Draudzīgi un dāsni viens pret otru ik dienu!

Šonedēļ darbu ir uzsācis jauns bezmaksas pakalpojumu, lietu, palīdzības un pasākumu sludinājumu portāls www.draugsdraugam.lv.

Portāls ir izveidots ar mērķi nodrošināt ikvienam sociāli aktīvam, sabiedrībai un videi draudzīgam cilvēkam vai uzņēmumam iespēju vienuviet piedāvāt bez maksas savus pakalpojumus, palīdzību, lietas, kas kļuvušas liekas, kā arī apmainīties ar viedokļiem un informāciju un lūgt palīdzību.

Ir iegājies, ka labdarība, ziedošanu un došana asociējas ar atsevišķām kampaņām, sociāliem projektiem vai Ziemassvētku laiku, kā arī palīdzēšanu trūkumcietējiem, grūtdieņiem, smagi slimiem cilvēkiem. www.draugsdraugam.lv mērķis ir padarīt došanu par dzīvesveidu - palīdzēt viens otram neatkarīgi no dzimuma, rases, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa vai rocības. Būs pilnīgi pietiekami, ja katrs no mums savas ikdienas gaitās atradīs pusstundu laika, lai sabiedrībai bez maksas dotu savas zināšanas, iemaņas un lietas.
Dažu dienu laikā savus sludinājumus portālā ir izvietojušas vairākas privātpersonas, kā arī uzņēmēji un organizācijas. Bez maksas tiek piedāvāts gan apģērbs un mājturības preces, gan gleznošanas privātstundas, gan jogas semināri, apmācības un pasākumi.
Pašlaik portāls darbojas trīs valodās un nākotnē paredzēts, ka tas darbosies vismaz 7 pasaules lielākajās valodās. Angliski un citās valodās runājošajās valstīs portāla adrese ir www.freedeeds.net.

Cesijas Līgums

Gribu mazliet ieviest skaidrību cilvēkiem kas ir Cesijas līgums. Jo pats zinu pēc pieredzes ka parādu piedzinēji ļoti baida cilvēkus ar šo. Bet istenībā parādu piedzinējiem lielākas tiesības ar šo līgumu nav. Tā tad šeit būs pats likums:

CETURTĀ APAKŠNODAĻA
Cesijas sekas

1804. ”Agrākais kreditors, neraugoties uz cesiju, vēl joprojām skaitās par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no parādnieka, vai nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā par cesiju paziņojis. Līdz tam pašam laikam var arī parādu samaksāt cedentam, kā arī noslēgt ar viņu izlīgumu, un tāpat viņam paliek arī prasības tiesība.”
Pēc ši likuma Jūs(parādnieks) varat mierīgu parādu piedzinējam pateikt, ka Jūs parādu maksāsiet kreditoram.

1805. Cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

1806. ”Cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.”
Šis likums skaidri un gaiši nosaka, ka parādu piedzinējam kurš pārņēmis parādu piedziņu Cesijas kārta nav lielākas tiesības, kā iepriekšējam kreditoram. Parādu piedzinējs nevar uzlikt nekādas papildu samaksa parādniekam, proti parādu piedziņas izdevumus.

Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Cedentam jānodod cesionāram viss, kas noder par prasījuma pierādījumu vai kas var sekmēt tā piedziņu, kā arī viss tas, ko viņš saņēmis no parādnieka jau pēc cesijas.

1807. Parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties, kādēļ cesionārs, ja viņam personīgi pieder kādas priekšrocības pret parādnieku, nedrīkst tās izlietot.

1808. Parādnieks var celt pret cesionāru nevien visas savas ierunas pret viņu pašu, bet arī tās ierunas, kas viņam bijušas pirms cesijas un tās laikā pret cedentu. Savus pretprasījumus, kas viņam bijuši pret cedentu tajā laikā, kad viņam paziņots par cesiju, viņš var vērst ieskaitam arī pret cesionāru.

1809. Ja parādraksts cedēts ar blanko uzrakstu, tad parādnieks var celt pret cesionāru nevien visas savas ierunas pret viņu, bet arī tās ierunas, kas viņam bijušas pirms cesijas un tās laikā pret pēdējo cedentu un tiem iepriekšējiem cedentiem, kuru vārdi redzami no paša parādraksta.

1810. Cedents atbild cesionāram par cedētā prasījuma īstumu, bet par tā drošību viņš atbild tikai tad, ja ir zinājis par parādnieka maksātnespēju un to ļaunprātīgi noklusējis vai arī uzņēmies prasījuma risku.

Ceru, ka tas mazliet ieviesīs skaidrību, kas ir Cesijas līgums. Un no tā nevajag bīties, kā to dar parādu piedzinēji draudod ar Cesijas līgumu un ka jūs būsiet atkarīgi vienīgi no parādu piedzinēja lēmuma.

Tiesības uz izdzīvošanu jeb 4. maija svinības arī mums

Sveicināti!

Tuvojas diena, kurai Latvijas iedzīvotājiem būtu jābūt par lieliem svētkiem, kad priecāties, būt lepniem par sevi, savu valsti, tuvojas 4.maijs…

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir nopietnas problēmas ar maksājumiem. Atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības datiem, šī gada janvārī parādi par mājokļa izdevumiem (apkure, komunālie maksājumu utml.) sasniedza aptuveni 61 miljonu latu. Mājsaimniecību parāds AS «Latvijas Gāze» šā gada martā bija aptuveni 6,4 miljoni latu. Līdz šim nav bijis pamata situācijai ar parādiem uzlaboties, jo iedzīvotāju maksātspēja nav pieaugusi, bet siltums kļuvis par 20% dārgāks nekā iepriekš. Valdība izliekas, ka problēmas nav, un domā, ka tie ir ļaunprātīgie nemaksātāji, bet tā tas nav. Ja Labklājības ministrija un Ekonomikas ministrija atzīst, ka ir 40% mājsaimniecību, kuru ieņēmumi ir 147 lati, tad paskatāmies Rīgas, Cēsu rēķinus - tie ir 160 lati mēnesī. Pilnīgi objektīvi šie 40% maksājumus nevar samaksāt. Nākamgad budžets būs jākonsolidē vēl par 150 līdz 180 miljoniem latu.
Neskatoties uz to, jaunie Latvenergo tarifi ir stājušies spēkā. Jau ziņots, ka 2009.gadā “Latvenergo” peļņa sasniedza 20,2 miljonus latu, kas kā dividendes tika ieskaitīta valsts budžetā, savukārt pērn, pēc provizoriskajiem datiem, uzņēmums strādājis ar 40 miljonu latu peļņu. Arī šogad “Latvenergo” plāno strādāt ar 40 miljonu latu peļņu, kā masu medijus informējis uzņēmuma valdes loceklis Uldis Bariss. No tā varam secināt, ka tarifu pieauguma nauda tiks ieguldīta uzņēmuma attīstībā, bet peļņa, ko joprojām plāno 40 miljonus – valsts budžetā. Kuru caurumu aizlāpīšanai, vēl joprojām atbildes nav…
Valsts 4. maijā, protams, tērēs milzu līdzekļus svētku svinībām, kaut tikpat labi varētu organizēt 4.maija svinības Rīgas starptautiskajā lidostā un uz šo dienu nozīmēt papildus reisus uz Īriju vai Angliju. Kamēr Latvijas iedzīvotāji izbrauc no valsts, jo šeit nespēj nopelnīt savas ģimenes uzturam un citiem maksājumiem, tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis paziņo, ka, ja Eiropas Savienības politika to pieprasīs, tad Latvija ir gatava uzņemt bēgļus no nemieru skartās Ziemeļāfrikas”!!!!
ES „likteņu noteicēji” tagad spriež, ko darīt ar vairāk nekā 26 000 bēgļiem no Ziemeļāfrikas, kuri Itālijā un Maltā ieradušies kopš tur sākušies politiskie nemieri. Ne Itālija, ne Malta ar bēgļu straumēm nespēj tikt galā. Briselē domā arī par to, ka Latvija varētu kļūt par Ziemeļāfrikas imigrantu jauno dzimteni. Pagaidām gan konkrēti vēl nekas neesot izdomāts. Bēgļiem, saprotams, dzīvošanai viss būs nodrošināts un darbs nebūs vajadzīgs. Mēs dabūsim iedzīvotājus, kuri neprot, negrib strādāt un dzīvos no tā, ko tiem atmetīs. Rezultātā – noziedzības, narkomānijas pieaugums…
Varbūt tieši tāds ir mērķis – ar lieliem maksājumiem un cenām piespiest Latvijas iedzīvotājus izbraukt no valsts un atbrīvot vietu?
Kā jau lielākā daļa zināt, 24. martā tika rīkota protesta akcija pret Latvenergo jaunajiem tarifiem, prezidentam un Ministru kabinetam tika iesniegta Rezolūcija ar iedzīvotāju parakstiem, taču iedzīvotāju protesti tarifu atcelšanu nav panākuši. (Izziņai – prezidentam iesniegto rezolūciju bija parakstījuši 1742 iedzīvotāji, cik paraksti tika iesniegti Ministru Kabinetam, ziņu nav, jo paraksti tika vākti arī uz vietas, piketā).
Ir panākts tikai tik vien, ka Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzaicināja protesta akcijas organizatorus uz tikšanos un paziņoja, ka viņam kā ministram nav ne juridisku, ne tehnisku iespēju atcelt tarifus, kaut gan „Latvenergo” 100% īpašnieks un akcionārs ir valsts un Ekonomikas ministrija kā valsts pārstāvis ir „Latvenergo” valsts kapitāla daļu turētāja.
Es gribētu personīgi redzēt kaut vienu (!) privāta uzņēmuma īpašnieku, kurš paziņotu, ka viņam kā īpašniekam nav teikšanas savā uzņēmumā…
Ministrs negrib saprast protestētāju prasības, neatceļot tarifus, tāpēc 24. marta piketa organizatori un citi sabiedrības pārstāvji, kas pievienojušies tautas kustībai, patur tiesības rīkoties tālāk. Skatiet pielikumus!
Tāpēc – aicinām 4.maijā 12.30 Esplanādē pie mīļotā Raiņa, tad ap plkst. 14.40 gājiens caur Esplanādi uz Brīvības ielu, gar Ministru kabinetu līdz Brīvības piemineklim. Izplatiet šo informāciju tālāk!!!
Sīkāk par to, kas esam „mēs” (tie varat būt arī Jūs!), lasiet informāciju mājaslapā: http://pietiek.wordpress.com/kas-mes-esam/
Turpat varat izlasīt arī prezidenta atbildes vēstuli uz iedzīvotāju iesniegto Rezolūciju un citas aktualitātes.
Aicinām piebiedroties visus, kam rūp sava, savu bērnu un Latvijas nākotne! Kopā mēs varam daudz izdarīt, kopā mēs esam spēks!
Lai mums visiem jauki svētki! Nosviniet kopā ar savām ģimenēm!

Tiesības rīkoties ar mantu maksātnespējas procesa laikā

Sveiki!
Maksātnespējas administrācijas mājas lapā uzraku šādu noteikumu:
“parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu (izņemot mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu), un šīs tiesības iegūst administrators; ”
Jautājums - kas notiek ar līzingā ņemtu auto? Un kas notiek ar auto, kura īpašnieks ir, piemēram, brālis, bet turētājs - es? Esmu dzirdējis, ka tiem it kā neviens netiekot klāt.

aizbildnieciba

labdien..lieta tada ka mate aizbrauca uz angliju auz 3meneshiem..atstajot man nepilngadigu masu 12 gadi..no skolas man tagat pieprasa pilnvaru notara apstiprinatu par aizbildniecibu..bet kaa to varu izdarit ja mate jau ir anglijaa..?kaa rikoties?

kustamas mantas izsoles noturēšana

Notikusi 1.izsole kustamai mantai- automašinai,uz deklarēto adresi ir atnācis aprēķins-sprieduma izpildes izdevumi,kur vienā no punktiem minēta summa par lieguma noņemšanu transporta līdzeklim.Vēl vakar iegāju CSDD elektroniskajos pakalpojumos,auto skaitās manā īpašumā un liegums nav noņemts.Ja ir notikusi izsole,kāpēc man nav paziņojums par kādu summu ir auto pārdots?Vai ZTI tas ir jādara zināms man, un kā man uzzināt atlikušā parāda summu?
1.izsole ir ar augšupejoša…vai man bus japaraksta kādi dokumenti?kā rīkoties,ja mani neapmierina pārdošanas summa?

paskaidrojums tiesai par izpildraksta izsniegšanu

Labdien,
sakiet, vai ir jēga rakstīt paskaidrojumu tiesai par šķīrējtiesas prasījumu izpildraksta izsniegšanai?
Vienīgais, kam es nepiekrītu ir lietas iesniegšanas novilcināšana no Swedbank puses. Tiklīdz tika sasniegti 100% no pamatparāda summas, tā iesniedza prasību tiesā. Līdz tam spēlēja ar mani ping pongu starp swed un paus. Banka nevarēja runāt jo lauzusi līgumu ar mani, savukārt paus sūtija uz banku. Un tā daudzas reizes, kamēr man apnika un viņus pasūtīju uz to viņi apsolīja lietu nodot tiesai. Nu tad beidzot tiesa ir notikusi šķīrējtiesā un tā lūdz izpildrakstu utt.
Jautājums ir tāds - vai ir vērts ko darīt. Varu piebilst, ka parāds bija 3000 Ls, kuru tiku nomaksājis līdz 1100 Ls paātrinātā režīmā. Tad vairs nespēju maksāt. Tagad jāatdod 2700Ls.

vai ir iespēja, ka manu hip. kredītu pārņem cita banka

mans hipo kredīts ir dnb banka, viņi sāk uzstāt, lai mana alga tiktu ieskaitīta viņu bankā,(jo lūdzu atlikt maksājumu uz mēnesi) kam nepiekrītu. Vai man ir tiesības nepiekrist? Vai ir jēga meklēt banku, kas piedāvātu zemāku procentu likmi un pārņemtu manu hipo kredītu?

izsole

Buutu loti pateiciiga ja kaads speetu man atbildeet uz jautaajumu.
Paaris gadi atpakal,preciizi cik nezinu Saiema pieneema likuma groziijumus par to, ka izsolaamais iipasums var tikt izsoliits par zemaaku cenu ne kaa tas tika iekiilaats.
var buuts kaads man var pateikt kur tos groziijumus jaameklee,kad vini tika pienemti un kad staajaas speekaa.

Ieprieks pateicos par atsauciibu.

Vai Swedbanka sakusi tirgot klienta konfidenciālo informāciju?

Nesen banka izveidoja izmaiņas darījumu noteikumiem un piešķīra sev tiesības nodod informāciju trešam personām.

Šeit var iepazīties ar „Swedbank” AS Vispārējie darījumu noteikumi

www.swedbank.lv/lib/lv/0353T41_LAT_Highlighted.pdf

Jautājums, vai tas domāts paradu atgūšanas firmām vai ne tikai?

Vai šeit netiek pārkāpti datu aizsardzības noteikumi valstī?