Atbalstīsim grozījumus likumos!

2011.gada 17.oktobrī Reģiona Pašvaldības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Dace Kaminska, Latvijas Apvienotās Policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna, RRPDA Rīgas Domes centrālās administrācijas pirmorganizācijas vadītājs Aivars Upāns, Rīgas Latvijas Nacionālās Operas Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētājs Aldis Grunde, Latvijas Aviācijas darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Vladimirs Goļakovs, Latvijas Ūdens transporta arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aleksejs Holodņuks, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova, Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš kopīgi parakstīja priekšlikumus Valsts Prezidentam likumu grozījumiem, lai aizsargātu iedzīvotājus, ierobežojot ieturējumu apmēru gan no darba algas, gan pensijas, un aizsargātu ķīlas devējus pret iespējamiem jauniem nekustamā īpašuma cenu burbuļiem.
Kopš 2008.gada vairumam Latvijas iedzīvotāju algas ir samazinātas par ~50%. Visgrūtāk ir ģimenēm ar bērniem.
Latvijā nav likuma vai noteikumu, kas regulē to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības.
Valstī ir tikai 1,15 miljoni ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, bet vairāk kā 800 000 no Latvijas iedzīvotājiem ir kredītņēmēji un katram no viņiem ir gan galvotāji, gan ģimene, tāpēc kredītņēmēju jautājums ir nopietna sociāla problēma, kuru nedrīkst ignorēt.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju objektīvu apstākļu dēļ pašlaik slīgst parādu jūgā. Spēkā esošā likumdošana ļauj parādniekam atņemt visu - gan kredītņēmēja, gan galvotāja īpašumus. Straujā nekustamo īpašumu cenu krituma dēļ arī ar to lielākoties vēl nav gana, lai dzēstu parādus.
Šeit veidojas zināmas pretrunas ne tikai ar valsts likumiem, bet arī cilvēktiesību normām. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3.pants nosaka, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību. Bez mājokļa un iztikas līdzekļiem mūsu klimata apstākļos cilvēka dzīvība ir nopietni apdraudēta ļoti īsā laikā. Uzskatam, ka šajā gadījumā, neatstājot cilvēkiem iztikas minimumu, ir pārkāptas šo cilvēku tiesības uz dzīvību, kā arī šādā attieksmē pret viņiem ir pārkāptas morāles un ētikas normas.
Lūdzam ievērot citu ES valstu pieredzi, piemēram, Anglijā un Velsā attiecībā uz rīkojumiem par naudas līdzekļu arestu tiesa ņems vērā, cik daudz līdzekļu atbildētājam ir nepieciešams pārtikai, nomas maksai vai ķīlu zīmei un ikdienai, kā arī lai regulāri apmaksātu rēķinus, piemēram, par elektrību. To dēvē par “aizsargātu ienākumu līmeni”. Rīkojums par naudas līdzekļu arestu tiks izdots, ja atbildētājs nopelna vairāk par aizsargātu ienākumu līmeni. Arī Zviedrijā var apķīlāt tikai darba algas daļu, proti, to, kas paliek pāri no tā, kas vajadzīgs parādniekam sevis un ģimenes uzturēšanai. Līdzīga prakse ir arī pārējās ES valstīs.
Valsts tiešais uzdevums ir savu pilsoņu, to interešu aizstāvība (cilvēktiesības, bērnu tiesības, patērētāju tiesības).
Cilvēki, kam netiek atstāti iztikas līdzekļi, nav ieinteresēti strādāt legāli un maksāt nodokļus, kuru jau tagad ir par maz, lai uzturētu skolas, slimnīcas, nodrošinātu sociālos pabalstus, mieru un drošību valstī. Daudzi ir spiesti kļūt par vajājamiem bēgļiem savā valstī, vai izbraukt no tās.
Ņemot vērā, ka ne Saeima, ne valdība līdz šim nav izrādījusi iniciatīvu, lai aizsargātu to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās saistības, uzskatam, ka sabiedrībai ir jāiejaucas, piedāvājam veikt grozījumus:
[1] Civilprocesa likumā un papildināt Civilprocesa likuma 594.pantu ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[2] Civilprocesa likuma 595.panta 2.daļu aizstāt ar tekstu: jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

[3] veikt grozījumus Civillikuma 1330.pantā, papildinot to ar tekstu: gadījumā, ja ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība kopš ieķīlāšanas brīža ir kritusies vairāk par 10% un ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekoši, lai segtu ķīlas ņēmēja prasījumu, pie kam īpašuma tirgus vērtība samazinājusies no ieķīlātāja neatkarīgu apstākļu dēļ, bet īpašums ir saglabājis visas savas īpašības vai pat uzlabojis tās kopš ieķīlāšanas brīža, ķīlas ņēmējam nav tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikumu, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.
Visi, kas vēlas, arī var pievienoties šai arodbiedrību iniciatīvai, parakstīt šo priekšlikumu likumu grozījumiem un nosūtīt Valsts prezidentam.