Ilgums aizdevums:
    Kredīta nepieciešamā summa

    Please Note: Visas atbildes jānosūta uz uzņēmuma e-pasta: (financialhelphome@live.com) Regards kundze Maria Lee

24. 

    Bella februāris 3rd, 2012 01:55

    Sveicināti

    Ir interese iegūt aizdevumu biznesa mērķiem, personas aizdevums, samaksāt parādus un citus useful.loan piedāvājums ir noteikts par jums visiem, kas ir need.loan ar pierādītu un tiesisku atbalstu, lai izvairītos no jebkāda veida risku, no abām pusēm.

    KREDĪTA PIETEIKUMA KAS FILL un atpakaļ.

    Pilns nosaukums:
    vecums:
    Dzimums:
    adrese:
    Apjomu, kas nepieciešams:
    ilgums
    Valsts:
    valsts:
    Pasta indekss:
    nodarbošanās:
    Amats birojā:
    Ikmēneša ienākumi:
    Applied līdz:

    Tūlīt mēs saņemam piepildīta datus, mēs jums mūsu kredītu noteikumus un nosacījumus, lai mēs varētu turpināt ar jums kredīta pārvedums bez nekādas aizkavēšanās, ja Jūsu piekrišanu.

    Mēs gaidām Jūsu atbildi.

    Regards.

    Bella

    (bellajoy41@gmail.com)