Tavs viedoklis ir svarīgs!
Ja esi gatavs pastāstīt savu pieredzi ar kredītiestādēm masu mediju pārstāvjiem, raksti uz media@kreditnemeji.lv vai zvani 29131469!
-
LAKRA: Izskatās, ka labprātīgās izsoles ir cirks, kura rezultātā cieš kredītņēmējs
„Diemžēl izskatās, ka tikai Latvijā ir iespējama situācija, kad stundu pēc izsoles sākuma var atnākt, pieteikties un nosolīt nekustamo īpašumu. Tas veidina uz aizdomām, ka notiekošais ir sava veida cirks, kura rezultātā tiek apmuļķots kredītņēmējs, kuram turklāt pēc izsoles ir arī jāsedz atlikusī parāda summa,” uzsver Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) juriste Diāna Rasa, komentējot situāciju, kādu nesen tiesā piedzīvoja kāda sieviete.
Šī sieviete apvienībai pastāstīja par savu pieredzi: „2006. gadā mēs paņēmām kredītu „Swedbank” un iegādājāmies dzīvokli par 40 000 latiem. Tā kā pēdējos gados radās grūtības kredītu apmaksāt un bijām jau iekavējuši krietnu summu, banka mūsu dzīvokli nosūtīja uz labprātīgo piespiedu izsoli. Dienā, kad bija jānotiek izsolei, ieradāmies tiesā.
Izsole bija paredzēta plkst. 11:15, bet iznāca tiesas sekretāre un pateica, ka uz izsoli neviens nav pieteicies un arī tiesu izpildītājs kavēsies. Mēs nolēmām sagaidīt tiesu izpildītāju, lai noskaidrotu, kas notiks tad, ja neviens mūsu dzīvokli tā arī nenosolīs. Ap plkst. 12:00 ieradās tiesu izpildītājs kopā ar „Swedbank” pārstāvi un šīs pašas bankas meitas uzņēmuma SIA „Ektornet Real Estate Latvia” pārstāvi. Sākās izsole, kurā banka par mūsu īpašumu piedāvāja izsoles sākuma cenu - 19 000 latus, bet bankas meitas uzņēmums 24 000 latu. Tā kā neviens cits nebija pieteicies, tad mūsu īpašums tika pārdots bankas meitas uzņēmumam, neskatoties arī uz to, ka kredīta galvotājs bija tiesā iesniedzis pieteikumu, ka izsoles sākuma cena ir pārāk zema. Un viss – piecpadsmit minūšu laikā mēs bijām palikuši bez mājām, bet tikai ar lielu parādu summu!”6 responses to “LAKRA: Izskatās, ka labprātīgās izsoles ir cirks, kura rezultātā cieš kredītņēmējs”
-
Azeroth septembris 7th, 2010 13:33
Hmm, bet ja jau neviens nepieteicās pat par apstrīdēto, it kā pārāk mazo cenu, no kurienes radās doma, ka par augstāku cenu kāds pieteiktos?
-
Garais septembris 7th, 2010 14:16
Vajag startet uz Satversmes tiesu. Nekludod un neesmu saspiedies.
Piemers:
lēmums PAR lietas ierosināšanu
Rīgā 2010. gada 22. jūnijā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Juris Jelāgins un tiesneses Aija Branta un Kristīne Krūma,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 177/2010), ko iesniegusi Indra Zakovska (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu:
1) atzīt Civilprocesa likuma 396. panta pirmās daļas vārdus „vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu”, 396. panta otrās daļas vārdus „bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, – arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams”, 397. panta pirmās daļas vārdus „nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam” un 397. panta otrās daļas 1. punkta vārdus „vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu” (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. pantam;
2) apturēt Jelgavas tiesas tiesneses 2010. gada 12. aprīļa lēmuma lietā Nr.3-12/1507 par Indras Zakovskas nekustamā īpašuma 5. līnijā 20, Jelgavā (kadastra Nr. 0900 021 0150) labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā izpildi.
2. Civilprocesa likuma 396. panta pirmā un otrā daļa noteic:
„(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.
(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināta izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, — arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.”
Savukārt Civilprocesa likuma 397. panta pirmā un otrā daļa paredz:
„(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izskata tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.
(2) Tiesnesis pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, pārliecinājies, ka:
1) nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu;
2) nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem.”
Pēc būtības Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka nekustamā īpašuma īpašnieka procesuālās garantijas gadījumos, kad pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā iesniedz ķīlas ņēmējs, neatbilst Satversmes 92. pantā nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
4. Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punkts un 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka personai ir tiesības iesniegt pieteikumu (konstitucionālo sūdzību) par likumu atbilstību Satversmei tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
Pieteikums ir iesniegts par tādu tiesību normu savstarpējo atbilstību, par ko Pieteikuma iesniedzējai ir piešķirtas tiesības vērsties Satversmes tiesā. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētās normas rada viņai Satversmes 92. pantā noteikto pamattiesību aizskārumu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu.
5. Pieteikums iesniegts kā konstitucionālā sūdzība. Līdz ar to tam jāatbilst arī pārējām Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktajām prasībām.
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī tādi nepastāv. No pieteikuma un tam pievienotajiem materiāliem secināms, ka iespējas aizstāvēt Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nepastāv.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 18. panta prasībām pieteikums un tam pievienotie materiāli atspoguļo lietas faktiskos apstākļus. Pieteikumā norādīts uz Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu un sniegts juridiskais pamatojums viedoklim par to, kādēļ apstrīdētās normas ir pretrunā Satversmes 92. pantam. Tāpat pieteikumā ir ietverts prasījums Satversmes tiesai. Pieteikums atbilst arī pārējām Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktajām prasībām.
Tādējādi uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma.
6. Lemjot par Jelgavas tiesas tiesneses 2010. gada 12. aprīļa lēmuma lietā Nr.3-12/1507 izpildes apturēšanu, nepieciešams ņemt vērā Satversmes tiesas likuma 19.2 panta piekto daļu. Minētā norma paredz, ka “Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi” un tās mērķis visupirms ir novērst iespēju, ka personas, kuras neapmierina nolēmums attiecīgajā civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā, izmantotu konstitucionālo sūdzību kā sprieduma izpildes novilcināšanas līdzekli (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 31. augusta rīcības sēdes lēmumu lietās Nr. 2005-12-03 un Nr. 2005-20-01). Vienlaikus šī norma pieļauj Satversmes tiesai lemt citādi, proti, apturēt nolēmuma izpildi civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā. Šāds lēmums pēc būtības uzskatāms par pagaidu noregulējumu Satversmes tiesas procesā.
Lai arī Satversmes tiesas likums expressis verbis neierobežo gadījumus, kuros Satversmes tiesa var lemt par nolēmuma izpildes apturēšanu, šī norma interpretējama sistēmiski kopsakarā ar citām Satversmes tiesas likuma normām, Satversmes tiesas procesa principiem, kā arī vispārējiem tiesību principiem.
Konstitucionālā sūdzība veidota kā subsidiārs (papildu) tiesību aizsardzības līdzeklis, ko persona parasti var izmantot tikai pēc visu vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšanas. Satversmes tiesu nevar uzskatīt par kārtējo augstāko instanci attiecīgajā administratīvajā procesā, kriminālprocesā vai civilprocesā. Līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim prezumējams, ka attiecīgajā administratīvajā procesā, kriminālprocesā vai civilprocesā ir taisīts likumīgs un pamatots nolēmums. Tādēļ nolēmuma izpildes apturēšana uzskatāma par ārkārtēju Satversmes tiesas procesa līdzekli un piemērojama tikai svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, lai nodrošinātu personas tiesību aizsardzību tādos gadījumos, kad nolēmuma izpilde attiecīgajā civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas sprieduma izpildi vai radīt būtisku kaitējumu Pieteikuma iesniedzējam (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 20. maija rīcības sēdes lēmuma par lūgumu lietā Nr. 2008-04-01 4. punktu).
Tādējādi, lai secinātu, vai konkrētajā gadījumā ir pieļaujama un nepieciešama Jelgavas tiesas tiesneses nolēmuma izpildes apturēšana, ir jāpārliecinās, vai lietā pastāv tādi ārkārtas apstākļi, sakarā ar kuriem:
1) nolēmuma izpilde pirms Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās varētu padarīt neiespējamu Satversmes tiesas sprieduma izpildi;
2) nolēmuma izpilde var radīt būtisku kaitējumu Pieteikuma iesniedzējai.
7. Jelgavas tiesas tiesneses 2010. gada 12. aprīļa lēmums lietā Nr.3-12/1507 nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoši; tas izpildāms kārtībā, kāda Civilprocesa likumā noteikta tiesas sprieduma izpildei. Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka šā lēmuma izpildes gadījumā nekustamais īpašums tiks pārdots par tirgus vērtībai neatbilstoši zemu cenu un viņai tiks nodarīti zaudējumi. Turklāt nekustamais īpašums, par kura labprātīgu pārdošanu izsolē tiesa lēmusi, ir Pieteikuma iesniedzējas ģimenes dzīvesvieta.
Atbilstoši informācijai, kas publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, pirmā labprātīgā izsole nekustamajam īpašumam 5. līnijā 20, Jelgavā, tiks rīkota 2010. gada 22. jūlijā (Latvijas Vēstnesis 15.06.2010 94 (4286)). Līdz ar to pastāv iespēja, ka lietas izskatīšanas laikā Pieteikuma iesniedzējai piederošais nekustamais īpašums, pamatojoties uz tiesas lēmumu, varētu tikt atsavināts. Tādā gadījumā Satversmes tiesas spriedums, ar kuru apstrīdētās normas varētu tikt atzītas par neatbilstošām Satversmei, nevarētu novērst Pieteikuma iesniedzējas īpašuma atsavināšanu, zaudējumu nodarīšanu un ģimenes dzīvesvietas zaudēšanu.
Tādejādi secināms, ka nolēmuma izpilde var radīt būtisku kaitējumu Pieteikuma iesniedzējai.
8. Satversmes tiesā sagatavošanā atrodas lieta Nr. 2010-08-01 „Par Civilprocesa likuma 396.panta pirmās daļas vārdu „vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu”, 396.panta otrās daļas vārdu „bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, – arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams”, 397.panta pirmās daļas vārdu „nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam” un 397.panta otrās daļas 1. punkta vārdu „vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam”, kā arī lieta Nr. 2010-26-01 ar tādu pašu nosaukumi. Abās lietās prasījums ir identisks tam, kas iekļauts izskatāmajā pieteikumā, un šajās lietās jau ir saņemti institūcijas, kas izdevusi apstrīdētās normas, – Saeimas – atbildes raksti.
Līdz ar to nav nepieciešams Saeimu atkārtoti aicināt iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu un 19.2 panta piekto daļu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
1. Ierosināt lietu „Par Civilprocesa likuma 396. panta pirmās daļas vārdu „vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu”, 396. panta otrās daļas vārdu „bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, – arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams”, 397. panta pirmās daļas vārdu „nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam” un 397. panta otrās daļas 1. punkta vārdu „vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam” pēc Indras Zakovskas konstitucionālās sūdzības (pieteikums Nr. 177/2010).
2. Apturēt Jelgavas tiesas tiesneses 2010. gada 12. aprīļa lēmuma lietā Nr.3-12/1507 par Indras Zakovskas nekustamā īpašuma 5. līnijā 20, Jelgavā (kadastra Nr. 0900 021 0150) labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā izpildi.
3. Atzīt, ka nav nepieciešams aicināt institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – iesniegt atbildes rakstu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs J. Jelāgins
-
Garais - baigi forši, bet visa problēma ir resursos, vai tas cilvēks ar šo iespēju saprot ko Jūs piedāvājāt?
-
->Rā.
Principa viss ir prieksa uzrakstits. Ja tas cilvecins panems sito te un aizies pie kada jurista, tad nebus problemas sastadit pieteikumu Satversmes tiesai. Turklat valsts nodeva, lai startetu ST nav jamaksa.
Savukart, ja vins ir slinks, tad ziemu pavadis zem egles. -
Manā skatījumā tas ir saprotams un labs materiāls sagatavošanās darbiem, bet tam, kas šo rakstu ir rakstījis diez vai kaut ko izteiks, bet vispār tas ir brīnišķīgi, ka arī tādi var sniegt informāciju. Garais, nekā personīga, bet tas ir forši. Atbalstāms saturs.
-
patrons septembris 11th, 2010 17:16
Kaut kāds murgains raksts. Kopš kura laika izsoles notiek tiesā?!
Ja pēc sievietes domām dzīvoklis bija novērtēts pārāk zemu, viņai bija tiesības pasūtīt citu vērtējumu.
Leave a reply
-
